Likumdošanas jaunumu apskats un tiesu prakse 10.10. – 24.10.

Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Hannelora Voiciša.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekts Nr.: 367/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 12.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir papildināt likumu ar 8.4 pantu par patērētāja kreditēšanas līguma, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, aizņēmuma likmes samazināšanu.

Grozījumi Farmācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 307/Lp14 Izsludināts: 11.10.2023.

Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu veterināro zāļu izplatīšanas nosacījumus, ieviestu regulas 2019/6 prasības un noteiktu prasību kopumu attiecībā uz veterināro zāļu (tostarp aktīvo vielu) ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību labai ražošanas un izplatīšanas praksei vairumtirdzniecībā, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas ievadīšanu jaunajā Eiropas Savienības datubāzē, kas aptver veterināro zāļu un aktīvo vielu ražošanu, importu un vairumtirdzniecību, tā novēršot šķēršļus komersantu dalībai Eiropas Savienības kopējā tirgū.

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistru”

Likumprojekta Nr.: 306/Lp14, Izsludināts: 11.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personas, par kurām ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešu vai netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās sankcijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas. Līdz ar to ikviena persona, kurai būs nepieciešams aplūkot komercreģistra ierakstus, varēs pārliecināties par Uzņēmuma reģistrā reģistrēto tiesību subjektu tiešu un netiešu sasaisti ar starptautiskajām, nacionālajām sankcijām kas noteic finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktām sankcijām.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 53/Lp14 Pieņemts 3. lasījumā 12.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt finansējumu valstij piederošo nekustamo īpašumu uzturēšanu, pārvaldīšanu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī kopumā uzlabot valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un atsavināšanas procesu, padarot to efektīvāku. Likumprojekta pieņemšana nodrošinās rīcību ar valstij piederošo īpašumu, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka principu.

Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Likumprojekts Nr.: 253/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 19.10.2023.

Mērķis pārtraukt Repatriācijas likuma darbību, jo faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst Likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē, tādējādi arī samazinot apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 293/Lp14 Izsludināts: 19.10.2023.

Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 172. punkts paredz pārejas periodu, kurā tiesai ir noteikta iespēja līdz 2023. gada 30. novembrim iesniegtos dokumentus nepārvērst elektroniskā formā, ja ir liels papīra formas dokumentu apjoms vai ja tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ. Ar grozījumiem termiņš tiek pagarināts līdz 2026.g 31. maijam.

Grozījumi Civillikumā

Likumprojekts Nr.: 331/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 19.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu. Likumprojektā iekļautie risinājumi, cita starpā, paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību.

Lai panāktu caurskatāmu, noteiktu un prognozējamu mantošanas procesu, ar Likumprojektu paredzēts izdarīt šādus grozījumus Civillikumā:

1. Precizēt mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktāku un paredzamāku;
2. Precizēt kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību, novēršot praksē pastāvošās dažādās izpratnes attiecībā uz mantojuma atstājēja kreditoru tiesībām un pienākumiem;
3. Noteikt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem (ņemot vērā, ka personas nāve ir izņēmuma stāvoklis no parastās civiltiesiskās aprites);
4. Precizēt regulējumu attiecībā uz mantojuma aizgādnību;
5. Precizēt regulējumu attiecībā uz iepriekšēji saņemtā pievienojumu, pielāgojot to mūsdienu tiesību tendencēm;
6. Precizēt regulējumu attiecībā uz mantojuma dalīšanu, ņemot vērā praksē pastāvošās problēmas;
7. Veikt dažādus nepieciešamos pilnveidojumus mantojuma regulējumā, nodrošinot tā atbilstību mūsdienu tendencēm un tiesiskajai situācijai.

Grozījumi Notariāta likumā

Likumprojekts Nr. 332/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 19.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir salāgot Notariāta likuma regulējumu ar Civillikuma regulējumu, kas tiek pilnveidots mantojuma tiesību reformas ietvaros. Lai minēto risinātu, nepieciešams izstrādāt attiecīgus grozījumus Notariāta likumā.

