Jaunumiem un tiesu praksei sekoja, kā arī materiālus apkopoja jurista palīgs Kristers Pētersons.
Enerģētika
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā
Pieņemts 01.12.2022.
Lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju un ministra amatu, Saeima ceturtdien, 1.decembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā.
Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.
Ministriju veidos, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Pieņemts otrajā lasījumā: 01.12.2022
Mērķis ir līdz 2023. gada 31. decembrim pagarināt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs (25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 euro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro). Šāda pagarināšana nepieciešama, jo joprojām pastāv virkne neskaidrību attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanu autoratlīdzību saņēmējiem.
Dažādi
Grozījumi Autortiesību likumā
Nodots komisijā: 01.12.2022
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības direktīvas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK.
Direktīvu mērķis: ir atvieglot autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju
Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā
Nodots komisijā: 01.12.2022
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā jāparedz norma, ka elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, nodrošina savu elektronisko sakaru tīklu savietojamību un sadarbspēju ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varētu īstenot iedzīvotāju un atbildīgo institūciju agrīno brīdināšanu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju.
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Nodots komisijā: 01.12.2022
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Izskatīts Prezidijā: 05.12.2022
Likumprojektā “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” tiek noteikta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtība un funkcijas, precizēta kārtībā, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, precizētas prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitātes uzlabošanai un atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības kārtībai.
Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā
Iesniegts komisijā: 30.11.2022
Likumprojekts paredz pilnveidot un uzlabot publiskas personas kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrību, kurā vienas vai vairāku vai publiskas personas kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus dāvināšanas (ziedošanas) darījumu vērtēšanas procesu.
Augstākā tiesa
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. SKC-78/2022
Izskatāmajā lietā starp SIA ,,SKONTO BŪVE” kā ģenerāluzņēmēju un SIA ,,EKO OSTA” kā apakšuzņēmēju tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru SIA “EKO OSTA” veica darbus objektā ,,Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” projektēšanas un sanācijas darbi”. Darbu pasūtītājs objektā ir Valsts vides dienests.
SIA ,,EKO OSTA” cēla tiesā prasību pret SIA ,,SKONTO BŪVE”, kurā lūdza piedzīt no atbildētājas prasītājas labā pamatparādu par izpildītājiem darbiem 1 893 012,20 euro, līgumsodu 189 301,22 euro un visus tiesāšanās izdevumus par veiktiem, bet nesamaksātiem darbiem. Atteikumu maksāt par izpildītajiem darbiem SIA ,,SKONTO BŪVE” pamatoja ar līgumā iekļauto atrunu, ka ģenerāluzņēmējam iestājas pienākums apmaksāt apakšuzņēmēja paveiktos darbus tikai gadījumā, ja ģenerāluzņēmējs ir saņēmis maksājumus no pasūtītāja – Valsts vides dienesta.
Senāts spriedumā norāda, ka nav pieļaujama situācija, kad pretēji Civillikumā noteiktajam, atbildētājas atsaukšanās uz savu pienākumu neizpildi pret objekta pasūtītāju varētu tikt atzīta par priekšnoteikumu saistību neizpildei pret prasītāju par labi izpildītu un faktiski pieņemtu darbu. Tas, ka SIA ,,SKONTO BŪVE” ir domstarpības par pašas ģenerāluzņemējas saistību izpildi, kam nav tieša sakara ar prasītājas izpildīto darbu, nevar pārgrozīt līgumā noteikto pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomu.
Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2022.gada 25.novembra spriedums lietā SKK-308/2022
Senāts atzīst par tiesisku un pamatotu notiesājošo spriedumu Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un biroja vadītājas apsūdzībā
Senāts atzina, ka apsūdzētie tiesiski un pamatoti atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Proti, apsūdzētais pašvaldības priekšsēdētājs, būdams valsts amatpersona, izmantoja citu amatpersonu – domes priekšsēdētāja vietnieci, kas neapzinājās darbību prettiesiskumu – rīkojuma par komandējumu viltošanā. Savukārt apsūdzētā domes priekšsēdētāja biroja vadītāja organizēja minētā rīkojuma viltošanu.
