Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Martina Ķierpe
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekta Nr.: 446/Lp14 Nodots komisijai 23.11.2023.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasību izpildi.
Likumprojekts paredz:
- To, ka Konkurences padome būs kompetentā iestāde, kas uzraudzīs Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošanu Latvijā un sniegs atbalstu Eiropas Komisijai (turpmāk – Komisija) tās izmeklēšanas darbībās.
- To, ka Konkurences padome izmeklē Digitālo tirgu akta pārkāpumus atbilstoši Konkurences likumā noteiktajai kārtībai un var izmantot visas Konkurences likumā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras.
- To, ka Konkurences padomei, sniedzot atbalstu Komisijai Ārvalstu subsīdiju regulas pārkāpumu izmeklēšanā, ir visas Konkurences likumā paredzētās izpētes pilnvaras, kuras Konkurences padome īsteno, ievērojot Konkurences likumā noteikto lietu izpētes kārtību
- To, ka Valsts policija nodrošina Komisijai nepieciešamo palīdzību piespiedu pārbaudēs.
- Kārtību, kādā tiesa informē Eiropas Komisiju par tās lēmumiem saistībā ar Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.
- Kārtību zaudējumu atlīdzībai par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem tiesā civilprasībās.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2548 Saskaņošana.
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinātu attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes.
Tika izstrādāts regulējums, kas mazinās šķēršļus klientu mobilitātei hipotekāro kredītu segmentā, atceļot hipotekāro kredītu reklāmas aizliegumu un atvieglojot pārkreditēšanās kārtību – turpmāk patērētājam nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārās pārkreditēšanas process kļūs vienkāršāks. Vienlaikus samazināsies pārkreditēšanās procesa izmaksas gan patērētājiem, gan hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam. Zemāki šķēršļi un izmaksas hipotekārajai pārkreditēšanai sekmēs patērētāju mobilitāti starp kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to arī veicinās konkurenci attiecīgajā sektorā.
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-2880 Saskaņošana.
MK noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu lielāku finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem.
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 22-TA-1054 Saskaņošana.
Likumprojekts precizē Farmācijas likumā ietvertās normas atbilstoši aktuālajai situācijai, lai veicinātu zāļu, medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču pieejamību un uzraudzību, kā arī pilnveidotu reglamentāciju licencēšanas jomā un gēnu terapijas zāļu, tai skaitā audu inženierijas produktu un somatisko šūnu terapijas zāļu (jaunieviestās terapijas zāles), kuras kā izņēmums atbilstoši ES tiesību aktiem nepakļaujas reģistrēšanai, atļaušanā. Vienlaicīgi Likums paredz vairākus deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā
Likumprojekta Nr.: 465/Lp14 Iesniegts 30.11.2023.
Piedāvātie likuma grozījumi paredz pienākumu tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm izvietot produkta izcelsmes valsts karogu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.
Strīdu risināšana
Grozījumi “Civilprocesa likumā”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1953 Saskaņošana.
Likumprojekts paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kā arī nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei.
Banku un finanšu tiesības
Grozījums Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2887 Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2895 Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā ir iespējams izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.
Hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājs savas hipotekārā kredīta saistības varēs pārnest pie cita kredīta devēja. Lai uzlabotu patērētāju mobilitāti un konkurenci kredīta devēju starpā, šo procesu ir plānots maksimāli vienkāršot un samazināt potenciālās izmaksu pozīcijas.
Grozījumi likumā ‘Par valsts sociālo apdrošināšanu’
Likumprojekta Nr.: 418/Lp14 Izsludināts 22.11.2023.
Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka, par kurām personām tiek veiktas sociālās iemaksas no valsts pamatbudžeta. Tādējādi, lai likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” varētu tikt piemēroti attiecībā uz personām, par kurām fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību, nepieciešami izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekts paredz noteikt papildinājumus attiecībā uz apdrošināšanas periodu noteikšanu un to ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā, kas ir būtisks priekšnoteikums valsts pensijas piešķiršanai. Likumprojektā ietverts, ka personām, par kurām kopā ar sociāli apdrošināmo personu un obligāti sociāli apdrošināmo personu atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību, ir pakļautas sociālajai apdrošināšanai laikā, kad persona uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas partneris; persona, kuras partneris pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas ārvalstī kopā ar partneri; persona uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) pārstāvja vai sakaru virsnieka partneris. Likumprojekts arī paredz, ka attiecīgu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, ir tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1605 Saskaņošana.