 

Banku un finanšu tiesības

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Likumprojekts Nr.: 40/Lp14 Pieņemts 3. lasījumā: 19.10.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai:

1. Nodokļu maksātājiem mazinātu administratīvo slogu, ko rada atbildes sniegšana uz Valsts ieņēmuma dienesta pieprasījumiem;
2. Nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestu ar informāciju datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, riska informācijas identificēšanai par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 209/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 12.10.2023.

Lai novērstu to, ka daudzas dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko trešās personas, kā arī dzīvokļu īpašnieki bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas paliek ārpus dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra, tādējādi iedzīvotājiem nespējot nodrošināt brīvu piekļuvi mājas lietā ietveramajai informācijai un dokumentiem, ir nepieciešams atvieglot reģistrāciju Reģistrā.

Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā

Likumprojekta Nr.: 371/Lp14 Nodots komisijai: 19.10.2023.

Likumprojekts nepieciešams, lai kāpinātu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas.

Ar likumprojektu tiek paredzēts noteikt īpašus tiesiskā regulējuma nosacījumus tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecības procesa atvieglošanai, paredzot, ka:

1. veicot inženiertīklu ierīkošanu ārējās sauszemes robežas izbūvei nepieciešamajā teritorijā var pārsniegt Latvijas būvnormatīvā LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” noteikto inženiertīklu novietojuma novirzi no būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredzētā, ja tas nerada papildu aprobežojumu privātpersonai.
2. inženiertīklu īpašnieki pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskos noteikumus, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus izdod bez maksas 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Inženiertīklu īpašnieki vai valdītāji, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas būvniecības ieceres dokumentācijā iestrādātos tehniskos un īpašos noteikumus izvērtē ne ilgāk kā 15 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentācijas saņemšanas.

Tāpat atbilstoši likumprojektā noteiktajam, ja ārējās robežas infrastruktūras, tai skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbu veicējam ir tiesības neapturēt būvdarbus izmaiņu izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas laikā. Būvprojekta izmaiņu izstrādes un apstiprināšanas procesu pabeidz līdz attiecīgās būves nodošanai ekspluatācijā.

Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai

Likumprojekta Nr.: 378/Lp14 Nodots komisijai: 19.10.2023.

Likumprojekts noteic, ka nekustamais īpašums Maskavas nams ir Latvijas valsts īpašums. Tā kā valstij Satiksmes ministrijas personā pieder zemesgabals, uz kuras atrodas nekustamais īpašums Maskavas nams, īpašuma tiesības nostiprināmas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Tādējādi līdz ar likuma pieņemšanu tiks izveidots vienots nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst gan zeme, gan ēka. Likumprojekta pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu.

 

Publiskie iepirkumi un projekti

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 324/Lp14 Izsludināts: 13.10.2023.

Likumprojektu ir nepieciešams izstrādāt, lai Publisko iepirkumu likumā pārņemtu ar Regulu 2019/1780 izveidotās standarta veidlapas (e-veidlapas), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizmanto, lai publicētu paziņojumus publiskā iepirkuma jomā.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 325/Lp14 Izsludināts: 13.10.2023.

Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 326/Lp14 Izsludināts: 13.10.2023.

Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā

Likumprojekts Nr.: 327/Lp14 Izsludināts: 13.10.2023.

 

Enerģētika

Grozījumi Energoapgādes izmaksu atbalsta likums

Likumprojekts Nr. 343/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 19.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.

Par likuma „Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli“ atzīšanu par spēku zaudējušu

Likumprojekts Nr.: 355/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 19.10.2023.

Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

Likumprojekts Nr.: 372/Lp14 Nodots komisijai: 12.10.2023.

