Materiālu sagatavoja jurista palīgs Pēteris Pauls Baķis
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr.:24/Lp14. Stājās spēkā :29.05.2023.
Likumprojekts mērķis ir veikt grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, lai īstenotu Regulu 2021/784.
Grozījumi Ārstniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 223/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 25.05.2023.
Paliatīvā aprūpe ir starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei. Paliatīvā aprūpe ietver gan ārstniecību jeb veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, gan arī sociālos pakalpojumus, tādējādi nodrošinot iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un arī atbalstu viņa ģimenei. Ņemot vērā to, ka paliatīvā aprūpe ietver dažādus pakalpojumus, tajā skaitā starpsektorālus, nepieciešams izstrādāt vienotu un koordinējošu normatīvo regulējumu paliatīvās aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikšanai.
Grozījumi Autortiesību likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1047. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir precizēt Autortiesību likumā ietverto regulējumu par galīgajiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu tā pilnīgāku atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvai 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, kā arī paredzēt tiesības autortiesību vai blakustiesību subjektiem vērsties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, lai ierobežotu piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti.
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-989. Iesniegts: 25.05.2023.
Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu veterināro zāļu izplatīšanas nosacījumus, ieviestu regulas 2019/6 prasības un noteiktu prasību kopumu attiecībā uz veterināro zāļu (tostarp aktīvo vielu) ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību labai ražošanas un izplatīšanas praksei vairumtirdzniecībā.
Grozījums Notariāta likumā
Likumprojekta Nr.: 173/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 25.05.2023.
Likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem normatīvajos aktos, kas paredz atslogot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu pildīšanas, samazinot regulējumu par apliecinājumu izdarīšanu un citu Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildi bāriņtiesās.
Strīdu risināšana
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.:245/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 01.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot; kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu; kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 262/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 01.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, kā arī efektīvāku aizsardzību nepilngadīgajiem, kuri ir cietuši no noziedzīgā nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-999. Saskaņošana.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi sagatavot normatīvā akta projektu arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanai.
Korporatīvās tiesības
Grozījumi Komerclikumā
Likumprojekta Nr.: 143/Lp14. Stājās spēkā: 01.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir: 1) pārskatīt pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana (Pārrobežu reorganizācijas direktīvas ieviešana); 2) uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu; 3) izslēgt no komercdarbības vides citās ES dalībvalstīs sodītas personas (Digitalizācijas direktīvas prasības par no amata atstādinātajiem vadītājiem); 4) pārskatīt padomes lomu un funkcijas; 5) pilnveidot dividenžu sadales kārtību; 6) mazināt slogu biržā kotētajām sabiedrībām.
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekta Nr.:144/Lp14. Publicēts:24.05.2023. Stāsies spēkā: 07.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu reģistriem: 1) par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) un nodrošināt gan Latvijā, gan dalībvalstīs noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildi Latvijā un atbalsta sniegšanu citām dalībvalstīm Latvijā noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildei tajās; 2) par dalībvalstīs reģistrēto komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju un nodrošināt pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu informācijas apmaiņā.
Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”
Likumprojekta Nr.:145/Lp14. Stājās spēkā: 01.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/2121, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu ieviešana attiecībā uz darbinieku līdzdalību, kas piemērojama Pārrobežu reorganizācijas direktīvas noteiktajos gadījumos.
Banku un finanšu tiesības
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 276/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 01.06.
Nodrošināt atsevišķu Finanšu instrumentu tirgus likuma normu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 705 “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem”
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-1093. Stājās spēkā: 01.06.2023.
Kopš Noteikumu spēkā stāšanās mainījies Likuma regulējums attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) prasībām, kas rada nepieciešamību pārskatīt Likuma subjekta pienākumus attiecībā uz NILLTPFN prasībām. Tāpat nepieciešams aktualizēt Noteikumus, lai tie atbilstu riskos balstītai pieejai (risk based approach).
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 270/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 01.06.
Tiek veikta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā minēto summu pielāgošana inflācijai.
Grozījums Kredītu reģistra likumā
Likumprojekta Nr.:269/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 01.06.2023.
Likumprojekta pieņemšana nodrošinās, ka Kredītu reģistra dalībnieki vai Kredītu reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu, kuri iesaistās vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā, turpina iekļaut Kredītu reģistrā ziņas un aktualizēt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par tām klienta saistībām, kas ir iekļautas vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvos, ja šo aktīvu apkalpošanu turpina veikt attiecīgais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Grozījumi Segto obligāciju likumā
Likumprojekta Nr.:203/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 25.05.2023.
