Apskatu sagatavoja jurista palīgs Kristiāns Dzerkaļs.

 

Enerģētika

Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai

Pieņemts 1. lasījumā: 02.06.2022.

Jaunā likuma projekts noteiks atvieglotu kārtību VES, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, augstsprieguma elektrolīniju un autoceļu, būvniecībai.

Likuma projekts paredz, ka VES būvniecība virs 50 megavatiem tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā. Paredzētais regulējums neizslēdz iespēju likumā noteiktajos gadījumos piemērot arī ietekmes uz vidi novērtējumu, vienlaicīgi radot apstākļus, lai šis process tiktu piemērots tikai nepieciešamības gadījumos.

Līdztekus likuma projektam par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai komisija konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu.

 

Nekustamais īpašums

Grozījumi Civilprocesa likumā

Pieņemts 2. lasījumā: 02.06.2022.

Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” mērķis – ieviest regulējumu (speciālu kārtību), kas ļaus zemes īpašniekiem vienkāršā tiesvedības procesā apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas padomju laikā (īpašuma tiesību konstatēšana sevišķā tiesāšanas kārtībā, ņemot vērā Civillikuma 968. pantā ietverto prezumpciju, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu).

 

Cits

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Izsludināts: 26.05.2022.

Grozījumi paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri primāri sniedzamajam atbalstam – izmitināšanai un pārtikai – ir pieteikušies līdz 24.maijam (ieskaitot), valsts to nodrošinās papildus vēl līdz 30 dienām, taču kopējais valsts nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nevarēs pārsniegt 120 dienas.

Tāpat noteikts, ka turpmāk arī juridiska persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, būs tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Pieņemts 3. lasījumā: 02.06.2022.

Likumprojekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumprojektā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļautu iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu – attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī reģistrētā uzņēmumā vai lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona.

Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums

Pieņemts 2. lasījumā: 02.06.2022.

Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas – samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas.

Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.

 

Tiesu prakse

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 26. maija spriedums lietā Nr. SKA-197/2022, A420282418

Senāta Administratīvo lietu departaments 26.maijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par papildus budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas aprēķināts par periodu pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet kura aprēķināšanas un maksāšanas pienākums parādniekam iestājas maksātnespējas procesa laikā pēc tam, kad ir notecējis kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš, pieskaitāms pie fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksām jeb uzskatāms par kārtējo nodokļu maksājumu, vai arī par to bija iesniedzams kreditora prasījums.

Senāts spriedumā atzina, ka apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar atgūt nodokļu maksājumus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un apjomā tā iemesla dēļ, ka nav varējis iesniegt kreditora prasījumu neatkarīgi no savas rīcības, un vienlaikus nevar šos nodokļu maksājumus iekasēt kā kārtējos nodokļu maksājumus, ir pretrunā likumdevēja plānam un tiesību normu sistēmai, kas liecina, ka pastāv aizklāts likuma robs.

Senāts norāda, ka šī likuma roba novēršanai attiecībā uz situācijām, kad parādnieka nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pienākums iestājas pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa notecēšanas, nepieciešams sašaurināt Maksātnespējas likuma 73.panta vienpadsmitās daļas vārdisko jēgu, un tiesiskais regulējums piemērojams tādējādi, ka nodokļu administrācijai pienākums iesniegt kreditora prasījumu pastāv par tādiem prasījumiem, kuri radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas līdz likumā noteiktā kreditora prasījumu iesniegšanas termiņa notecēšanai un ir tieši saistīti ar parādnieka darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad pasludināts maksātnespējas process. Tādējādi minētajās situācijās pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa notecēšanas aprēķināmie un maksājamie nodokļi ir uzskatāmi par kārtējiem nodokļu maksājumiem, kuri sedzami kā maksātnespējas procesa izmaksas.

 Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 27. maija spriedums lietā Nr. A420130919, SKA-205/2022

Senāta Administratīvo lietu departaments 27. maijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par SIA “G61D” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru minētajai sabiedrībai 2016. gada 22. septembrī izdotajā būvatļaujā tiktu izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, izdošanu.

Izšķiroši ir nevis tas, vai ar strīdus zemesgabalu sadalīšanas projektu ir nodibināts inženierkomunikāciju servitūts, bet – vai no minētā projekta izriet pietiekami skaidra piekrišana inženierkomunikāciju izbūvei blakus zemesgabalā.

Tas vien, ka zemesgabalu īpašnieki vēlāk atsevišķa dokumenta formā noslēguši vienošanos par ceļa servitūta nodibināšanu, automātiski neliek secināt, ka no zemesgabalu īpašniekiem būtu sagaidāma atsevišķā dokumentā noformētas vienošanās noslēgšana arī par inženierkomunikāciju izbūves atļaušanu servitūta nodibināšanas ceļā.

 

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par normām, kas paredz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 24. maijā ierosināja lietu “Par Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. punkta, 4. panta devītās daļas, 7. panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc divdesmit divu 13. Saeimas deputātu pieteikuma. Apstrīdētās normas stājās spēkā 2022. gada 27.aprīlī un tās paredz regulējumu attiecībā uz ostas teritorijā esošo pašvaldību nekustamo īpašumu, kā arī Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu. Apstrīdēto normu pieņemšanas mērķis bija lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas nesamērīgi iejaucoties pašvaldības īpašuma tiesībās un līdz ar to esot pretrunā ar samērīguma principu un pašvaldības principu, kas izriet no Satversmes 1. panta un 101. panta otrās daļas pirmā teikuma. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas radot tik negatīvas sekas pašvaldībai un tās iedzīvotāju interesēm, ka tās nevar atzīt par samērīgām. Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima esot arī pārkāpusi labas likumdošanas principu, jo apstrīdēto normu apspriešanā un pieņemšanā neesot notikušas savlaicīgas, godīgas un īstas konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī apstrīdētās normas nav pienācīgi pamatotas ar izskaidrojošiem pētījumiem.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 24. oktobris.