Nepieciešams noteikt, ka visās tautsaimniecības nozarēs ārvalstu strādājošajiem minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir nozares vidējās algas līmenī vai ar ģenerālvienošanos noteiktās minimālās algas līmenī, lai tādējādi veicinātu ražošanas apjomu pieaugumu un spēju pielāgoties jaunajiem produktivitātes un konkurētspējas izaicinājumiem.
Ārzemniekam, kurš uz vīzas pamata tiks nodarbināts visās tautsaimniecības nozarēs minimālais finanšu līdzekļu apmērs tiks noteikts vidējās bruto darba samaksas nozarē līmenī vai ar nozares ģenerālvienošanos noteiktās minimālās algas līmenī.
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Likumprojekta Nr.: 416/Lp14 Izsludināts 22.11.2023.
Likumprojekts paredz noteikt, ka administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt, ja administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās varētu būt personiski vai mantiski ieinteresētas personas, ar kurām administratoram ir partnerība, kā arī attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir persona, ar kuru administratoram ir partnerība. Saskaņā ar spēkā esošo Maksātnespējas likumu administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt, ja administrators saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku. Likumprojektā paredzēts, ka par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstama arī persona, ar kuru parādniekam, parādnieka dibinātājam, dalībniekam (akcionāram) vai personālsabiedrības biedram, pārvaldes institūciju locekļiem ir partnerība.
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai”
Noteikuma projekta Nr. 23-TA-2848 Iesniegts.
Mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem, kā arī veicināt jaunu investīciju veikšanu uzņēmējdarbības paplašināšanā kā arī dotu stimulu uzņēmējiem veikt jaunas investīcijas.
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-823 Saskaņošana.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus un glabāšanas termiņus, kā arī informācijas sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību, un šīs sistēmas lietotāju identificēšanas kārtību.
Noteikumu projekts noteiks EDS darbības tiesisko ietvaru atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām. Noteikumu projekts paredz nostiprināt ārējos normatīvajos aktos EDS darbības tiesisko ietvaru deleģētajā apmērā, lai nodrošinātu VID noteikto funkciju un uzdevumu efektīvu izpildi. Noteikumu projektā ietverto datu apstrāde ir noteikta ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un netiek ietekmēta pēc būtības.
Noteikumu projekts paredz, ka noteikumos tiek ietverta kārtība, kādā EDS tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus, tādējādi spēku zaudē MK noteikumi Nr. 263. Noteikumu projekts paredz nostiprināt ārējā regulējumā EDS auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu un izsniegšanas kārtību.
Noteikumu projekta izstrādes laikā tika secināts, ka tehniski netiek nodrošināta auditācijas pierakstu automātiska dzēšana, tāpēc projekts paredz arī tehniskā risinājuma izstrādi, lai nodrošinātu projektā noteiktajos termiņos automātisku auditācijas pierakstu dzēšanu EDS.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1436 Iesniegts.
Projekta mērķis ir vienādot prasības būvniecības ieceres saskaņošanai paziņojuma un paskaidrojuma raksta būvniecības procesā, precizēt gadījumus, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami, kā arī novērst citas konstatētās neprecizitātes Ēku būvnoteikumos. Vienveidojot prasības, būvniecības ierosinātājiem atvieglos veicamajiem būvdarbiem izvēlēties piemērojamo būvniecības procesu, kā arī būvvaldēm samazināsies atšķirīga regulējuma piemērošana, tai skaitā lēmuma pieņemšana, viena veida ēku būvdarbiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-223 Iesniegts.
Noteikumu projekta mērķis ir atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 38.panta septītajā daļā paredzētajam noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem.
Publiskie iepirkumi un projekti
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-2998 Saskaņošana.
Noteikumu projekta izstrādes mērķis ir noteikt publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtības, no kurām sākot par iepirkumu ir veicama obligāta publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, tādējādi nodrošinot Latvijas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Enerģētika
Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2553 Saskaņošana.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs izsniedz atļaujas atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajam deleģējumam. Noteikumus nepiemēro, ja tiek veikta jau ieviestu elektroenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa (atjaunošana) un ekspluatācijā esošas elektroenerģijas ražošanas iekārtas atjaunošanas rezultātā netiek mainīts elektroenerģijas ražošanas veids un kopējā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-2854 Saskaņošana.
Radīt pozitīvu ietekmi uz jaunu lielas jaudas pieslēgumu pieejamību un komercdarbības attīstību, lietotājiem samazinot izmaksu slogu jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai, veicināt elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju skaita palielināšanos, kā rezultātā esošā sistēma un tajā jau uzstādītās jaudas tiks izmantota efektīvāk, kā arī samazināt sistēmas operatora izmaksas, no procesa administrēšanas un radīt sistēmas lietotājiem saprotamāku un vienkāršāku atbalsta modeli.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 374/Lp14 Izsludināts 29.11.2023.