Nodrošināt Segto obligāciju likuma atbilstību finanšu sektora normatīvajiem aktiem saistībā ar Latvijas Bankas likumu, kurš stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-915. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis – no direktīvas izrietošo nacionālo saistību transponēšana Latvijas Republikas normatīvajā regulējumā, precizējot likumā Latvijas Bankas kā kompetentās iestādes pienākumus un tiesības, kā arī pamatkonta regulējuma precizēšana un deleģējums Latvijas Bankai noteikt prasības ārpakalpojumu izmantošanai.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr.:88/Lp14. Stājās spēkā: 29.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir noteikt ietvaru inženierkonsultanta statusam būvniecības procesā un veikt citus nepieciešamos precizējumus, lai nodrošinātu efektīvāku būvniecības procesu.
Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā
Likumprojekta Nr.:150/Lp14. Stāsies spēkā: 07.06.2023.
Ar likumprojektu tiek noteikts papildus mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Tāpat likumprojekts nosaka piemērot administratīvo sodu (brīdinājums vai naudas sods) tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-305. Stājās spēkā: 27.05.2023.
Noteikumu projekts paredz apstiprināt atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai daudzdzīvokļu mājām Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma kārtībā noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai, noteikt kārtību, kādā tiek īstenota programma, tostarp aizdevuma piešķiršanas nosacījumus.
Grozījumi Dzīvokļu māju pārvaldīšanas likumā
Likumprojekta Nr.:209/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 18.05.2023.
Lai novērstu to, ka daudzas dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko trešās personas, kā arī dzīvokļu īpašnieki bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas paliek ārpus dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra, tādējādi iedzīvotājiem nespējot nodrošināt brīvu piekļuvi mājas lietā ietveramajai informācijai un dokumentiem, ir nepieciešams atvieglot reģistrāciju reģistrā.
Grozījums Publisko iepirkumu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-700. Saskaņošana.
Tiesību akta projekts ir izstrādāts ar mērķi atvieglot procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros. Likumprojekts paredz tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras zemsliekšņa iepirkumiem.
Grozījumi Zemesgrāmatu likumā
Likumprojekta Nr.: 174/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 25.05.2023.
Likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem normatīvajos aktos, kas paredz atslogot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu pildīšanas, samazinot regulējumu par apliecinājumu izdarīšanu un citu Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildi bāriņtiesās.
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-695. Saskaņošana.
Mērķis ir atbilstoši Ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem veicināt dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, paātrinot privatizēto objektu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un vispārēji mazinot administratīvo slogu privatizācijas procesa pabeigšanai iespējami taisnīgā veidā.
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-575. Saskaņošana.
Veicināt valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas procesa pabeigšanu un noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumus privatizācijas un zemes reformas procesa pabeigšanas ietvaros.
Enerģētika
Grozījumi Energoefektivitātes likumā
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-936. Saskaņošana.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā publiskas personas zeme tiek nodota par atlīdzību vēja elektroenerģijas parka moduļu izbūvei, piešķirot vēja parka attīstītājam apbūves tiesības uz neapbūvētu zemesgabalu.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-358. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skārto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.
Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-979. Saskaņošana.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai aktualizētu energoefektivitātes nodevas piemērošanas kārtību un novērstu praksē konstatētās nepilnības tās piemērošanā gadījumos, kad lielie elektroenerģijas patērētāji tā vietā, lai īstenotu Energoefektivitātes likuma 12. panta trešajā daļā noteiktos pasākumus, izvēlas maksāt Nodevu.
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1122. Iesniegts.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā publiskas personas zeme tiek nodota par atlīdzību vēja elektroenerģijas parka moduļu izbūvei, piešķirot vēja parka attīstītājam apbūves tiesības uz nepabūvētu zemesgabalu, ievērojot, ka apbūves tiesību nodibināšana vēja parka izbūvei ir atšķirīga no citām inženierbūvēm, jo pirms vēja parka izbūves jāveic būtiski lielākas, nekā nepieciešama pašas vēja parku ierīkošanai, teritorijas izpēte, kas ir laikietilpīgs, dārgs process.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-803. Saskaņošana.
Projekta mērķis ir atbilstoši ETL 33. panta septītajā daļā paredzētajam deleģējumam noteikt normatīvo regulējumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma valsts atbalsta finansēšanas modeļa maiņai, kas paredz, ka publiskā tirgotāja iepriekšējā gada izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, vairs nesedz elektroenerģijas galalietotāji, izmantojot SPRK apstiprinātas obligātā iepirkuma komponentes, bet turpmāk šīs izmaksas tiks segtas no valsts budžeta.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 21-TA-1563. Saskaņošana.
