Saeima 2022. gada 16. jūnijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā, kas citastarp regulē energokopienas. Neskatoties uz to, ka energokopienas ir plaši pazīstamas citviet Eiropā, Latvijā līdz šim energokopienām nav bijis speciāla regulējuma, un šis jēdziens ir samērā jauns.
Kas ir energokopienas?
Energokopienas ir juridiskas personas (piemēram, biedrība vai kapitālsabiedrība), kuru mērķis ir ražot enerģiju tās biedriem, kā arī radīt vides, ekonomisku un sociālu labumu kopienai un vietai, kurā kopiena darbojas. Energokopienas iedalāmas divās kategorijās: iedzīvotāju energokopienas un atjaunojamajās enerģijas kopienas.
Iedzīvotāju energokopienas dalībnieki ir fiziskās personas, vietējās iestādes, mazie un mikrouzņēmumi. Piemēram, daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieki var dibināt iedzīvotāju kopienu, lai saņemtu valsts atbalstu, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai.
Savukārt atjaunojamās enerģijas kopienas veido tādi dalībnieki, kas atrodas atjaunojamo energoresursu projektu tuvumā, kuri pieder kopienai. Dalībnieki var būt gan fiziskas personas, gan uzņēmumi, gan valsts vai pašvaldību iestādes.
Energokopienas ir veids, kā iedzīvotājiem iesaistīties enerģētikas nozarē. Tās arī sniedz iedzīvotājiem tiešus potenciālus ieguvumus, piemēram, palielinot energoefektivitāti, samazinot elektrības rēķinus un oglekļa emisijas, kā arī atbalstot vietējo ekonomiku. Plānots, ka līdz 2050. gadam puse Eiropas iedzīvotāju varētu ražot līdz 50% no ES atjaunojamās enerģijas.[1]
Energokopienu regulējums
Eiropas Savienībā energokopienu koncepts pirmoreiz parādījās Eiropas Komisijas pakotnē Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem. Savukārt Direktīva par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu[2] ietver noteikumus, kas regulē patērētāju dalību enerģētikas tirgū, ļaujot tiem ražot, tirgot vai dalīties ar elektrību. Direktīvas mērķis ir veicināt iedzīvotāju energokopienu izaugsmi, radot pretimnākošus regulējuma noteikumus. Turpretī pārskatītās Atjaunojamās enerģijas direktīvas[3] mērķis ir stiprināt atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu un atjaunojamās enerģijas kopienu nozīmi.
Latvijā minēto direktīvu noteikumi galvenokārt tiks pārņemti ar jau minētajiem grozījumiem Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā. Energokopienas statuss būs iegūstams, reģistrējoties energokopienu reģistrā. Par reģistru atbildīgā iestāde būs Būvniecības valsts kontroles birojs.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz ieviest elektroenerģijas neto norēķinu un uzskaites sistēmu. Neto norēķinu un uzskaites sistēmā varēs piedalīties gan mājsaimniecības, gan no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotas elektroenerģijas pašpatērētāji – juridiskas personas. Neto norēķinu sistēmā uzskaitīs ne tikai no AER saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzumu, bet arī noteiks elektroenerģijas vērtību. Tāpat paredzēts, ka neto norēķinu sistēmas ietvaros vienā lietotāja objektā saražoto elektroenerģiju varēs izmantot citos tā paša lietotāja objektos. Grozījumi Elektronenerģijas tirgus likumā arī noteic, ka visi neto norēķinu un uzskaites sistēmas lietotāji tiks atbrīvoti no elektroenerģijas komponentes izmaksām par pašu saražoto un vēlāk no sistēmas saņemto elektroenerģiju. Atbrīvojums no obligātā iepirkuma jaudas komponentes maksas nav paredzēts.
Gaidāmie sabiedrības ieguvumi no normatīvo aktu grozījumiem
Šobrīd Latvijā nepastāv īpašs energokopienu regulējums. Sagaidāms, ka energokopienu darbība veicinās mājsaimniecību energoefektivitāti un AER izmantošanu. Sabiedrības līdzdalība enerģijas ražošanā Latvijā ir zema, jo trūkst stimulējošu instrumentu, jāsaskaras ar birokrātisku slogu, kā arī augstām sākotnējām izmaksām. Tā kā ar plānotajiem grozījumiem iecerēts minētos šķēršļus novērst, dažādu alternatīvu enerģijas avotu uzstādīšana pašpatēriņam Latvijā varētu kļūt izplatītāka.
Aktīvie lietotāji individuāli varēs attālināti ražot elektroenerģiju savos objektos ar atsevišķu pieslēgumu sadales sistēmai, savukārt aktīvie lietotāji vienas ēkas, rindu mājas vai industriālā parka ietvaros varēs apvienoties kopīgai darbībai, kur elektroenerģijas ražošana un kopīgošana savā starpā notiktu bez sadales operatora iesaistes.
Lai minētie grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl pēdējā – otrajā lasījumā. Likumprojekta noteikumi otrajā lasījumā var mainīties.
[1] Avots: https://energy-communities-repository.ec.europa.eu/energy-communities_en
[2] Pilnais direktīvas nosaukums ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES. Pieejama šeit.
[3] Pilnais direktīvas nosaukums ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu. Pieejama šeit.