Grozījumu mērķis ir veicināt caurspīdību un paredzamību saistībā ar regulētajiem pakalpojumiem – īpaši enerģētikas sektorā, kur atsevišķi pakalpojuma sniedzēji, kas pakalpojumu sniedz par regulētu cenu, apkalpo ļoti lielu lietotāju, tai skaitā mājsaimniecības lietotāju skaitu.

Ietver grozījumus:

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekta Nr.: 373/Lp14 Nodots komisijai: 12.10.2023.

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekta Nr.: 12.10.2023. Nodots komisijai: 12.10.2023.

Par apropriācijas palielināšanu

Rīkojuma projekta Nr.: 23-TA-2261 Pieņemts: 17.10.2023.

Rīkojuma projekts sagatavots, lai nodrošinātu Enerģētikas likuma 72.4 pantā un likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 50. pantā paredzēto apropriācijas palielināšanu atbilstoši palielinātājām drošības rezervju uzturēšanas izmaksām.

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr. 103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātei”

Rīkojuma projekta Nr.: 23-TA-2281 Pieņemts: 17.10.2023.

Noteikumu projekta mērķis – novirzīt finanšu līdzekļus 460 000 euro apmērā no garantiju risku segumam paredzētā finansējuma uz atbalsta sniegšanu grantu un tehniskās palīdzības veidā energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai. Savukārt, 41 521  euro tiek novirzīts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” pārvaldības maksas segšanai. Kopējais pieejamais finansējuma apmērs paliek nemainīgs.

 

Nodokļu tiesības

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 377/Lp14 Nodots komisijai: 19.10.2023.

Likumprojekts mērķis ir papildināt VI nodaļu “Nodokļu likmes” 42. pantu, nosakot, ka līdz 2027. gada 1. janvārim, nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro Latvijas raksturīgākajiem pārtikas produktiem, tajā skaitā jāsaglabā samazināto PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atsaukšanu

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-2610 Saskaņošana.

Lai nodrošinātu visas sabiedrības interešu aizstāvību un panāktu taisnīgāku un lietderīgāku rezultātu, nepieciešams  veikt likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ietverto normu papildu izvērtējumu.

 

Transports

Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā

Likumprojekts Nr.: 323/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā 19.10.2023.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi:

• nodrošināt Direktīvas Nr. 2021/1187 prasību pārņemšanu;
• nodrošināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansiālā atbalsta nosacījumus atbilstoši Regulas Nr. 2021/1153 11. panta 6. punkta b) apakšpunktam.

Direktīvas Nr.2021/1187 prasības plānots pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos, likumprojekta 5. panta otrās daļas 3. punktā deleģējot Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā nodrošina Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķirt procedūru uzraudzību saskaņā ar Direktīvā Nr. 2021/1187 noteiktajām prasībām.

Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūra Direktīvas Nr. 2021/1187 izpratnē ir procedūra, kas projekta virzītājam ir jāievēro saistībā ar individuālu projektu, kas ietilpst Direktīvas Nr. 2021/1187 tvērumā, lai saņemtu pilnvarojuma lēmumu. Atļaujas, ko projekta virzītājam ir nepieciešams saņemt atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros var atšķirties atkarībā no konkrētā projekta specifikas.

Regulā Nr. 2021/1153 noteiktie Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) mērķi transporta nozarē paredz veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūras gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei, kā arī pielāgot Eiropas transporta tīklu militārās mobilitātes vajadzībām. Transporta jomā EISI mērķis ir veicināt Eiropas transporta pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam un visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai noteiktajam.

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

Likumprojekts Nr. 368/Lp14 Nodots komisijai 12.10.2023.

Likumprojekts paredz saskaņot Likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu, precizēt administratīvās atbildības normas attiecībā uz kravu pārvadājumiem, papildināt administratīvās atbildības normas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes prasību pārkāpumiem, kabotāžas pārvadājumiem un tahogrāfu izmantošanas pārkāpumiem, par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.

