Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīgs Pēteris Pauls Baķis
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekta Nr.: 446/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 16.11.2023.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasību izpildi
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Likumprojekta Nr.:414/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 09.11.2023. (steidzams)
Likumprojekts paredz noteikt, ka personām, par kurām Fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību ar pacientu, ir tiesības saņemt informāciju par pacientu, ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, ja pacients ir persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties.
Klimata likums
Likumprojekta Nr.: 21-TA-62. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību, kā arī vienā likumprojektā noteikt visas prasības un deleģējumus Ministru kabinetam, kas saistītas ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām, nosakot arī dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu šo saistību izpildē.
Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2075. Saskaņošana.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Digitālo pakalpojumu akta prasību izpildi.
Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-747. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir papildināt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs) pienākumus, precizēt, kādas personas var būt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kā arī pārņemt atsevišķas Direktīvas 2020/2184 prasības.
Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1773. Pieņemts: 14.11.2023.
Tiesību akta projekts (turpmāk – projekts) sagatavots, lai izdarītu grozījumus noteikumos Nr. 291, paredzot pastāvīgi darbojošās tiesību normas, kas jāievēro mājputnu un nebrīvē turētu putnu īpašniekiem APPG paaugstināta riska periodā. Projektā paredzēts noteikt aizliegumu APPG paaugstināta riska periodā izlaist pasta baložus, kā arī mājputniem un nebrīvē turētiem putniem piedalīties tirgos, izsolēs, izstādēs un citos pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos, izņemot izstādēs, kurās tiek ievērotas papildu biodrošības prasības.
Korporatīvās tiesības
Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-2345. Pieņemts: 14.11.2023.
Noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 27. punktā noteikto, ka Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā
Likumprojekta Nr.:384/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 15.11.2023.
Likumprojekts nosaka obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai klasifikācijai; paredz regulējumu biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē; iespēju vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, kā arī tiek veikti citi precizējumi.
Grozījumi likumā ‘Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru’
Likumprojekta Nr.: 392/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 15.11.2023. (steidzams)
Likumprojekta mērķis ir ieviest atsevišķas Direktīvas 2018/843 normas. Ar likumprojektu tādējādi tiek nodrošināta ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apkopošana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) vestajos reģistros, to tādējādi attiecinot arī uz juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem. Vienlaikus ar likumprojektu tiek saglabāta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 36. pantā nostiprinātais regulējums par Reģistrā iesniedzamā pieteikuma formu un iesniedzamā dokumenta notariālās apliecināšanas kārtību.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-999. Saskaņošana.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi izpildīt Ministru kabineta 01.02.2022 sēdes protokola #5 (MK) 64.§ 3. punktā noteikto uzdevumu Tieslietu ministrijai Pastāvīgās Kriminālprocesa likuma darba grupas ietvaros noteiktā kārtībā sagatavot normatīvā akta projektu arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanai.
Banku un finanšu tiesības
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 276/Lp14. Izsludināts: 14.11.2023.
Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt atsevišķu Finanšu instrumentu tirgus likuma normu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Likumprojekta Nr.: 416/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 09.11.2023. (steidzams)
Partnerības pamatā esošās ciešās divu personu savstarpējās attiecības ir tādas, kas var radīt interešu konflikta risku. Lai šīs situācijas noregulētu, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekta Nr.: 312/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 09.11.2023.
Likumprojekta mērķis – no direktīvas izrietošo nacionālo saistību transponēšana Latvijas Republikas normatīvajā regulējumā, precizējot likumā Latvijas Bankas kā kompetentās iestādes pienākumus un tiesības, kā arī pamatkonta regulējuma precizēšana un deleģējums Latvijas Bankai noteikt prasības ārpakalpojumu izmantošanai.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.: 426/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 09.11.2023.
Likumprojekta mērķis ir ieviest atsevišķas Direktīvas 2018/843 normas, vienlaikus saskaņojot Novēršanas likuma normas ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Likumprojektā paredzēta tā spēkā stāšanās 2024. gada 1. janvārī. Papildus norādāms, ka Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu Nr. INFR(2022)2217, C(2023)495 final par Direktīvas 2018/843 31. panta 1. panta otrās daļas d) un e) apakšpunkta un 31. panta 3.a punkta pirmās, otrās un trešās daļas transponēšanu Latvijas tiesību aktos, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekta Nr.: 427/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 16.11.2023.
