No 2024. gada lielajiem uzņēmumiem un to grupām, kuru konsolidētie ieņēmumi vismaz divos no iepriekšējiem četriem gadiem bijuši 750 milj. eiro un vairāk, būs jāmaksā minimums 15% UIN no gūtās peļņas. Latvija atliek šīs UIN direktīvas ieviešanu līdz 2030. gadam, bet kritērijiem atbilstošajiem uzņēmumiem jāsāk veikt atbilstoša grāmatvedības uzskaite.
Ko paredz spēkā stājusies ES UIN direktīva
SIA Lursoft dati rāda, ka pēc 2022. gada pārskatu datiem Latvijā bija tikai piecas kompānijas, kuru neto apgrozījums ir vismaz 750 milj. eiro, tomēr jārēķinās, ka valstī darbojas ārvalstu kompāniju meitas sabiedrības un filiāles, tādēļ tas pēc aptuvenām aplēsēm varētu skart aptuveni 300 uzņēmumu.
“Direktīvas prasības pēc Finanšu ministrijas aplēsēm varētu skart trīs kompānijas, kuru galvenais uzņēmums atrodas Latvijā, un vēl ap 300 ārvalstu kompāniju, tostarp arī komercbanku, uzņēmumu filiāļu, kuras gada pārskatus neiesniedz un negatavo par Latvijā veikto saimniecisko darbību, kas kopumā ir salīdzinoši niecīgs skaits no kopumā Latvijā reģistrētajiem komersantiem, tomēr tie ir nozīmīga tautsaimniecības daļa,” situāciju analizē ZAB partneris nodokļu un muitas jautājumos . Viņaprāt, tiem uzņēmumiem, uz kuriem šī jaunā prasība attiecas, būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, kaut arī Latvijā attiecīgās normas ieviešana līdzās ar Igauniju, Lietuvu, Slovākiju un Maltu ir atlikta.
“Uzņēmumu vadībai ir jāizvērtē, vai patiešām tā sešus gadus var neko nedarīt. Baidos apbēdināt, ka tas tā nav,” uzsver J. Taukačs. Viņš atzīst, ka uzņēmumu grupā situācijas var būt ļoti dažādas.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
