Materiālu sagatavoja jurista palīgs Kristers Pētersons
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Farmācijas likumā
Nr: 307/Lp14. Iesniegs Saeimā: 19.06.2023
Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu veterināro zāļu izplatīšanas nosacījumus, ieviestu regulas 2019/6 prasības un noteiktu prasību kopumu attiecībā uz veterināro zāļu (tostarp aktīvo vielu) ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību labai ražošanas un izplatīšanas praksei vairumtirdzniecībā, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas ievadīšanu jaunajā Eiropas Savienības datubāzē, kas aptver veterināro zāļu un aktīvo vielu ražošanu, importu un vairumtirdzniecību, tā novēršot šķēršļus komersantu dalībai Eiropas Savienības kopējā tirgū.
Strīdu risināšana
Grozījumi Krimināllikumā
Nr. 245/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā 15.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot; kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu; kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību. Grozījumi paredz atzīt 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus par mazāk smagiem noziegumiem, paredzot iespēju piemērot vainīgajām personām ne vien tādus kriminālsodus, kas patlaban ir noteikti minēto pantu sankcijās un ar ko ne vienmēr iespējams sasniegt soda mērķi un nodrošināt efektīvu aizsardzību cietušajām personām, bet arī sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Nr.: 262/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā 15.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, kā arī efektīvāku aizsardzību nepilngadīgajiem, kuri ir cietuši no noziedzīgā nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Saistītie likumprojekti:
Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā
Grozījums Administratīvās atbildības likumā
Nr: 287/Lp14. Nodots komisijā 15.06.2023.
Lai nodrošinātu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību, ar likumprojektu paredzēts panākt, ka administratīvie sodi aviācijas jomā ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un noteikt, ka administratīvo sodu apmērs aviācijas jomā tiek piemērots proporcionāli administratīvā pārkāpuma subjekta finanšu radītājiem
Korporatīvās tiesības
Grozījumi likumā ‘Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru’
Nr: 306/Lp14. Iesniegi Saeimā 19.06.2023
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) reģistrēto tiesību subjektu vai personu, par kurām ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās sankcijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas.
Banku un finanšu tiesības
Grozījumi Vērtspapīrošanas likumā
Nr: 100/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā 08.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekts nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402 tiešas piemērojamības nodrošināšanai. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Saistītie likumprojekti:
Parādu ārpustiesas atgūšanas likums
Grozījumi Kredītu reģistru likums
Nr: 269/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā 08.06.2023. Izsludināts: 16.06.2023
Likumprojekta pieņemšana nodrošinās, ka Kredītu reģistra dalībnieki vai Kredītu reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu, kuri iesaistās vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā, turpina iekļaut Kredītu reģistrā ziņas un aktualizēt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par tām klienta saistībām, kas ir iekļautas vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvos, ja šo aktīvu apkalpošanu turpina veikt attiecīgais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā
Nr: 288/Lp14. Nodots komisijā 15.06.2023.
Grozīt Kadastra likumu, nodrošinot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu publicēšanu atvērto datu veidā, atteikšanos no atļaujas (piemēram, licences) saņemšanas pirms datu izmantošanas, pilnveidot regulējumu kadastrālajā vērtēšanā, būvju un apgrūtinājumu reģistrācijā, servitūta teritorijas dzēšanā, ziņu sniegšanā Kadastra informācijas sistēmai, pakalpojumu ierosināšanā, informācijas izsniegšanā, kadastra datu aktualizācijā atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos un datu labošanā.
Nodokļu tiesības
Grozījumi likumā ‘Par nodokļiem un nodevām’
Likumprojekta Nr. Nr: 2/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 08.06.2023. Izsludināts: 16.06.2023
Likumprojektā ietvertās izmaiņas nodokļu samaksas termiņu pagarinājuma piešķiršanas tiesiskajā regulējumā, vienošanās līguma tiesiskajā regulējumā, vienotajā nodokļu kontā un pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos nepareizi iemaksāto maksājumu atmaksas un dzēšanas kārtībā, kā arī attiecībā uz likumā “Par nodokļiem un nodevām” ietvertā formulējuma “pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai” aktualizēšanu, ir izstrādātas, pamatojoties uz Finanšu ministrijas iniciatīvu.
Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums
Nr: 283/Lp14. Nodots komisijai 08.06.2023.
Likumprojektā “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101. Tā mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likums
Nr: 286/Lp14. Nodots komisijā 08.06.2023
Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā ekomercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.
Transports
Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība”
Nr. 23-TA-1459. Publiskā apspriešana 16.06.2023. – 30.06.2023.
Tiesību akta izstrādāts, lai piemērotu Eiropas Komisijas 2022. gada 2. maija Īstenošanas regulu (ES) 2022/695, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/22/EK piemērot attiecībā uz vienoto formulu transporta uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai. Noteikumu projektā nepieciešams arī aktualizēt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem.
