Apskatu sagatavoja jurista palīgs Krišjānis Knodze.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”

Likumprojekta Nr.: 44/Lp14. Izsludināts: 28.02.2023.

Likumprojekts pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk – Regula (ES) 2019/1020) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu.

Likumprojekts paredz normas par tirgus uzraudzību, lai veicinātu šīs jomas Eiropas Savienības tieši piemērojamā regulējuma un tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaru koordinētu piemērošanu.

Likumprojektā tiek precizētas atsauces uz spēku zaudējušas Eiropas Savienības regulas normām par preču savstarpējo atzīšanu, tās aizstājot ar atsaucēm uz spēkā esošas regulas normām.

Tāpat Likumprojektā tiek paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt atbilstības novērtēšanas institūciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu un atlīdzināmo zaudējumu veidus, lai veicinātu to, ka atbilstības novērtēšanas nozarē darbotos uzticami pakalpojuma sniedzēji, kas var atļauties savus pakalpojumus apdrošināt un ir paredzējuši savas darbības iespējamos riskus.

Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā

Likumprojekta Nr.: 15/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 02.03.2023.

Likumprojekts un ar to saistītais likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (22-TA-585) izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK (turpmāk – Raidorganizāciju direktīva).

Grozījumi likumā „Par piesārņojumu“

Likumprojekta Nr.: 122/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 08.03.2023. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu budžeta programmas izpildītāja, kā arī papildināt (pilnveidot) izsoļu ieņēmumu izmantošanas jomas un funkcijas attiecībā uz Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju nodrošināšanu.

Grozījumi “Farmācijas likuma”

Likumprojekta Nr.: 194/Lp14. Iesniegts Saeimas Prezidijam: 06.03.2023

 Likumprojekts precizē Farmācijas likumā ietvertās esošās normas, atbilstoši aktuālajai situācijai, un papildina ar jaunām normām, lai pilnveidotu reglamentāciju cilvēkiem paredzēto zāļu klīnisko pētījumu jomā, tai skaitā paredzot vairākus deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus.

Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā

Likumprojekta Nr.: 199/Lp14. Iesniegts: 08.03.2023

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izstrādājusi Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 324.punkts atbalsta apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam.

Grozījums Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-441. Saskaņošana

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko regulējumu numura “116016” rezervēšanai saskaņotajam pakalpojumam ar sociālo vērtību.

 

Strīdu risināšana

Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”

 Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-494. Iesniegts

Ar noteikumu projektu Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 451) tiek noteikta amata atlīdzības takses darbībām, kas saistītas ar lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vešanu.

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā

Likumprojekta Nr.: 128/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 08.03.2023. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir precizēt GPKGPL normu, kura nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu mazām sabiedrībām, ņemot vērā saņemto Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu. Līdz ar to mazām sabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta trešajā daļā, būs iespēja iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā vienu mēnesi vēlāk.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Dzelzceļa likumā

Likumprojekta Nr.: 105/Lp14. Izsludināts: 07.03.2023.

Dzelzceļa likums papildināts ar 18.1 pantu, kas noregulē aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, ja šai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Saskaņā ar minētā panta otro daļu par tādu jauna nekustamā īpašuma lietošanas aprobežojumu (aizsargjoslas) noteikšanu, ja tas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru (un ar to saistītajiem objektiem), kurai ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, nekustamā īpašuma īpašniekam pienākas vienreizēja atlīdzība, kuras aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2025.gada 31.decembrim izstrādā Dzelzceļa likuma 18.1 panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

Grozījumi Būvniecības likumā

Likumprojekta Nr.: 88/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 02.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir noteikt ietvaru inženierkonsultanta statusam būvniecības procesā un veikt citus nepieciešamos precizējumus, lai nodrošinātu efektīvāku būvniecības procesu.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekta Nr.: 196/Lp14. Iesniegts Saeimas Prezidijam: 06.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti Eiropas Savienībā izvirzītie energoefektivitātes mērķi. Tāpat ar likumprojektu paredzēts noteikt aizsardzību attiecībā uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.