 

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Likumprojekts Nr.: 222/Lp14 Izsludināts 17.10.2023.

Lai paliatīvās aprūpes[1] pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru (veselības aprūpe un sociālā aprūpe, psihosociālā rehabilitācija) līmenī, paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai nepieciešams jauns normatīvais regulējums par starpnozaru paliatīvās aprūpes organizēšanu un nodrošināšanu, kas ietver visaptverošu un uz cilvēku centrētu paliatīvajā aprūpē esošu pacientu aprūpes dzīvesvietā (mājās) modeli. Paliatīvo aprūpi plānots nodrošināt personām ar prognostiski ierobežotu dzīvildzi (ne ilgāk par 6 mēnešiem). Attiecīgi starpnozaru paliatīvās aprūpes nodrošināšanai kompetentās iestādes (pieņemami, Nacionālā veselības dienesta) organizētā stratēģiskā iepirkuma rezultātā tiktu identificēti pakalpojuma sniedzēji, kuri visos Latvijas reģionos nodrošinātu mobilās paliatīvās aprūpes speciālistu komandas, kuras diennakts režīmā nodrošinās nepieciešamos veselības aprūpes, sociālās aprūpes un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus paliatīvās aprūpes pacientam, kā arī psihosociālo rehabilitāciju ar viņu vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām.

Lai izstrādātu jaunu normatīvo regulējumu Ministru kabineta noteikumu līmenī, paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību gan veselības aprūpes, gan sociālajā jomā.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Ārstniecības likumā

Likumprojekts Nr.: 223/Lp14 Izsludināts: 17.10.2023.

Ar šiem grozījumiem Ārstniecības likumā tiek iekļauta paliatīvās aprūpes legāldefinīcija un noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Likumprojekts Nr.: 346/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 12.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir Likumā precizēt esošās normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas (atbalsta persona) līdzdarbību pacienta ārstniecībā u.c.

Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā

Likumprojekta Nr.: 376/Lp14 Nodots komisijai 19.10.2023.

Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, uzraudzības un kontroles iestādēm piešķirot tiesības pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. Papildus ir precizēta likuma darbības joma, nosakot prasības ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai.

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-2517 Saskaņošana.

Projekta mērķis ir papildināt Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumus Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos“, paredzot izglītības iestādes vadītājam tiesības pieņemt lēmumu par atšķirīgu izglītības ieguves klātienes nodrošināšanas veidu nepilngadīgam izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību.

 

Krimināltiesības

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 294/Lp14 Izsludināts: 19.10.2023.

Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 78. punkts paredz pārejas periodu, kurā noteikta iespēja līdz 2023. gada 30. novembrim nepiemērot likuma 18.1 nodaļu, kas noteic elektroniskās lietas pamatnoteikumus, izņemot gadījumus, kad lietvedības kārtošana elektroniskas lietas formā ir iespējama un lietderīga. Tomēr, kamēr vēl norit darbs pie e-lietas koplietošanas risinājumu pilnveidošanas un izstrādes, tad lai neradītu šķēršļus tiesībsargājošām iestādēm un tiesai veikt savas pamatfunkcijas, tiek pagarināts laika posms līdz 2026. gada 31. maijam.

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 352/Lp14 Izsludināts: 11.10.2023.

Likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, kā arī par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, attiecīgi izdarot grozījumus KL 285., 285.1 un 285.2 pantā.

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 353/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 19.10.2023.

Likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību, apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību, palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā, kā arī spiegošanu.

Likumprojekts paredz no KL 80.1 panta izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedriskais darbs. Šādi soda veidi esot nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē veidā. Tāpat KL 80.1 pantā tiek paredzēta probācijas uzraudzība, kas vērsta uz personas uzvedības un domāšanas korekciju.

