Jaunumus apkopoja, analizēja un aprakstīja jurista palīdzes Gabriela Mora Petroviča un Nikola Cīparsone.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Nodots komisijai: 20.04.2023.
Spēkā stāšanās termiņš: 25.06.2023.
Mērķis: nodrošināt, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Likumprojekts saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Stājās spēkā: 11.04.2023.
Noteikta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtība un funkcijas, precizēta kārtībā, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, precizētas prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitātes uzlabošanai un atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības kārtībai.
- Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem
Zaudējis spēku: 11.04.2023.
Stājās spēkā: 13.04.2023.
Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2640. Saskaņošana (termiņš: 28.04.2023.)
Noteikt kārtību, kādā tiek izmantota Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR).
DAGR: – spēs apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā platformā centralizēti nodrošinot to apriti starp informācijas sistēmām – uzlabos datu apriti starp informācijas sistēmām – nodrošinās datu pieejamību ar noteiktiem piekļuves laikiem – nodrošinās, ka datu saņēmēji izgūs datus no avotu datu devēju informācijas sistēmām ar maksimāli 48 stundu nobīdi Katrai iestādei nākotnē būs iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti vai pat pilnībā atteikties no saviem datu izplatīšanas risinājumiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 419 “Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību”
Noteikumu (grozījumu) projekts Nr.: 23-TA-243. Saskaņošana (termiņš: 09.05.2023.)
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt IMI sistēmas kompetento iestāžu lomas un atbildības sadalījumu, kā arī veikt tehniskus un terminoloģijas lietošanas precizējumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK.
Informatīvā ziņojuma Nr.: 23-TA-685. Iesniegts 17.04.2023.
Strīdu risināšana
Stājās spēkā: 11.04.2023.
Stājās spēkā: 11.04.2023.
Grozījums Civillikumā, Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”
Iesniegts 20.04.2023.
Papildināt likumu ar 28. pantu šādā redakcijā: “28. pants. Pilngadīgs bērns, kuram pastāvēja termiņa ierobežojums apstrīdēt paternitātes pieņēmumu tiesā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ir tiesīgs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no grozījuma Civillikuma 149. pantā par termiņa sākuma maiņu paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai spēkā stāšanās.”
Izteikt 149. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.”
Pilngadību sasniegušām personām, kurām pastāvēja termiņa ierobežojums tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, tiktu sniegta tiesība apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no grozījumu Civillikuma 149.pantā spēkā stāšanās.
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumos Nr. 816 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”
Noteikumu (grozījumu) projekta Nr.: 23-TA-656. Saskaņošana (termiņš: 28.04.2023.)
Lai nodrošinātu brīvu konkurenci iepirkumu procedūrās nacionālā līmenī, nepieciešams saglabāt iespēju identificēties Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (turpmāk – EIS), izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) izsniegtos elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Noteikumu projekta mērķis ir precizēt nosacījumus identifikācijai EIS.
Grozījumi Krimināllikumā, Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 21-TA-600. Saskaņošana (termiņš: 25.04.2023.)
Spēkā stāšanās termiņš: 01.01.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai: – Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība; – Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem; – Precizētu terorisma definīciju.
Grozījums Administratīvās atbildības likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-791. Saskaņošana (termiņš: 10.05.2023.)
Lai nodrošinātu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību, ar likumprojektu paredzēts panākt, ka administratīvie sodi aviācijas jomā ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un noteikt, ka administratīvo sodu apmērs aviācijas jomā tiek piemērots proporcionāli administratīvā pārkāpuma subjekta finanšu radītājiem.
Stājās spēkā: 20.04.2023.
Enerģētika
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
Stājās spēkā: 01.05.2023.
Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas pabeigšanu un mājsaimniecību iesaisti dabasgāzes tirgū kā brīvā tirgus dalībniekus, stājas spēkā 2023.gada 1.maijā. Saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto deleģējumu nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 78), nosakot mājsaimniecību kā dabasgāzes lietotāju iesaistes nosacījumus, kārtību un pienākumus dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Nodots komisijai 20.04.2023.