 

Enerģētika

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-510. Saskaņošana

Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas pabeigšanu un mājsaimniecību iesaisti dabas tirgū kā brīvā tirgus dalībniekus, stājas spēkā 2023.gada 1.maijā. Saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto deleģējumu nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, nosakot mājsaimniecību kā dabasgāzes lietotāju iesaistes nosacījumus, kārtību un pienākumus dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-419. Saskaņošana

Likumprojekta mērķis ir ieviest Regulā 2022/1854 noteiktās normas, kā arī lai noteiktu elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un atļautu pārvades sistēmas operatoram veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus (Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 52, 71. §, 5. punkts).

 

Transports

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-439. Saskaņošana

Likumprojekta mērķis ir stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību, nodrošinot atbilstību jaunajam Eiropas Savienības regulējumam dzelzceļa pasažieru tiesību un pienākumu jomā, un nosakot atbrīvojumus no tiem Regulas (ES) 2021/782 noteikumiem, kurus Latvija izvēlējusies piemērot.

 

Dažādi

Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”

Likumprojekta Nr.: 27/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 16.02.2023.

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”  piemērošanā konstatētās nepilnības. Likumprojekts ietver regulējumu saistībā ar Elektroniskā 2 maksātnespējas uzskaites sistēmas darbību, ar likumprojektu tiks veikti tehniski grozījumi, lai salāgotu Darbinieku aizsardzības likuma regulējumu ar pēdējā laikā pieņemtajiem grozījumiem maksātnespējas jomu regulējošajos tiesību aktos.

Grozījums likumā ‘Par sociālo drošību’

Likumprojekta Nr.: 132/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 08.03.2023.

Likumprojekta  mērķis ir noteikt minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģiju un pilnveidot

minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitāti.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Likumprojekta Nr.: 169/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 02.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir, paredzot Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību, precizēt nosacījumus 2022./2023. mācību gadā par valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu kārtošanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī precizēt atbalsta mehānismus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Ukrainā pirms 2022. gada 24. februāra ir pildījuši akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus.

Grozījumi “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”

Likumprojekta Nr.: 195/Lp14. Nodots Saeimas Prezidijam: 06.03.2023.

Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā joprojām  turpinās, jāveic precizējumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai nodrošinātu normu nepārprotamību un mērķētu atbalsta sniegšanu  Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams noteikt, ka īslaicīgas profesionālās  darbības atļauju veselības aprūpes jomā un farmācijas jomā izsniedz uz diviem  gadiem, līdz 2023. gada 1.martam izsniegto atļauju īslaicīgu profesionālo  pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņš tiek pagarināts par vienu gadu.

Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 871 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-599. Saskaņošana

Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekta mērķis ir veikt izmaiņas 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”” (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums) īstenošanas nosacījumos, kas saistīti ar pašvaldību projektu kopējo attiecināmo izmaksu apmēra izmaiņām.

Grozījumi Pasta likumā

Likumprojekta Nr.: 121/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 08.03.2023. (steidzams)

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Satiksmes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par aktuālo situāciju attiecībā uz atbalstu abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanai no 2023. gada” minēto attiecībā uz Latvijas Preses izdevēju asociācijas ierosinājumiem rast risinājumu jautājumā par preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un tarifu piemērošanu 2023. gadā.

Likumprojekta mērķis ir noteikt preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanas un apmaksas nosacījumus 2023.gadā.

