Apskatu sagatavoja jurista palīdze Sabīne Stirniņa.

 

Imigrācija

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Pieņemts 1. lasījumā: 05.05.2022.

Tiek skatīts steidzamības kārtībā

Ar izmaiņām plānots noteikt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām, kas brīvprātīgi uzņem no kara bēgošos Ukrainas civiliedzīvotājus. Kompensācija plānota 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro mēnesī par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām.

Lai saņemtu atlīdzību, mājokļa īpašniekam vai īrniekam 14 dienu laikā no brīža, kad ir uzsākta Ukrainas civiliedzīvotāja uzņemšana, būs jāiesniedz pieteikums par atlīdzību tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Plānots, ka atlīdzība mājsaimniecībai tiks piešķirta par periodu, kas nav ilgāks par 90 dienām, un tas uzskaitāms no pieteikumā norādītā izmitināšanas sākuma datuma, taču ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.

 

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Ārstniecības likumā

Izsludināts: 03.05.2022.

Grozījumi izstrādāti, lai deleģētu Ministru kabinetu noteikt publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, ar kuriem dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā var veikt normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu. Plānots, ka Ministru kabinets noteiks arī defibrilatoru tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī to lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 272, Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai

Stājas spēkā: 07.05.2022.

Noteikumi paredz, ka kompensācija pienākas, ja pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītais smagais vai vidēji smagais kaitējums ir tieši saistīts ar vakcīnas pret Covid-19 infekciju izraisītu blakusparādību.

Izskatot šādus pieteikumus, tiks ņemti vērā šādi kritēriji:

  • pacients ir vakcinēts Latvijā ar Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu pret Covid-19;
  • blakusparādība ir minēta vakcīnas pret Covid-19 zāļu aprakstā;
  • pacientam ir paliekoši vai ilgstoši veselības traucējumi, kuri ilguši vismaz 26 nedēļas, skaitot no kaitējuma rašanās dienas, vai iestājusies nāve.

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Nodots komisijā: 05.05.2022.

Grozījumi paredz Zāļu valsts aģentūrai tiesības apstrādāt pacientu datus, lemjot par kompensācijas piešķiršanu, ja ir radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Civillikumā

Stājas spēkā: 01.05.2022.

Grozījumi Civillikuma 1075. pantā paredz iespēju izbeigt kopīpašumu, sadalot ēku ar dzīvojamajām telpām dzīvokļu īpašumos. Turklāt sadalīšana dzīvokļu īpašumos tiek noteikta kā primārais kopīpašuma dalīšanas veids, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies starp dzīvojamās mājas kopīpašniekiem. Līdz šim šāda iespēja Civillikumā nebija noteikta.

Lai mazinātu tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību, grozījumi paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Šī norma ir paredzēta, lai būtiski ierobežotu kopīpašuma reiderismu (nekustamā īpašuma domājamo daļu iegādāšanās izsolēs vai labprātīgos darījumos par salīdzinoši zemu maksu, bet vēlāka kopīpašuma izbeigšanas prasības celšana, kas ar augstu varbūtību nodrošina iespēju iegūt daudz lielāku vērtību nekā samaksātā summa par domājamām daļām).

Civillikums papildināts ar 1074.1 pantu, ar kuru tiek paredzēta iespēja kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš kaitē pārējiem, t. sk. traucē nekustamā īpašuma uzturēšanu, piemēram, nesaskaņojot būvprojektu nepieciešamo būvdarbu veikšanai, lai uzturētu ēku.

Kopīpašnieka daļa atsavināma pārējiem kopīpašniekiem, atdodot šo daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu to atlīdzināt naudā vai pārdodot izsolē starp kopīpašniekiem (slēgtā izsolē). Ja neviens no pārējiem kopīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai tiesai ir pamatotas šaubas par šādu atsavināšanas veidu piemērotību, tiesa noteic šo daļu pārdot atklātā izsolē.

Civillikumā paredzēta iespēja, ka ne vienmēr kopīpašuma izbeigšana notiks attiecībā uz visu kopīpašuma priekšmetu, – būs iespēja rīkoties arī ar domājamo daļu, to atsavinot pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām, piemēram, izsolē.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Stājas spēkā: 03.05.2022.

