Jaunumus apkopoja jurista palīdze Paula Šūtava.
Enerģētika
Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā
Nosūtīts saskaņošanai: 05.01.2023.
Likumprojekta mērķis ir ieviest vienreizējus ārpuskārtas mehānismus elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai. Piedāvātais regulējums nodrošinās galalietotāju elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieauguma ierobežošanu, nodrošinot konkurētspējīgus elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus Baltijas valstu vidū.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Nodots komisijai: 12.01.2023.
Ar likumprojektu tiek grozītas Elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas noteic pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātā iepirkuma komponentes maksājumu radītās izmaksas. Likumprojekta mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem, obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk sedzot no valsts budžeta.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”
Pieņemti 1. lasījumā: 12.01.2023.
Likumprojekti nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.
Drošība
Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā
Pieņemts: 12.01.2023.
Stājas spēkā: 27.01.2023.
Tiks papildināts 12. pants ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11 ) Elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, nodrošina savu elektronisko sakaru tīklu savietojamību un sadarbspēju ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai īstenotu iedzīvotāju un atbildīgo institūciju agrīno brīdināšanu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju. Elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, iedzīvotāju agrīnās brīdināšanas paziņojuma pārraidi, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju, īsteno bez maksas.”
Nacionālais radiofrekvenču plāns
Pieņemts: 10.01.2023.
Stājas spēkā: 13.01.2023.
Elektronisko sakaru likuma 52. panta pirmā daļa, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina nacionālo radiofrekvenču plānu.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Nacionālais radiofrekvenču plāns” ir izstrādāts, pamatojoties uz Elektronisko Sakaru Likuma, kas izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvā Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi noteiktos pasākumus.
Intelektuālais īpašums
Grozījumi Autortiesību likumā
Pieņemts 1. lasījumā: 12.01.2023.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības direktīvas, kuru mērķi ir:
- Raidorganizāciju direktīvas mērķis ir atvieglot autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju.
- Digitālā vienotā tirgus direktīva tika izstrādāta, lai:
1) pielāgotu autortiesību ierobežojumus digitālajai videi;
2) uzlabotu autoru darbu, tostarp komerciālā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu;
3) izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem.
Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā
Pieņemts 1. lasījumā: 12.01.2023.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu ES Raidorganizāciju direktīvu, kuras mērķis ir atvieglot autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Nosūtīts saskaņošanai: 06.01.2023.
Likumprojekta mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti Eiropas Savienībā izvirzītie energoefektivitātes mērķi.
Tāpat ar likumprojektu paredzēts noteikt aizsardzību attiecībā uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.
Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā
Nosūtīts saskaņošanai: 04.01.2023.
Ar likumprojektu tiek noteikts papildus mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Tāpat likumprojekts nosaka piemērot administratīvo sodu (brīdinājums vai naudas sods) tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Dažādi
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Iesniegts Saeimas prezidijam: 12.01.2023.
Likumprojekta mērķis ir normatīvi nostiprināt ar bērna mājas darbību saistītos jautājumus, kā arī nostiprināt Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru, precizēt ārvalstu adopcijas tiesisko regulējumu, nosacījumus viesģimenes statusa iegūšanai, kā arī terminoloģiju vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas jomā.
Augstākā tiesa
Senāta Krimināllietu departaments pirmo reizi skata lietu paplašinātā tiesnešu sastāvā
10.01.2023.
Pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments 10.janvārī pirmo reizi skatīja krimināllietu paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā. Izskatāmā lieta ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Atstāj spēkā notiesājošo spriedumu diviem ceļu policistiem par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu
10.01.2023.
Senāta Krimināllietu departaments 10.janvārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 14.decembra spriedumu, ar kuru divi apsūdzētie ceļu policisti atzīti par vainīgiem kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā no automašīnas šofera.
Nodod jaunai izskatīšanai krimināllietu par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu Facebook ierakstā
12.01.2023.
Senāta Krimināllietu departaments 10.janvārī krimināllietā par ierakstiem sociālo tīklu platformā “Facebook” saistībā ar Covid-19 izplatību atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu nacionālā naida un nesaticības izraisīšanā. Senāts atzina, ka tiesai būtu jāizvērtē, vai interneta vietnē ievietotajā videoierakstā apsūdzētā pausto izteikumu smagums ir sasniedzis pakāpi, kas kūda uz naidu un par kuru paredzēta kriminālatbildība. Tāpat jāņem vērā sociālais un politiskais konteksts, kādā izteikumi pausti un izplatīti, izteikumu paudēja statuss sabiedrībā, īpaši viņa ietekme uz auditoriju, kurai izteikumi domāti, izteikumu paudēja nodoms, izteikumu saturs un forma, kā arī izteikumu plašums.
Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu, atbildot uz Senāta uzdotiem jautājumiem Dobeles HES un SIA “GM” pieteikumā
12.01.2023.
Eiropas Savienības Tiesa 12.janvārī pasludināja spriedumu, atbildot uz Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem divās lietās – pieteicēju SIA „DOBELES HES” un SIA “GM” – strīdā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulatora) lēmumu pieteicējām atteikts atlīdzināt zaudējumus par saražotās elektroenerģijas pārdošanu.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pārsūdzēšanas kārtību
Izskatīšanas sākums: 11.01.2023.
Satversmes tiesā tika ierosināta lieta, apvienojot 5 lietas par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Kriminālprocesa likuma 631. panta 3. daļa paredz, ka “Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt šā likuma 630.pantā minēto lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.”
Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka tas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajā tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo liedz apgabaltiesas lēmumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Nolēmums lietā par Augstskolu likuma normām, kas attiecas uz privāto augstskolu studiju programmām, tiks pasludināts 9. februārī plkst. 10.00
2023. gada 10. janvārī Satversmes tiesa pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”.
Apstrīdētās normas paredz, ka Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos.