Mērķis: ieviest daļu Regulā 2022/1854 noteiktās normas, kā arī noteikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un atļaut pārvades sistēmas operatoram veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus.
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību”
Noteikumu (grozījumu) projekta Nr.: 23-TA-628. Saskaņošana (termiņš: 26.04.2023.)
Spēkā stāšanās termiņš: 01.07.2023.
Nodrošināt Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra tiesas sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 izpildi, ar kuru vairākas Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 560) normas, ciktāl tās attiecas uz ražotājiem, kas elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ražo biogāzes elektrostacijās, ir atzītas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
Noteikumu (grozījumu) projekta Nr.: 23-TA-803. Saskaņošana (termiņš 27.04.2023.)
Projekta mērķis ir atbilstoši ETL 33. panta septītajā daļā paredzētajam deleģējumam noteikt normatīvo regulējumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma valsts atbalsta finansēšanas modeļa maiņai, kas paredz, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (turpmāk – OIK) turpmāk tiks segta no valsts budžeta. Ar projektu tiek noteikta kārtība, kādā no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem.
Noteikumu (grozījumu) projekta Nr.: 23-TA-340. Saskaņošana (termiņš 27.04.2023.).
Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-641. Iesniegts 19.04.2023.
Mērķis: noteikt Klimata un enerģētikas ministrijas kompetenci katastrofu pārvaldības koordinēšanā attiecībā uz valsts enerģētikas tirgu un infrastruktūru, pārņemot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (turpmāk – Likums) noteiktās funkcijas no Ekonomikas ministrijas atbilstoši ministrijas reorganizācijai.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 705 “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem”
Stāsies spēkā: 01.06.2023.
Kopš Noteikumu spēkā stāšanās mainījies Likuma regulējums attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) prasībām, kas rada nepieciešamību pārskatīt Likuma subjekta pienākumus attiecībā uz NILLTPFN prasībām. Tāpat nepieciešams aktualizēt Noteikumus, lai tie atbilstu riskos balstītai pieejai (risk based approach).
Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 22-TA-1524. Saskaņošana (termiņš: 26.04.2023.)
Mērķis: atsevišķu pārņemto Direktīvas Nr. 97/9/EK normu precizēšana, kā arī tehniska rakstura precizējumi tiesību normas skaidrībai, tai skaitā, lai salāgotu tiesību normas ar Noguldījumu garantiju likumu, Finanšu tirgus instrumentu likumu u.c. finanšu sektora normatīvajiem aktiem.
Informatīvā ziņojuma Nr.: 23-TA-685. Iesniegts 17.04.2023.
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-388. Iesniegts 17.04.2023.
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-172. Iesniegts 11.04.2023.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā minēto summu pielāgošana inflācijai.
Nodokļu tiesības
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā
Pieņemts 1. lasījumā 20.04.2023. (Steidzams, 27.04.2023.)
Reaģējot uz cenu sadārdzinājumu pasaulē, nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., biedrība “Auto asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Finanšu nozares asociācija, ir lūguši pārskatīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – Likums) noteikto reprezentatīvā automobiļa slieksni. Likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir palielināt Likuma 1. panta septiņpadsmitajā daļā noteikto reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 uz 75 000 euro bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN). Savukārt Likumprojektā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 51. punkts paredzēts, lai skaidrotu, ka piedāvātās izmaiņas attiecībā uz reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni 75 000 euro (bez PVN) apmērā ir piemērojamas attiecībā uz turpmāk iegādātajiem automobiļiem – iegādāti sākot ar 2023. gada 1. jūliju. Tātad automobiļiem, kas iegādāti vai iznomāti pirms šī datuma, ir piemērojams šobrīd Likumā noteiktais slieksnis – 50 000 euro (bez PVN).
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2334. Saskaņošana (termiņš 19.04.2023.). Spēkā stāšanās termiņš: 01.07.2023.
Dažādi
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumos Nr. 563 “Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra, valsts nodevas apmēru un izziņas noformēšanas prasībām”
Stājās spēkā: 14.04.2023.
Mērķis: precizēt valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” apstrādājamo ziņu apjomu atbilstoši veiktajiem grozījumiem Sodu reģistra likumā, lai nodrošinātu vienotu ziņu uzskaiti Sodu reģistrā.
