Apskatu sagatavoja jurista palīdze Lūcija Strauta
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Konkurences likumā
Pieņemts 3. lasījumā 09.06.2022.
Grozījumu mērķis ir stiprināt Konkurences padomes darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai. Grozījumi ievieš ES direktīvu Nr. 2019/1/ES.
Ievērojot Direktīvas prasības, Likumprojekts paredz veikt šādus pilnveidojumus Konkurences likumā:
- papildināt likumu ar tiesību normām par konkurences iestādes funkcionālo neatkarību un nepieciešamajiem resursiem,
- precizēt pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai,
- papildināt likumu ar tirgus dalībniekiem piemērojamo naudas sodu aprēķināšanas īpatnībām, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos,
- paplašināt iecietības programmas ietvaru,
- precizēt pagaidu noregulējuma institūtu,
- noteikt konkurences iestāžu pārrobežu sadarbības noteikumus.
Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā
Pieņemts 3. lasījumā 09.06.2022.
Grozījumi nepieciešami, lai ES regulā Nr. 2019/1009 noteiktās prasības attiecinātu uz mēslošanas līdzekļu apriti, kā arī precizētu terminus un izslēgtu aktualitāti zaudējušas normas.
Likumā ir precizēts, kuros gadījumos reģistrācijas apliecību anulē, lai uzņēmēji nevarētu izmantot negodprātīgi reģistrācijas apliecības anulēšanu.
Paredzēts, ka ražotājam ir jāveic uzskaite par Latvijā ražotajiem mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, kas tiek ražoti pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājiem. Uzrauga inspektoriem būs tiesības kontrolēt šāda veida produkciju.
Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājam un ievedējam ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” būs jāiesniedz līdz 2023. gada 31. janvārim.
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”
Pieņemts 1. lasījumā 09.06.2022.
Ar grozījumiem tiek ieviests regulējums par Modernizācijas fondu. Lai uzsāktu ziņošanu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Klimata konvencija) Parīzes nolīguma ietvaros, 2018. gada 11. decembrī ir stājusies spējā ES regula Nr. 2018/1999.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Pieņemts 1. lasījumā 16.06.2022. (likumprojekts atzīts par steidzamu).
Likumprojekta mērķis ir:
- pārņemt ES direktīvas Nr. 2018/2001 nosacījumus, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu,
- regulēt energokopienas, veicinot Latvijas sabiedrības iesaisti enerģijas ražošanā.
Saistīti grozījumi tiek izstrādāti arī Elektroenerģijas tirgus likumā.
Grozījumi Energoefektivitātes likumā
Pieņemts 1. lasījumā 16.06.2022. (likumprojekts atzīts par steidzamu).
Grozījumu mērķis ir pārņemt ES direktīvas 2018/2002 prasības un novērst trūkumus ES direktīvas 2012/27 prasību pārņemšanā.
Ar grozījumiem ieviests arī “energoefektivitāte pirmajā vietā” princips. Tas paredz, ka, pieņemot lēmumus, kas skar plānošanu vai finansēšanu, nepieciešams izvērtēt energoefektivitātes uzlabošanas apstākli, kas vienlaikus arī nodrošina attiecīgo lēmumu mērķu sasniegšanu. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi. Princips ietverts arī Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kā viens no prioritārajiem pasākumiem Latvijas nacionālo 2030.gada mērķu sasniegšanai enerģētikas un klimata jautājumos.
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Pieņemts 2. lasījumā (steidzamības kārtībā) 16.06.2022.
Grozījumu mērķis ir precizēt tās institūcijas, kas ir tiesīgas veikt pacientu datu apstrādi, nosakot šīs apstrādes mērķi, kā arī vienādot apstrīdēšanas kārtību Ārstniecības riska fonda lietās.
Ar grozījumiem noteiktas šādas datu apstrādes tiesības:
- Zāļu valsts aģentūrai ir tiesības apstrādāt pacientu datus, lemjot par kompensācijas piešķiršanu, ja ir radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ,
- rezidentiem ir tiesības izmantot medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus.
Strīdu risināšana un risku vadība
Grozījums Civillikumā
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 29.06.2022.
Grozījums pieņemts, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2021-05-01 “Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam”. Proti, pēc grozījuma ir atcelts absolūtais aizliegums personai, kura tikusi sodīta par vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kļūt par aizbildni.
