Apskata autores Jūlija Triščuka un Katrīna Bičevska.
Imigrācija
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Izsludināts: 22.04.2022.
Likumprojekts paredz sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājām, nosakot tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanas pakalpojumu un ar tā sniegšanu saistītos veselības aprūpes pakalpojumus, vienlaikus nosakot izņēmumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktos nosacījumu piemērošanā un paredzot vienādas tiesības saņemt šo pakalpojumu neatkarīgi no personas vecuma.
Grozījumi Pilsonības likumā
Izsludināts: 22.04.2022.
Likumu paredz papildināt ar regulējumu, kas paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personai, kura “sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā”.
Paredzēts, ka minētā atbalsta sniegšana vai piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā būs konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu. Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Administratīvā rajona tiesa, un tās nolēmums būs pārsūdzams Augstākajā tiesā. Latvijas pilsonību būs iespējams atņemt, ja attiecīgajā gadījumā persona nekļūs par bezvalstnieku.
Nekustamais īpašums
Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”
Pieņemts 1. lasījumā: 21.04.2022.
Likumprojekta mērķis ir novērst dalīta īpašuma turpmāku pastāvēšanu bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas gadījumā starp valsti un pašvaldību, stiprinot Civillikumā nostiprināto zemes un būves vienotības principu. Lai zeme un būve veidotu vienotu īpašumu, likumprojekts paredz, ka pašvaldībai piekrīt tāds patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta un ir saistīts ar pašvaldības nekustamo īpašumu, veidojot vienotu īpašumu.
Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā
Pieņemts 1. lasījumā: 21.04.2022.
Ar likumprojektu precizēts gadījumu uzskaitījums, kuros nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu un attiecībā uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, atsavināšanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja un lēmumu par tā atsavināšanu var pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs.
Tādi gadījumi ir:
- ja zvērināts tiesu izpildītājs pieņēmis lēmumu nekustamā īpašuma izsoli nerīkot;
- ja zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts lūgums rīkot attiecīgi trešo izsoli un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī trešajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Pieņemts 2. lasījumā: 21.04.2022.
Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz pienākumu akciju sabiedrībām, kuras emitējušas vārda akcijas, iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā, bet akciju sabiedrībām, kuras ir emitējušas uzrādītāja akcijas, iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par lielākajiem sabiedrības akcionāriem. Likumprojekts noteic, kādā veidā informācija par akcionāriem ir ņemama vērā un izmantojama Uzņēmumu reģistra funkciju veikšanai.
Likuma spēkā stāšanās paredzēta 2023. gada 1. jūlijā.
Enerģētika un infrastruktūra
Grozījumi Enerģētikas likumā
Izsludināts: 22.04.2022.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka tiek izveidotas energoapgādes drošuma rezerves, kas tiks uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai nodrošinātu dabasgāzes nepārtrauktu apgādi.
Vēl grozījumi Enerģētikas likumā
Pieņemts 1. lasījumā: 21.04.2022.
Ar likumprojektu tiek:
- pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu nosacījumi, attiecībā par gāzes izcelsmes apliecinājumiem.
- noteikta atbildīgā institūcija par gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un kārtība, kādā tos izsniedz.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir izveidot izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas, aprites un kontroles sistēmu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtai gāzei. Likumprojekts nosaka izcelsmes apliecinājumos minimāli norādāmo informāciju.
Dažādi
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”
Izsludināts: 22.04.2022.
Likumprojekts nosaka mērķi mazināt paaugstināta riska situācijas sapulču, gājienu un piketu organizāciju un aicina neatļaut pasākumu organizēšanu tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Likuma 4. pants nosaka, kādas personas nevar būt par sapulces, gājiena un piketa organizatoru, pasākuma vadītāju, pasākuma vadītāja palīgu un kārtības uzturētāju, tajā skaitā tādas, kuras cenšas izmantot minētos pasākumus tādu organizāciju mērķiem, kuru darbība Latvijā ir aizliegta.
Papildus likumprojekts paredz paplašināt pašvaldības tiesības aizliegt pasākuma norisi gadījumos, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana veicinās darbības, kuras ir aizliegtas ar šo likumu, t. sk. nacistiskas un komunistiskas ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu.
Grozījumi Augstskolu likumā
Pieņemts 2. lasījumā: 21.04.2022.
Likumprojekta mērķis: piešķirt Ministru kabineta noteiktā kārtībā noteiktām augstskolām tiesības veikt Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī un Šveices Konfederācijā, un Ministru kabineta noteiktā ārvalstī sākot no 2016.gada 1.janvāra izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi, izsniedzot izziņu, ja izglītības dokumenta īpašnieks plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā.
Grozījumi šajā likumprojektā ir skatāmi kontekstā ar likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” saistībā ar to, ka ne tikai Akadēmiskās informācijas centram (turpmāk – AIC) būs tiesības veikt izglītības dokumentu ekspertīzi; ir noteiktas AIC funkcijas un paredzēta vienošanās slēgšana ar noteiktajām augstskolām par sadarbību diplomu atzīšanā, kā arī ieraksta izdarīšanu Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrā.
Saistītie grozījumi: Grozījumi Izglītības likumā
Satversmes tiesa
Satversmes tiesas 2022. gada 14. aprīlī spriedums lietā Nr. 2021-38-01 “Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Saskaņā ar KPL 529. panta pirmās daļas 3.1 punktu un 550. panta pirmo daļu pirmās instances tiesas nolēmuma pārsūdzības termiņu (10 dienas) var pagarināt vēl par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ.