Likumprojekts paredz palielināt līdz šim KL 81.1 panta sankcijā noteikto brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem, paredzot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, vienlaikus paredzot iespējamu mantas konfiskāciju, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Likumprojekts paredz no panta sankcijas izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedriskais darbs un naudas sods, jo šādi soda veidi esot nepietiekami, lai atturētu personu no konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

Tāpat ar likumprojektu paredzēts papildināt KL 81.1 pantu ar otro daļu, kurā ietverta kvalificējoša pazīme, proti, palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikā vērstā darbībā sniegta personu grupā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona.

Vienlaikus likumprojekts paredz pastiprināt atbildību par spiegošanu. Tā KL 85. panta pirmās daļas sankcijā paredzēts noteikt minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, saglabājot brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem. Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts sankciju papildināt ar papildsodu – mantas konfiskāciju.

Attiecībā uz spiegošanu sevišķi kaitīga ir šādu darbību organizēšana un vadīšana. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt KL 85. pantu ar jaunu daļu, kurā paredzēta kriminālatbildība tieši par minētā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto darbību organizēšanu vai vadīšanu.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Likumprojekta Nr.: 370/Lp14 Nodots komisijai: 19.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir ieviest atsevišķas Direktīvas 2018/843 normas, vienlaikus saskaņojot Novēršanas likuma normas ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Tāpat arī precizēt tiesību normas par klienta izpētes slieksni gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumos ar mērķi samazināt anonīmi veikto darījumu skaitu, kas novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un nodrošinātu balstītas pieejas izmantošanu.

 

Dažādi

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Likumprojekts Nr.: 33/Lp14 Izsludināts 19.10.2023.

Likumprojekts paredz pilnveidot un uzlabot publiskas personas kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā ari kapitālsabiedrību, kurā vienas vai vairāku vai publiskas personas kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus dāvināšanas (ziedojumu) darījumu vērtēšanas procesu.

Grozījumi Valsts meža dienesta likumā

Likumprojekts Nr.: 106/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 12.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo vidi Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstībai, tādējādi samazinot administratīvo slogu, attistot e-pakalpojumus, uzlabojot komunikāciju ar klientu, informācijas apmaiņas drošību drošā saziņas kanālā, kā arī klientu apkalpošanu, un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti. Likumprojekts izstrādāts arī, lai uzlabotu normatīvo aktu ievērošanas kontroli mežā, paplašinot dienesta amatpersonu tiesības uzraudzības darba īstenošanā.

Grozījumi Administratīvās atbildības likumā

Likumprojekts Nr.: 287/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 12.10.2023.

Lai nodrošinātu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību, ar likumprojektu paredzēts panākt, ka administratīvie sodi aviācijas jomā ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un noteikt, ka administratīvo sodu apmērs aviācijas jomā tiek piemērots proporcionāli administratīvā pārkāpuma subjekta finanšu radītājiem.

Grozījumi Administratīvā procesa likumā

Likumprojekts Nr.: 295/Lp14 Izsludināts: 19.10.2023.

Administratīvā procesa likuma pārejas noteikumu 26. punkts paredz pārejas periodu, kurā tiesai noteikta iespēja līdz 2023. gada 30. novembrim nepiemērot likuma 112.2 pantu, kas noteic elektroniskās lietas pamatnoteikumus, izņemot gadījumus, kad lietvedības kārtošana elektroniskas lietas formā ir iespējama un lietderīga. Tomēr, kamēr vēl norit darbs pie e-lietas koplietošanas risinājumu pilnveidošanas un izstrādes, tad lai neradītu šķēršļus tiesībsargājošām iestādēm un tiesai veikt savas pamatfunkcijas, tiek pagarināts laika posms līdz 2026. gada 31. maijam.

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

Likumprojekts Nr.: 313/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 12.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai. Likvidācija īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību. Regulējuma mērķis ir veidot spēcīgu, profesionālu, kompetentu un kompaktu valsts pārvaldi, kas spēj operatīvi un koordinēti risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus.