Kā norādījusi Satversmes tiesa, tad ne vienmēr sodāmība par vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud bērnus ilgtermiņā. Paredzot aizliegumu, likumdevējam ir nevis jāvadās no vispārīgām prezumpcijām, bet gan pēc iespējas jāveicina individuāla taisnīguma sasniegšana. Ar apstrīdēto normu aptvertās situācijas var būt ļoti dažādas. Atšķirīgas var būt gan ar noziedzīgo nodarījumu apdraudētās intereses, gan laiks, kas pagājis kopš tā izdarīšanas. Tāpat arī personas brieduma pakāpe un izpratne par noziedzīgā nodarījuma sekām var būtiski atšķirties atkarībā no tā, vai persona ir nepilngadīga vai pilngadīga.
Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 15.06.2022.
Grozījumi papildina 2. pielikumā “Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas, psihotropās vielas un prekursori un to nelikumīgas aprites iedalījuma apmēri” ietverto vielu sarakstu.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Pieņemts 2. lasījumā (steidzamības kārtībā) 16.06.2022.
Ar grozījumiem visā likumā aizstāti vārdi “Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa” ar “Rīgas pilsētas tiesa”. Grozījumi saistīti ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas reorganizāciju, pievienojot tās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, mainot reorganizētās tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Apvienojamo tiesu nosaukumi ar izveidotās tiesas nosaukumu – Rīgas pilsētas tiesa – tiks aizstāti no 2022.gada 1.augusta.
Šādi paši grozījumi tiek veikti Kriminālprocesa likumā.
Grozījums Krimināllikumā un Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”
Pieņemts 2. lasījumā (steidzamības kārtībā) 16.06.2022.
Grozījuma mērķis ir uz laiku līdz 2024. gada 31. decembrim apturēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu. Piespiedu līdzekļa piemērošana ir apturēta, lai nodrošinātu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu. Latvijā ir tikai viena šāda izglītības iestāde – “Naukšēni”. 2021. gadā Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija konstatēja virkni pārkāpumu tās darbībā.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Pieņemts 2. lasījumā (steidzamības kārtībā) 16.06.2022.
Grozījumu mērķis ir paredzēt nodokļu maksātājiem tiesības lūgt VID atkārtoti piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir bijis pagarināts, kā arī paplašināt to subjektu loku, kuriem ir tiesības izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanas pakalpojumu.
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Iesniegts Saeimā 16.06.2022.
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos pār LV-RUS un LV-BY robežu ar mērķi tur iegādāties atsevišķas akcīzes preces. Iecerēts palielināt laika periodu no 7 uz 30 dienām, kad fiziska persona, pārvietojoties uz autoceļa robežšķērsošanas vietā, savā bagāžā var ievest personīgai lietošanai akcīzes preces, piemērojot tām nodokļu atbrīvojumu.
Tehnoloģijas, mediji un telekomunikācijas
Jaunais Elektronisko sakaru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai
Valsts prezidents 9. jūnijā nodeva Elektronisko sakaru likumu otrreizējai caurlūkošanai. Pašlaik likums nodots atbildīgajai komisijai.
Elektronisko sakaru likums ir pilnībā no jauna izstrādāts likums, lai modernizētu nacionālo regulējumu un ieviestu Eiropas Savienības tiesību aktus, kā Eiropas elektronisko sakaru kodeksu. Minētā direktīva noteic, ka dalībvalstīm tā bija jāievieš līdz 2020. gada 21. decembrim. Jaunais Elektronisko sakaru likums pēc spēkā stāšanās aizstās pašreizējo Elektronisko sakaru likumu.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Pieņemts: 09.06.2022.
Stājas spēkā: 16.06.2022.
Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrībai netiek darītas pieejamas tādas programmas, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Tai skaitā arī tādas, par kurām NEPLP ir pieņēmusi lēmumu par programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā.
Par šādu programmu izziņošanu sabiedrībai juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz EUR 14 000. Minētos pārkāpumus uzraudzīs Valsts policija.
Komercdarbība
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 01.01.2023.
Grozījumi ir saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz pienākumu akciju sabiedrībām, kuras emitējušas vārda akcijas, iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā, bet akciju sabiedrībām, kuras ir emitējušas uzrādītāja akcijas, iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par lielākajiem sabiedrības akcionāriem.
Grozījumi noteic, kādā veidā informācija par akcionāriem ir ņemama vērā un izmantojama Uzņēmumu reģistra funkciju veikšanai.
Citas nozares
Grozījumi Imigrācijas likumā
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 29.06.2022.
Grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.
Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Paredzēts, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu – attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī reģistrētā uzņēmumā vai lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona.
Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 09.06.2022.
Atbalsts paredzēts aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas – samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.
Tiesu prakse
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 12. maija spriedums lietā Nr. SKC‑496/2022
Maksātnespējas likuma 72.1 panta normā paredzētā kapitālsabiedrības valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu attiecināma arī uz sabiedrības likvidatoru.