Lieta ierosināta pēc Aivara Lemberga konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka konkrētā krimināllieta ir ļoti apjomīga un ļoti apjomīgs ir arī pirmās instances tiesas spriedums. Termiņš pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir 10 dienas, bet īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā tiesa varot pagarināt šo termiņu vienīgi līdz 20 dienām. Šāds termiņš neesot pietiekams, lai sagatavotu kvalitatīvu apelācijas sūdzību un efektīvi pārsūdzētu sevišķi sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā pieņemtu pirmās instances tiesas spriedumu. Tādējādi konkrētajā gadījumā ar apstrīdētajām normām pārkāptas viņam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
ST uzsver, ka apstrīdētās normas ir vērtējamas apelācijas instances regulējuma kopējā sistēmā kriminālprocesā. ST ņēma vērā tādus apstākļus kā lietas procesuālā stadija, tas, vai personai bija iespēja sekot līdzi tiesvedības procesam un laiks iepriekš iepazīties ar lietas materiāliem, tas, vai apsūdzētais pats īsteno aizstāvību, vai arī tam ir advokāts, kā arī citas KPL garantijas.
Pirmkārt, apsūdzētā un viņa aizstāvja dalība tiesvedības procesā pirmās instances tiesā ļauj apsūdzētajam gūt priekšstatu gan par to, kādus lietas faktiskos apstākļus tiesa ņēmusi vērā, gan, kādus tiesību normu pārkāpumus, tiesa, pēc viņa ieskata, ir pieļāvusi, un gatavoties savas aizstāvības īstenošanai apelācijas instances tiesā.
Otrkārt, apsūdzētajam ir pieejams saīsinātais spriedums. Apzinoties sprieduma juridiskās sekas, konstatējot, kādi apstākļi norādīti sprieduma aprakstošajā daļā, apsūdzētajam ir iespēja sagatavoties apelācijas sūdzības sastādīšanai.
Treškārt, ja apsūdzētajam kādu iemeslu dēļ nebija iespējas pilnībā izstrādāt apelācijas sūdzību, KPL ir paredzēta iespēja papildināt sākotnējo argumentāciju. Kriminālprocesa dalībniekiem arī tiesvedības apelācijas instances tiesā laikā ir tiesības izvirzīt jaunus juridiskus argumentus, piemēram, par tiesību avotu izmantošanu, precizēt savus apsvērumus vai iesniegt jaunus pierādījumus, kas stiprina attiecīgā kriminālprocesa dalībnieka pozīciju konkrēta lūguma ietvaros. Tāpat apelācijas sūdzībā nepieminētie lietas faktiskie apstākļi un to novērtējums tiek ņemts vērā apelācijas instances tiesā gadījumā, ja tie rada šaubas par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem.
Ceturtkārt, zvērinātam advokātam katrā konkrētā gadījumā, uzņemoties aizstāvības īstenošanu, jārēķinās ar to, ka krimināllietas īpašā sarežģītība un apjoms, tās procesuālā stadija un noteiktie termiņi varētu prasīt zināmu pielāgošanos un darba organizācijas maiņu. Advokāta rīcībā ir līdzekļi, kurus izmantojot, darbu var organizēt tā, lai tiktu savlaicīgi un efektīvi nodrošināta apsūdzētā aizstāvība īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā.
Līdz ar to ST nosprieda atzīt KPL 529. panta pirmās daļas 3.1 punktu un 550. panta pirmo daļu, ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos, par atbilstošu Satversmes 92. panta 1. teikumam.
Satversmes tiesas 2022. gada 21. aprīlī spriedums lietā Nr. 2021-27-01 “Par Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma: “Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera studiju programmā, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē bez laika ierobežojuma, bet projektēšanā vai būvekspertīzē — ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.”
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējs nav pienācīgi apsvēris apstrīdētās normas nepieciešamību. Tāpat apstrīdētajā normā noteiktais termiņš neesot samērīgs. Turklāt salīdzināmā situācijā – attiecībā uz inženierizpēti – paredzētas tiesības turpināt patstāvīgu praksi bez laika ierobežojuma.
Par 106. pantu: ST secina, ka personām bija pieejamas vairākas studiju programmas, kurās tās varēja iegūt nepieciešamo izglītību. Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktais pārejas periods bija pietiekami ilgs, lai personai būtu reālas iespējas iegūt prasīto izglītību, ja vien tā aktīvi izmantoja tai sniegtās iespējas un aizstāvēja savas tiesības. Tātad ST 106. pants nav pārkāpts.
Par apstrīdētās normas atbilstību 91. panta pirmajam teikumam:
Lēmumu par to, kuras nodarbošanās ir savstarpēji grupējamas, ir pieņēmis likumdevējs. Būvniecības likuma 13. pantā un ilgstoši arī apstrīdētajā normā inženierizpētei, projektēšanai un būvekspertīzei noteikts vienāds regulējums attiecībā uz patstāvīgās prakses tiesību iegūšanu. Savukārt apstrīdētā norma paredz atšķirīgu termiņu personām, kuras turpina praksi inženierizpētē iepretim projektēšanai un būvekspertīzei.
Tiesības būvinženieriem ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē bez laika ierobežojuma netika īpaši pamatotas. Tieši pretēji – komisijas sēdēs tika sniegts normas saturam pretējs skaidrojums, pamatojot tikai grozījumu attiecināšanu uz citiem subjektiem.
Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa.
Satversmes tiesa nosprieda atzīt Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4. punkta pirmo teikumu par atbilstošu Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam, bet neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. janvāra.
Par brīdi, ar kuru tiesību normas zaudē spēku: Lai varētu novērst tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, likumdevējam nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti un veikt noteiktas konceptuālas izvēles. Līdz ar to likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laiks jauna regulējuma noteikšanai.