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”

Likumprojekts Nr.: 314/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 12.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai. Likvidācija īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību. Regulējuma mērķis ir veidot spēcīgu, profesionālu, kompetentu un kompaktu valsts pārvaldi, kas spēj operatīvi un koordinēti risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus.

Paredzēts, ka Juridiskās palīdzības administrācija tiks likvidēta ar 2024. gada 1. janvāri, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt vienotu spēkā stāšanās datumu.

Grozījumi likumā „Par policiju“

Likumprojekts Nr.: 320/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 19.10.2023.

Likumprojekts paredz noteikt, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, pašvaldībai ir trīs iespējas, kā īstenot Pašvaldību likumā noteikto pienākumu izveidot un finansēt pašvaldību policiju, proti:

1. pašvaldībai ir iespēja izveidot pašvaldības policiju;
2. pašvaldībām savstarpēji vienojoties ar citām pašvaldībām ir iespēja izveidot kopīgu pašvaldības policiju, ievērojot Pašvaldības likuma 80. pantā noteikto;
3. pašvaldībai ir iespēja deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļas prasības.

Lai novērstu Valsts policijas un pašvaldības policijas funkciju dublēšanos, likuma “Par policiju” 19. panta trešo daļu nepieciešams izslēgt. (Kopš Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās Valsts policija nevar nodrošināt šī uzdevuma izpildi, jo saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115. panta trešo daļu administratīvā pārkāpuma procesu pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto sodu piemērošanai var veikt tikai pašvaldību iestāžu amatpersonas).

Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā

Likumprojekts Nr.: 347/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 12.10.2023. (steidzams)

Likumprojekts paredz:

1. Ministru kabinetam tiesības lemt papildus par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvēršanā;
2. Darba (dienesta pienākumu izpildes) laika organizācijas aspektus saistībā ar pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīma nodrošināšanu.

Grozījumā likumā „Par tiesu varu“

Noteikumu projekts Nr.: 369/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 19.10.2023.

Grozījumi ir izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2021-41-01, atzīstot likuma “Par tiesu varu” 55. panta 3. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam, un tādējādi, lai pilnveidoto likuma 55. pantu.

Grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos grozījumos noteiktajos gadījumos, piedalīties tiesnešu kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība tiesneša kandidātu atlases procesā vai tiesneša amata ieņemšana negatīvi ietekmēs sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputācijai.

Grozījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda  vadības likumā

Likumprojekta Nr.: 375/Lp14 Nodots komisijai: 19.10.2023.

Likuma grozījuma mērķis ir noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija tiek noteikta kā atbildīgā iestāde Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likumā.

 

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par normu, kas liedz tiesības uz vecuma pensiju personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvijas teritorijā

2023. gada 17. oktobrī Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2023-12-01 “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam.

Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par vecuma pensijas piešķiršanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atteikusi konkrētajai personai pensijas piešķiršanu, jo konstatējusi, ka viņa nedzīvo Latvijā un tādēļ neatbilst visiem apstrīdētajā normā ietvertajiem nosacījumiem, lai piešķirtu valsts vecuma pensiju.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz valsts vecuma pensijas piešķiršanu tikai Latvijas teritorijā dzīvojošai personai, neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā likumdevējs neesot izpildījis tam no Satversmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu gādāt par personas tiesību uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā īstenošanu, jo, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis tiesiskās vienlīdzības principu. Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no brīža, kad persona ir izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs – pirms vai pēc Latvijas pensijas pieprasīšanas un piešķiršanas. Turklāt ar apstrīdēto normu noteiktajai atšķirīgajai attieksmei neesot leģitīma mērķa un tā neatbilstot samērīguma principam.

Satversmes tiesa lietu izskatīs rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.

Aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam.

