Jaunumus apkopoja jurista palīgs Kristiāns Dzerkaļs.
Būvniecība un nekustamais īpašums
Grozījumi Būvniecības likumā
Pieņemts 2. lasījumā: 15.12.2022.
Novērst ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2021-27-01 nolēmuma daļas 2. punktu konstatēto neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam attiecībā uz Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4. punkta pirmo teikumu, kā arī grozīt pēc savas būtības līdzīgo tiesību normu – Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. punktu.
Ar grozījumiem noteikts, ka personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera studiju programmā, būs tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi projektēšanā vai būvekspertīzē arī pēc 2020. gada 31. decembrim.
Nodokļi
Grozījumi likumā ‘Par nodokļiem un nodevām’
Izsludināts: 12.12.2022.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izstrādāts ar mērķi atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025.gada 1.janvārim.
Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’
Izsludināts: 08.12.2022.
Likumprojekta mērķis ir līdz 2023. gada 31. decembrim pagarināt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs (25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 euro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro). Šāda pagarināšana nepieciešama, jo joprojām pastāv virkne neskaidrību attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanu autoratlīdzību saņēmējiem.
Dažādi
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Nodots komisijai: 08.12.2022.
Likumprojektā “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” tiek noteikta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtība un funkcijas, precizēta kārtībā, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, precizētas prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitātes uzlabošanai un atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības kārtībai.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Izsludināts: 12.12.2022.
Līdz 2024. gada 28. februārim pagarināts termiņš, kurā Latvijā par derīgu uzskatāms Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš ir beidzies. Līdz šim likums paredzēja, ka tas uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.
Likums arī paredz, ka no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem no 2023. gada 1. jūlija būs tiesības bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības, kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību.
Tiesu prakse
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 12. decembra spriedums lietā Nr. SKA-45/2022
Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja lietu, kurā bija izšķirams jautājums, vai nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (nodokli no kapitāla pieauguma) par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā.
Izskatāmajā lietā maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators pārdeva septiņus pieteicējai piederošus zemesgabalus. Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu, kas aprēķināts par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā pārdotā nekustamā īpašuma. Pieteicēja uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā viņa faktiski nav saņēmusi nekādus ienākumus, bet ir cietusi tikai zaudējumus, proti, zaudējusi nekustamo īpašumu.
Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu noraidīts. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot uz tiesību normām, kas paredz, ka par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesa laikā, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, konkrēti – nodoklis no kapitāla pieauguma. Likumdevējs nav paredzējis, ka tādā situācijā kā izskatāmajā gadījumā nodokļu maksātājs būtu atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā atsavināta nekustamā īpašuma. Turklāt, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nevar ņemt vērā jebkurus personai radušos izdevumus, bet tikai tādus, kas noteikti likumā. Tādējādi tas, vai un kā šis ienākums tiek iztērēts – vai ar to tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas vai parādsaistības – nevar ietekmēt apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 14. decembra spriedums lietā Nr. SKA-644/2022
Senāta Administratīvo lietu departaments 14. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums par apraides atļaujas anulēšanu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai.
Izskatāmajā lietā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome anulēja pieteicējas – SIA „GB Group” – programmas „TVOE” apraides atļauju. Senātam lietā bija izšķirams jautājums, vai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir rīcības brīvība, lemjot par apraides atļaujas anulēšanu plašsaziņas līdzeklim, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav iesniedzis padomei informāciju par patieso labuma guvēju.
Analizējot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Eiropas Padomes rekomendācijā noteikto, Senāts spriedumā atzina, ka prasība norādīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa patieso labuma guvēju ir būtiska, lai nodrošinātu demokrātiskas valsts iekārtas sekmīgu attīstību.