Senāts lēmumā norāda, ka neatkarīgi no tā, vai prettiesiskā darbība izpaudusies falsificēta dokumenta izgatavošanā pilnībā vai īstena dokumenta satura izmainīšanā jebkādā veidā, jāuzskata, ka ir notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana. Tas nozīmē, ka ir ticis radīts viltots dokuments ar visām no tā izrietošajām sekām. Un šajā ziņā nav nozīmes tam, vai tādu dokumentu nosauc par nepatiesu, neīstenu, neatbilstošu, melīgu, maldinošu vai citādi; noteicošais ir un paliek tas faktors, ka notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 1.decembra spriedums lietā Nr.SKA-72/2022
Izskatāmajā lietā pieteicējs ir fiziskā persona, kuras nepilngadīgais bērns vispārējās izglītības iegūšanai mācās privātajā mācību iestādē. Par šīm mācībām samaksāto mācību maksu fiziskā persona ir iekļāvusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajos izdevumos. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka šāda mācību maksa nav iekļaujama attaisnotajos izdevumos, jo to neparedz tiesību normas. Turpretim pieteicējs uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas viņa tiesības izvēlēties nepilngadīgajam bērnam mācību iestādi, kurā apgūt vispārējo izglītību, kā arī tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem.
Senāts spriedumā norādījis, ka apstākļos, kad valsts ikvienam ir garantējusi un nodrošinājusi vispārējās izglītības iegūšanu bez maksas, atteikšanās no bezmaksas vispārējās izglītības iegūšanas un tās iegūšana par maksu ir pašas personas izvēle un atbildība. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas un atzinis par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka likumdevējam nav bijis mērķa attaisnotajos izdevumos ietvert ar vispārējās izglītības, tātad arī ar pamatizglītības iegūšanu saistītos izdevumus.
Senāts blakus lēmumā norādījis, ka, neiedziļinoties izglītības sistēmā un tās finansēšanā, Noteikumu 1.1.1.apakšpunkta formulējums var radīt maldīgu priekšstatu, ka šī tiesību norma ir attiecināma uz jebkuras valsts akreditētās izglītības programmas, tātad arī uz vispārējās izglītības programmas, apgūšanu. Tikai pēc izglītības sistēmas tiesiskā regulējuma izpētes un Noteikumu 1.1.1.apakšpunkta normas piemērošanas kopsakarā ar izglītības sistēmu un tās finansēšanu reglamentējošajām tiesību normām ir secināms, ka Noteikumu 1.1.1.apakšpunkta norma nav attiecināma uz vispārējo izglītību.
Senāts: IIN maksātāja attaisnotajos izdevumos nav iekļaujami izdevumi par pamatizglītības iegūšanu privātajā mācību iestādē; Ar blakus lēmumu vērš Ministru kabineta uzmanību uz noteikumu neprecīzu formulējumu.
Satversmes tiesa
Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 2.decembra spriedums lietā Nr. 2021-42-01
Satversmes tiesa 2022. gada 2. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑42‑01 “Par Kriminālprocesa likuma 500. panta sestās daļas atbilstību Satversmes 92. pantam”.
Lieta ierosināta pēc Alvja Pīlāga (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma. Saskaņā ar apstrīdēto normu Pieteikuma iesniedzējam krimināllietas iztiesāšanā tika liegts iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu konkrētajā krimināllietā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šā iemesla dēļ krimināllietas iztiesāšanas laikā neesot ticis nodrošināts pušu līdzvērtīgu iespēju princips un tādējādi esot aizskartas Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. pantā noteiktās pamattiesības uz taisnīgu tiesu.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums apsūdzētajam un viņa aizstāvim iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošības un sabiedrības intereses. Savukārt ar apstrīdēto normu noteiktais tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tādējādi apstrīdētā norma nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un valsts un sabiedrības drošības interesēm.
Ierosina vēl divas lietas par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu
Satversmes tiesas 3. kolēģija 2022. gada 21. novembrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam un otrajam teikumam”.
Satversmes tiesas 3. kolēģija 2022. gada 29. novembrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”.