Satversmei atbilst regulējums, kas noteica izglītības procesa organizāciju Covid-19 infekcijas izplatības laikā

Satversmes tiesa 2022. gada 26. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑33‑0103 “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta, 14. panta 45. punkta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 27.1.3. apakšpunkta, 32.7 punkta 2. apakšpunkta un 32.7 punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam”.

Lieta ierosināta pēc vairāku izglītojamo, kas iegūst izglītību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības līmenī (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēji) konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējiem apstrīdētās normas tika piemērotas laika periodā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 2020./2021. mācību gada beigām. Šajā laikā Pieteikuma iesniedzēji, ņemot vērā valstī konstatēto Covid-19 infekcijas izplatīšanās risku ieguva pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību tikai attālināti. Pieteikuma iesniedzēji norādīja uz vairākām problēmām attālināto mācību īstenošanā, ko, viņuprāt, izraisījis apstrīdētais regulējums. Proti, esot negatīvi ietekmētas tiesību uz izglītību iespējas, pieejamība un pielāgošanās aspekti, tāpat esot samazinājusies izglītības kvalitāte un ietekmēta izglītojamo veselība. Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka tādējādi ir aizskartas viņu Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību.

Satversmes tiesa izvērtēja, vai izglītības  iespējas sevī ietvēra, ka izglītības mācību programmas bija pietiekamā daudzumā un vai valsts nodrošināja to praktisku īstenošanu. Izglītības pieejamības aspektā Satversmes tiesa vērtēja to, vai izglītība pieejama ikvienam. Izglītības pieņemamības aspektā tika vērtēts, vai  mācību programmas, mācīšanas metodes ir bijušas pieņemamas izglītojamiem, kā arī izglītības kvalitāti Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos. Satversmes tiesa secināja, ka izglītības kvalitātes iespējamais samazinājums noteiktu laiku pēc Covid-19 pandēmijas pats par sevi nenozīmē, ka valsts nav pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu tiesību uz izglītību pieņemamības aspektu. Pie tam izglītības kvalitātei, kādu sagaida sabiedrība un paredz valstī spēkā esošais normatīvais regulējums, ir tendence attīstīties un pilnveidoties. Izglītības pielāgošanās aspekta nozīmē Satversmes tiesa vērtēja izglītības sistēmas spēju reaģēt uz Covid-19 infekcijas izraisītajiem izaicinājumiem laikā, to pielāgojot izglītojamo vajadzībām, atzīmējot arī vecāku lomu un atbalstu izglītojamiem tiesību uz izglītību īstenošanā.

Satversmes tiesa, vērtējot Covid-19 pandēmijas izplatīšanās apstākļus un valsts veiktos pasākumus tiesību uz izglītību pieejas nodrošināšanā, atzina, ka likumdevēja veiktie pasākumi, lai nodrošinātu tiesību uz izglītību iespēju, pieejamību, pieņemamību un pielāgošanos, ir bijuši atbilstoši.

 Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par normām, kas paredzēja kriminālatbildību par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību

Satversmes tiesa 2022. gada 27. maijā pieņēma nolēmumu lietā Nr. 2021-34-01 “Par Krimināllikuma 82. panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 10. maijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 2016. gada 21. aprīļa likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta otrajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc fiziskas personas konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs interneta vietnē publicēja uzsaukumu, kurā aicināja vākt parakstus par Latvijas Republikas iestāšanos Amerikas Savienoto Valstu sastāvā. Ar tiesas spriedumu pieteikuma iesniedzējs tika atzīts par vainīgu apstrīdētajā Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka šī norma aizskar viņam Satversmes 100. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.

Ar 2016. gada 21. aprīļa grozījumiem apstrīdētā Krimināllikuma norma tika izslēgta no Krimināllikuma, bet apstrīdētais pārejas noteikums noteic, ka šādi grozījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka apstrīdētais pārejas noteikums aizskar viņam Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertās pamattiesības un pārkāpjot no tiesiskas valsts principa atvasināto un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošo personai labvēlīga noteikuma atpakaļejoša spēka principu krimināltiesībās.

Satversmes tiesa secināja, ka tā kā 2016. gada 21. aprīļa grozījumi Krimināllikumā neparedz atzīt apstrīdētajā Krimināllikuma normā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par krimināli nesodāmu un jaunais regulējums arī citādi nav labvēlīgāks, nav konstatējams tas, ka pieteikuma iesniedzēja pamattiesības būtu aizskartas.

Ierosināta lieta par normu, kas noteic pamatu zvērināta advokāta izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2022. gada 2. jūnijā ierosināja lietu “Par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”.

Pret pieteikuma iesniedzēju tika uzsākts kriminālprocess, taču vēlāk ar procesa virzītāja lēmumu tas tika izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Pieteikuma iesniedzēja ir zvērināta advokāte, un apstrīdētā norma nosaka vienu no apstākļiem, kam izpildoties, zvērināts advokāts izslēdzams no zvērinātu advokātu skaita. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma neparedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei rīcības brīvību lēmuma par personas izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita pieņemšanā un tādējādi šī norma viņai radīs Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību, proti, tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos, aizskārumu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais absolūtais aizliegums ir pārlieku plašs un nav samērīgs.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada  2. novembris.