Autore – Jurista palīdze Andīna Brīvule. 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-589. Stājies spēkā: 01.04.2023.

Projekta mērķis ir pilnveidot un precizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību atbilstoši veselības nozarei pieejamajam finansējumam, kas noteikts likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kā arī līdz 2023.gada 31.decembrim turpināt nodrošināt pasākumus, kas saistīti ar Covid – 19 izplatības ierobežošanu un seku mazināšanu.

Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumos Nr. 99 “Kārtība, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija ierobežo piekļuvi tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesības un piekļuvi tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā”

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-1433. Stājies spēkā: 01.04.2023.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi paredzēt kārtību, kādā tiek sagatavots un nosūtīts lēmums, kā arī lēmumā ietveramo pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, lēmuma izpildes un darbības termiņu, kad tiek pieņemts viens vai vairāki likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.7 panta trešajā daļā noteiktie lēmumi.

Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-1992. Stājies spēkā: 07.04.2023.

Noteikumu projekts aktualizē prioritāro un bīstamo vielu sarakstus, prasības sabiedrības informēšanai un ziņošanai Eiropas Komisijai, nosacījumus par rīcības programmu izstrādi, precizē prasības attiecībā uz mazajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuras atrodas aglomerācijās ar  cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000, nosaka kritērijus un termiņus aglomerāciju pārskatīšanai, precizē nosacījumus sajaukšanās zonu noteikšanai un notekūdeņu monitoringam komunālo notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumos, kā arī veic vairākus tehniskus precizējumus. Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt ūdeņu aizsardzības tiesību aktu savstarpējo saskaņotību un atbilstību spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam ūdeņu aizsardzībai, kā arī aktualizēt un papildināt prasības, lai mazinātu vai novērstu vides piesārņojumu.

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-647. Stājies spēkā: 30.03.2023.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju ar augsti patogēnās putnu gripas izplatību Eiropas Savienības dalībvalstīs, nepieciešams noteikt pastiprinātus biodrošības pasākumus mājputnu un nebrīvē turētu putnu novietnēs. Zemkopības ministrija 2023. gada 10. martā organizēja attālinātu darba grupas sanāksmi ar Pārtikas un veterināro dienestu, Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociāciju, Latvijas putnkopības asociāciju un “Tautas putnkopju biedrību”, kurā tika nolemts noteikt piesardzības pasākumus, kas augsti patogēnās putnu gripas paaugstināta riska periodā ir jāievēro mājputnu un nebrīvē turētu putnu novietnēs. Sanāksmē nolēma, ka piesardzības pasākumi tiks noteikti konkrētam laika periodam – no 2023. gada 1. aprīļa līdz 15. maijam.

Ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-3549. Saskaņošana.

Mērķis ir izstrādāt atbalsta nosacījumus Ražotāju organizācijām (turpmāk – RO) saskaņā ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānu. MK noteikumu projekts paredz noteikt RO atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, iestādi, kas atzīst un kontrolē RO, kārtību, kādā RO piešķir valsts un ES atbalstu, kā arī šī atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību.

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.: 21-TA-600. Saskaņošana.

Likumprojekts izstrādāts, lai:

  • Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
  • Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
  • Precizētu terorisma definīciju.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3237. Saskaņošana.

Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas izstrādāts, lai:

  • Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
  • Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Likumprojekta Nr.: 22-TA-1228. Iesniegts.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu, par kurām ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās sankcijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas.

 

Banku un finanšu tiesības

Grozījums Kredītu reģistra likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-466. Saskaņošana.

Likumprojekta pieņemšana nodrošinās, ka Kredītu reģistra dalībnieki vai Kredītu reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu, kuri iesaistās vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā, turpina iekļaut Kredītu reģistrā ziņas un aktualizēt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par tām klienta saistībām, kas ir iekļautas vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvos, ja šo aktīvu apkalpošanu turpina veikt attiecīgais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-149. Stājies spēkā: 01.04.2023.

Projekta mērķis ir precizēt ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas nepieciešamību būvatļaujas pagarināšanas un būvatļaujas būvniecības procesā ēkas pieņemšanas ekspluatācijas gadījumā, to salāgojot ar kadastra jomas normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem kadastra datu reģistrēšanai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā bez kadastrālās uzmērīšanas.

Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 291 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-127. Stājies spēkā: 07.04.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 291 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” noteikto nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju un polderu atrašanās vietas atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums

Likumprojekta Nr.: 23-TA-694. Saskaņošana līdz 19.04.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot termiņus un nosacījumus darbībām privatizācijas procesa pabeigšanai.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-759. Publiskā apspriešana: 24.03.2023. – 07.04.2023.

Likumprojekta mērķis ir paredzēt regulējumu rīcībai ar valsts vai pašvaldību zemesgabaliem zem privatizētajām dzīvojamām mājām pēc dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanas, lai nodrošinātu taisnīgumu un privatizēto dzīvojamo māju īpašnieku tiesības un leģitīmās intereses.

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-575. Saskaņošana līdz 14.04.2023.

Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas procesa pabeigšanu un noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumus privatizācijas un zemes reformas procesa pabeigšanas ietvaros.

Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-572. Saskaņošana līdz 14.04.2023.

Ministru kabinets 2022.gada 15.novembra sēdē (Prot.nr.57, 46.§) izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā” (turpmāk – Ziņojums), kurā tika sniegta informācija par privatizācijas procesu gaitu , problēmām un priekšlikumi privatizācijas procesa pabeigšanai saprātīgā termiņā. Saistībā ar Ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem, Ekonomikas ministrija tika uzdots sagatavot nepieciešamos likumprojektus, tai skaitā, noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nosacījumus. Likumprojekta mērķis ir noteikt atsevišķas izmaiņas privatizācijas sertifikātu aprites tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu to izmantošanu un dzēšanu privatizācijas procesa noslēguma posmā.

Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju

Likumprojekta Nr.: 23-TA-695. Saskaņošana līdz 19.04.2023.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” mērķis ir atbilstoši Ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem veicināt dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, paātrinot privatizēto objektu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un vispārēji mazinot administratīvo slogu privatizācijas procesa pabeigšanai iespējami taisnīgā veidā.

Grozījums Aizsargjoslu likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-322. Saskaņošanā līdz 13.04.2023.

Likumprojekta “Grozījums Aizsargjoslu likumā” mērķis ir veikt grozījumu Likumā, Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar enerģētikas politikas jomu, deleģējot Klimata un enerģētikas ministrijai.

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 312 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 “Būvakustika””

Noteikumu projekta Nr.: 21-TA-886. Saskaņošana.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar MK protokollēmumu Nr.18, lai apkopotu vienā tiesību aktā ar trokšņa novērtēšanu telpās saistītās tiesību normas. Noteikumu projektā ir pārņemtas attiecīgās tiesību normas no Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.

 

Enerģētika

Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-409. Saskaņošana.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt atbalsta saņemšanas iespējas tām mājsaimniecībām, kas siltumapgādes nodrošināšanai izmanto malku.

 

Nodokļi

Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumos Nr. 230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-702. Stājies spēkā: 01.04.2023.

Noteikuma projekta mērķis ir ar 2023. gada 1. aprīli veidot atsevišķu, Latvijas Republikas Satversmes 109. pantam atbilstošu kārtību, kādā veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par personām, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātu laulātie, karavīru laulātie, sakaru virsnieku laulātie un Eirojusta pārstāvju laulātie.

 

Transports

Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2107. Saskaņošana.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi:

nodrošināt Direktīvas 2021/1187 prasību pārņemšanu;

nodrošināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (turpmāk – EISI) finansiālā atbalsta nosacījumus atbilstoši Regulas Nr.2021/1153 11.panta 6.punkta b) apakšpunktam.

 

Dažādi

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Likumprojekta Nr.: 195/Lp14. Stājies spēkā: 07.04.2023.

Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā joprojām turpinās, jāveic precizējumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai nodrošinātu normu nepārprotamību un mērķētu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams noteikt, ka īslaicīgas profesionālās darbības atļauju veselības aprūpes jomā un farmācijas jomā izsniedz uz diviem gadiem, līdz 2023. gada 1.martam izsniegto atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņš tiek pagarināts par vienu gadu.

Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 514 “Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām”

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2998. Stājies spēkā: 01.04.2023.

Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 514 “Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām” sagatavoti, lai veicinātu pārtikas pārpalikumu pārdali un nepieļautu to nonākšanu atkritumos, pilnveidojot patlaban spēkā esošo regulējumu par iespējām pārtikas uzņēmumiem ziedot noteikta veida pārtikas produktus arī pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz…” beigām.

Grozījumi likumā “Par policiju”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-184. Saskaņošana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” izstrādāts, lai izpildītu Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 12. punkta otrajā apakšpunktā Ministru kabinetam doto uzdevumu.

Grozījumi Notariāta likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-275. Saskaņošana.

Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši praksē konstatētajām problēmām.

Grozījumi Repatriācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 3-TA-151. Saskaņošana līdz 12.04.2023.

Likumprojekta mērķis ir samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā

Likumprojekta Nr.: 21-TA-933. Saskaņošana.

Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nosaka obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai klasifikācijai; paredz regulējumu biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē; iespēju vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, kā arī tiek veikti citi precizējumi.

Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā

Likumprojekta Nr. 22-TA-3414. Saskaņošana.

Likumprojekta mērķis ir precizēt/papildināt Likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumu sniegšana, un tās uzraudzību, un lai precizētu Likumā jau pārņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (2006. gada 17.maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK atsevišķas prasības.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 215/Lp14. Pieņemts: 05.04.2023. (steidzams) Stājas spēkā: 20.04.2023.

Likumprojekts paredz noteikt, ka pensiju saņēmējiem jebkāda personai piešķirtā pensija uzskatāma par stabilu un regulāru finanšu līdzekļu pierādījumu. Ievērojot to, ka būs nepieciešams ilgāks laiks visu iesniegto pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai reģistrēšanai un datu atlases veikšanai par tām personām, kuru uzturēšanās atļaujas ir zaudējušas derīgumu 3 (anulētas) 2023.gada 2.septembrī un 2024.gada 1.janvārī, Likumprojektā paredzēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Fizisko personu reģistrā informāciju par šā likuma pārejas noteikumu 58.punktā minēto pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgumu aktualizē 10 darbdienu laikā no attiecīgā derīguma termiņa iestāšanās.

 

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par normu, kas noteic, kuru valstu pilsoņi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus Jūrmalas pilsētā

Ierosināts: 30.03.2023

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2023. gada 30. martā ierosināja lietu “Par Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”. Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu (turpmāk – Noteikumi) Nr. 37 3. punkts noteic, ka fiziska persona Noteikumu izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices konfederācijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu pieteicējai atteikts piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu. Pieteicēja atbilstot Noteikumos norādītajiem kritērijiem nekustamā īpašuma atvieglojuma piešķiršanai, tomēr pieteicēja neesot tiesīga to saņemt, jo viņa neatbilstot apstrīdētās normas prasībām. Proti, pieteicēja neesot Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices konfederācijas pilsone vai Latvijas nepilsone. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam. Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem atkarībā no viņu pilsonības, un šāda kritērija izmantošana neesot attaisnojama.

Lietas sagatavošanas termiņš: 2023. gada 30. augusts.

 

Augstākā tiesa

Stājas spēkā notiesājošs spriedums krimināllietā par advokāta slepkavību Mārupē

Lieta Nr. SKK-159/2023 (11352036319)

Senāta Krimināllietu departaments 28.martā, izskatot divu apsūdzēto personu aizstāvju kasācijas sūdzības, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par advokāta Ulda Bērziņa slepkavību Mārupē 2019.gada vasarā. Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībās atkārtoti apelācijas sūdzībās ietvertie argumenti, kurus Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, atstājot negrozītu Rīgas rajona tiesas spriedumu.

Ar minētajiem nolēmumiem viens apsūdzētais atzīts par vainīgu slepkavībā, kas saistīta ar laupīšanu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 17 gadiem. Galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 20 gadiem, ievērojot to, ka šajā lietā viņš atzīts par vainīgu un sodīts arī par citiem noziedzīgajiem nodarījumiem. No apsūdzētā piedzīta morālā kaitējuma kompensācija noslepkavotā cietušā mātes un sievas labā, pavisam 89 850 euro. Otrs lietā apsūdzētais atzīts par vainīgu laupīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Savukārt galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 9 gadiem, ievērojot to, ka viņš atzīts par vainīgu un sodīts arī par citu noziedzīgu nodarījumu. No abiem apsūdzētajiem solidāri piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 8000 euro noslepkavotā cietušā mātes labā.