Grozījumi ceļu satiksmes likumā

Likumprojekta Nr.: 133/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 08.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā, noteikt personām iesniegt iesniegumu ar tajā nepieciešamo ziņu apjomu (informāciju par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu, pārdevēju, pievienojot īpašumtiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par veikto samaksu), lai nodrošinātu VID iespējas risku izvērtējumu veikšanai, sekmētu nodokļu nenomaksas risku mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Noteikumu projekta Nr.:  23-TA-609. Iesniegts

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-596. Saskaņošanā

Ministru kabineta noteikumu “Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumos Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”” projekta mērķis ir zemākās mēnešalgas palielinājums atbilstoši papildus piešķirtajam finansējumam, kas ir viens no būtiskiem soļiem, lai risinātu problēmas ar cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpes sistēmā.

Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-595. Saskaņošanā

Noteikumu projekta mērķis ir rezidentu darba samaksas palielinājums par 5,6% atbilstoši papildus piešķirtajam finansējumam, kas ir viens no būtiskiem soļiem, lai risinātu problēmas ar cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpes sistēmā. Darba samaksa plānots palielināt gan no valsts budžeta pilnībā apmaksātajiem rezidentiem, gan rezidentiem, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem, bet no valsts budžeta tiek apmaksāta rezidentu darba samaksa.

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-588. Izstrādē

Grozījums Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-583. Saskaņošana

Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt, ka operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas kompetenci pēc Ekonomikas ministrijas reorganizācijas pārņem Klimata un enerģētikas ministrija attiecībā uz organizācijām, kur ir gāzes tīklu, elektrotīklu, siltumtīklu, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu vai pasažieru sabiedriskā elektrotransporta avārijas dienesti.

Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-571 . Izstrāde

Likumprojekts paredz izslēgt VPINZAL 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.

Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 573 “Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-549. Izstrāde

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt neatbilstošo izdevumu pamatsummas, nokavējuma naudas un soda naudas atgūšanas secību no atbalsta saņēmēja.

Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 599 “Noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-546. Izstrāde

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt neatbilstošo izdevumu pamatsummas, nokavējuma naudas un soda naudas atgūšanas secību no atbalsta saņēmēja.

Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-521. Saskaņošana

Noteikumu projekta mērķis ir paaugstināt izglītojamās personas atlīdzības apmēru asistenta pakalpojuma sniedzējam, lai saglabātu profesijas konkurētspēju un nepasliktinātu iespējas piesaistīt atbilstošu asistenta pakalpojuma sniedzēju.

 

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par normu, kas paredz izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju termiņa izbeigšanos un priekšnoteikumus atkārtotas atļaujas iegūšanai Krievijas Federācijas pilsoņiem

Apstrīdētās normas

Imigrācijas likumā pārejas noteikumu 58. punkts iekļauts ar 2022. gada 9. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 24. septembrī, un noteic: “Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā līdz 2023. gada 1. septembrim iesniedz apliecinājumu par valsts valodas apguvi atbilstoši šā likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja personai netiek izsniegta, ja izpildās kāds no šā likuma 34. panta pirmās daļas nosacījumiem.”

Ar minētajiem grozījumiem no Imigrācijas likuma citstarp izslēgts 24. panta pirmās daļas 8. punkts, kas paredzēja tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Augstāka juridiska spēka norma

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”

Satversmes 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”

Saistītās lietas:

  • Ierosināta vēl viena lieta par normu, kas paredz izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju termiņa izbeigšanos un priekšnoteikumus atkārtotas atļaujas iegūšanai Krievijas Federācijas pilsoņiem
  • Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas paredz izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju termiņa izbeigšanos un priekšnoteikumus atkārtotas atļaujas iegūšanai Krievijas Federācijas pilsoņiem
  • Ierosināta vēl viena lieta par normu, kas paredz izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju termiņa izbeigšanos un priekšnoteikumus atkārtotas atļaujas iegūšanai Krievijas Federācijas pilsoņiem

Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par normām, kas paredz ierobežojumus zāļu reklāmai

Satversmes tiesa 2023. gada 2. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-02-0306 “Par Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumu Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” 18.12. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. un 105. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešajai daļai”.