Likumprojekts ir sagatavots, lai tajā pārņemtu vairāku Eiropas Savienības tiesību aktu nosacījumus, tai skaitā Direktīvas 2018/2001 nosacījumus, ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latviju par minētās direktīvas savlaicīgu nepārņemšanu dalībvalsts normatīvajos aktos, jo direktīvas transponēšanas termiņš iestājās 2021.gada 30.jūnijā.
Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību
Likumprojekta Nr.: 23-TA-979. Saskaņošana.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai aktualizētu energoefektivitātes nodevas (turpmāk – Nodeva) piemērošanas kārtību un novērstu praksē konstatētās nepilnības tās piemērošanā gadījumos, kad lielie elektroenerģijas patērētāji tā vietā, lai īstenotu Energoefektivitātes likuma (turpmāk – Likums) 12. panta trešajā daļā noteiktos pasākumus, izvēlas maksāt Nodevu.
Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-217. Stājās spēkā: 03.06.2023.
Noteikumi noteic kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju Energoresursu informācijas sistēmā par vidējām naftas produktu mazumtirdzniecības cenām. Ar Noteikumu projektu spēku zaudē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 248 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām”.
Nodokļu tiesības
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.:280/Lp14. Stājās spēkā: 01.06.2023.
Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
Likumprojekta Nr.:263/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 11.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt lauksaimniecisko aktivitāti Latvijas reģionos, veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un nodarbinātību lauksaimniecības darbos par atlīdzību, tādējādi radot labvēlīgus priekšnosacījumus lauku apdzīvotības veicināšanai, lauku iedzīvotāju nodarbinātībai un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam.
Revīzijas pakalpojumu likums
Likumprojekta Nr.:282/Lp14. Iesniegts
Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” ir izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101.
Transports
Drošības konsultantu (padomnieku) noteikumi bīstamo kravu autopārvadājumu un dzelzceļa pārvadājumu jomā
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-3376. Iesniegts.
Projekta mērķis ir saskaņā ar BKAL 10.1 panta otro daļu noteikt kārtību kādā starptautiskajos līgumos, kas reglamentē bīstamo kravu apriti autopārvadājumu un dzelzceļa pārvadājumu jomā, noteiktās prasības attiecībā uz drošības konsultantu (padomnieku) tiek piemērotas Latvijā.
Likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1049. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir veicināt ostu reformu Latvijā. Tas nodrošinās gludu un efektīvu ostu aktīvu un funkciju pārnešanu uz jaunizveidotajām kapitālsabiedrībām, vienlaikus integrējot pašvaldības ostu pārvaldības struktūrās. Tādējādi tiks saglabāta un uzlabota ostu darbība, nodrošinot ilgtspējīgu ostu attīstību un konkurētspēju.
Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumos Nr. 339 “Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas pārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-983. Saskaņošana.
Nodrošināt Direktīvas (ES) 2022/738 prasību ieviešanu MK noteikumos Nr.339, kā precizēt un pilnveidot regulējumu attiecībā uz nomāta transportlīdzekļa, kas ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, izmantošanu kravu komercpārvadājumiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-982. Saskaņošana.
Nodrošināt, ka MK noteikumos Nr.194 tiek ieviestas prasības atbilstoši Direktīvai (ES) 2022/738, kā arī precizēt un pilnveidot regulējumu attiecībā uz nomāta transportlīdzekļa, kas ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, izmantošanu kravu autopārvadājumiem, kā arī noteikt kārtību kādā no citas dalībvalsts nomātam transportlīdzeklim tiek izsniegtas licences kartītes.
Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-439. Iesniegts.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību, nodrošinot atbilstību jaunajam Eiropas Savienības regulējumam dzelzceļa pasažieru tiesību un pienākumu jomā, un nosakot atbrīvojumus no tiem Regulas (ES) 2021/782 noteikumiem, kurus Latvija izvēlējusies piemērot.
Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu veikšanas noteikumi
Noteikuma projekta Nr.: 23-TA-297. Saskaņošana.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek pieprasītas un izsniegtas regulāru un neregulāru gaisa pārvadājumu atļaujas, kā arī nosacījumus, kad nav jāsaņem gaisa pārvadājumu atļaujas.
Dažādi
Grozījumi Civillikumā
Likumprojekta Nr.: 175/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 25.05.2023.
Likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem normatīvajos aktos, kas paredz atslogot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu pildīšanas, samazinot regulējumu par apliecinājumu izdarīšanu un citu Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildi bāriņtiesās.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Likumprojekta Nr.:250/Lp14. Stājās spēkā: 03.06.2023.
Ņemot vērā joprojām notiekošo karadarbību Ukrainā, kā arī nevalstisko organizāciju sniegto informāciju par atbalsta turpināšanas nepieciešamību, ar likumprojektā ietvertajām tiesību normām tiek pagarināti jau esošie atbalsta pasākumi, kas saistīti ar izmitināšanas un pārtikas nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, līdz 2023.gada 31.decembrim.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 148/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 25.05.2023.
Likumprojekts ir sagatavots, lai 1) uzlabotu dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā; 2) panāktu dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un valstī mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā; 3) operatīvi uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesu, savācot pierādījumus, pieņemot liecības u.c. un tādējādi uzlabojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgas administratīvajā teritorijā
Ierosināts: 30.05.2023.
Ierosināta lieta pēc SIA “Olympic Casino Latvia” pieteikuma par Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, 6.8. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.
Apstrīdētā norma paredz, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētā norma liedz tai tiesības Rīgā veikt šo komercdarbību. Tādējādi apstrīdētā norma aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu un neatbilstot Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.
Satversmes tiesa aicinājusi Rīgas domi sniegt atbildes rakstu.
Lietas sagatavošanas termiņš: 30.10.2023.
Izbeidz tiesvedību lietā par normu, kas nosaka pamatu zvērināta advokāta izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita
Tiesvedība izbeigta: 30.05.2023.
Satversmes tiesa 2023. gada 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, kurā apstrīdēta norma, kas nosaka pamatu zvērināta advokāta izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu pieteikuma iesniegšanas termiņa nokavējuma dēļ.
Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc advokatūrai piederīgas personas iesniegtas konstitucionālās sūdzības par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. panta 3. punkta neatbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētā norma noteic, ka no zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas, pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Satversmes tiesa secināja, ka konkrētajā lietā personas pamattiesību aizskārums ir jau radies, nevis tikai nākotnē sagaidāms, jo personas tiesības uz nodarbošanos aizskar nevis nākotnē sagaidāmais Zvērinātu advokātu padomes lēmums, bet jau iepriekš pieņemtais lēmums, ar kuru kriminālprocess pret personu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tādēļ sešus mēnešus ilgais konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš bija skaitāms no lēmuma spēkā stāšanās brīža.
Satversmes tiesa konstatēja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ir stājies spēkā jau pirms vairākiem gadiem. Līdz ar to pieteikuma iesniedzēja nebija ievērojusi Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteikto termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai un tiesvedība lietā tika izbeigta.
Augstākā tiesa
Administratīvo lietu departaments
Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-134/2023 (A420279820) – atzīst par pamatotu Valkas novada domes lēmumu par liegumu rīkot sapulci laikā, kad valstī bija izsludināta ārkārtas situācija
Senāta Administratīvo lietu departaments 30.maijā atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesa spriedumu, ar kuru noraidīts biedrības „Sabiedriskie Satversmes Sargi” pieteikums par sapulces rīkošanu Valkā. Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas, pamatojot sapulces rīkošanas aizliegumu un šāds aizliegums bija samērīgs.
Lietā tika risināts jautājums par to, vai Valkas novada dome pamatoti aizliedza biedrībai rīkot sapulci laikā, kad valstī bija izsludināta ārkārtas situācija un bija noteikti dažādi ierobežojumi sakarā ar Covid-19 vīrusa izplatīšanos.
Senāts nesaskatīja kļūdas tiesas vērtējumā par pieteicējas tiesību ierobežojuma samērīgumu iepretim cilvēku tiesībām uz veselības aizsardzību.
Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-430/2023 (A420286321) – atstāj spēkā rīkojumu par atvaļināšanu no dienesta par noteiktā laikā neiesniegtu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu
Senāta Administratīvo lietu departaments 30.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīkojuma atcelšanu. Ar minēto rīkojumu pieteicēja atvaļināta no dienesta 2021.gada 15.novembrī, jo dienestā nebija iesniegusi Covid‑19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai informējusi par vakcinācijas procesa uzsākšanu.