Senāts secināja, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis tiesības uz apraides atļauju var iegūt un saglabāt tikai tad, ja ir zināms tā patiesais labuma guvējs, turklāt tas ir tāds, kas neapdraud būtiskas sabiedrības intereses. Tādējādi, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav sniedzis informāciju par patieso labuma guvēju, nekādi papildu apsvērumi nevar izmainīt padomes lēmumu par to, vai apraides atļauja ir vai nav izsniedzama, bet gadījumā, ja tā ir izsniegta, vai tā ir vai nav anulējama. Informācijas nesniegšana par patieso labuma guvēju ir apraides atļaujas obligātā priekšnoteikuma atļaujas saņemšanai un izmantošanai neizpilde, nevis pārkāpums, kura apstākļus varētu un vajadzētu izvērtēt.
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 19. decembra spriedums
Senāta Civillietu departaments 19. decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 25. novembra spriedumu AS „Air Baltic Corporation” prasībā pret SIA „ Baltic Taxi” par preču zīmju reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Senāts atzina, ka tiesa nav izvērtējusi prasības celšanas termiņa noteikšanā nozīmīgos apstākļus; nav apsvērusi visus pušu preču zīmju sajaukšanas iespējas vērtēšanā būtiskos elementus; nav argumentējusi prasītājas preču zīmju saimes pastāvēšanu tieši apstrīdēto preču zīmju reģistrācijas laikā, un nav konstatējusi, no kura brīža pretstatītās preču zīmes kļuvušas plaši pazīstamas; kā arī, piespriežot atlīdzību par mantisko kaitējumu, nav pievērsusies atbildētājas rīcības tiesiskuma un vainas izvērtējumam. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Izskatāmajā lietā AS „Air Baltic Corporation” cēlusi prasību, norādot, ka tai pieder preču zīmju saime, kuras kopējais elements ir vārds Baltic: vairāk nekā divdesmit preču zīmes ir veidotas pēc viena principa – uz gaiši zaļa fona, izmantojot vienotu izkārtojuma stilu, izvietots vārds Baltic, kas veidots tumši ziliem burtiem, kombinācijā ar kādu aprakstošu vārdu, piemēram, Bike, Bag, Miles (veidoti sudraba krāsas burtiem). Prasītāja uzskata, ka atbildētājai SIA „Baltic Taxi” šobrīd pieder preču zīmes, tostarp “Baltic Taxi”, kas reģistrētas ar negodprātīgu nolūku. Prasītāja lūgusi apstrīdēto preču zīmju reģistrāciju atzīt par spēkā neesošu un piespriest atlīdzību par mantisko kaitējumu.
Lietai ir slēgtas lietas statuss.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesībām
Lieta ierosināta pēc Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „UNISTARS” pieteikuma.
Pieteikuma iesniedzēja ir elektronisko sakaru komersants, kas ieguvis ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Pieteikuma iesniedzēja vēlas nodot vai iznomāt šīs lietošanas tiesības kādam no mobilo sakaru operatoriem, lai tādējādi gūtu iespējami lielāku mantisku labumu no savām lietošanas tiesībām uz tām. Tomēr apstrīdētā norma to liedz, jo Pieteikuma iesniedzēja šīs lietošanas tiesības nav ieguvusi konkursa vai izsoles rezultātā par maksu.
Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma ierobežojot tai iespēju īstenot savas īpašuma tiesības. Tādā veidā tiekot aizskartas Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 91. panta pirmajā teikumā un 105. pantā ietvertās tiesības.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 8. maijs.
Satversmei atbilst norma, kas noteic valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām
Satversmes tiesa 2022. gada 15. decembrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2021-36-01 “Par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta pirmās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.
Lieta ierosināta pēc politiskās partijas “Mēs – Talsiem un novadam” pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir dibināta 2017. gada februārī ar mērķi veicināt Latvijas Republikas un īpaši Talsu novada iedzīvotāju interešu aizstāvību un īstenošanu. Pieteikuma iesniedzēja ar atsevišķu kandidātu sarakstu ir piedalījusies 2017. gada 3. jūlija Talsu novada domes vēlēšanās un ieguvusi trīs deputātu vietas, kā arī Talsu novada domes 2021. gada 5. jūnija vēlēšanās, kurās ieguva četras deputātu vietas. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām politiskajām partijām. Proti, ar apstrīdēto normu politiskajām partijām, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz divus procentus vēlētāju balsu, piešķirtais valsts budžeta finansējums dodot plašākas iespējas piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās un gūt tajās vairāk balsu nekā Pieteikuma iesniedzējai, kura valsts budžeta finansējumu nesaņemot. Tādējādi starp vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām politiskajām partijām veidojoties atšķirīga attieksme, kas esot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpums.