Maksātnespējas likuma 72.1 panta pirmās daļas mērķis ir nodrošināt kreditoru aizsardzību gadījumos, kad grāmatvedības dokumentu neesība liedz administratoram veikt parādnieka saimnieciskās darbības un finanšu plūsmas izvērtēšanu, lai apmierinātu kreditoru prasījumus pēc iespējas lielākā apmērā.
Sabiedrības likvidatora galvenā funkcija ir saistīta ar likvidācijas procesa efektīvas gaitas nodrošināšanu. Komerclikuma 322. panta pirmā daļa tieši un nepārprotami noteic, ka likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.
Kreditoru un to prasījumu precīza konstatēšana ir būtiskākais uzņēmuma labprātīgas izbeigšanas priekšnoteikums, lai tiktu sasniegts likvidācijas procesa mērķis – visu zināmo kreditoru interešu nodrošināšana. Mērķa sasniegšanai no likvidatora tiek sagaidīta aktīva un kompetenta rīcība, izvērtējot likvidējamās sabiedrības finanšu stāvokli, ko nav iespējams izdarīt bez grāmatvedības dokumentiem.
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 27. aprīļa spriedums lietā Nr. C17144512, SKC-1/2022
Civillikuma noteikumu par norēķina došanu piemērošana prasībā par zaudējumu atlīdzības piedziņu no darbinieka, kuram uzticēta darba devēja manta
Darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojamas ne vien Darba likumā ietvertās speciālās tiesību normas, bet arī Civillikuma vispārējais regulējums. Darbinieks atkarībā no apstākļiem vienlaikus var būt arī darba devēja pilnvarnieks, turklāt pilnvarai nav noteikti jābūt izdotai rakstiskā formā. Zaudējumus darba devējam darbinieks var nodarīt, arī darbojoties kā pilnvarnieks darba devēja vārdā.
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022.gada 12.maija spriedums lietā Nr. C04394710, SKC-119/2022
Savstarpēji izslēdzošas atziņas tiesas spriedumos par viena un tā paša pierādījuma vērtējumu vienā civiltiesiskā strīdā
Lai arī atbilstoši Civilprocesa likuma 476. panta pirmajai daļai, izskatot lietu no jauna, tiesai par obligātu noteikts tikai kasācijas instances tiesas izteikts likuma tulkojums, nav pieļaujama situācija, kad vienā civiltiesiskā strīdā tiesas spriedumos izteiktas pretējas, savstarpēji izslēdzošas atziņas par viena un tā paša pierādījuma vērtējumu. Viena strīda ietvaros pieņemts un spēkā esošā nolēmumā vērtēts pierādījums turpmāk nav apšaubāms no pierādījumu attiecināmības viedokļa, respektīvi, tas ir pakļauts tiesas vērtējumam, ciktāl attiecas uz nozīmīgiem lietas faktiem prasības daļā, kura vēl nav izspriesta pēc būtības.
Ja apelācijas instances tiesas spriedums tiek atcelts pilnībā materiālo tiesību normas nepareizas piemērošanas dēļ, visas agrākās procesuālās darbības un viss pierādīšanas materiāls paliek spēkā (ja Senāts šo materiālu nav „diskreditējis”), t.i., otrajai instancei jāizspriež lieta no jauna pēc būtības, ņemot vērā Senāta norādījumus par materiālo tiesību normu piemērošanu un rīkojoties pēc šiem norādījumiem. Savukārt, ja spriedums atcelts procesuālo tiesību normu pārkāpuma dēļ, tad, izpildot kasācijas instances tiesas norādījumus, jāveic attiecīgās procesuālās darbības, kas tika atzītas par kasācijas iemeslu.
Pastāvošajai komercpraksei neatbilstoša darījuma ar sabiedrības valdes locekli vērtēšana
Ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai ir nodarīts zaudējums, konstatēta amatpersonas rīcība un pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, tad apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu, neuzmanību (sk. sal. A. Strupišs. Komerclikuma komentāri III. B daļa. Komersanti. XI sadaļa. Kapitālsabiedrības (134.-184. panti). Izdevējs: “A. Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 143.-152.lpp.).
Komerclikums pret sabiedrības valdes locekli zaudējumu nodarīšanas gadījumā izvirza stingrākas prasības, nekā Civillikumā noteiktās, tāpēc valdes loceklim atbildība par sabiedrībai nodarītiem zaudējumiem neiestājas vienīgi tad, ja viņš pierāda, ka nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību vai, citiem vārdiem, rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