Senāts spriedumā norāda – ņemot vērā lietā konstatētos faktiskos apstākļus, ka pieteicēja 2021.gada 15.novembrī dienestam nebija uzrādījusi vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, apgabaltiesa pamatoti secināja, ka pieteicēja neatbilda ieņemamajam amatam. Minētais attiecīgi bija pamats pieteicējas atvaļināšanai no dienesta saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 37.panta otrās daļas 5.punktu, kas paredz, ka amatpersonu atvaļina no dienesta, konstatējot tās neatbilstību noteiktajām prasībām valsts drošības iestādē. Tādējādi apgabaltiesa pareizi atzina, ka dienestam bija pamats atvaļināt pieteicēju no dienesta, pamatojoties uz minēto tiesību normu.
Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-364/2023 (A420247221) – par pienākumu vakcinēties pret Covid-19
Senāta Administratīvo lietu departaments 31.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums atcelt Ministru kabineta rīkojumā noteikto, kas ārkārtējās situācijas laikā uzlika pienākumu no 2021.gada 15.novembra valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, lai veiktu savus darba pienākumus.
Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3.apakšpunkts attiecībā uz līdzpieteicējiem ir bijis tiesisks un pamatots. Līdzpieteicēji norādīja, ka konkrētais rīkojuma punkts ierobežo viņu Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu.
Senāts secināja, ka apgabaltiesa pamatoti atzina, ka Ministru kabineta rīkojumā ietvertie ierobežojumi attiecībā uz Satversmes 96. un 106.pantā minētajām tiesībām, kā arī Ministru kabineta rīkojumā paredzētās sekas nevakcinēšanās gadījumā, nav radījušas nesamērīgu iejaukšanos līdzpieteicēju pašnoteikšanās tiesībās un tiesībās brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu.
Senāta lēmums. Lieta SKA-109/2023 (A420317018) – par zivju izpētei ievestām precēm piemērojamo muitas nodokli Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā
Senāta Administratīvo lietu departaments 30.maijā apturēja tiesvedību zinātniskā institūta “Bior” strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu par zinātniskiem instrumentiem un aparātiem piemērojamo muitas nodokli. Lai noskaidrotu, kā piemērojamas Eiropas Savienības normas par piemērojamo muitas nodokli vai atbrīvojumu no tā, Senāts nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu prejudiciālā nolēmuma sniegšanai.
Izskatāmajā lietā pieteicējs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” muitas procedūrā pieteica preces – plastmasas zivju zīmītes. Precēm tika piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0 %, proti, tika piemērots ievedmuitas nodokļa atbrīvojums. Pieteicējs apgalvoja, ka ievestā prece ir zinātniski instrumenti vai aparāti, ko pieteicējs ieved vienīgi nekomerciāliem mērķiem. Valsts ieņēmumu dienests nepiekrita. Līdz ar to lietā ir strīds, vai pieteicēja ievestā prece atbilst Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, 46.panta „a” apakšpunktā noteiktajam kritērijam „zinātnisks instruments vai aparāts”.
Senātam radās šaubas, vai Eiropas Savienības tiesību normas interpretējamas tādējādi, ka termins „zinātnisks instruments vai aparāts” ietver pieteicēja ievestās zivju zīmītes jeb birkas. Tāpēc Senāts vērsās EST ar prejudiciālu jautājumu.
Senāts atjaunos tiesvedību lietā tad, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedums.
Senāta lēmums. Lieta SKA-3/2023 (A420463113) – par nodokļu maksātājam piemērotu soda naudu divkāršā apmērā par iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu.
Senāta Administratīvo lietu departaments 31.maijā turpināja izskatīt abu pušu kasācijas sūdzības strīdā par nodokļu maksātājam piemērotu soda naudu divkāršā apmērā par iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu. Iepriekš Senāts bija apturējis tiesvedību lietā, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā pausto, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai saistībā ar pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli divkāršā apmērā aprēķināto soda naudu. Savukārt daļā, kurā apgabaltiesa atcēlusi Valsts ieņēmumu dienesta noteikto papildu soda naudu, spriedums atstāts negrozīts.
Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķināja soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā bija konstatēti nodokļu pārkāpumi. Tātad lietā ir strīds par to, vai Valsts ieņēmumu dienests pamatoti pieteicējai piemērojis soda naudu divkāršā apmērā.
Ņemot vērā Satversmes tiesas nospriesto, kā arī to, ka apgabaltiesa nodokļu pārkāpumu izskatāmajā lietā ir uzskatījusi par atkārtotu situācijā, kad soda naudas piemērošanas brīdī lēmums par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu nebija kļuvis neapstrīdams, proti, tas bija pārsūdzēts tiesā un tiesvedība nebija noslēgusies, apgabaltiesas spriedums daļā, kurā izspriests jautājums par pieteicējai saistībā ar pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli divkāršā apmērā aprēķināto soda naudu, ir atceļams un lieta šajā daļā nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