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši konceptuālajā ziņojumā “Par Eiropas Savienības tiesību aktos atļautajiem izņēmumiem sankciju piemērošanā un Latvijas kompetentajām iestādēm šo izņēmumu piemērošanā” piedāvātajam 3.risinājums, kas Ministru kabinetā pieņemts 2023. gada 15. augustā, izveidot sistēmu, kādā Latvijā piemēro Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzētos izņēmumus un noteikt kompetento iestādi, kas lemtu par minēto izņēmumu piemērošanu.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2887. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
Grozījums Apdrošināšanas līguma likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2895. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka hipotekārās pārkreditācijas gadījumā nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu var izbeigt bez labuma guvēja piekrišanas.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2548. Saskaņošana.
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, tādējādi veicinot konkurenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
Grozījums Notariāta likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2888. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt iespēju arī kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram par piekrišanu hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu grozīšanai vai cesijas nostiprināšanai Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2547. Saskaņošana.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditācija, kas tiek atrunāta likumprojektā “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (TA lieta Nr. 23-TA-2548) ar mērķi mazināt pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglot patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, tādējādi veicinot konkurenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā
Likumprojekta Nr.:371/Lp14. Izsludināts: 07.11.2023.
Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (turpmāk – likumprojekts) nepieciešams, lai kāpinātu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas.
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 433/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 09.11.2023.
Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas procesa pabeigšanu un noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumus privatizācijas un zemes reformas procesa pabeigšanas ietvaros.
Grozījumi likumā ‘Par privatizācijas sertifikātiem’
Likumprojekta Nr.: 432/Lp14. Nodošana izskatīšanai komisijā: 09.11.2023.
Šī likumprojekta mērķis ir noteikt atsevišķas izmaiņas privatizācijas sertifikātu aprites tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu to izmantošanu un dzēšanu privatizācijas procesa noslēguma posmā.
Militāro poligonu teritoriju robežu noteikumi
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2506. Saskaņošana.
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Republikā esošo militāro poligonu (izņemot militārā poligona “Sēlija”) robežas un to teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus.
Enerģētika
Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1228. Pieņemts: 07.11.2023.
Projekta mērķis ir atbilstoši ETL 33. panta septītajā daļā paredzētajam deleģējumam noteikt normatīvo regulējumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma valsts atbalsta finansēšanas modeļa maiņai, kas paredz, ka publiskā tirgotāja iepriekšējā gada izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, vairs nesedz elektroenerģijas galalietotāji, izmantojot SPRK apstiprinātas obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK), bet turpmāk šīs izmaksas tiks segtas no valsts budžeta.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 394/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt pakāpenisku pāreju uz jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, kas paredz, ka līdz 2029.gadam tiktu iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā un pārvaldnieka uzdevumus pildītu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”
Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 398/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Tiesību akta projekta mērķis ir noregulēt kārtību, kādā valsts naftas produktu drošības rezervju fiziskie krājumi tiktu atsavināti, lai nodrošinātu, ka krājumi tiktu rotēti atbilstoši valstī noteiktajiem standartiem.
Par likuma „Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli“ atzīšanu par spēku zaudējušu
Likumprojekta Nr.: 355/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 09.11.2023.
Nodokļu tiesības
Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 417/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 09.11.2023. (steidzams)
Likumprojekts izstrādāts kopā ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” un citiem saistītiem likumprojektiem, un ir vērsts uz partnerības attiecību juridiskās, ekonomiskās un sociālās aizsardzības nodrošināšanu.
Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 395/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Likumprojektā precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām, nodokļa atvieglojumiem un atbalsta maksājumiem. Ieviestas jaunas normas, ņemot vērā veiktos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un Privāto pensiju fondu likumā .