Satversmes tiesa ņēma vērā dispozivitātes principu un to, ka ir saņemts Pieteikuma iesniedzējas lūgums par tiesvedības izbeigšanu. Tāpat ņemts vērā, ka no lietā esošajiem materiāliem neizriet, ka apstrīdētā norma skartu būtiskas sabiedrības intereses.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka lietā ir pamats izbeigt tiesveidību.

Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu, ar kuru apturēta Rīgas domes saistošo noteikumu, ar kuriem tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums, darbība

Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2022-25-05 “Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2022. gada 22. marta rīkojuma Nr. 1-2/2224 “Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” darbības apturēšanu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai”.

Lai nodrošinātu to personu tiesību aizsardzību, kuras Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteiktajā kārtībā ir vērsušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, tām būtu saglabājamas tiesības vērsties Satversmes tiesā. Proti, pārbaudot, vai Satversmes tiesas likuma 19.3 panta otrajā daļā noteiktais sešu mēnešu termiņš ir ievērots, uzskatāms, ka apturot Saistošo noteikumu Nr. 103 darbību, vienlaikus ir apturēts arī konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteiktā sešu mēnešu termiņa skaitījums.

Satversmes tiesa secināja, ka tai šobrīd nav pamata konstatēt, ka personām, kuras Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteiktajā kārtībā ir vērsušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, nebūtu iespējams vērsties tiesā savu pamattiesību aizskāruma novēršanai. Turklāt, vērtējot nepieciešamību turpināt tiesvedību, Satversmes tiesa nekonstatēja nedz būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu, nedz arī attiecīgajā lietā izvērtējamā tiesību jautājuma konstitucionālo nozīmi.

Satversmes tiesa ņēma vērā to, ka Apstrīdētais rīkojums ir zaudējis spēku, dispozivitātes principu un Pieteikuma iesniedzējas izteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, kā arī to, ka nepastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka tiesvedības turpināšanai izskatāmajā lietā nav pamata.

 

Augstākā tiesa

Atstāj spēkā pienākumu Rīgas domei piešķirt pieteicējam trūcīgas personas statusu

Senāta Administratīvo lietu departaments 8.martā noraidīja Rīgas domes kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pašvaldībai uzlikts pienākums piešķirt pieteicējam trūcīgas personas statusu.

Izskatāmajā lietā Rīgas domes Sociālais dienests piešķīra pieteicējam maznodrošinātas personas statusu, bet atteica piešķirt trūcīgas personas statusu, jo viņa vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā par 0,61 euro pārsniedza ienākumu līmeni, lai personu atzītu par trūcīgu (atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punktam persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro).

Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas atsaukšanos uz Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedumu lietā Nr. 2019-25-03, lai arī spriedums noteica, ka noteikumu Nr. 299 2. punkts ir spēkā neesošs no 2021. gada 1. janvāra. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesai, lemjot par trūcīgas personas statusa piešķiršanu pieteicējam, bija jāvērtē, vai attiecībā uz pieteicēju ir piemērojama antikonstitucionāla tiesību norma, kā arī minētā tiesību norma jāpiemēro atbilstoši augstāka spēka tiesību normām, ievērojot Satversmes tiesas spriedumā sniegto interpretāciju. Proti, tiesai ir jāpiemēro tiesību normas, paturot prātā, ka tiesas uzdevums ir nodrošināt taisnīgumu un ka tiesai saistošs ir tiesiskuma princips.

Lieta Nr. SKA-252/2023 (A420263420)

Konstatējot advokāta darbā nekvalitatīvu juridiskās palīdzības sniegšanu, Senāts ar blakus lēmumu vēršas Zvērinātu advokātu padomē

Senāta Krimināllietu departaments 8.martā, izskatot apsūdzētās un viņas aizstāvja kasācijas sūdzības par apgabaltiesas nolēmumu, konstatēja paviršību aizstāvja kasācijas sūdzībā, jo viņš tajā lūdzis izvērtēt acīmredzami citā kriminālprocesā konstatētos noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus. Senāts taisīja lietā blakus lēmumu, lai informētu Zvērinātu advokātu padomi par zvērināta advokāta Aigara Kriķa rīcību.

