Jaunumiem sekoja un apskatu sagatavoja jurista palīgs Sabīne Stirniņa.
Imigrācija
Grozījumi Imigrācijas likumā
Stājas spēkā: 09.04.2022.
Grozījums paredz uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, vienlaikus nosakot izņēmumus. Termiņuzturēšanās atļaujas būs iespējams izsniegt pamatojoties uz:
- ģimenes apvienošanos;
- starptautisko aizsardzību;
- nodarbinātību, kas ir noteikta ar ES tiesību aktiem vai nepieciešama to darbinieku nodarbinātībai uzņēmumā, kurā ir vismaz 51% OECD dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kas pārceļ savu darbību uz Latvijas Republiku no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas;
- studiju vai studiju prakses vajadzību, kas noteikta ar ES tiesību aktiem, un valsts interesēm; vai
- humāniem apsvērumiem.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Stājas spēkā: 09.04.2022.
Grozījumi likumā paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzraudzīs pašvaldību spēju atbalsta sniegšanā un nepieciešamības gadījumā novirzīs Ukrainas bēgļus uz tām pašvaldībām, kuru iespējas ļauj sniegt nepieciešamo atbalstu.
Grozījumi likumā noteic arī izņēmumus attiecībā uz dokumentu legalizāciju. Gadījumā, ja personas rīcībā būs Ukrainā izdoti publiski dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt vai uzrādīt Latvijas institūcijās, attiecīgās institūcijas dokumentus būs tiesīgas pieņemt bez to legalizācijas ar apliecinājumu (apostille). Ja institūcijai būs pamatotas šaubas par iesniegtā dokumenta autentiskumu, institūcija būs tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu.
Darba devējs būs tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattieksies uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbos, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai.
Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem nozīmēto zāļu terapijas nepārtrauktību, grozījumi nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, sešus mēnešus, sākot no 2022. gada 24. februāra, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus segs pilnā apmērā – tāpat kā patvēruma meklētājiem un trūcīgām personām.
Grozījumi Pilsonības likumā
Pieņemts 1. lasījumā: 07.04.2022.
Tiek skatīts steidzamības kārtībā
Likumu paredz papildināt ar regulējumu, kas paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personai, kura “sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā”.
Paredzēts, ka minētā atbalsta sniegšana vai piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā būs konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu. Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Administratīvā rajona tiesa, un tās nolēmums būs pārsūdzams Augstākajā tiesā. Latvijas pilsonību būs iespējams atņemt, ja attiecīgajā gadījumā persona nekļūs par bezvalstnieku.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā
Nodots komisijā: 07.04.2022.
Likumprojekts paredz noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt dzīvojamās ēkās un 4 kilometru attālumā no tām.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Pieņemts 3. lasījumā: 07.04.2022.
Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs tiesības noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma.
Pieņemt lēmumu būs iespējams gadījumos, kad:
- pieņemts lēmums aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu,
- pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP, vai
- pakalpojuma sniedzēju nav iespējams identificēt.
Gadījumā, ja pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma, NEPLP varēs uzlikt pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai iesniegt paziņojumu par šāda pakalpojuma sniegšanu.
Ja pakalpojuma sniedzēju nebūs iespējams noskaidrot, NEPLP būs tiesības liegt piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm, kurās tiek sniegti Latvijas jurisdikcijā esoši pakalpojumi pēc pieprasījuma, uz laiku līdz 24 mēnešiem.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
Nodots komisijā: 07.04.2022.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības. Tas paredz arī grozījumus atbilstoši Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumam lietā Nr. 2019-33-01.
Likumprojekts paredz noteikt, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas). Paternitātes pabalstu piešķirs arī bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta. Šajā gadījumā VSAA paternitātes pabalstu piešķirs vienai personai, kura to pieprasīs, pārbaudot Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par pabalsta pieprasītājam piešķirto atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, paļaujoties, ka darba devējam ir sniegti nepieciešamie pierādījumi (piemēram, bērna mātes apstiprinājums), kas apliecina viņa tiesības uz atvaļinājumu.