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 413 “Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes nolikums”
Stājās spēkā: 14.04.2023.
Mērķis: papildināt Apelācijas padomes nolikumu, pamatojoties uz grozījumiem Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, kas paredz paplašināt Apelācijas padomes kompetenci izskatīt iesniegumus par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu un pārstāvību tiesā sūdzībās par Apelācijas padomes lēmumiem. Vienlaikus Projekts paredz aktualizēt tiesību normas.
Grozījumi Imigrācijas likumā
Stājās spēkā: 20.04.2023.
Papildinājumi saistībā ar Krievijas Federācijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīgumu.
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā
Nodots komisijai: 20.04.2023.
Mērķis: noteikt papildu marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem ar saturu virs 1,2 tilp.%, noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegt tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma plastmasas iepakojumos, noteikt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumus drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežot tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās.
Grozījumi Imigrācijas likumā, Grozījumi Repatriācijas likumā
Likumprojekta NR.: 23-TA-152, 23-TA-151 Iesniegts 14.04.2023. Spēkā stāšanās termiņš: 01.07.2023.
Samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Informatīvā ziņojuma Nr.: 23-TA-663. Iesniegts 17.04.2023.
Informatīvā ziņojuma Nr.: 22-TA-3785. Saskaņošana (termiņš: 27.04.2023.)
Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
Likumprojekta Nr.: 22-TA-1089. Saskaņošana (termiņš: 27.04.2023.)
Mērķis: lai novērstu likuma 24. panta pirmajā daļā pretrunīgu interpretāciju par valsts amatpersonas deklarācijās norādāmo informāciju, lai panāktu valsts amatpersonas deklarāciju aizpildīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un, lai noteiktu samērīgu termiņu valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanai un tiesiskā regulējuma ietvarā aptvertu iespējami plašāku valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanas gadījumu loku.
Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-759. Saskaņošana (termiņš: 02.05.2023.)
Saistībā ar privatizācijas pabeigšanu nepieciešami risinājumi rīcībai ar valsts vai pašvaldības zemi zem privatizētajām mājām, ja tā netiks nodota īpašumā privatizācijas procesa pabeigšanas gaitā. Mērķis: paredzēt regulējumu rīcībai ar valsts vai pašvaldību zemesgabaliem zem privatizētajām dzīvojamām mājām pēc dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanas, lai nodrošinātu taisnīgumu un privatizēto dzīvojamo māju īpašnieku tiesības un leģitīmās intereses.
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 275 “Prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”
Noteikumu (grozījumu) projekta Nr.: 23-TA-204. Iesniegts 21.04.2023.
Precizēt 19. punktā noteiktās prasības par tirdzniecības dokumentu, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā Latvijas teritorijā, un papildināt ar prasībām izmantotas cepamās eļļas ievešanai no trešajām valstīm vai vešanai no Eiropas Savienības ārējā robežkontroles punkta cauri Latvijai uz citu ES dalībvalsti.
Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-217. Saskaņošana (termiņš 20.04.2023.)
Noteic kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju Energoresursu informācijas sistēmā par vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenām. Ar Noteikumu projektu spēku zaudē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 248 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām”.
Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-439. Saskaņošana (termiņš 20.04.2023.)
Mērķis: stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību, nodrošinot atbilstību jaunajam Eiropas Savienības regulējumam dzelzceļa pasažieru tiesību un pienākumu jomā, un nosakot atbrīvojumus no tiem Regulas (ES) 2021/782 noteikumiem, kurus Latvija izvēlējusies piemērot.
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”
Noteikumu (grozījumu) projekta Nr.: 22-TA-2349. Saskaņošana (termiņš 19.04.2023.). Spēkā stāšanās termiņš: 01.07.2023.
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, papildinot nomas tiesību izsoļu norises veidus ar jaunu veidu – elektronisko izsoli.
Satversmes tiesa
Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas paredz aizliegumu audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei
Ierosināts: 06.04.2023.
Satversmes tiesas 1. kolēģija 2023. gada 6. aprīlī ierosināja lietu “Par 2022. gada 22. septembra likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam”.