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā paredzēts nostiprināt dzīvokļa īpašnieku lēmumu pieņemšanas un virzīšanas procesu, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kā arī ieviest iespēju izmantot elektronisko kopsapulci vai aptauju elektroniskajā vidē, ko nodrošinās BIS funkcionalitāte.

Dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties gan attālināti, gan daļēji attālināti. BIS nodrošinās ne tikai iespēju izveidot elektronisko kopsapulci, bet arī tiesības dzīvokļu īpašniekiem nodot balsojumu BIS pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce būs sasaukta, izmantojot BIS funkcionalitāti. Dzīvokļu īpašnieku kopībai būs jānosaka kārtība, kādā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējams nodot savu balsojumu, izmantojot BIS funkcionalitāti.

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

Stājas spēkā: 03.05.2022.

Grozījumi paredz, ka no 2023. gada 1. marta BIS būs kārtojamas mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās.

 

Dažādi

Grozījumi Civillikumā / Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

Stājas spēkā: 01.05.2022.

Lai nodrošinātu taisnīgāku un cilvēka izvēlēs brīvību respektējošāku tiesisko regulējumu, Civillikums paredz, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz gadu dzīvo šķirti (termiņš samazināts no trim gadiem uz vienu gadu).

Uzsverot privātpersonu gribu laulības jautājumu risināšanā, tiek izslēgtas tiesas tiesības lemt par papildu termiņiem samierināšanas nolūkā vai atteikumu šķirt laulību nepilngadīgo bērnu interesēs (izslēgta Civillikuma 74. panta otrā daļa un 76. pants).

Grozījumi Krimināllikumā

Stājas spēkā: 04.05.2022.

Ar grozījumiem Krimināllikumā 70.11 panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, definējot, ka noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

Ievērojot ANO 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, grozījumi Krimināllikuma 149.1 panta otrajā daļā nosaka kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu.

No Krimināllikuma izslēgts 322. pants “Starpniecība kukuļošanā”, ņemot vērā, ka šis pants ar laiku ir zaudējis savu nozīmi tāpēc, ka atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām kukuļdevējs un starpnieks ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā, un kaitējums, kuru tie rada, uzskatāms par līdzvērtīgu.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Pieņemti 2. lasījumā: 05.05.2022.

Grozījumi paredz Latvijā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

 

Tiesu prakse

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 29. aprīļa lēmums lietā Nr. 15830409109, SKK-119/2022

Tiesai no jauna jāvērtē piemērojamais sods lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai.

Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš izvairījās no nodokļu nomaksas, kas izpaudās kā komercsabiedrību reģistrēšana uz personām, kuras faktiski uzņēmējdarbību neveica, pēc kā šo komercsabiedrību dokumenti tika izmantoti šķietamās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, radot finanšu līdzekļu plūsmu par nenotikušiem darījumiem. Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 23. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 7 mēnešiem. No apsūdzētā valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija. Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 2. septembra lēmumu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa, lemjot par apsūdzētā nosacītu notiesāšanu, nav novērtējusi ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.

Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa, atzīstot apsūdzētā darbību paaugstināto kaitīgumu un valsts un sabiedrības interešu apdraudējumu nodokļu iekasēšanas jomā, nav vērtējusi apsūdzētā radītā kaitējuma apmēru – 172 172,04 euro –, kas piecpadsmit reizes pārsniedz likumā noteikto apmēru, sākot ar kuru, mantiskais zaudējums atzīstams par lielu. Tiesa nav pamatojusi, kāpēc šādā gadījumā nosacīta notiesāšana ir pietiekams līdzeklis Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteiktā soda mērķa sasniegšanai. Senāts norāda, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma apmērs ir viens no priekšnosacījumiem, kas vērtējams, lemjot par nosacītu notiesāšanu.