Grozījumu mērķis ir veicināt caurspīdību un paredzamību saistībā ar regulētajiem pakalpojumiem – īpaši enerģētikas sektorā, kur atsevišķi pakalpojuma sniedzēji, kas pakalpojumu sniedz par regulētu cenu, apkalpo ļoti lielu lietotāju, tai skaitā mājsaimniecības lietotāju skaitu.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 373/Lp14 Izsludināts 29.11.2023.
Grozījumu mērķis ir veicināt caurspīdību un paredzamību saistībā ar regulētajiem pakalpojumiem – īpaši enerģētikas sektorā, kur atsevišķi pakalpojuma sniedzēji, kas pakalpojumu sniedz par regulētu cenu, apkalpo ļoti lielu lietotāju, tai skaitā mājsaimniecības lietotāju skaitu.
Grozījumi likumā ‘Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem’
Likumprojekta Nr.: 372/Lp14 Izsludināts 29.11.2023.
Grozījumu mērķis ir veicināt caurspīdību un paredzamību saistībā ar regulētajiem pakalpojumiem – īpaši enerģētikas sektorā, kur atsevišķi pakalpojuma sniedzēji, kas pakalpojumu sniedz par regulētu cenu, apkalpo ļoti lielu lietotāju, tai skaitā mājsaimniecības lietotāju skaitu.
Nodokļu tiesības
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 286/Lp14 Izsludināts 22.11.2023.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā ekomercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.
Grozījumi likumā ‘Par nodokļiem un nodevām’
Likumprojekta Nr.: 391/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā (steidzams) 23.11.2023.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu DAC7 prasības attiecībā uz kopīgu revīziju.
Grozījums likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’
Likumprojekta Nr.: 417/Lp14 Izsludināts 22.11.2023.
Likumprojekts paredz, ka uz personām, kam ir partnerība, attiecināmas normas par aizdevuma, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam. Arī attiecībā uz aizdevumiem noteiktas līdzīgas atkāpes par informācijas sniegšanu kā tuviniekiem, ja aizdevumu nodokļa maksātājam izsniegusi persona, ar kuru ir partnerība. Likumprojektā paredzēti gada apliekamajā ienākumā neietveramie un ar nodokli neapliekamie ienākumu veidi, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība. Piemēram, papildpensijas kapitāls, kas veidojies no personas, ar kuru ir partnerība, veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem, arī fiziskas personas dāvanas, ja tās dāvinājusi persona, ar kuru ir partnerība, u.c. Likumprojektā ietvertas normas, kas paredz arī citus atvieglojumus nodokļu jomā no dažādiem īpašumu atsavināšanas darījumiem, tostarp, dāvinājumiem, ja darījumi notikuši starp personām, kas ir partnerībā. Tāpat likumprojektā noteikts, ka atvieglojumi nodokļa maksātājam attiecināmi arī par personas, ar kuru ir partnerība, uzturēšanu.
Ceļu nodevu likums
Likumprojekta Nr.: 23-TA-267 Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir izveidot autopārvadājumu iekšējo tirgu ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, nostiprināt principu “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” piemērošanu, nodrošināt autoceļu infrastruktūras finansējumu, novērst sastrēgumus un gaisa piesārņojuma, kā arī trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, sekmēt transporta nozares dekarbonizāciju, palīdzot īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ES plānus samazināt CO2 emisijas.
Transports
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1675 Saskaņošana.
Mazināt administratīvo slogu TL īpašniekiem un turētājiem valsts reģistrācijas numura zīmes pazaudēšanas gadījumā, nesniedzot īpašnieka rakstveida pilnvarojumu, atteikties no policijas izziņas, pilnveidot numuru izvēles procedūru.
Elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācijai noteikt vienotu kārtību, prasības, lai atvieglotu tiešsaistes reģistrācijas iespēju juridiskām personām, kuras, izmantojot mobilo aplikāciju vai tīmekļvietnes pakalpojumus, piedāvā koplietošanas elektroskrejriteņus, un noslēgušas sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar CSDD valsts reģistrācijas numuru izvēli transportlīdzekļiem
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi pacientu tiesību likumā
Likumprojekta Nr.: 414/Lp14 Izsludināts 22.11.2023.
Likumprojekts paredz noteikt, ka personām, par kurām Fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību ar pacientu, ir tiesības saņemt informāciju par pacientu, ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, ja pacients ir persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties. Tāpat uz personām, kam ar pacientu ir partnerība, attiecināmas tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes un tiesības piekrist pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā.
Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 17. janvāra noteikumos Nr. 57 “Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām”
Noteikuma projekta Nr.: 23-TA-1776 Saskaņošana.
Noteikumu projekta mērķis ir mazināt komersantiem slogu saistībā par ārzemju zāļu iepakojumu izplatīšanu Latvijā problēmu gadījumā ar zāļu pieejamību, veicināt elektronisku zāļu lietošanas instrukciju apriti, kā arī pilnveidot regulējumu par zāļu marķējumā un lietošanas instrukcijā norādāmām palīgvielām.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-402 Saskaņošana.
Grozījumu projekta mērķis ir iekļaut veselības informācijas sistēmā jaunus datus – laboratorisko izmeklējumu rezultātus, atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, nodrošināt starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu veselības informācijas sistēmā un noteikt šo datu apstrādes kārtību, kā arī noteikt autentificēšanās izņēmuma gadījumu veselības informācijas sistēmā NMPD ārstniecības personām neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma apkalpošanas laikā.
Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2628 Iesniegts.
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus, kas pārvietoti valsts apdraudējuma gadījumā, ar pirmās nepieciešamības precēm.
Imigrācija
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1721 Iesniegts.
Tiesību akta projekta mērķis ir ierobežot negodprātīgus uzaicinātājus (darba devējus), paredzot tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti, tādējādi mazinot arī Latvijas reputācijas riskus.
Krimināltiesības
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.: 426/Lp14 Izsludināts 29.11.2023.
Likumprojekts izstrādāts, lai transponētu Direktīvas 2018/843 31. panta 1. panta otrās daļas d) un e) apakšpunktu un 31. panta 3.a punkta pirmo, otro un trešo daļu. Vienlaikus likumprojektā tiks noteikta ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs, izveide un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Likumprojekta mērķis ir ieviest atsevišķas Direktīvas 2018/843 normas, vienlaikus saskaņojot Novēršanas likuma normas ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Likumprojektā paredzēta tā spēkā stāšanās 2024. gada 1. janvārī. Papildus norādāms, ka Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu par Direktīvas 2018/843 31. panta 1. panta otrās daļas d) un e) apakšpunkta un 31. panta 3.a punkta pirmās, otrās un trešās daļas transponēšanu Latvijas tiesību aktos, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 353/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā 23.11.2023.
Likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību, palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā, kā arī spiegošanu.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 463/Lp14 Iesniegts 30.11.2023.
Likumprojekts izstrādāts, lai:
- Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
- Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
- Precizētu terorisma definīciju.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 464/Lp14 Iesniegts 30.11.2023.
Kārtība, kādā tiek izvērtēta par vardarbību sodītas personas atbilstība darbam, brīvprātīgajam darbam vai pakalpojuma sniegšanai bērnu iestādēs un pasākumos
Noteikumu projekta Nr.: 21-TA-1498 Iesniegts.
Noteikt kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus nekaitēs bērnu interesēm.
Dažādi
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Likumprojekta Nr.: 443/Lp14 Nodots komisijai 23.11.2023.
Likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir nodrošināt pilngadību sasniegušas personas ar ļoti smagu invaliditāti interešu aizstāvību valsts sociālo pabalstu saņemšanā, lai netiktu negatīvi ietekmēta personas finansiālā situācija, kas var radīt pēctecīgu ietekmi uz personas spējām saņemt nepieciešamo aprūpi un atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.
Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
Likumprojekta Nr.: 429/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā (steidzamība) 30.11.2023.
Konvencija ir pirmais Eiropas tiesību akts vispusīga tiesiskā regulējuma radīšanai, kura mērķi ir aizsargāt sievietes, bērnus, vīriešus un seniorus no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.
Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā
Likumprojekta Nr.: 413/Lp14 Izsludināts 22.11.2023.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk Fizisko personu reģistrā par personu iekļauj arī ziņas par partnerību, par kuru notariāls akts taisīts Latvijā, vai tās izbeigšanu.
Līdz ar minētajiem grozījumiem stāsies spēkā arī saistīti grozījumi Notariāta likumā, Maksātnespējas likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, likumā “Par valsts pensijām”, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Pacientu tiesību likumā.
Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra noteikumi
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-148 Iesniegts.
Projekts izstrādāts arī nolūkā vienkopus apkopot ziņas par personām noteiktajiem izceļošanas aizliegumiem, kā arī nodrošināt ziņu iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā.
Par Ministru Kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” atzīšanu par spēku zaudējušiem
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-2990 Saskaņošana.