Papildus, katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks.
Enerģētika un infrastruktūra
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Pieņemts 1. lasījumā: 07.04.2022.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka turpmāk ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai būs nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja tikai gadījumos, ja uzstādāmās iekārtas jauda būs 500 kilovati un vairāk. Šobrīd šāda atļauja nepieciešama, ja iekārtas jauda ir 11,1 un vairāk kilovatu.
Paredzot iespēju sistēmas operatoram noteikt drošības naudu, ar grozījumiem plānots novērst gadījumus, kad potenciālie elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, taču pieslēgumu neizbūvē. Plānots, ka drošības nauda pieslēguma ierīkotājiem būs jāiemaksā pirms tehnisko noteikumu saņemšanas.
Likumprojekts paredz arī ieviest atjaunīgo energoresursu ražotņu vietējai sabiedrībai radītā diskomfortā kompensācijas maksājumu par jaunas uzstādītās elektroiekārtas darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda vai pārsniedz 1 MW. Maksājuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību, pašvaldību un vietējo iedzīvotāju interesi atjaunojamo energoresursu attīstībā.
Dažādi
Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu
Stājas spēkā: 09.04.2022.
Ar šo likumu 2022. gada 9. maijs visā Latvijas teritorijā tiek noteikts par Ukrainas upuru piemiņas dienu, godinot pret Ukrainu uzsāktās Krievijas Federācijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojā gājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas. Piemiņas dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīko. Pašvaldība neizsniedz atļauju publiska pasākuma rīkošanai tās administratīvajā teritorijā Piemiņas dienā. 2022. gada 9. un 10. maijā ir aizliegta pirotehnisko līdzekļu izmantošana.
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”
Pieņemts 1. lasījumā: 07.04.2022.
Tiek skatīts steidzamības kārtībā
Likumprojekts nosaka mērķi mazināt paaugstināta riska situācijas sapulču, gājienu un piketu organizāciju un aicina neatļaut pasākumu organizēšanu tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Likuma 4. pants nosaka, kādas personas nevar būt par sapulces, gājiena un piketa organizatoru, pasākuma vadītāju, pasākuma vadītāja palīgu un kārtības uzturētāju, tajā skaitā tādas, kuras cenšas izmantot minētos pasākumus tādu organizāciju mērķiem, kuru darbība Latvijā ir aizliegta.
Papildus likumprojekts paredz paplašināt pašvaldības tiesības aizliegt pasākuma norisi gadījumos, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana veicinās darbības, kuras ir aizliegtas ar šo likumu, t. sk. nacistiskas un komunistiskas ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu.
Civilās savienības likums
Pieņemts 1. lasījumā: 31.03.2022.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, tiesību aizsardzību, un tas nosaka kārtību, kādā personas civilo savienību noslēdz vai to izbeidz. Ar likumprojektu tiek nodrošināts, ka civilajās savienībās sastāvoši pāri var kļūt valstij “redzami”, ja tie likumprojektā noteiktajā kārtībā noformē savstarpējās attiecības, tādējādi saņemot tajā paredzētā apmērā aizsardzību personiskajām un mantiskajām attiecībām. Civilajai savienībai ir abas puses saistošs raksturs, tā paredz pusēm saistības un piešķir tām arī atbilstošas tiesības, tāpat likumā noteikti vairāki ierobežojumi, piemēram, pārtraukt civilo savienību vienpusējā kārtībā.
Grozījumi Izglītības likumā
Pieņemts 1. lasījumā: 07.04.2022.
Grozījumi paredz papildināt Izglītības likumu, nosakot, ka skolēnam ir pienākums nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību pret citiem bērniem, pedagogiem un citām izglītības procesa nodrošināšanā iesaistītajām personām.
Tāpat paredzēts papildināt Izglītības likumā iekļauto izglītojamo bērnu vecāku tiesību un pienākumu sarakstu, nosakot vecāku pienākumu sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītajām personām, ievērojot pieklājību, neaizskarot citu personu godu un cieņu un nepieļaujot emocionālu un fizisku vardarbību.