Senāts konstatēja, ka advokāta sastādītās kasācijas sūdzības saturs un formālais kļūdu labojums tajā norāda, ka advokāts, sastādot un iesniedzot kasācijas sūdzību, nav izturējies pret lietas vešanu kasācijas instances tiesā ar nepieciešamo rūpību. Līdz ar to Senāts atzina, ka ir pamats izvērtēt, vai šādos apstākļos apsūdzētajai tika nodrošināta pilnvērtīga un kvalitatīva juridiskā palīdzība.

Senāts blakus lēmumā norāda, ka tiesības uz advokāta palīdzību, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā, ir tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas instruments un šo tiesību neatņemama sastāvdaļa. Ievērojot to, ka kriminālprocesa rezultātā var iestāties tādas tiesiskās sekas, kas būtiski ierobežo personas pamattiesības, ir svarīgi nodrošināt to, lai personas tiesību aizstāvība krimināllietās būtu efektīva, nevis tikai formāla.

Senāts: fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi ir prettiesiski iegūti finanšu līdzekļi un atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem

Senāta Krimināllietu departamentā 28.februārī pieejams motivēts tiesas lēmums krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Senāts lietu paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā – izskatīja un pasludināja saīsināto lēmumu 1.februārī, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētā atzīta par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un no viņas valsts labā piedzīti vairāk nekā viens miljons eiro.

Izskatāmajā lietā Senātam bija izvērtējams jautājums kā norobežot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja šīs darbības izdarītas vienlaicīgi. Proti, izšķirams, kurā brīdī, gadījumos, kad, izvairoties no nodokļu nomaksas, tiek slēgti fiktīvi darījumi, uzņēmuma rīcībā esoša legāla nauda kļūst par noziedzīgu iegūtu.

Senāts motivētajā lēmumā norāda, ka fiktīvu priekšnodokļa darījumu noslēgšana notiek, apzinoties, ka tie tiks izmantoti, lai samazinātu par reāli notikušajiem darījumiem valsts budžetā maksājamo PVN summu. Proti, lai nodrošinātu, ka reālu saimniecisko darbību veicošā nodokļu maksātāja rīcībā esošie naudas līdzekļi fiktīvajā darījumā norādītajā PVN apmērā tiek paturēti sev un valsts budžetā netiek iemaksāti. Tādējādi secināms, ka finanšu līdzekļi – fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi – ir iegūti prettiesiski un atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Senāta ieskatā apgabaltiesa pamatoti atzinusi par pierādītu, ka naudas līdzekļi, kas iegūti izvairoties no nodokļu nomaksas, no apsūdzētās kontrolē esošo uzņēmumu kontiem tika pārskaitīti uz fiktīvu darījumu pamata kā naudas līdzekļi, kas tiek pārvietoti uz legāla darījuma pamata. Tādējādi, veicot naudas pārskaitījumus, tika maskēta un slēpta šo līdzekļu noziedzīgā izcelsme, mainot naudas līdzekļu atrašanās vietu un piederību, lai nevarētu tos identificēt. Tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētā veica minēto finanšu līdzekļu legalizēšanu, novirzot šos līdzekļus uz reāli nestrādājošu jeb fiktīvu uzņēmumu banku kontiem, slēpjot šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un piederību zem fiktīviem darījumiem, mainot to atrašanās vietu un izņemot tos skaidrā naudā.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 12.maija spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā; pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un lielā apmērā; pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākuma, viltošanu mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Sods noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem nosacīti. Cietušā Valsts ieņēmumu dienesta kaitējuma kompensācija apmierināta, piedzenot no apsūdzētās valsts labā 1 010 620,85 euro.

Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments skatīja paplašinātā tiesnešu sastāvā. Lieta mutvārdu procesā paplašinātā tiesnešu sastāvā tika skatīta, jo tai ir īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.