Sankcijām ir pakļauti vairāki desmiti Krievijas nekustamie īpašumi Latvijā. Vai drauds ir tikai Maskavas nams?
Krievijas valstij piederošā sanatorija “Jantarnij Bereg”, kas tagad pakļauta starptautiskajām sankcijām un pārtraukusi darbību, ir Krievijas prezidenta lietu pārvaldes “Atveseļošanas kompleksa “BOR”” filiāle, bet tās kontrolētājs ir Vladimirs Putins. Tālajā 2009. gadā “Jantarnij Bereg” bija populāra atpūtas vieta noteiktās agresorvalsts aprindās.
Latvijā Krievijas īpašumu konfiscēšanas tēma līdz šim visbiežāk cilāta saistībā ar tā dēvēto Maskavas namu Rīgā, Marijas ielā 7. Tomēr jau plašākā nozīmē aicinājumu konfiscēt Krievijai piederošos nekustamos īpašumus Ukrainas atbalstam oktobra sākumā Strasbūrā rīkotajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rudens sesijā izteica Saeimas priekšsēdētājas biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pūlējāmies noskaidrot, vai tas tiks darīts un vai to vispār būtu iespējams izdarīt?
Darbakārtībā Maskavas nams
Pēc zemesgrāmatas datiem, ēkas Rīgā, Marijas ielā 7, īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Savukārt zeme zem šīs ēkas pieder valstij Satiksmes ministrijas personā.
“Maskavas nams ir Krievijas Federācijas ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību tā apzināti izplata savu agresīvo retoriku, propagandu un vēstures interpretācijas,” uzskata Zanda Kalniņa-Lukaševica, “tāpēc ēkas nodošana valsts īpašumā ir valsts drošības interešu jautājums.”
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijā ir sagatavots likumprojekts “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”, paredzot Maskavas nama pāreju valsts īpašumā. Šī gada 19. oktobrī likumprojekts nodots Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai tā turpmākai virzīšanai. Komisijā vēsta, ka deputāti plāno skatīt to šonedēļ, 31. oktobrī.
Tikmēr sašutuma pilnu vēstuli ar iebildumiem pret Maskavas nama atdošanu Latvijas valstij un draudot ar starptautiskām tiesvedībām pagājušajā nedēļā medijiem izplatījuši Maskavas nama pašreizējie īpašnieki.
“Tā nebūs šī īpašuma konfiskācija,” saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
“Ar likumu tiks noteikts, ka tā dēvētais Maskavas nams, kurš, pēc Valsts drošības dienesta ziņām, ilgstoši ticis izmantots pret Latvijas valstiskumu vērstām darbībām, turpmāk kļūs par valsts īpašumu.”
Pēc Valsts drošības dienesta ziņotā, pēc 2022. gada 24. februāra Maskavas nama telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai.
Ir vēl 64 Krievijas īpašumi Latvijā
Tā dēvētais Maskavas nams Rīgā gan nav vienīgais Krievijai piederošais īpašums, kuru pašlaik iecerēts pārņemt. Pēc Tiesu administrācijas ziņām, Latvijā ir vēl 64 citi īpašumi, to skaitā dzīvokļi, zeme, dzīvojamās ēkas un dažāda pielietojuma būves, kas pieder Krievijai vai tās pavalstniekiem,
kuri pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pakļauti starptautiskajām sankcijām.
Starp sankcijām pakļautajiem Krievijas un Baltkrievijas pavalstniekiem, kuriem pieder vai kuru kontrolē pastarpināti caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nekustamie īpašumi, minēti Vladimirs Putins, Aleksandrs Lukašenko, miljardieris un patiesā labuma guvējs vairākos Latvijas uzņēmumos Dmitrijs Mazepins, uzņēmēji Mihails Fridmans, Pjotrs Avens, Krievijas Hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks un citas Putinam pietuvinātas personas.
Sarakstā ar Krievijai un Baltkrievijai piederošajiem īpašumiem ir, piemēram, sanatorijas “Jantarnij bereg” ēkas un būves Jūrmalā, Zvīņu ielā 2, Jaunķemeru ceļā 22, kā arī Kolkas ielā 21. Sanatorija ir Krievijas prezidenta lietu pārvaldes “Atveseļošanas kompleksa “BOR”” filiāle, bet tās kontrolētājs ir Vladimirs Putins.
Jūrmalā, Bulduru prospektā 4/8, sanatorija “Belorusija” pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā, tādējādi tās kontrolētājs ir Aleksandrs Lukašenko.
Tāpat kā Rīgā, Marijas ielā 7, arī citi rakstā pieminētie Krievijas īpašumi Latvijā atrodas uz valstij piederošas zemes, kuru pēc 2013. gadā noslēgtās vienošanās Latvija ir iznomājusi Krievijai uz 49 gadiem.
Šie īpašumi gan neatrodas Rīgas centrā, bet Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī un citur.
Bet vai tā dēvētais Maskavas nams tad būtu vienīgais, kas pašlaik rada draudus valsts drošībai?