Grozījumi likumā ‘Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli’
Likumprojekta Nr.: 409/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Likumprojekts paredz, sākot ar 2024. gadu: – paaugstināt par 20 % azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 5172 euro uz 6204 euro; – paaugstināt par 20 % azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 28 080 euro uz 33 696 euro; – paaugstināt par 20 % azartspēļu nodokļa likmi likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. panta piektajā daļā minētajam objektam no 10 % apmēra uz 12 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 405/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai. Šī likumprojekta mērķis ir novērst nodokļa sekas, kas rodas ilgstoši ekspluatējot novecojušus uzņēmumu reprezentatīvos automobiļus.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 404/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Likumprojekta mērķis ir vērsts uz PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, kā arī administratīvā sloga samazināšanu mazajiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 286/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 09.11.2023.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā ekomercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 403/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu.
Grozījums likumā ‘Par valsts sociālo apdrošināšanu’
Likumprojekta Nr.: 401/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Šī likumprojekta un saistītā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (23-TA-2472) mērķis ir līdz 2024. gada 31. decembrim pagarināt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, piemērojot 25% likmi.
Grozījums likumā ‘Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās’
Likumprojekta Nr.: 399/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Šī likumprojekta mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu, t.sk. elektroenerģijas izmantošanu iekārtās brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās, kā arī nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai periodā no 2024.gada līdz 2026.gadam saistībā ar akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Papildus tiktu novērsti arī konkurences kropļojumi starp brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.
Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 397/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Likumprojekta mērķis ir vienkāršot MUN piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicināt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk – SDI) konta piemērošanu.
Grozījumi likumā ‘Par akcīzes nodokli’
Likumprojekta Nr.: 396/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.11.2023. (steidzams)
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, trīs gadu periodā no 2024.gada līdz 2026.gadam pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Uzņēmumu grupu minimālā nodokļa nodrošināšanas likums
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2400. Saskaņošana.
Likumprojekts izstrādāts, lai daļēji pārņemtu Direktīvu, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus, paredzot Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2463. Saskaņošana.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem, kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu, kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), un kārtību, kādā VID apstrādā Centralizētajā elektronisko maksājumu informācijas sistēmā sniedzamo informāciju.
Transports
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekta Nr.:389/Lp14. Izsludināts: 07.11.2023.
Ievērojot Krievijas īstenoto pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai un tās teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu, Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu uzturēšanās Latvijas teritorijā nav pieļaujama. Tādēļ, īstenojot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, nepieciešams rast risinājumu, lai panāktu Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu izbraukšanu no Latvijas teritorijas vai to reģistrāciju atbilstoši Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem.
Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā
Likumprojekts Nr.: 323/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā 09.11.2023.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi:
- nodrošināt Direktīvas Nr. 2021/1187 prasību pārņemšanu;
- nodrošināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansiālā atbalsta nosacījumus atbilstoši Regulas Nr. 2021/1153 11. panta 6. punkta b) apakšpunktam.
Direktīvas Nr.2021/1187 prasības plānots pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos, likumprojekta 5. panta otrās daļas 3. punktā deleģējot Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā nodrošina Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķirt procedūru uzraudzību saskaņā ar Direktīvā Nr. 2021/1187 noteiktajām prasībām.
Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūra Direktīvas Nr. 2021/1187 izpratnē ir procedūra, kas projekta virzītājam ir jāievēro saistībā ar individuālu projektu, kas ietilpst Direktīvas Nr. 2021/1187 tvērumā, lai saņemtu pilnvarojuma lēmumu. Atļaujas, ko projekta virzītājam ir nepieciešams saņemt atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros var atšķirties atkarībā no konkrētā projekta specifikas.
Regulā Nr. 2021/1153 noteiktie Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) mērķi transporta nozarē paredz veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūras gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei, kā arī pielāgot Eiropas transporta tīklu militārās mobilitātes vajadzībām. Transporta jomā EISI mērķis ir veicināt Eiropas transporta pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam un visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai noteiktajam.
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-141. Pieņemts: 07.11.2023.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt darbību kopumu, kas jāveic tehniskās kontroles inspektoram tehniskās apskates laikā, lai iegūtu un saglabātu vieglo transportlīdzekļu reālos apstākļos iegūtu degvielas un/vai enerģijas patēriņa datus atbilstoši Regulas (ES) 2021/392 nosacījumiem. Precizētas Noteikumos noteiktās transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam piemērojamās prasības un vērtēšanas kritēriji, kā arī prasību kopums attiecībā uz prasībām tehniskās apskates stacijām un tehniskās apskates veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.
Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1459. Pieņemts: 14.11.2023.
Nodrošināt Īstenošanas regulas (ES) 2022/695 prasību attiecībā uz vienoto formulu transporta uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai īstenošanu nacionālajā līmenī.
Transporta enerģijas likums
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1451. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu.
Likumprojekts definē prasības, kas jāievēro veicot transporta enerģijas apriti, par šo prasību ievērošanu atbildīgās personas, par uzraudzību atbildīgās institūcijas un to kompetenci, sankcijas par prasību pārkāpšanu, kā arī dod deleģējumu detalizētāku nosacījumu noteikšanai.
Grozījumi likumā “Par aviāciju”
Likumprojekta Nr.: 22-TA-1978. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma “Par aviāciju” atbilstību aviācijas nozares attīstības tendencēm, kas ļaus nodrošināt Latvijā reģistrētiem gaisa pārvadātājiem piekļuvi lidojumiem ASV gaisa pārvadājumu tirgū. Noteikt VA “Civilās aviācijas aģentūra” pienākumu nodrošināt ICAO, EASA un ECAC tehnisko prasību izpildi, īstenojot tiesību aktu jaunradi vai iniciējot tiesību aktu grozījumus. Sakārtot jautājumu par valsts lidlauku apkārtnē esošo zemes īpašumu pārvaldību, uzlabot izpletņlēcēju un paraplānu apakšnozares pārvaldību.
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1389:. Saskaņošana.
Lai nodrošinātu vienlīdzību un ceļu satiksmē Latvijā identificētu ārvalstī, kas nav ES/EEZ dalībvalsts vai Šveice reģistrēta transportlīdzekļa reģistrēto īpašnieku/turētāju vai vadītāju, vadītājam klāt neesot (piemēram, nolūkā piemērot sodu par administratīvo pārkāpumu, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, vai ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli u.c. gadījumos) ir rasts risinājums par trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanu.
Dažādi
Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ”
Likumprojekta Nr.: 415/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 09.11.2023. (steidzams)
Partnerības pamatā esošās ciešās divu personu savstarpējās attiecības ir tādas, kas var radīt interešu konflikta risku. Lai šīs situācijas noregulētu, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā
Likumprojekta Nr.:413/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 09.11.2023. (steidzams)
Likumprojekts paredz, ka turpmāk Fizisko personu reģistrā par personu iekļauj arī ziņas par partnerību, par kuru notariāls akts taisīts Latvijā, vai tās izbeigšanu.
Grozījumi Notariāta likumā
Likumprojekta Nr.:412/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 09.11.2023. (steidzams)
Likumprojektā paredzēts Notariāta likumu papildināt ar jaunu sadaļu “Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana”. Notariālu aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisa zvērināts notārs, abām personām, kas to vēlas, kopā personīgi ierodoties pie zvērināta notāra un apliecinot savu gribu reģistrēt partnerību vai to izbeigt.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”
Likumprojekta Nr.: 314/Lp14. Izsludināts: 14.11.2023.
Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai. Likvidācija īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību. Regulējuma mērķis ir veidot spēcīgu, profesionālu, kompetentu un kompaktu valsts pārvaldi, kas spēj operatīvi un koordinēti risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus.
Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā
Likumprojekta Nr.: 313/Lp14. Izsludināts: 14.11.2023.
Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai. Likvidācija īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību. Regulējuma mērķis ir veidot spēcīgu, profesionālu, kompetentu un kompaktu valsts pārvaldi, kas spēj operatīvi un koordinēti risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus.
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
Likumprojekta Nr.: 254/Lp14. Izsludināts: 14.11.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību un aktualizēt spēkā esošās redakcijas attiecībā uz personām, kuras saņem vecāku pabalstu, attiecībā uz minimālo obligāto iemaksu veikšanu (personu loku, par kurām nav jāveic šīs iemaksas, iemaksu veikšanas un pārrēķinu veikšanas termiņiem) un to administrēšanas kārtību, kā arī attiecībā uz darba samaksas izmaksas kārtību, ja to veic persona, kura darba devējam ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi.
Grozījums Sodu reģistra likumā
Likumprojekta Nr.: 444/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 15.11.2023.