No iepriekš minētā secināms, ka politiskajām partijām, kuras darbojas nacionālā līmenī un spējušas iegūt vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu, un tām politiskajām partijām, kuras darbojas reģionālā līmenī, ir atšķirīgas funkcijas ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā. Līdz ar to nacionālā līmeņa un reģionālā līmeņa politisko partiju funkcijas ir atšķirīgas un nevar tikt salīdzinātas.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka likumdevējs ir izsvēris objektīvās atšķirības starp nacionālā līmeņa un pašvaldību līmeņa vēlēšanām un, īstenojot savu rīcības brīvību, izšķīries par valsts finansējuma piešķiršanu tikai tām politiskajām partijām, kuras piedalās nacionālā līmeņa vēlēšanās un ieguvušas noteiktu vēlētāju balsu skaitu. Šāds lēmums nav uzskatāms par neobjektīvu vai nesaprātīgu. Līdz ar to valsts finansējuma piešķiršana politiskajām organizācijām (partijām) ir likumdevēja tiesībpolitiska izšķiršanās, kas balstīta demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipos.
Satversmes tiesa atzina, ka izskatāmās lietas ietvaros no Satversmes 91. panta pirmā teikuma neizriet pienākums paredzēt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesa nosprieda:
Atzīt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta pirmās daļas 2. punktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. novembrim) par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Satversmei neatbilst norma, kas liedz personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, būt par tiesneša amata kandidātu
Satversmes tiesa 2022. gada 15. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑41‑01 “Par likuma “Par tiesu varu” 55. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam”.
Pieteikuma iesniedzējs vēlas kandidēt uz tiesneša amatu, taču saskaņā ar apstrīdēto normu nav tiesīgs to darīt, jo pirms vairākiem gadiem viņš tika saukts pie kriminālatbildības un kriminālprocess pret viņu tika izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais ierobežojums nav samērīgs, jo tas esot balstīts uz nepamatotu priekšstatu, ka persona, kas reiz izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nespēj mainīties. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varot sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, apstrīdētajā normā minēto personu tiesības kandidēt uz tiesneša amatu esot iespējams regulēt atšķirīgi, ņemot vērā personas vainas formu, noziedzīgā nodarījuma smagumu un laiku, kas pagājis kopš tā izdarīšanas, vai paredzot katra kandidāta individuālu izvērtējumu. Apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums ne vien nesniedzot sabiedrībai labumu, bet varot pat kaitēt tās interesēm, jo atsevišķos gadījumos šī aizlieguma dēļ par tiesnešiem nevarot kļūt kvalificēti un kompetenti juristi.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē ir iespējams sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem. Likumdevējam ir iespēja izvērtēt un noteikt, kādos kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata gadījumos apstākļi ir tādi, kas, neapdraudot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, tomēr pieļauj personas kļūšanu par tiesneša amata kandidātu. Taču tiesiskajam regulējumam jābūt tādam, kas vienlaikus nodrošinātu to, ka par tiesneša amata kandidātu var kļūt tikai šim amatam atbilstoša persona – augsti kvalificēts jurists ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām.
Ņemot vērā, ka konkrētajā situācijā likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laiks, lai tas izvērtētu, kā vislabāk līdzsvarot personas un sabiedrības intereses, un noteiktu jaunu tiesisko regulējumu, apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra.
Satversmes tiesa nosprieda:
atzīt likuma “Par tiesu varu” 55. panta 3. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra.