Senāts jau vairākkārt norādījis, ka likums uzskaita apstākļus, kas jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu, un tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem. Nesamērīgi mīksta soda noteikšana nesasniegs soda mērķi, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 29. aprīļa spriedums lietā Nr. C30627017, SKC-22/2022

Senāts izskata lietu par tiesību uz zemes piespiedu nomas maksu pārejas brīdi, ja zeme ir pārdota piespiedu izsolē citai personai

Senāts 2022. gada 29. aprīlī taisīja spriedumu, ar kuru atcēla Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 27. marta spriedumu daļā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai atceltajā daļā.

Galvenais šajā lietā risinātais tiesību jautājums bija par to, līdz kuram brīdim zemes īpašnieks (prasītājs) ir tiesīgs saņemt zemes piespiedu nomas maksu, ja viņa zemes īpašums ir pārdots piespiedu izsolē citai personai.

Apgabaltiesa, atsaucoties uz Civillikuma 994.pantā noteikto, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, bija uzskatījusi, ka bijušais zemes īpašnieks var prasīt nomas maksu līdz brīdim, kad izsoles rezultātā notikusī īpašuma tiesību maiņa ierakstīta zemesgrāmatā.

Savukārt Senāts atzina, ka šādas tiesības bijušajam zemes īpašniekam ir tikai līdz izsoles pēdējai dienai (piesitumam). Senāts norādīja, ka situāciju regulē Civillikuma 2086. pants, atbilstoši kuram pārdošanas izsolē gadījumā no piesituma brīža risks pāriet uz vairāksolītāju, bet no tā paša brīža viņš, arī pirms lietas nodošanas, dabū no tās visus augļus un labumus. Saskaņā ar Civillikuma 855. pantu nomas maksa ir pieskaitāma pie civiliem augļiem.

Civillikuma 993. un 994. pants regulē īpašuma tiesību pārejas brīdi, bet Civillikuma 2086. pants – tiesību saņemt augļus pārejas brīdi, un no minētajām normām redzams, ka izsoles gadījumā tiesību saņemt augļus pārejas brīdi likumdevējs noteicis atšķirīgu no īpašuma tiesību pārejas brīža.

Līdz ar to Senāts atzina par pamatotu atbildētāja iebildumu, ka atbilstoši Civillikuma 2086. pantam ar piesitumu iepriekšējam zemes īpašniekam (prasītājam šajā lietā) vairs nav tiesību uz nomas maksu.

Senāts: zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai ir jāizmaksā apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 5. maijā krimināllietā pret Mežaparka bānīša vadītāju par bērna sabraukšanu 2014. gada martā grozīja Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 9. septembra spriedumu daļā par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, to nenosakot, bet atstājot spriedumu spēkā daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un viņam noteikto sodu.

Senāts atzina par pamatotiem apgabaltiesas secinājumus daļā par apsūdzētā vainīgumu un viņam noteikto sodu. Senāts lēmumā norāda, ka apsūdzētais tiesiski un pamatoti atzīts par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, un viņa darbības pareizi kvalificētas. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā apsūdzētajam noteiktais sods – brīvības atņemšana uz 10 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem.

Vienlaikus Senāts grozīja Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu no apsūdzētā cietušo labā 200 euro apmērā katram cietušajam. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa, piedzenot no apsūdzētā cietušo labā morālā kaitējuma kompensāciju, ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 353. panta otrās daļas prasības, jo kaitējuma kompensācijas pienākums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, noteikts apdrošinātājam.

Senāts norāda uz jau iepriekš paustām atziņām, ka kriminālprocesā no vainīgās personas var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu, vai kuri pārsniedz OCTA likumā vai saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Pamatojot šādu atziņu, Senāts norāda, ka iespēja cietušajam saņemt kompensāciju no apdrošinātāja, nevis no vainīgās personas, ir labvēlīga ne tikai vainīgajai personai, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet arī cietušajam, jo zaudējumu piedziņa no vainīgās personas, nevis no apdrošinātāja, var būt apgrūtināta, ņemot vērā iespējamo vainīgās personas maksātspēju, piedziņas procesa sarežģītību un ilgumu.