Likumprojekts paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atbalsta sniegšanas un deleģētās sadarbības īstenošanas kārtība attīstības sadarbības projektos
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-433. Pieņemts: 07.11.2023.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegto atbalstu attīstītības sadarbības projektos” (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Starptautiskās palīdzības likuma 11. panta otro daļu un 15. panta otro daļu.
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-2634. Pieņemts: 07.11.2023.
Ar noteikumu projektu noteiktas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu līgumcenu robežvērtības, sākot no kurām par iepirkumu ir veicama obligāta publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām vērtībām, tādējādi nodrošinot Latvijas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Ar noteikumu projektu precizētas atsauces uz Publisko iepirkumu likuma un Publiskās un privātās partnerības likuma normām, atbilstoši abu likumu 2023.gada 5.oktobra grozījumiem.
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Likumprojekta Nr.: 22-TA-3178. Saskaņošana.
Projektā ietverti apjomīgi grozījumi, kas paredz būtiskas izmaiņas esošajā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā, kā arī paredz citus būtiskus Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) regulējuma pilnveidojumus.
Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1199. Saskaņošana.
Projekta mērķis ir sekmēt jēgpilnas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas procesā, kā arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās. Plānots aktualizēt kārtību, kādā institūcijas nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas, ņemot vērā, ka 2021. gada 9. septembrī darbu uzsāka Vienotais tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāls. Projekts precizē sabiedrības līdzdalības procesā iesaistīto pušu rīcību un atbildību līdzdalības iespēju nodrošināšanai atbilstoši pastāvošajai praksei.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par normām, kas uzliek pienākumu pašvaldībām demontēt padomju režīmu slavinošus objektus
Lietas izskatīšanas uzsākšana: 07.11.2023.
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2022-41-01 “Par likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas un 8. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam”.
Lieta ierosināta pēc Daugavpils valstspilsētas domes pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētās normas, uzliekot pienākumu pašvaldībai demontēt Ministru kabineta noteiktus objektus, liedz pieteikuma iesniedzējai pienācīgi organizēt un izpildīt tās autonomā kompetencē nodoto funkciju – gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu. Tāpat apstrīdētās normas liedzot pieteikuma iesniedzējai lemt par tās finanšu resursu izlietojumu, jo pašvaldībai, kuras teritorijā demontējamais objekts atrodas, vienādās daļās ar valsti ir pienākums finansēt šo objektu demontāžu, ciktāl to nesedz privātpersonu ziedojumi. Atbilstoši pašvaldības principam, likumdevējam, uzdodot pašvaldībai jaunu uzdevumu, esot bijis jāparedz atbilstošs finansējums šā uzdevuma izpildei, kas neesot darīts. Tādējādi esot nepamatoti aizskartas pieteikuma iesniedzējai Satversmes 1. un 101. pantā ietvertās tiesības. Satversmes tiesa lietu izskatīs rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reforma atbilst Satversmei
Nolēmuma datums: 09.11.2023.
Satversmes tiesā pēc 13. Saeimas divdesmit divu deputātu un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma tika izskatīta apvienotā lieta par normām, kas paredz pāreju uz jaunu ostu pārvaldības modeli un nosaka jaunās ostas pārvaldes rīcību ar pašvaldības mantu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertajam pašvaldības principam, jo tiekot pārkāptas pašvaldības tiesības piedalīties ostas pārvaldībā, kā arī tiesības rīkoties ar tās mantu un attiecīgi gūt ieņēmumus.
Satversmes tiesa atzīmēja, ka pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai iedzīvotāji iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā. Pašvaldības institucionālās pastāvēšanas un funkcionālās kompetences tiesības veido pašvaldības principu. Satversmes tiesa secināja, ka no pašvaldības principa izriet tostarp valsts pienākums tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību ievērot tās kompetenču autonomijas principu, finanšu autonomijas principu un konsultēšanās principu.