Dažādi
Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā
Nr: 285/Lp14. Nodots komisijai 15.06.2023
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu interešu aizsardzības sistēmu, noteikt LTAB deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un regulējumu to izpildes uzraudzībai, kā arī noteikt regulējumu attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumu noteikšanas kārtību, kā arī noteikt regulējumu attiecībā uz personas veselības datu apstrādes prasībām zaudējumu atlīdzības noteikšanā.
Augstākā tiesa
Administratīvo lietu departaments
Apgabaltiesai no jauna jāvērtē lieta par Lauku atbalsta dienesta neapstiprinātu projektu
Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma stāšanās spēkā Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu par Lauku atbalsta dienesta neapstiprinātu projektu. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Izskatāmajā lietā bija strīds, vai pieteicējas projekta iesniegums atbilda atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem un vai Lauku atbalsta dienests pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu. Iepriekš skatot pieteicējas kasācijas sūdzību, Senātam radās šaubas par to, vai jauna uzņēmuma izveidošana ir Finansējuma uzraudzības regulā ietvertās „apiešanas aizlieguma” klauzulas pārkāpums tikai tādēļ, ka esošo uzņēmumu tā īpašnieks nevar izmantot, lai pretendētu uz jauniem atbalsta pasākumiem, iepriekšējā uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Tāpēc Senāts apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā.
Lauku atbalsta dienesta lēmums bija pamatots ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumiem Nr. 598 „Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecību attīstībai 2014.–2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk – noteikumi Nr. 598), kas paredz, ka projekta iesniegumu noraida, ja konstatē, ka atbalsta pretendents ir apzināti radījis apstākļus, lai izvairītos no kāda atbalsta saņemšanas noteikuma ievērošanas. Šie noteikumi atspoguļo arī Finansējuma uzraudzības regulas 60.panta noteikumus (panta nosaukums ir „Apiešanas klauzula”), kas paredz, ka priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, ja konstatē, ka tās pretēji šo tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai. Līdz ar to šajā administratīvajā lietā ir vērtējama „apiešanas klauzulas” piemērošana.
Lauku atbalsta dienests paskaidrojumos tiesai norādīja arī to, ka Finansējuma uzraudzības regulas 60.pantu var piemērot arī tad, ja pārkāpums ir pieļauts cita atbalsta pasākuma ietvaros. Proti, uzņēmuma īpašnieks negodprātīgi izmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļus ar viena uzņēmuma starpniecību, bet turpmāk nodibina jaunu uzņēmumu, tādējādi izvairoties no parāda maksāšanas pienākuma. Tādā veidā uzņēmuma īpašnieks var izvairīties no finansiālām sekām saistībā ar maksājumu atmaksāšanas pienākumu.
Senāts, nododot lietu jaunai izskatīšanai, spriedumā norāda, ka apgabaltiesai jāvērtē, vai pieteicēja ir mākslīgi radījusi apstākļus publiskā finansējuma saņemšanai un vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, kas šajā gadījumā nozīmētu, ka nav citu šķēršļu atbalsta saņemšanai. Proti, ja netiek pierādīta noteikumu Nr. 598 17.3.apakšpunktā noteiktā nosacījuma iestāšanos, t. i., apzināti radītiem apstākļiem publiskā finansējuma saņemšanai minēto apstākļu pastāvēšana, tad nav citu šķēršļu projekta iesnieguma apstiprināšanai. Senāts spriedumā vērš uzmanību, ka, konstatējot, ka neizpildās viens no priekšnoteikumiem labvēlīga administratīvā akta izdošanai, pēc būtības nav nepareiza apgabaltiesa pieeja nevērtēt, vai izpildās pilnīgi visi priekšnoteikumi. Taču, atkrītot iepriekš minētajam šķērslim labvēlīga administratīvā akta izdošanai, nav iespējams apmierināt pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nepārbaudot pārējo tā izdošanai nepieciešamo priekšnoteikumu izpildīšanos.
Lietā par Valsts ieņēmumu dienesta noteikto muitas parādu Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā
Senāta Administratīvo lietu departaments14.jūnijā apturēja tiesvedību lietā par Valsts ieņēmumu dienesta pieteicējai SIA „Baltic Container Terminal” noteikto muitas parādu, lai vērstos ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā.
Izskatāmajā lietā VID Muitas pārvalde bija konstatējusi, ka Rīgas brīvostas brīvajā zonā novietotās un brīvās zonas uzskaitē ņemtās preces, kas ievestas ar jūras transportu konteineros, ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras piemērošanas un īpašā procedūra – uzglabāšana brīvajā zonā – nav pabeigta. Ņemot vērā minēto, dienesta Muitas pārvalde secināja, ka faktiski strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības, kā rezultātā pieteicējai SIA „Baltic Container Terminal” ir radies muitas parāds.
Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējai, izdodot preces pārvadātājam saskaņā ar iesniegtajām preču pavadzīmēm, uz kurām bija atzīme par muitas preču statusu – Savienības preces, muitas amatpersonas paraksts un muitas kontroles punkta zīmogs, bija tiesības paļauties uz to, ka precēm ir piemērota nākamā muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā, un vai secīgi arī bija tiesības pabeigt īpašo procedūru – preču glabāšanu brīvajā zonā.
Uzklausot lietas dalībniekus mutvārdu procesā tiesas sēdē, Senāts konstatēja, ka lietas dalībniekiem ir atšķirīgs viedoklis par piemērojamām tiesību normām, līdz ar to arī atšķirīgs skatījums uz pienākumu apjomu, kāds ir pieteicējai, lai noslēgtu īpašo procedūru – uzglabāšana brīvajā zonā. Senātam šaubas par preču statusu pārbaudes iespējamību un šīs pārbaudes efektivitāti rada pieteicējas norādītie apstākļi, ka tai kā preču uzglabātājai brīvajā zonā nebija piekļuves Elektroniskajai muitas datu apstrādes sistēmai (EMDAS). Tāpēc galvenā atsauces numura (MRN) numura iekļaušana preču pārvadājuma dokumentā nenodrošinātu pieteicējai iespēju pārliecināties, ka precēm ir piemērota atbilstoša muitas procedūra. Kā skaidro pieteicēja, muitas dienesta iedibinātā prakse, kad muitas amatpersona apstiprina preču statusa maiņu, tieši bija vērsta uz to grūtību novēršanu, kas privātpersonai var rasties, pārbaudot preču muitas statusu un atbilstošu dokumentu patiesumu.
Pieteicēja paskaidroja, ka arī pašreizējā muitas dienesta apstiprinātā kārtība ir tāda, ka konkrētā muitas dienesta amatpersona, pieslēdzoties pieteicējas elektroniskajai uzskaites sistēmai, maina preču muitas statusu, tādējādi arī pašreiz nodibinātā kārtība paredz, ka tieši muitas dienesta amatpersona ir tā, kas apstiprina preču muitas statusa maiņu, un pieteicēja, paļaujoties uz šo sniegto informāciju, arī pabeidz īpašo procedūru – uzglabāšanu brīvajā zonā. Tāpēc Senātam rodas šaubas par Valsts ieņēmumu dienesta prasības – uzrādīt pieteicējas kā preču uzglabātājas brīvajā zonā uzskaites sistēmā preču muitas statusa maiņas apliecināšanai muitas deklarācijas galveno atsauces numuru (MRN) – pamatotību un tiesiskumu.
Senāts apturēja tiesvedību lietā un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai piecus prejudiciālu jautājumus par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedums.
Civillietu departaments
Stājas spēkā spriedums par darba līguma izbeigšanu ar domes darbinieku, kas zaudējis darba devēja uzticību.
Stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta Rīgas Valstspilsētas pašvaldības prasība pret bijušo Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko par darba līguma izbeigšanu starp pusēm tiesas ceļā sakarā ar darbinieka pieļauto būtisko pārkāpumu – ilgstošu atrašanos interešu konflikta situācijā un tā apzinātu nerisināšanu, kas radīja darba devēja uzticības zudumu.
Senāta Civillietu departaments 7. jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību šajā lietā.
Darbinieks kasācijas sūdzībā apšaubīja apgabaltiesas secinājumus par būtisko viņa pārkāpumu, kas bija pamatā uzticības zudumam, respektīvi, ka uzticība zaudēta tiktāl, ka pastāv atlaišanas pamats. Darbinieka ieskatā uzticības zaudēšanai nebija objektīva iemesla.
Senāta atteikums kasācijas tiesvedības ierosināšanai pamatots ar to, ka kasācijas sūdzības apsvērumi pēc būtības ir vērsti uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
Apgabaltiesa spriedumā pierādījumu un faktisko apstākļu vērtēšanas ceļā bija nodibinājusi, ka darbinieks ir nepamatoti rīkojies pats savās interesēs un viņa kā iestādes vadītāja rīcība ilgstoši ir bijusi pretēja likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas un 22.panta, kā arī Rīgas pašvaldības Ētikas kodeksa 4.6.2.apakšpunkta, 5. un 6.punkta prasībām.
Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par nepilngadīga jauna sportista aizsardzību Eiropas Savienības tiesībās
Senāta Civillietu departaments 7.jūnijā pieņēma lēmumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai noskaidrotu, kā interpretējamas un piemērojamas Eiropas Savienības tiesību normas līgumam par atbalsta sniegšanu jaunam sportistam jeb tā sauktajam „cerību līgumam”.