Likumā plānots paredzēt pedagoga tiesības nesniegt tūlītēju atgriezenisko saiti uz skolēnu vai skolēnu vecāku telefona zvaniem, ziņām, elektroniskajām vēstulēm, ja tās ir saņemtas pēc pedagoga darba laika.
Grozījums Civillikumā
Nodots komisijā: 07.04.2022.
Likumprojekts paredz Civillikuma 242.panta 5.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, kas noteic, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz brīdim, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.
Minētais regulējums aizstāj iepriekš likumdevēja noteikto absolūto aizliegumu (aizliegumu uz mūžu) personai, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, kļūt par aizbildni ar terminētu aizliegumu. Grozījumi paredz, ka personai turpmāk būs aizliegts kļūt par aizbildni, kamēr spēkā ir personas sodāmība. Savukārt pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai būs individuāli jāvērtē, vai saistībā ar iepriekšējo personas sodāmību vēl aizvien pastāv draudi bērna drošībai.
Gadījumā, ja par aizbildni vēlas kļūt par vardarbību noziedzīgu nodarījumu sodīta persona un šīs personas sodāmība ir dzēsta vai noņemta, tad, lai konstatētu, ka persona neapdraud bērnu, bāriņtiesai nepieciešams ņemt vērā kriminālprocesā un soda izciešanas laikā konstatētos apstākļus, laiku, ko persona pavadījusi sabiedrībā, neizdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu, personības izmaiņas laika gaitā, personas raksturu, attieksmi, uzvedību un rīcību, tostarp attiecībās ar bērniem.
Satversmes tiesa
Ierosināta vēl viena lieta par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 8. aprīlī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto daļu procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties procesa virzītājs, prokurors un tiesa, kas izskata šo lietu. Šā likuma 628. pantā minētās personas ar lietā esošajiem materiāliem var iepazīties ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.
Pieteikuma iesniedzēju mantai ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts arests. Vēlāk procesa virzītājs saistībā ar minēto mantu pieņēmis lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai. Pieteikuma iesniedzēji lūdza procesa virzītājam atļauju iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem. Ar procesa virzītāja lēmumu viņu lūgums apmierināts daļēji – noteiktā apjomā ļauts iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem. Pieteikuma iesniedzēji šo lēmumu pārsūdzēja tiesā, kas izskata procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sūdzību noraidīja. Vēlāk procesa virzītājs iesniedza tiesai jaunus materiālus, un Pieteikuma iesniedzēji vēlreiz lūdza procesa virzītājam atļauju ar tiem iepazīties. Ar procesa virzītāja lēmumu šis lūgums tika noraidīts. Arī šo lēmumu Pieteikuma iesniedzēji pārsūdzēja tiesā, un šī sūdzība tika noraidīta.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas liedz piekļuvi lietas materiāliem, kas pamato ziņas par mantas noziedzīgo izcelsmi. Tādā veidā esot aizskartas Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 8. septembris.
Tiesu prakse
Balstoties uz tiesu praksē nostiprinātām atziņām, Senāts groza spriedumu lietā par Varakļānu aprūpes centrā notikušo negadījumu
Senāta Civillietu departaments 31. martā grozīja Latgales apgabaltiesas spriedumu lietā saistībā ar 2015. gada augustā notikušo nelaimes gadījumu Varakļānu aprūpes centra liftā, kur bojā gāja prasītāju bērns. Prasītāji lūdza piedzīt no atbildētājas – Varakļānu novada pašvaldības – 250 000 euro morālā kaitējuma atlīdzinājumu katram. Gan Rēzeknes tiesa, gan Latgales apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji, nosakot piedzenamās atlīdzības apmēru 40 000 euro apmērā katram no prasītājiem, proti, kopā nosakot 80 000 euro lielu atlīdzību.