Tādējādi visos OCTA likuma 19. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai ir jāizmaksā apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

 

Satversmes tiesa

Satversmes tiesas 2022. gada 5. maija spriedums lietā Nr. 2021-32-0103

Satversmes tiesa 2022. gada 5. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-32-0103 “Par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punkta un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 4. pielikuma 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc Aivara Lemberga pieteikuma, kurš apcietinājumā lūdzis atļauju izmantot personisko datortehniku ar pieeju internetam. Pieteikuma iesniedzēja lūgums noraidīts. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata apstrīdētās normas pārkāpušas viņam Satversmes 101. panta pirmajā teikumā garantētās tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī nepamatoti ierobežo Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Satversmes tiesa secināja, ka vispārējs aizliegums apcietinātajam izmantot personisko datortehniku ar pieeju internetam novērš jebkādu risku, ka tā varētu tikt izmantota tādu darbību veikšanai, kas, iespējams, ir vērstas pret izmeklēšanas cietuma kārtību vai apcietinājuma mērķiem.

Satversmes tiesa atzina, ka nepastāv saaudzējošāku līdzekļu apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo datortehnikas ar pieeju internetam nodošana apcietinātajam lietošanai var nonākt pretrunā ar apcietinājuma mērķi. Šādā gadījumā jēgu zaudētu arī citi noteiktie ierobežojumi, piemēram, tas, ka tiek ierobežoti apcietinātā kontakti ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma. Tāpat, paredzot cietuma administrācijai tiesības lemt par atļauju kontrolēti izmantot personisko datortehniku ar pieeju internetam pēc apcietinātās personas lūguma, būtu nepieciešams nodrošināt gan pielāgotu datortehniku, gan lietojumprogrammas, gan arī apcietinātās personas darbību uzraudzību un kontroli reāllaikā un pēc to veikšanas. Šāda kārtība prasītu ievērojamus gan finanšu resursus, gan cilvēkresursus.

Izskatāmajā lietā personas tiesības pildīt pašvaldības domes deputāta amatu bija jālīdzsvaro ar citu cilvēku tiesību un sabiedrības drošības aizsardzības interesēm. Tādējādi, ņemot vērā gan to, ka tiklab apcietinājums, kā arī no tā izrietošie citu tiesību ierobežojumi ir terminēti un to piemērošanas nepieciešamība tiek regulāri pārskatīta, gan arī to, ka pašvaldības deputāts, atrodoties apcietinājumā, nevar pilnvērtīgi īstenot visas savas tiesības un pienākumus, Satversmes tiesa atzina, ka nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

Satversmes tiesa nosprieda atzīt apstrīdēto normu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam.

Ierosināta lieta par ministra rīkojumu, ar ko apturēta grozījumu darbība saistošajos noteikumos par iebraukšanas maksas palielināšanu Jūrmalā

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 3. maijā ierosināja lietu “Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 16. decembra rīkojuma Nr. 1 2/168 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 2021. gada 30. septembra saistošo noteikumu Nr. 38 “Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”” darbības apturēšanu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10. panta trešajai daļai un 12. panta pirmās daļas 6. punktam”

Lieta ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma. Noteikumi citstarp paredz palielināt nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā apmēru vienai dienai bez iebraukšanas reižu ierobežojuma 3,00 euro apmērā un pagarināt minētās nodevas piemērošanas periodu līdz kalendārajam gadam. Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka pēc būtības Pieteikuma iesniedzēja ir noteikusi nodevu par pašvaldības ielu lietošanu. Tomēr pašvaldībām neesot dots deleģējums noteikt maksu par pašvaldības ceļu un ielu lietošanu. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja neesot vērtējusi tās sniegto nodrošinājumu un tā samērīgumu ar nodevas likmes apmēru.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētais akts ir pretrunā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10. panta trešajā daļā un 12. panta pirmās daļas 6. punktā ietverto tiešo likumdevēja pilnvarojumu pašvaldībām noteikt pašvaldību nodevas, to maksāšanas kārtību, ar nodevām apliekamos objektus, likmes, atbrīvojumus un atvieglojumus, kā arī citas prasības. Tāpat apstrīdētais akts aizskarot Satversmes 115. pantā noteiktās pašvaldības iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 3. oktobris.