Pieteikuma iesniedzējs ir Nīderlandē reģistrēts komersants, kas savu uzņēmējdarbību Latvijā jau ilgstoši veic ar šeit reģistrēta komersanta starpniecību. Latvijā reģistrētais komersants nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, un Pieteikuma iesniedzējs ir tā vienīgais dalībnieks.
Apstrīdētās normas aizskarot Pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu, jo aizliedzot tam citā Eiropas Savienības dalībvalstī – Latvijā – turpināt uzņēmējdarbību, kā arī ierobežojot tā tiesības uz atbilstīgu īpašuma kompensāciju atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām. Pieteikuma iesniedzējam jau tagad esot jāpieņem lēmumi saistībā ar tā turpmāko komercdarbību, kuru grozīšana vēlāk nebūs iespējama, lai pēc iespējas samazinātu tam radušos zaudējumus un izpildītu uzņemtās saistības. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tiekot aizskartas tam Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā paredzētās tiesības uz īpašumu, pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā paredzētā brīvība veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2023. gada 6. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš: 2023. gada 6. septembris.
Ķekavas novada pašvaldības azartspēļu aizlieguma apturēšana atbilst normatīvajam regulējumam
Spriedums pieņemts: 20.04.2023.
Satversmes tiesa 2023. gada 20. aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2022‑13‑05 „Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 1-2/11040 „Par Ķekavas novada domes 2021. gada 8. septembra saistošo noteikumu Nr. 22/2021 „Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā” darbības apturēšanu” atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma „Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai”.
Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto rīkojumu ir apturēta Ķekavas novada domes 2021. gada 8. septembra saistošo noteikumu Nr. 22/2021 „Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 22/2021), kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ķekavas novada administratīvajā teritorijā, darbība.
Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 22/2021 2. punktu Ķekavas novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles. Savukārt atbilstoši šo noteikumu 3. punktam šis aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kur līdz Saistošo noteikumu Nr. 22/2021 spēkā stāšanās brīdim ir izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.
Ministrs apstrīdētajā rīkojumā norāda, ka Saistošie noteikumi Nr. 22/2021 neatbilst normatīvo aktu prasībām, jo pašvaldībai nav piešķirtas tiesības noteikt aizliegumu azartspēļu organizēšanai visā tās administratīvajā teritorijā, kā arī nav ievērota saistošo noteikumu izstrādāšanas kārtība attiecībā uz to teritoriju noteikšanu, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Savukārt Ķekavas novada dome šādam ministra viedoklim nepiekrīt un lūdz izvērtēt apstrīdētā rīkojuma atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma „Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai.
Satversmes tiesa nosprieda:
atzīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 1-2/11040 „Par Ķekavas novada domes 2021. gada 8. septembra saistošo noteikumu Nr. 22/2021 „Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā” darbības apturēšanu” par atbilstošu Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma „Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Augstākā tiesa
Tiesai no jauna jāvērtē bijušās maksātnespējas administratores lieta apsūdzībā par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu
Lieta Nr. SKK-23/2023 (11514004316)
Senāta Krimināllietu departaments 6. aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 11. janvāra nolēmumu un nodeva jaunai izskatīšanai krimināllietu bijušās maksātnespējas administratores apsūdzībā par piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta par piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – saistībā ar divu fizisku personu maksātnespējas procesiem. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētā bija piekļuvusi fiziskas personas maksātnespējas procesā iegūtajiem naudas līdzekļiem no izsoles nodrošinājuma maksājuma un no nekustamā īpašuma izsoles. Īstenojot savu nodomu, apsūdzētā administratore prettiesiski ieguva naudas līdzekļus lielā apmērā, kurus izlietoja savām vajadzībām.
Ar Rīgas rajona tiesas spriedumu galīgais sods apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas un zvērināta advokāta amatus uz 3 gadiem. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.
Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nolēmumā nav sniegusi atbildi uz visiem apsūdzētās personas aizstāves apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, kuru izvērtējumam ir būtiska nozīme. Tāpēc lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Lietā par krāpšanu un piesavināšanos lielā apmērā tiesai no jauna jāvērtē bijušajam Latvijas dzelzceļa grāmatvedim noteiktais sods
Lieta Nr. SKK-50/2023 (11840004108)
Senāta Krimināllietu departaments 18. aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam – bijušajam VAS „Latvijas Dzelzceļš” Rīgas ceļu distances galvenajam grāmatvedim – noteikto sodu. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam uzrādītajā apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā un piesavināšanos lielā apmērā, kā arī daļā, ar kuru no apsūdzētā cietušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” labā piedzīta tiesas noteiktā mantiskā kaitējuma kompensācija 331 022,11 euro apmērā, spriedums stājies spēkā.
Apsūdzība celta par to, ka viņš, būdams ilggadējs VAS “Latvijas Dzelzceļš” grāmatvedis, izmantojot viltotus parakstus, 10 gadu garumā izņēmis naudu no uzņēmuma kontiem, kā arī piesavinājies uzņēmuma naudu, apmaksājot savus rēķinus par tūrisma un atpūtas firmu pakalpojumiem, pirkumiem veikalos un automašīnu līzingu. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 11.maija spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 3 mēnešiem, piedzenot no apsūdzētā cietušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” labā kaitējuma kompensāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas 2022.gada 10.maija spriedumu galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 11 mēnešiem. Daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Senāts atzina par pamatotiem Rīgas apgabaltiesas secinājumus par apsūdzētā vainīgumu, norādot, ka apelācijas instances tiesa lietā iegūtos pierādījumus šajā daļā ir izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā izvirzītajām prasībām un atzinusi tos par pieļaujamiem, attiecināmiem, ticamiem un pietiekamiem apsūdzētā vainīguma konstatēšanai.
Vienlaikus Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo sodu, nav izvērtējusi ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, proti, ziņas par to, ka apsūdzētajam noteikta II grupas invaliditāte sakarā ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem un ir indicēti asistenta pakalpojumi. Senāts lēmumā analizējis Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumus un atzinis, ka apelācijas instances tiesa, neizvērtējot visus apsūdzētā veselības stāvokli raksturojošos apstākļus, izdarījusi priekšlaicīgu secinājumu par to, ka apsūdzētā ievietošana brīvības atņemšanas vietā neradīs cilvēktiesību pārkāpumu. Tāpēc lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai.
Lieta par Valsts ieņēmuma dienesta piemēroto muitas parādu (nolēmums būs pieejams jūnijā)
Lieta Nr. SKA-192/2023 (A420242519)
Senāta Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī mutvārdu procesā izskatīja pieteicējas – SIA „Baltic Container Terminal” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmuma dienesta noteiktā muitas parāda atcelšanu. Senāts tiesas sēdē uzklausīja procesa dalībnieku un noteica, ka nolēmums lietā būs pieejams 14.jūnijā.
Izskatāmajā lietā VID Muitas pārvalde bija konstatējusi, ka Rīgas brīvostas brīvajā zonā novietotās un brīvās zonas uzskaitē ņemtās preces, kas ievestas ar jūras transportu konteineros, ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras piemērošanas, un īpašā procedūra – uzglabāšana brīvajā zonā – nav pabeigta. Ņemot vērā minēto, dienesta Muitas pārvalde secināja, ka faktiski strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības, kā rezultātā pieteicējai SIA „Baltic Container Terminal” ir radies muitas parāds.
Senātam izskatāmajā lietā jārod atbilde, vai pieteicējai, kurai izsniegta atļauja komercdarbības veikšanai Rīgas brīvostas brīvajā zonā, ir atbildīga par muitas parādu, kas radies pienākumu neizpildes dēļ.
Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējai, izdodot preces pārvadātājam saskaņā ar iesniegtajām preču pavadzīmēm, uz kurām bija atzīme par muitas preču statusu – Savienības preces, muitas amatpersonas paraksts un muitas kontroles punkta zīmogs, bija tiesības paļauties uz to, ka precēm ir piemērota nākamā muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā, secīgi arī bija tiesības pabeigt īpašo procedūru – preču glabāšanu brīvajā zonā.