Vērtējot apstrīdēto normu atbilstību pašvaldības kompetenču autonomijas principam, Satversmes tiesa atzina, ka ostu pārvaldības modeļa izvēle ir likumdevēja kompetence. Tas, kādu ostu pārvaldības modeli likumdevējs izvēlas un kādā veidā pašvaldības tajā tiek iesaistītas, ir lietderības jautājums. Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldība jau sākotnēji ir bijusi valsts pārvaldes funkcija. Neatkarīgi no tā, vai pašvaldības vēsturiski bija iesaistītas ostu pārvaldībā, Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldības funkciju īstenošana nebija un nav saistīta ar kādām no likumā noteiktajām pašvaldības autonomajām kompetencēm.
Vērtējot no finanšu autonomijas principa izrietošās pašvaldības tiesības, Satversmes tiesa secināja, ka viens no likumdevēja mērķiem, nododot ostas pārvaldes valdījumā zemi, bija nodrošināt pietiekamu ekonomisko pamatu ostu saimnieciskajai darbībai un attīstībai. Tas apstāklis, ka Ventspils pašvaldības noslēgtās vienošanās rezultātā vēsturiski izveidojusies tāda situācija, ka uz ostas teritorijā esošās zemes atrodas pašvaldībai un privātpersonām piederošas būves, neietekmē likumā noteiktos ostas teritorijas izveides mērķus. Proti, ostas pārvaldes valdījumā tiek nodota tāda manta, kas ir nepieciešama likumā noteikto ostu funkciju izpildei. Tāpēc nav pamata ostas teritorijā iekļaut tādus īpašumus, kas nav nepieciešami ostas funkciju veikšanai.
Tādējādi arī aizliegums atsavināt pašvaldībai piederošu zemi trešajām personām ir attiecināms uz tādu zemi, kurai atbilstoši likumā noteiktajam jābūt ostas pārvaldes valdījumā, un pašvaldībai kā īpašniecei jau sākotnēji bija ierobežotas iespējas rīkoties ar šo zemi un gūt labumu no tās. Citstarp Satversmes tiesa atzina, ka ieņēmumi, ko pašvaldība var gūt no ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanas, nav uzskatāmi par tādu ar likumu noteiktu finansējuma avotu, kas nodrošinātu pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanu.
Visbeidzot Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdēto normu izstrāde ir balstīta uz pētījumu un likumdošanas procesā pašvaldības tikušas uzklausītas.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka ar apstrīdētajām normām nav pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais pašvaldības kompetenču autonomijas princips, finanšu autonomijas princips un konsultēšanās princips.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par normu, kas neparedz aizstāvim tiesības parakstīt sūdzību tiesai administratīvā pārkāpuma lietā
Ierosināšanas datums: 14.11.2023.
Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Administratīvās atbildības likuma 185. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam”.
Apstrīdētā norma noteic, ka tiesai adresētu sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta iesniedzējs. Ja sūdzību iesniedzēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt sūdzību.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildības un juridiskās palīdzības sniegšanai pilnvarojis aizstāvi. Aizstāvis esot pieteikuma iesniedzēja vārdā parakstījis un iesniedzis tiesai sūdzību par iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, taču tiesa piemērojusi apstrīdēto normu un atteikusies to pieņemt. Apstrīdētā norma neparedzot aizstāvim tiesības parakstīt sūdzību. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzēja Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā ietvertās tiesības uz advokāta palīdzību.
Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 15. janvārim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš: 15.04.2024.
Augstākā tiesa
Senāts: tiesai, izskatot jautājumu par publisko iepirkumu dokumentācijā ietverta komercnoslēpuma izsniegšanu, jāsamēro interese uz netraucētas konkurences nodrošināšanu ar sabiedrības interesi piekļūt informācijai
Senāta Administratīvo lietu departaments 7.novembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts žurnālista pieteikums un Rīgas domei uzlikts pienākums izsniegt pieteicējam Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētājas sagatavoto tāmi. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai.
Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Rīgas domē, lūdzot izsniegt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētāja pilnsabiedrības „LNK, RERE” sagatavotās būvniecības tāmes. Rīgas dome atteica informācijas izsniegšanu, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu. Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot iestādes atteikumu atzīt par prettiesisku un uzdot iestādei izsniegt pieteicējam pieprasīto informāciju.
Pirmās instances tiesa lietu izskatīja, piemērojot tikai vispārīgo regulējumu par informācijas pieejamību. Tiesa atzina, ka strīdus tāmēs nav ietverts tāds komercnoslēpums, kura izsniegšana apdraudētu pilnsabiedrības konkurētspēju, un pieteikumu apmierināja.