Nacionālās kiberdrošības likums
Likumprojekta Nr.: 22-TA-3012 Saskaņošana.
Likumprojekts ir izstrādāts pamatojoties uz NIS2 direktīvas 41. panta 1. punktā noteikto, ka dalībvalstis līdz 2024. gada 17. oktobrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, lai izpildītu NIS2 direktīvas prasības. Likumprojekta mērķis ir uzlabot kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest NIS2 direktīvā noteiktos pasākumus.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par ūdeļu ievešanas aizliegumu Latvijas teritorijā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas dēļ
22. novembrī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2022-28-03 “Par Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 244. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.
Pieteikuma iesniedzējas ir komercsabiedrības, kuru komercdarbības veids ir ūdeļu ievešana un audzēšana, ūdeļu kažokādu ieguve, apstrāde un eksportēšana.
Ministru kabinets pieņēma apstrīdēto normu, kas aizliedza ūdeļu ievešanu Latvijas teritorijā no ārvalstīm, pamatojoties uz apstākli, ka ūdeles pārnēsā Covid-19 infekciju. Pieteikuma iesniedzējas norāda, ka līdz apstrīdētās normas pieņemšanai, ūdeles vienmēr tika iepirktas citās Eiropas Savienības valstīs un tad ievestas Latvijā audzēšanai un kažokādu ieguvei. Ņemot vērā apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu, pieteikuma iesniedzējas vairs nevarēja turpināt savu saimniecisko darbību iepriekšējā apmērā. Tādējādi esot pārkāptas pieteikuma iesniedzējām Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2022-28-03
Noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu ir apturēti nepamatoti
Satversmes tiesa atzina, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi pieņemti, pārkāpjot pašvaldībai doto pilnvarojumu, nav pamatoti. Pašvaldība bija tiesīga, pirmkārt, noteikt īpaša režīma zonu ar mērķi aizsargāt labvēlīgu vidi un, otrkārt, noteikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šādā zonā. Pašvaldības nodevai par iebraukšanu īpaša režīma zonā piemīt ekonomiski regulatīvs raksturs – tā ietekmē cilvēku izvēli un tādējādi veicina īpaša režīma zonas aizsardzību. Nodrošinājums, ko pašvaldība sniedz personai, kura samaksā nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ir iespēja tieši ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai videi, iebraukt teritorijā, kurai nolūkā aizsargāt vidi ir noteikts īpašs statuss. Pašvaldība ir vērtējusi nodevas likmes samērīgumu ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu. Apstrīdētajā rīkojumā nav ietverti argumenti attiecībā uz to, ka nodevas likme triju euro apmērā būtu acīmredzami nesamērīga ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu.
Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā neesot pamatojusi to nepieciešamību un ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī neesot veikusi konsultācijas ar privātpersonām, nebija pamatoti. Satversmes tiesa secināja, ka paskaidrojuma raksts, kas pievienots pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem, ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību akta nepieciešamību, tā piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām. Pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā ir ietvērusi pietiekamu pamatojumu tam, ka nodevas likmes palielināšana un nodevas piemērošanas perioda pagarināšana ir vērsta uz īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraucošo transportlīdzekļu skaita samazināšanu. Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldība ir vērtējusi datus par pilsētā esošo ar tūrisma un izmitināšanas pakalpojumiem saistīto uzņēmumu skaitu un tā izmaiņu dinamiku gada griezumā, kā arī ir konsultējusies ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kas paudusi atbalstu nodevas palielināšanai un piemērošanas perioda pagarināšanai.
Savukārt, izvērtējot nepieciešamību konsultēties ar sabiedrību, Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem, kuri vēlētos iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā. Izskatāmajā lietā nebūtu iespējams identificēt konkrētas personas, kuru viedokli būtu bijis nepieciešams uzklausīt, savukārt visu Latvijas iedzīvotāju aptaujāšana nebūtu samērīga.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā norādītie argumenti nav pamatoti un ministrs ir prettiesiski apturējis saistošo noteikumu darbību. Līdz ar to apturēto saistošo noteikumu darbība no sprieduma pasludināšanas brīža ir atjaunota.
Saistītā lieta: 2022-16-05
Satversmei atbilst pilsonības atņemšanas termiņa skaitījums gadījumos, kad persona pilsonības iegūšanas procesā rīkojusies negodprātīgi
Satversmes tiesa atzina par Satversmes 91. panta pirmajam teikumam atbilstošu regulējumu, kas nosaka Latvijas pilsonības atņemšanas termiņa skaitījumu gadījumos, kad pilsoņa tiesību atjaunošanas vai naturalizācijas procesā persona sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas nosacījumiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka persona nevar paļauties uz pilsonības saglabāšanu, ja tā iegūta negodprātīgā ceļā. Vienlaikus Satversmes tiesa norādīja uz iestāžu un tiesu pienākumu netipiskos gadījumos vērtēt lēmuma par pilsonības atņemšanu samērīgumu.