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis saka, ka citi Krievijai piederošie un sankcijām pakļautie īpašumi jau ir “cits stāsts”, kurš nav saistāms ar ēku Marijas ielā 7, kas tikusi atklāti izmantota darbībām, kuras apdraud Latvijas nacionālo drošību.
Divpusēja līguma nav
Vai starp Latviju un Krieviju ir noslēgta vienošanās par nekustamo īpašumu aizsardzību, kas varētu aizkavēt Krievijas īpašumu pārņemšanu?
“Latvijas un Krievijas divpusēja līguma par nekustamo īpašumu aizsardzību nav,” skaidro Zanda Kalniņa-Lukaševica, “tiesības uz nekustamo īpašumu un tā aizsardzība ir noteiktas gan starptautisko tiesību pamatdokumentos, piemēram, ANO Cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Vienlaikus ir izņēmumi, piemēram, ja tiek apdraudēta valsts drošība. Tāpēc gan fiziskām, gan juridiskām personām jābūt gatavām, ka dažas no to tiesībām var tikt ierobežotas.”
“Katrai demokrātiskai valstij, kas saskaras ar tās drošības apdraudējumu, ir ne vien tiesības, bet arī pienākums sevi aizsargāt,” saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. “Šis ir jautājums par Latvijas valsts drošības garantēšanu, tostarp demokrātiskas valsts iekārtas apdraudējuma nepieļaušanu un tā novēršanu. Apdraudējums ir tieši saistīts ar attiecīgo objektu un tajā īstenotajām aktivitātēm.”
Jautāts, ar kādiem juridiskiem riskiem Latvijai jārēķinās, ja Saeima pieņems šo likumu, Tieslietu ministrijas amatpersona atbild, ka to nekomentēs, jo tas var tikt izmantots pretēji Latvijas interesēm.
Kad to pašu jautājām Saeimas Juridiskā biroja vadītājai Dinai Meisterei, arī no viņas nekādu atbildi nesaņēmām.
Atsavināšanas veidu vēl meklē
Jautāta, kā varētu notikt citai valstij piederošo īpašumu pārņemšana, Zanda Kalniņa-Lukaševica atbild, ka pašlaik gan Eiropā, gan otrpus Atlantijas okeānam vēl meklējot vienotu veidu, kā konfiscēt sankcijām pakļautos un iesaldētos īpašumus un naudu, kas pieder Krievijas privātajām un publiskajām personām. Publiski tiek lēsts, ka Krievijas privātajām un publiskajām personām iesaldētās naudas summa varētu būt teju 300 miljardi eiro.
Kamēr vienotu īpašumu un naudas atsavināšanas veidu vēl meklē, dažās valstīs jau rīkojas, lai Ukraina saņemtu atbalstu iespējami ātrāk. Piemēram, 11. oktobrī Beļģijas premjerministrs paziņoja par 1,7 miljardu eiro fonda izveidi Ukrainas atbalstam, apliekot ar nodokli Krievijas iesaldēto finanšu peļņu.
Pašlaik Latvijā iesaldēto finanšu un saimniecisko resursu vērtības kopsumma ir aptuveni 272,5 miljoni eiro.
Vai pretrunā ar Satversmi?
Zvērināts , “” biroja partneris Valts Nerets saka, ka Satversmes 105. pantā skaidri noteikts, kad iespējama īpašumu piespiedu atsavināšana.
Tas ir iespējams:
- sabiedrības vajadzībām;
- izņēmuma gadījumos;
- uz likuma pamata;
- pret taisnīgu atlīdzību.
Viņaprāt, tātad Satversme neparedz iespēju konfiscēt, piemēram, agresorvalsts īpašumus.
“Arī starptautiskajās tiesībās nekādi izņēmumi nav noteikti,” turpina Valts Nerets. “Jā, plašsaziņas līdzekļi gan ir vairākkārt ziņojuši par rietumvalstīs iesaldēto Krievijas Centrālās bankas naudu 200 miljardu eiro vērtībā. Tomēr jāņem vērā, ka šī nauda nav konfiscēta un to nedrīkst izlietot Ukrainas atjaunošanai vai citiem mērķiem, jo nav tāda tiesiska regulējuma. Un diezin vai šāds regulējums tuvākajā laikā tiks pieņemts.”
Vienlaikus ar Krievijas valstij piederošo īpašumu atsavināšanu tiek runāts arī par Krievijas fizisko un juridisko personu īpašumu konfiskāciju.
Šādi īpašumi visur pasaulē tiek aizsargāti ar starp valstīm noslēgtajiem divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem. Latvijai šāda līguma ar Krieviju nav, tomēr citām valstīm ir. Līdz ar to prognozē, ka, mēģinot konfiscēt Krievijas valstspiederīgo īpašumus, varētu ievērojami palielināties starptautisku tiesvedību skaits. Arī ja Latvijā pieņemtu likumu par Krievijas vai tās valsts piederīgo īpašumu konfiskāciju, tad, viņaprāt, jārēķinās ar lielu tiesvedību risku, kā arī ar Krievijas atbildes reakciju.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