Apgabaltiesas spriedums grozīts daļā par piedzenamā morālā kaitējuma apmēru. Senāts pievienojās apgabaltiesas spriedumā un judikatūrā paustajam, ka morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, ko nav iespējams tieši novērtēt. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem.
Apelācijas instances tiesa kaitējuma atlīdzību bija noteikusi katram cietušajam atsevišķi, kas neatbilst judikatūrai, kurā atzīts, ka atlīdzība par morālo kaitējumu sakarā ar bērna nāvi piešķirama par konstatētā pārkāpuma faktu, nevis atsevišķi katram ģimenes loceklim par viņu pārdzīvojumiem un ciešanām. Katrā gadījumā kompensācijas apmērs nemantiskā kaitējuma nodarīšanas gadījumā ir nosakāms individuāli, taču, ņemot vērā pēc faktiskiem apstākļiem līdzīgās lietās noteikto atlīdzības apmēru un tādējādi nodrošinot vienlīdzības principa ievērošanu un vienveidīgu judikatūru.
Senāts: administratīvajā lietā par pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības rīkotu publisku iepirkumu atbildētāja ir konkrētā kapitālsabiedrība
Senāta Administratīvo lietu departaments 4. aprīlī izskatīja lietu, kurā pārsūdzēts pasūtītājas – pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības (Siguldas slimnīcas) – iepirkuma komisijas lēmums iepirkumā par automašīnas iegādi.
Pirmās instances tiesa šajā lietā noteica, ka pašvaldībai kā atbildētājai lietā jāatlīdzina pieteicējai tās samaksātā valsts nodeva. Kasācijas sūdzībā pret to iebilsts, norādot, ka tiesa nepareizi noteica atbildētāju un atbildētāja statuss bija piešķirams un valsts nodeva piedzenama no Siguldas slimnīcas. Līdz ar to Senāta kopsēdē galvenais izšķiramais jautājums bija: kurš ir pieaicināms atbildētāja statusā lietā, kurā ir strīds par pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības rīkotu publisko iepirkumu, – pašvaldība vai konkrētā kapitālsabiedrība.
Senāts spriedumā atzina, ka iepirkumu procedūra tiek aplūkota kā administratīvais process, kaut arī: 1) atbilstoši tiesiskajam regulējumam iepirkuma procedūru var īstenot arī tādi privāto tiesību subjekti, kas nepieder publiskai personai un neatrodas tās izšķirošā ietekmē; 2) iepirkuma procedūras īstenošana pati par sevi parasti nav kādas konkrētas publiskās funkcijas īstenošana. Līdz ar to Senāts secināja, ka publisko iepirkumu process ir specifisks administratīvais process, kas neveido harmonisku sazobi ar klasisko Administratīvā procesa likumā iedibināto iestādes un atbildētāja sistēmu.
Senāts atzina, ka privātpersona – pašvaldības kapitālsabiedrība – var būt atbildētājs administratīvajā lietā par iepirkuma procedūras tiesiskumu, kaut arī tai institucionāli nav publisko tiesību subjekta statusa. Senāts norādīja, ka iepirkumu lietās šāda privātpersona būtu uzlūkojama analogi kā publisko tiesību subjekts, kas, pieņemot lietā pārsūdzēto lēmumu, darbojas sava patstāvīgā budžeta ietvaros.
Līdz ar to Senāts atzina, ka Administratīvā rajona tiesa konkrētajā gadījumā kļūdaini secinājusi, ka atbildētājs lietā ir Siguldas novada pašvaldība, bet pasūtītāja ir tikai iestāde, kas šo pašvaldību pārstāv. Atbildētājs šajā lietā ir pati pasūtītāja kā iestāde, kas darbojusies sava patstāvīgā budžeta ietvaros.
Senāts atzina, ka tiesas kļūdas dēļ nav pamata atcelt visu spriedumu, un tiesas spriedums atcelts tikai daļā, ar kuru noteikts, ka valsts nodeva par labu pieteicējai piedzenama no Siguldas novada pašvaldības.