Lieta ierosināta pēc fiziskās personas pieteikuma par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam. Pieteikuma iesniedzēja lūdza Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 102. pantā ietvertajām tiesībām uz biedrošanās brīvību, jo apstrīdētās normas aizliedzot viņai kā profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru. Tāpat pieteikumā bija lūgts izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jo aizliegums būt par politiskās partijas biedru neesot noteikts citām ar karavīriem salīdzināmām personu grupām.

Vērtējot apstrīdētās normas, Satversmes tiesa secināja, ka tajās noteiktais aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru ir vērsts uz to, lai Nacionālie bruņotie spēki, kuru sastāvā ietilpst karavīri, būtu politiski neitrāli. Aizliegums būt par politiskās partijas biedru nodrošina to, ka karavīrs nav politiskās partijas biedrs un līdz ar to neiesaistās politiskās varas iegūšanā un īstenošanā, neietekmē politiskos lēmumus, kā arī netiek izmantots politiskās partijas mērķu sasniegšanai. Satversmes tiesa atzina, ka Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte veicina valsts aizsardzības funkcijas efektīvu izpildi un tādā veidā tiek nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība.

Satversmes tiesa secināja, ka labums, ko sabiedrība gūst no karavīram izvirzītās politiskās neitralitātes prasības, ir lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas karavīram rodas no apstrīdētajās normās noteiktā aizlieguma būt par politiskās partijas biedru. Karavīram, ņemot vērā tam uzticēto uzdevumu būt valsts aizstāvim, jāievēro profesionālisms un neitralitāte un jānodrošina Latvijas valsts un tās demokrātiskās iekārtas aizsardzība neatkarīgi no politiskās sacensības. Apstrīdētās normas nodrošina to, ka sabiedrība var uzticēties karavīriem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī paļauties uz to, ka valsts aizsardzība tiks īstenota visas sabiedrības, nevis tikai konkrētas politiskās partijas pārstāvētās sabiedrības daļas interesēs. Turklāt pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā nepieciešamība pēc politiski neitrāliem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir īpaši izteikta. Satversmes tiesa arī secināja, ka likumdevējs nav pilnībā ierobežojis karavīra politiskās tiesības un karavīrs var paust savu politisko nostāju, arī nebūdams politiskās partijas biedrs. Karavīrs var piedalīties Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tādējādi karavīram nav pilnībā liegtas viņa politiskās tiesības. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 102. pantā ietvertajām tiesībām uz biedrošanās brīvību.

Vērtējot to, vai karavīri atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts dienestā nodarbinātajiem, kas piedalās sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā, zemessargiem un rezerves karavīriem, Satversmes tiesa secināja, ka pieteikumā identificētās personu grupas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos attiecībā uz dalību politiskajā partijā un nav salīdzināmas tiesiskās vienlīdzības principa aspektā. Tātad apstrīdētās normas, ciktāl tās aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Spriedums lietā pieejams šeit.

Sprieduma kopsavilkums pieejams šeit.

 

Augstākā tiesa

Stājas spēkā spriedums, atceļot VID lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu

Senāta Administratīvo lietu departaments 10.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums atņemt pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” atņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējams, ka par pieteicējas pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība ar peļņas gūšanas raksturu.

Senātam kasācijas kārtībā bija jānoskaidro, kādos apstākļos biedrības veikta darbība par atlīdzību ir savienojama ar biedrības institūta būtību.

Senāts spriedumā atsaucās jau uz iepriekš tiesu praksē nostiprinātu argumentu, ka biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien tā ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu.

