Pārskatu sagatavoja jurista palīdze Jūlija Triščuka.
Nekustamais īpašums
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 530 “Dzelzceļa būvnoteikumi”
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”
Pieņemti: 21.06.2022.
Stājas spēkā 01.07.2022.
Ar 01.07.2022. būvniecības procesuālos termiņus nosaka vispārīgie būvnoteikumi nevis Būvniecības likums (Būvniecības likuma pārejas noteikumu 27. punkts).
Mērķis ir noteikt gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu atbilstoši Būvniecības likuma 14.1 panta ceturtajai daļai, precizēt būvnoteikumos atsauces par būvniecības procesa termiņiem, ņemot vērā 2021.gada 15.aprīlī pieņemtos grozījumus Būvniecības likumā, kā arī pilnveidot būvniecības informācijas sistēmā norādāmo informāciju par būvniecībā radītajiem atkritumiem.
Strīdu risināšana
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 444 “Zvērināta tiesu izpildītāja veiktās dokumentu piegādes noteikumi”
Pieņemti: 21.06.2022.
Stājas spēkā 01.07.2022.
Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 444 tika precizēti, lai tajos ietverto regulējumu saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regulu (ES) 2020/1784 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) (pārstrādāta redakcija).
Tika veikti tehniska rakstura grozījumi, precizējot atsauci uz regulu, kas no 2022. gada 1. jūlija piemērojama veicot tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā starptautiskās civilprocesuālās sadarbības ietvaros: – tiek precizētas atsauces uz konkrētām piemērojamajām regulas normām; – precizēts termiņš, kādā izsniedzamo dokumentu adresāts var informēt zvērinātu tiesu izpildītāju par atteikšanos pieņemt dokumentus sakarā ar to, ka tie nav sagatavoti vai tiem nav pievienoti tulkojumi adresātam saprotamā valodā vai oficiālajā saņēmējas dalībvalsts valodā (atbilstoši regulas Nr. 2020/1784 12. panta trešajai daļai adresāts var atteikties pieņemt dokumentu vai nu izsniegšanas brīdī, vai divu nedēļu laikā no izsniegšanas brīža ar rakstisku pieņemšanas atteikuma paziņojumu, bet šobrīd atbilstoši regulas Nr. 1393/2007 8. panta pirmajai daļai – dokumentu izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā).
Tiesu prakse
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 1. jūlija spriedums lietā Nr. SKA-7/2022 (A420308715)
Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteicējas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu par ievestajām precēm – durvju sagatavēm vai koka plātnēm un līstēm – piemērojamo muitas nodokli.
Izskatot lietu, Senāts bija vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem, lai noskaidrotu piemērojamo Kombinētās nomenklatūras kodu, kas noteic attiecīgi piemērojamo muitas nodokli.
Senāts spriedumā atsaucies uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kurā skaidrots, ka pieteicējas piemērotā Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 4418 20 „durvis, to aplodas un sliekšņi” ir interpretējama tādējādi, ka tā ietver durvju rāmi, aplodu un slieksni kā atsevišķi aplūkojamas preces. Tātad arī atsevišķi importēti durvju rāmji, aplodas un sliekšņi neatkarīgi no to skaita un iespējas pilnībā nokomplektēt noteiktu skaitu iekšdurvju var tikt klasificēti apakšpozīcijā 4418 20 un tiem var būt piemērojama ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. Līdz ar to apgabaltiesa nepamatoti uzskatījusi, ka pieteicējas importētajām precēm ir jāveido durvju komplekti no rāmjiem, aplodām un sliekšņiem.
Satversmes tiesa
Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas paredz būves īpašniekam likumiskas zemes lietošanas tiesības un nosaka šādu tiesību izmantošanas maksu
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 1. jūlijā ierosināja lietu „Par likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās daļas un otrās daļas pirmā un otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.