Satversmes tiesa rakstveida procesā izskatīja lietu, kas ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja tiesvedībā esošajā lietā personai pilsonība ir atņemta, jo šī persona 1995. gadā, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsoņu loka, noklusējusi faktu, ka tai ir citas valsts pilsonība.
Saskaņā ar Pilsonības likuma normām Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas nosacījumiem. Savukārt lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu šādā gadījumā pieņem, ja nav pagājuši vairāk kā 10 gadi no tās iegūšanas vai atjaunošanas. Tomēr šā likuma pārejas noteikumos ietvertā apstrīdētā norma nosaka atšķirīgu pilsonības atņemšanas termiņa skaitījumu attiecībā uz personām, kuras pilsonību ieguvušas vai atjaunojušas līdz 2013. gada 1. oktobrim. Proti, šīm personām 10 gadu termiņš ir skaitāms no 2013. gada 1. oktobra, nevis no pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas dienas. Pieteikuma iesniedzējs, apstrīd šo pārejas noteikumu normu, uzskatot, ka tā ir pretrunā ar Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo kopējais termiņš, kurā var atņemt pilsonību personai, kas to ieguvusi vai atjaunojusi līdz 2013. gada 1. oktobrim, pārsniedz 10 gadus.
Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, Satversmes tiesa visupirms uzsvēra, ka Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. To raksturo citstarp lojalitāte un starp personu un valsti esošas savstarpējas tiesības un pienākumi. Tas nozīmē, ka personai pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir jāsniedz atbildīgajai iestādei visa informācija, kas nepieciešama tiesiska lēmuma pieņemšanai. Persona nevar nezināt, ka rīkojusies prettiesiski, ja tā, piemēram, neinformē iestādi par apstākļiem, kuri saskaņā ar likumu tai liedz būt par pilsoni pat tad, ja iestāde tiešā veidā nav pieprasījusi attiecīgo informāciju.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertā attieksme pret personām ir vērsta uz būtisku valsts interešu aizsardzību. Tam, kuras personas veido suverēnās varas avotu – Latvijas tautu –, ir būtiska nozīme ikvienā tiesiskā demokrātiskā valstī. Tieši pilsoņi, aktīvi līdzdarbojoties, veido un nosaka valsts dzīvi, citstarp arī Satversmē noteiktajā kārtībā piedaloties konstitucionālo institūciju veidošanā. Tādēļ ir svarīgi, lai šīs nozīmīgās funkcijas pildītu tikai tādas personas, kuras par pilsoņiem kļuvušas godprātīgā jeb tiesiskā ceļā, jo tas ietekmē ikviena Latvijas pilsoņa valstisko apziņu un sabiedrības uzticēšanos gan valsts iekārtai kopumā, gan atsevišķām valsts institūcijām. Tomēr tas, ka likumdevējs ir noteicis konkrētu pilsonības atņemšanas termiņu un tā skaitījumu, neatbrīvo tiesību normu piemērotāju no pienākuma novērtēt lēmuma par pilsonības atņemšanu samērīgumu netipiskos gadījumos, kad attiecīgais lēmums būtiski ietekmē personas pamattiesības.
Satversmes tiesa citstarp ņēma vērā arī to, ka fakti, par kuriem persona var sniegt nepatiesas ziņas, var būt ļoti dažādi. Turklāt šo ziņu noskaidrošana objektīvi var būt apgrūtināta, sevišķi ja tās ir saistītas ar potenciālu iekšējās vai ārējās drošības apdraudējumu un tās vismaz daļēji ir iegūstamas izlūkošanas ceļā. Tādēļ šo funkciju veikšanai var būt nepieciešams papildu laiks. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka norma, kas nosaka Latvijas pilsonības atņemšanas termiņa skaitījumu gadījumos, kad persona pilsoņa tiesību atjaunošanas vai naturalizācijas procesā rīkojusies negodprātīgi, atbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam.
Saistītā lieta: 2022-36-01
Satversmes tiesā ierosināta lieta par personas tiesībām būt par maksātnespējas administratoru, ja pret to kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata
Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkta, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, strādāt par maksātnespējas administratoru, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma noteic, ka par administratoru nevar būt persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata.