Šajā lietā ar prasības pieteikumu tiesā vērsusies komercsabiedrība, kas sniedz atbalsta pakalpojumus jaunajiem basketbolistiem. Komercsabiedrība 2009.gadā noslēgusi līgumu ar nepilngadīgu jauno basketbolistu un viņa vecākiem, ar kuru prasītāja apņēmusies sniegt jaunajam sportistam basketbolista attīstības un karjeras atbalsta pakalpojumus, par ko basketbolists apņēmies maksāt atlīdzību 10% apmērā no saviem ieņēmumiem, ko viņš gūs līguma darbības laikā jeb 15 gadu laikā kopš līguma noslēgšanas. Prasītāja norādījusi, ka ir izpildījusi līgumā noteiktās saistības, savukārt atbildētāji pārkāpuši līguma noteikumus, jo nav samaksājuši līgumā paredzēto atlīdzību par saņemtajiem pakalpojumiem.
Pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa prasību noraidījusi sakarā ar līguma neatbilstību patērētāju tiesību aizsardzības normām, kas pieņemtas, ieviešot Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvu 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, proti, ka atlīdzības apmērs ir acīmredzami nesamērīgs ar pakalpojuma sniedzēja ieguldījumu un kā tāds tas atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu. Prasītāja iesniegusi kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzībā izvirzīts arguments, ka līgums pieskaitāms „jaunās cerības” sportistu līgumiem, kuriem kasatora ieskatā patērētāju tiesību aizsardzības normas nav piemērojamas.
Apsvēris tiesību jautājumus, uz kuriem lietā būtu jāsniedz atbildes, Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai vairākus prejudiciālos jautājumus un apturēt tiesvedību lietā līdz likumīgā spēkā stāsies Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Senāts konstatēja, ka Eiropas Savienības Tiesa līdz šim savā judikatūrā nav pievērsusies patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērojamībai sporta jomā, kā arī savā lēmumā vērsa uzmanību uz atšķirībām Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu praksē attiecībā uz patērētāju tiesību normu piemērojamību līdzīgiem līgumiem, ko noslēguši sporta klubi un jaunie sportisti.
Pārlūkojot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru sporta tiesību jomā un apsverot apstākli, ka nepastāv īpašs regulējums, kas no Direktīvas 93/13 tvēruma izslēdz sporta nozarē slēgtus līgumus, kuri atbilstoši šīs direktīvas normām var tikt kvalificēti kā līgumi, kas noslēgti starp pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, Senāts nesaskatīja, ka būtu pamats minētās direktīvas regulējumu neattiecināt uz līgumu, ko savas saimnieciskās darbības ietvaros noslēdzis sporta klubs un jauns sportists, kas vēl nav uzsācis profesionālā sportista karjeru.
Ar saviem jautājumiem Senāts citastarp lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai līguma noteikums, saskaņā ar kuru jaunajam sportistam jāmaksā atlīdzība 10% apmērā no ieņēmumiem līguma darbības laikā (15 gadus), izteic līguma galvenā priekšmeta definīciju, vai arī izteic cenas un atlīdzības atbilstīgumu pakalpojumiem Direktīvas 93/13 normu izpratnē, vai šis noteikums ir uzskatāms par tādu, kas nav sastādīts vienkāršā un skaidri saprotamā valodā šīs direktīvas izpratnē un vai tad, ja līguma noteikums nebūtu atzīstams par netaisnīgu direktīvas izpratnē, valsts tiesa šādu noteikumu tomēr varētu atzīt par negodīgu, balstoties uz valsts tiesību normām.
Līdzās jautājumiem par Direktīvas 93/13 normu attiecināmību uz līgumiem, kas noslēgti ar profesionālo karjeru vēl neuzsākušiem sportistiem, Senāts vērsa Eiropas Savienības Tiesas uzmanību arī uz to, ka tās judikatūrā, kas attiecas uz šīs direktīvas normu piemērošanu, līdz šim nav aplūkots jautājums, kā vērtējams apstāklis, ka patērētājs līguma noslēgšanas brīdī bijis nepilngadīgs. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24.panta 2.punktā paredzēto bērnu aizsardzību, Senāta ieskatā ir būtiski noskaidrot, kā tiesai faktiski pārliecināties, vai līgums, ko slēdzis piegādātājs un patērētājs, kas līguma noslēgšanas brīdī bijis nepilngadīgs, nav pretējs bērna interesēm. Tāpat Senāts lūdza Eiropas Savienības Tiesu sniegt skaidrojumu par to, vai līgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, kas līguma noslēgšanas brīdī bijis nepilngadīgs, un viņa vecākiem un kas saista nepilngadīgo kā patērētāju, pārmērīgi neierobežo nepilngadīgās personas tiesības uz īpašumu, ko aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.panta 1.punkts.