Pieteicējiem pieder nekustamais īpašums – zemes gabals –, uz kura atrodas citām personām piederošas dzīvojamās mājas un daudzstāvu dzīvojamās mājas. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā likuma 38. panta pirmā daļa un otrās daļas pirmais un otrais teikums rada viņiem Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto tiesību uz īpašumu aizskārumu. Proti, apstrīdētā likuma 38. panta pirmā daļa un otrās daļas pirmais un otrais teikums ierobežojot viņu tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā arī gūt no tā vēlamo peļņu.
Pieteikumā arī norādīts, ka ar apstrīdētā likuma 38. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo un otro teikumu tiek pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības princips. Tāpat apstrīdētā likuma 38. panta pirmā daļa un otrā daļas pirmais un otrais teikums neatbilstot arī Satversmes 91. pantam. Ar šīm normām bez objektīva un saprātīga pamata esot paredzētas atšķirīgas sekas atkarībā no nekustamā īpašuma objekta. Proti, apstrīdētā likuma 38. panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā un otrajā teikumā noteiktie ierobežojumi neatkarīgi no nekustamo īpašumu objektu atšķirībām esot attiecināmi uz visiem zemes īpašniekiem dalītā īpašuma gadījumos, tādējādi skarot zemes īpašniekus būtiski atšķirīgi.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 1.decembris.
Ierosināta vēl viena lieta par normu, kas paredz zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru
Satversmes tiesas 4. kolēģija 2022. gada 28. jūnijā ierosināja lietu “Par likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.
Pieteikuma iesniedzējai pieder nekustamais īpašums – zemes gabals. Uz šī zemes gabala atrodas citai personai piederoša būve, kurā tiek veikta komercdarbība. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā likuma 38. panta otrā daļa, paredzot četru procentu zemes lietošanas maksas apmēru no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, rada Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu. Proti, šī norma ierobežo Pieteikuma iesniedzējas tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā arī gūt no tā mantisku labumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 28. novembris.
Ierosināta vēl viena lieta par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 1. jūlijā ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Pieteikuma iesniedzējas mantai kriminālprocesa ietvaros uzlikts arests. Vēlāk procesa virzītājs saistībā ar minēto mantu pieņēmis lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai.
Pieteikuma iesniedzēja lūdza procesa virzītājam atļauju iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem. Ar procesa virzītāja lēmumu viņas lūgums apmierināts daļēji – noteiktā apjomā ļauts iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem. Pieteikuma iesniedzēja šo lēmumu pārsūdzēja tiesā. Ar Ekonomisko lietu tiesas lēmumu sūdzība tika noraidīta.
Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās normas liedzot iespēju mantas īpašniekam iepazīties ar visiem procesa virzītāja iesniegtajiem pierādījumiem, ar kuriem savukārt var iepazīties uzraugošais prokurors un tiesa. Līdz ar to mantas īpašniekam tiekot liegta iespēja pilnvērtīgi paust savus iebildumus pret draudošo mantas konfiskāciju un netiekot nodrošināts pušu līdzvērtīgu iespēju princips, jo mantas īpašnieks nevarot pienācīgi sagatavoties lietas izskatīšanai un sniegt savus pretargumentus tiem pierādījumiem, ar kuriem procesa virzītājs pamato pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi. Tādējādi esot aizskartas Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 1. decembris.
Ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu, ar kuru apturēta Rīgas domes saistošo noteikumu, ar kuriem tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums, darbība
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 29. jūnijā ierosināja lietu „Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2022. gada 22. marta rīkojuma Nr. 1‑2/2224 „Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” darbības apturēšanu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma „Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai”.
Lieta ierosināta pēc Rīgas domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, ar kuriem tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums, darbība.
Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka šo saistošo noteikumu izstrādē ir konstatējamas vairākas nepilnības un tie neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām. Savukārt Rīgas dome šādam ministra viedoklim nepiekrīt un lūdz izvērtēt apstrīdētā akta atbilstību Satversmes 1. pantam, Hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma „Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 29. novembris.