Pieteikumu iesniedzis Senāts. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu. Ar Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu minētā persona atcelta no maksātnespējas administratora amata, pamatojoties uz apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam, jo tajā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs. Proti, pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, pieļaujot katra individuālā gadījuma izvērtēšanu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 6. maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Saistītā lieta: 2023-44-01
Augstākā tiesa
Senāts: UR ieceltam likvidatoram ir tiesības sabiedrības vārdā celt prasību pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu bez dalībnieku sapulces lēmuma
Senāta Civillietu departaments 28. novembrī paplašinātā tiesas sastāvā izskatīja sabiedrības likvidatora blakus sūdzību par zemāku instanču tiesu lēmumiem izbeigt tiesvedību sabiedrības vārdā celtā prasībā pret bijušajiem sabiedrības valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā.
Izskatāmajā lietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība izbeigta ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un Uzņēmumu reģistrs sabiedrībai iecēlis likvidatoru. Likvidators sabiedrības vārdā cēla tiesā prasību pret sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu, jo tie nesniedza likvidatoram pieprasīto informāciju par sabiedrību un tās aktīviem un, būdami amatpersonas, nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki, radot zaudējumus sabiedrībai.
Risināmais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde, – vai Uzņēmumu reģistra ieceltam likvidatoram ir tiesības bez dalībnieku sapulces lēmuma celt tiesā prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu.
Senāts lēmumā norāda, ka sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz valsts iestādes lēmumu, jeb piespiedu darbības izbeigšanu, ir pamats nošķirt no sabiedrības darbības izbeigšanas, kas notiek, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu. Tāpat arī likvidatora iecelšanas procedūra piespiedu likvidācijas gadījumā ir atšķirīga, salīdzinot ar klasisko situāciju, kad likvidāciju veic paši valdes locekļi un likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce.
Uzņēmumu reģistra iecelts likvidators nedarbojas dalībnieku uzdevumā un kontrolē, jo tiek iecelts pēc sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas iniciatīvas un darbojas neatkarīgi no dalībnieku gribas, kuriem šajā gadījumā nav iespēju ietekmēt likvidatoru, piemēram, atceļot to no amata.
Uzņēmumu reģistra ieceltā likvidatora neatkarība no sabiedrības dalībniekiem, kas cita starpā izskaidrojama ar to, ka sabiedrības nonākšana piespiedu likvidācijas procesā saistīta ar pašu dalībnieku rīcību vai bezdarbību, Senāta ieskatā dod pamatu secinājumam, ka Uzņēmumu reģistra ieceltā likvidatora un dalībnieku ieceltā likvidatora tiesību un pienākumu apjoms atšķiras.
Šādos apstākļos Senāts atzīst, ka likvidatora tiesības celt prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem nav pretrunā ar likvidācijas mērķi – nodrošināt visu zināmo kreditoru intereses.
Senāts lēmumā norāda – uzsākot piespiedu likvidācijas procesu, valdes locekļa komerciālās rīcības brīvības un neatkarības nodrošināšanas vajadzība atkrīt, jo valdes un padomes funkcijas pārņem sabiedrības likvidators, kuram ir pienākums rūpēties par kreditoru interešu ievērošanu. Arī interešu konflikta problemātika piespiedu likvidācijas gadījumā nepastāv, jo likvidatoru ieceļ komercreģistra iestāde, nevis dalībnieku sapulce.
Līdz ar to Senāta ieskatā apstāklis, ka dalībnieku sapulce nav pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, nav vērtējams kā šķērslis likvidatoram celt tiesā attiecīgo prasību, jo noteikums par dalībnieku sapulces lēmumu piespiedu likvidācijas gadījumā faktiski zaudē jēgu, ņemot vērā, ar kādu mērķi tas ir ietverts likumā.
Turklāt prasība Uzņēmumu reģistra ieceltam likvidatoram iegūt dalībnieku sapulces lēmumu prasības celšanai pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu var kļūt neizpildāma, piemēram, situācijā, kad bijušie valdes locekļi, pret kuriem likvidators paredzējis celt tiesā prasību, un sabiedrības dalībnieki ir vienas un tās pašas personas.
Senāta lēmums. Lieta Nr. SKC-273/2023
Senāts norāda uz pārvaldnieka pienākumu, izbeidzoties pārvaldīšanas attiecībām, nodot dzīvokļu īpašnieku kopībai ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos dokumentus un sniegt atskaiti
Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā, 29. novembrī atcēla Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tā izsprieda AS „Rīgas namu apsaimniekotājs” prasību pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par pienākumu nodot ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītas lietas un saistības.