Kasācijas sūdzību iesniedza pilnsabiedrība „LNK, RERE”, norādot, ka tiesa kļūdaini secinājusi, ka strīdus tāmēs nav ietverts pilnsabiedrības komercnoslēpums un ka tā izsniegšana nevar radīt kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Tāpat pilnsabiedrība uzsvēra, ka tiesa kļūdaini nav ņēmusi vērā speciālo tiesisko regulējumu par publisko iepirkumu dokumentācijas konfidencialitāti.
Senātam izskatāmajā lietā vispirms bija jāvērtē, kāds regulējums un no tā izrietoši apsvērumi ņemami vērā, lemjot par komercnoslēpumu saturošas informācijas, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, izsniegšanu.
Senāts, izvērtējot Latvijas tiesisko regulējumu kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu un Eiropas Savienības Tiesas atziņām, secināja, ka šāda veida lietās ir piemērojams ne tikai vispārīgais informācijas pieejamības regulējums, bet arī speciālais regulējums, kam tiesa nepamatoti nebija pievērsusi nekādu uzmanību.
Senāts, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas norādes, spriedumā atzina, ka gadījumos, kad atbilstoši Informācijas atklātības likumam iestādei iesniegts pieprasījums izsniegt komercnoslēpumu saturošu informāciju, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, šāda informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzība ir nepieciešama ne vien konkrēta komersanta komerciālo interešu labad, bet jo īpaši – netraucētas konkurences nodrošināšanas interesēs. Lemjot par šādas informācijas izsniegšanu, jāpatur prātā, ka netraucētas konkurences nodrošināšana ir galvenais mērķis, kura dēļ publisko iepirkumu procedūrā iesniegtai pretendentu komerciālajai informācijai ir noteikta aizsardzība, un netraucēta konkurence ir arī visas sabiedrības būtiska interese. Līdz ar to šādas informācijas izsniegšana varētu būt pieļaujama vien tad, ja to konkrētajā gadījumā attaisno kādas sevišķas sabiedrības intereses nodrošināšanas nepieciešamība.
Ievērojot minēto, Senāts atzina, ka šāda veida lietās tiesai, pienācīgi iedziļinoties, vispirms ir jāizvērtē, vai pieprasītā strīdus informācija ietver komercnoslēpumu, kura izsniegšana radītu attiecīgā komersanta konkurētspējas apdraudējumu un visas sabiedrības intereses uz netraucētu konkurenci apdraudējumu. Ja tiek konstatēts, ka pieprasītā informācija ietver šādu komercnoslēpumu, tiesai tālāk jāizvērtē, kā samērot konkurences aizsardzības interesi ar interesi, kuras labad pieteicējs informāciju pieprasījis.
Izskatāmajā gadījumā Administratīvā rajona tiesa bija kļūdījusies jau pirmajā solī, proti, tiesa nebija pienācīgi pārbaudījusi, vai pieprasītajās tāmēs ir ietverts komercnoslēpums, un nepamatoti bija atzinusi, ka tāmju izsniegšana neradītu kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Šāda kļūda pati par sevi neļauj pienācīgi vērtēt to, kā samērojamas lietā pretstatītās intereses, tāpēc Senāts atzina, ka tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.
Vienlaikus Senāts nepiekrita pilnsabiedrības argumentiem, ka gadījumā, kad pieprasītā informācija ietver komercnoslēpumu, sabiedrības interešu nodrošināšanai pietiek ar to, ja publisko līdzekļu izlietojumu vērtē tiesībaizsardzības iestādes. Senāts uzsvēra, ka analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas ieguldījumu sabiedrības informēšanā par tai būtiskām tēmām demokrātiskā sabiedrībā nevar aizstāt ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu likumpārkāpumu izmeklēšanā. Senāts uzsvēra, ka, iegūstot un analizējot informāciju par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem ar mērķi par to informēt sabiedrību, žurnālisti pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju un šādu funkciju demokrātiskā valstī neviens cits kā žurnālisti pēc būtības pilnvērtīgi neveic un nevar veikt. Senāts arī nepiekrita pilnsabiedrībai, ka žurnālistu darbs ir nozīmīgs vienīgi gadījumā, kad žurnālists pēta jautājumu, saistībā ar kuru viņam ir īpaša izglītība un specializācija. Senāts uzsvēra, ka ikviena profesionāla žurnālista darba specifika ir godprātīgi un pilnīgi iedziļināties un izpētīt analizējamo jautājumu, lai tā rezultātā sabiedrībai varētu sniegt objektīvu un kompetentu skatījumu. Līdz ar to nav pamata žurnālistu devumu sabiedrībai novērtēt par zemu.
