, zvērinātu biroja partneris nodokļu un muitas jautājumos
Būtu tikai loģiski, ja visas trīs Baltijas valstis apsēstos pie galda un vienotos par vienotu nodokļu sistēmu. Saskaņota nodokļu politika noteikti veicinātu lielāku investīciju pieplūdumu visās trijās Baltijas valstīs. Lietuvā ir citāda uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, bet nereāli tas nav. Jāņem arī vērā, ka ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstu ekonomika, no kuras paņemt nodokļus, ir lielāka nekā Latvijā. Proti, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 75% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir krietni priekšā, jo sasniedz teju 90% no Eiropas Savienības vidējā. Manuprāt, nodokļu revīzijas kontekstā būtiskākais bija, ir un būs investīciju piesaistes un eksportējošo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana.
Nodokļu politika – valstu konkurētspējai
Tieši šajā virzienā – meklējot risinājumus, kā to panākt, – arī notiek darbs Finanšu ministrijas darba grupā. Salīdzinājumam: Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20% tiek aplikti ienākumi līdz 20004 eiro gadā, Lietuvā – līdz 100000 eiro gadā, bet Igaunijā šādu ierobežojumu griestu ienākumos nav – visiem piemērojama vienāda 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.
Tā ir milzīga atšķirība, kas var atspoguļoties Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspējā, it īpaši, ja citu pozīciju izmaksas ir līdzīgas. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums Latvijā ir 500 eiro (bet tas ir progresīvs – jo lielāka alga, jo mazāka ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā daļa), Lietuvā – 625 eiro, bet Igaunijā – 654 eiro (visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no ienākumu apmēra), tā ir būtiska atšķirība – tā rāda atpalicību no ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm. Tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana ir tas ceļš, pa kuru būtu jāiet arī Latvijai, jo īpaši, ka šāds risinājums samazina aplokšņu algu spiedienu. Tā dēvēto mazo – līdz 700 eiro -aplikšana ar nodokļiem ir nonsenss, tāpēc nodokļu sistēmā jāatrod risinājums, ka šāda lieluma algas ar nodokļiem apliktas netiek.
Kaimiņiem nav arī tāda nodokļu sistēmas “Frankenšteina” – solidaritātes nodokļa, kas atbaida no Latvijas gudrākos prātus. Vienlaikus Latvijai varu ieteikt pat neskriet pakaļ Igaunijai un Lietuvai, bet pavērtēt, kas notiek citviet Eiropā, un tad pieņemt lēmumus.
Darbaspēka nodokļi
Kopumā raugoties, Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir ievērojami augstāks nekā, piemēram, Īrijā (nodokļu slogs vien 22% no IKP, bet IKP ir gandrīz 10 reizes lielāks nekā Latvijā) vai Ungārijā, kuras sekmīgi piesaista lielos investorus. Piemēram, simtiem miljonu vērtā filmu industrija ar saviem paviljoniem ienāca tieši Ungārijā, kura pirmā ieviesa nodokļu atlaides šai sfērai. To, ka investīciju piesaiste un darbavietu radīšana Ungārijā ir bijis pareizs solis, apliecina arī jaunākie OECD dati par labklājību Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo šī Centrāleiropas valsts ir pirmajā vietā, kur cilvēki ir visapmierinātākie ar savu dzīvi.
Ungārija ar maziem tiešajiem nodokļiem un lielāko PVN (27%) Eiropā ir savā ziņā liela brīvdomātāja, kas dzīvo citādi nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tikai daži piemēri: Ungārijā nodokļu administrācija izmanto mākslīgo intelektu nodokļu jautājumu un nodokļu maksātāju uzvedības prognozēšanā. Galu galā Ungārija bija pirmā valsts Eiropā, kura ieviesa virspeļņas nodokli, kas pašlaik dažādās valstīs tiek piemērots dažādu sektoru – pamatā enerģētikas – uzņēmumiem. Ungārija šo virspeļņas nodokli ieviesa pat cukuram un sālim, mazumtirgotājiem utt. un neskatās, ko par to kāds Briselē vai Strasbūrā teiks, bet gan vērtē, kas kurā brīdī veicina ekonomiku, un to arī samērā ātri ievieš.
Vairāk par nodokļiem Lietuvā un Igaunijā lasiet arī šeit.