Konkrētajā lietā starp daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jauno pārvaldnieku, kurš pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību, un tās agrāko pārvaldnieku bija radies strīds par to, kāda veida dokumentus un informāciju pārvaldniekam, ar kuru tiek izbeigtas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības, ir pienākums nodot jaunajam pārvaldniekam.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta trešajā daļā ir noteikts to dokumentu un informācijas kopums, kas jākārto attiecībā uz ikvienu dzīvojamo māju, ietverot tos mājas lietā (līdz 2022. gada 3. maijam mājas lietā ietveramos dokumentus un informāciju noteica 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 908). Iepriekšminētais likums arī nosaka, ka mājas lietas kārtošana ir obligāti veicama dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbība. Konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas pārvaldniece – pašvaldības kapitālsabiedrība – norādīja, ka lietā nav pierādīts, ka viņa ir vedusi (kārtojusi) mājas lietu. Senāts šādu argumentu atzina par nepamatotu, jo prasītājai (šajā lietā – jaunajai pārvaldniecei) nav jāpierāda, ka agrākā pārvaldniece ir pildījusi likumā noteiktu pienākumu.
Senāts arī norādīja, ka, ja prasītāja ir lūgusi izsniegt noteiktus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus dokumentus vai to kategorijas (piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus), kā tas bija arī šajā civillietā, tad tiesai arī šādā apjomā jāizlemj par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu. Izskatāmajā lietā apgabaltiesa bija izspriedusi, ka agrākajai pārvaldniecei jānodod mājas lieta, nevis noteikta veida dokumentus, kurus bija lūgusi prasītāja – jaunā pārvaldniece.
Attiecībā uz pārvaldnieka, ar kuru pārvaldīšanas tiesiskās attiecības izbeidzas, pienākumu atskaitīties par savas darbības finanšu aspektiem, proti, sniegt norēķinu Senāts norādīja, ka pārvaldnieka pienākumam sniegt norēķinu ir divi mērķi:
- nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nepārtrauktību;
- sniegt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai pārliecināties, vai pārvaldnieks, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu, ir rīkojies kā krietns un kārtīgs pārvaldnieks, tostarp attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku mantisko interešu aizsardzību.
Lai sasniegtu norādītos mērķus, pārvaldniekam jāsniedz dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) informācija par saistībām, kuras skar vai var skart kopības mantiskās intereses.
Šāda informācija ietver, piemēram, datus, kas ļauj identificēt konkrētus dzīvokļu īpašniekus, kuri nav izpildījuši savas saistības, informāciju par viņu parādiem pret katru kreditoru, tostarp pret konkrētiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, informācija par parāda lielumu, parāda rašanās laika posmu, parāda pamatu (maksa par pārvaldīšanas darbību veikšanu, maksa par komunālo pakalpojumu saņemšanu, iemaksas uzkrājuma fondā), informāciju par to, vai un kad parādniekam ir nosūtīti atgādinājumi par parādu, informāciju par darbībām, kas veiktas parāda atgūšanai.
Turklāt attiecībā uz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku neizpildītajām saistībām iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz informācija dzīvokļu īpašnieku kopībai arī par laika posmu pēc tam, kad parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts, ar kuru agrākais pārvaldnieks nodevis dzīvokļu īpašnieku kopībai dokumentus un citas lietas, ja dzīvokļu īpašnieki ir turpinājuši maksāt iepriekšējam pārvaldniekam vai arī notikusi piespiedu izpilde iepriekšējā pārvaldnieka labā. Arī tad, ja iepriekšējais pārvaldnieks pēc pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanas saņēmis kopībai piekritīgus maksājumus no citiem kreditoriem, viņam ir pienākums par tiem informēt kopību.
Senāts arī skaidroja, kas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē ir saistību nodošana un ka lielākoties tāda nav nepieciešama, jo dzīvokļu īpašnieku kopība kā patstāvīgs tiesību subjekts pati atzīstama par līdzēju un no dažādiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem darījumiem izrietošās saistības nav speciāli vēl tai jānodod.
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, kurš konkrētajā lietā bija viens no tiesas sastāva senatoriem, komentējot Senāta spriedumu, norāda: „Šajā Senāta spriedumā ir nostiprināta atziņa, ka brīdī, kad ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku izbeidzas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības, ir būtiski nodrošināt, ka visi mājas pārvaldīšanai nepieciešamie dokumenti un informācija, tostarp par atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādiem pret pārvaldnieku, dzīvokļu īpašnieku kopību un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tiktu nodoti dzīvokļu īpašnieku kopībai vai viņu izraudzītajam jaunajam pārvaldniekam.”
Senāta spriedums. Lieta Nr. SKC-27/2023