Administratīvajai rajona tiesai, izskatot lietu no jauna, Senāta atziņas būs jāņem vērā.
Lietas Nr. SKA-183/2023 (A420202419)
Tiesai no jauna jāvērtē bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja parādzīmes lieta
Senāta Civillietu departaments 15.novembrī prasības lietā par bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa parakstīto parādzīmi 200 000 000 euro apmērā, atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu prasības noraidītajā daļā, proti, par aizdevuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
Prasību pret bijušo Lielvārdes novada domes vadītāju un Riverside HK Ltd. Eiropas biroju Lielvārdes novada pašvaldības likumīgo tiesību un interešu aizsardzībai iesniedza Ģenerālprokuratūra, izvērtējot Lielvārdes bijušā priekšsēdētāja parakstītu dokumentu – parādzīmi – par aizņēmumu 200 000 000 euro Lielvārdes novada pašvaldības vārdā. Ģenerālprokuratūra lūdza tiesu atzīt par spēkā neesošu domes vārdā parakstīto parādzīmi un tās pamatā esošo aizdevuma līgumu starp Lielvārdes novada pašvaldību un atbildētāju Riverside HK Ltd Eiropas biroju.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Ogres rajona tiesa prasību apmierināja pilnībā. Tiesa uzlika par pienākumu bijušajam pašvaldības vadītājam, kā arī lietā iesaistītajam uzņēmumam samaksāt 602 223 euro lielu valsts nodevu katram.
Ar Zemgales apgabaltiesas spriedumu prokurora prasība apmierināta daļēji – atzīts par spēkā neesošu domes vārdā parakstītais dokuments, bet noraidīta prasība atzīt par spēkā neesošu aizdevuma līgumu.
Izvērtējot Ģenerālprokuratūras kasācijas protestu par Zemgales apgabaltiesas spriedumu, Senāts atzina, ka pārsūdzētais spriedums atceļams daļā, ar kuru prasība noraidīta, kā arī daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, un lieta šajā daļā nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Senāts atzina, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas, proti, Civillikuma regulējumu par tiesisko darījumu, tostarp aizdevuma līgumu, noslēgšanu un spēkā esības priekšnoteikumiem, kā arī pašvaldību aizņēmumus reglamentējošās tiesību normas. Apelācijas instances tiesa pie secinājumiem, kuri attiecas uz tiesas ieskatā nenotikušo aizdevuma darījumu, nonākusi, nepareizi kvalificējot lietas apstākļus, daļu no tiem neņemot vērā, kā arī nepilnīgi novērtējot pierādījumus lietā. Senāts norāda, ka apgabaltiesa nav pareizi izpratusi lietā piemērojamās likuma normas, kas nosaka stingrus ierobežojumus pašvaldību aizņēmumiem un kārtībai, kādā aizņemšanās notiek. Turklāt acīmredzami netipisku un absolūti nesaprātīgu darījumu, kura summa divdesmit reizes pārsniedz pašvaldības gada budžetu un varēja radīt ļoti būtiskas negatīvas sekas ne vien pašvaldības, bet arī valsts budžetam, apelācijas instances tiesa vērtējusi tā, it kā tas būtu ikdienišķs civiltiesisks darījums.
Senāts spriedumā uzsver – apstākļos, kad apstrīdēta aizdevuma līguma spēkā esība, tiesai ir pienākums izvērtēt visus lietā esošos pierādījumus, kas attiecas uz šo prasījumu, to savstarpējā sakarībā un kopumā, sniedzot atbilstošu prasības pamata faktu novērtējumu.
Lietas Nr. SKC-25/2023 (C24086817)