Senāts norāda, ka būtisks ir kopskats uz pieteicējas veiktās darbības būtību un minētajā veidā iegūto finanšu līdzekļu apriti. Tā uz izskatāmās lietas apstākļiem ir raudzījusies arī apgabaltiesa. Tiesa ir noskaidrojusi lietā būtiskos apstākļus, proti, ka pieteicējas veiktajai darbībai – mācību organizēšanai par atlīdzību – nav peļņas gūšanas rakstura un gūtie ienākumi izlietoti biedrības statūtos noteiktajam mērķim (mācību organizēšanai, tostarp nodarbināto atalgojumam). Šajā sakarā apgabaltiesa pamatoti atsaukusies uz Biedrību un nodibinājumu likuma 7.panta otro daļu (biedrība ienākumus drīkst izmantot statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai) un 9.pantu (persona var saņemt atlīdzību (atalgojumu) par darbību biedrībā). Tādējādi tiesa pamatoti konstatējusi, ka likums neliedz sabiedriskā labuma organizācijai algot darbiniekus, kā arī darbinieku algošanas fakts neļauj secināt, ka biedrības darbības vairs nav vērstas uz sabiedriskā labuma mērķiem (iespējams, tie var tikt nodrošināti tieši caur darbiniekiem).

Senāts spriedumā vērš uzmanību arī uz to, ka apstākļos, kad mācību organizēšanas rezultātā gūto ienākumu aprite notiek tādējādi, ka tie atkal no jauna tiek ieguldīti mācību organizēšanā (jeb – pieteicējas statūtos noteiktā mērķa sasniegšanā), nav pamata runāt par tādu pamatdarbību, kas nav vērsta uz statūtos noteiktā mērķa (bez peļņas gūšanas rakstura) īstenošanu.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-83/2023 (A420178219)

Senāts atstāj spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai uzlikto pienākumu atlīdzināt zaudējumu „mazajam HES“

Senāta Administratīvo lietu departaments 18.oktobrī kopsēdē izskatīja lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas SIA „DOBELES HES” pieteikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) atteikumu pieteicējai atlīdzināt zaudējumus sakarā ar saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Senāts iepriekš lietā apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas secinājumus, Senāts nolēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Regulatoram uzlikts pienākums atlīdzināt pieteicējai zaudējumus ar priekšnoteikumu, ka ir saņemts attiecīgs Eiropas Komisijas lēmums. Lieta izskatīta departamenta kopsēdē, lai efektīvāk īstenotu Senāta kā kasācijas instances tiesas uzdevumu sekmēt vienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu un tādējādi mazinātu iespējamību, ka vēlāk būs nepieciešams atkāpties no iepriekš spriestā. Jāņem vērā, ka Senāta tiesvedībā ir vēl 44 citas līdzīgas lietas.

Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „DOBELES HES” – vērsās tiesā ar pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar to, ka Regulators laikposmā no 2006.gada 1.marta līdz 2010.gada 1.aprīlim prettiesiski nebija noteicis tarifu tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražoja mazajās hidroelektrostacijās. Attiecīgi pieteicēja lūdza atlīdzināt summu, ko tā būtu saņēmusi, bet nesaņēma, pārdodot saražotās elektroenerģijas pārpalikumu publiskajam tirgotājam par cenu, kas atbilstu divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

Senāts piekrita apgabaltiesas secinājumam, ka pieteicējas prasītais labums skar valsts atbalsta jautājumu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107.panta 1.punkta izpratnē. Senāts piekrita arī tiesas vērtējumam, ka Eiropas Savienības tiesību izpratnē tas ir tāds labums – valsts atbalsts, par kuru valstij ir pienākums paziņot Eiropas Komisijai, lai tā atbilstoši savai kompetencei novērtētu tā saderību ar iekšējo tirgu. Rezultātā Senāts atzina, ka tiesa spriedumā ir pamatoti noteikusi gan pienākumu Regulatoram no sava budžeta atlīdzināt pieteicējai zaudējumus konkrētā apmērā, gan arī pienākumu atbildīgajai iestādei par to iepriekš paziņot Eiropas Komisijai. Tādējādi Senāts atzina, ka tiesa ir veikusi piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu no Eiropas Savienības tiesībām izrietošo pienākumu izpildi, atturoties veikt tādas darbības, kas var apdraudēt LESD mērķu sasniegšanu – nelikumīga valsts atbalsta izmaksu.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-14/2023; A43007011

[1] Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, aprūpe.