Atbilstoši izskatāmajā lietā celtajai apsūdzībai apsūdzētie advokāta privātmājā ielauzās 2019.gada 20. jūlija vakarā, kad mājās bija tikai advokāta māte. Sirmgalvei ar izolācijas lenti sasietas rokas un aizlīmētas acis. Viens uzbrucējs pārmeklējis mājās esošos skapjus un plauktus. Otrs tajā pašā laikā otrajā stāvā lauzis vaļā durvis uz to mājas daļu, kurā dzīvoja pensionāres dēls ar sievu. Šajā laikā laulātais pāris pārradies mājās. Laupītājs, kurš atradās otrajā stāvā, aizbēga pa logu, līdzi ņemot nolaupīto, bet otrs pretojās – sievietei viņš iemetis ar smagu ikonu, bet vīrieša virzienā raidījis trīs šāvienus.

Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atsaukusies uz pirmās instances tiesas secināto, ka apsūdzētā izdarītā slepkavība ir saistīta ar laupīšanu, par ko liecina gan izmantotais ierocis, gan vairāku mērķtiecīgu šāvienu raidīšana cietušā virzienā, kas izdarīti ar mērķi paturēt nolaupīto. Tāpat apelācijas instances tiesa, balstoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem, pamatoti atzinusi otra apsūdzētā vainu laupīšanā.

Līdz ar to Senāts konstatēja, ka aizstāvju kasācijas sūdzībās ietvertie argumenti faktiski pauž viņu neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas nolēmumā sniegto pierādījumu vērtējumu un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Stājas spēkā spriedums, uzliekot pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam dzēst pieteicējam iedzīvotāju ienākumu nodokļa parādu sakarā ar noilgumu

Lieta Nr. SKA-202/2023 (A420219719)

Senāta Administratīvo lietu departaments 29.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un Valsts ieņēmu dienestam uzlikts pienākums izdot administratīvo aktu, ar kuru pieteicējam tiktu dzēsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds 10 819,94 euro.

Senātam kasācijas kārtībā bija izšķirams, kā aprēķināms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes noilguma termiņš.

Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka attiecībā uz fiziskajām personām lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja tas nav izpildīts triju gadu laikā no tā pieņemšanas un ja nodokļu administrācijas rīcībā ir apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību. Senāts spriedumā norāda, ka noilguma termiņa skaitījumā nozīme ir tieši brīdim, kad izdots akts par piedziņas neiespējamību.

Savukārt, vērtējot likumā noteikto noilguma termiņa apturēšanu, Senātam neradās šaubas, ka jēdziens „noilguma termiņš tiek apturēts” ir saprotams tādējādi, ka no kopējā triju gadu noilguma termiņa tiek izņemts ārā („izgriezts”) laiks, kamēr pastāv likumā uzskaitītās situācijas. Tiesību normas formulējums neliecina, ka, attiecīgajam dzīves gadījumam iestājoties, noilguma termiņa tecējums ikreiz sāktos no jauna. Tādējādi lēmuma izpildes noilguma termiņa apturēšana nozīmē to, ka, tiesību normā norādītajai situācijai beidzoties, noilguma termiņa tecējums turpinās, un kopējā noilguma termiņā ir ieskaitāms gan laiks pirms notikuma, kas aptur termiņa tecējumu, gan pēc.

Tiesai no jauna jāvērtē jautājums par atkritumu apsaimniekošanas maksu Ķekavas novadā

Lieta Nr. SKA-151/2023 (A420146219)

Senāta Administratīvo lietu departaments 29.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Tiesa bija noraidījusi pieteikumu par Ķekavas novada domes lēmuma, ar kuru apstiprināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, atcelšanu daļā un grozīšanu daļā.

Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi noteikusi pieteikuma priekšmetu, jo pieteikums ir iesniegts arī par publisko tiesību līguma – publisko iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtā līguma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – izpildes pareizību. Senāts norādīja, ka tieši līgums piešķir iepirkumā uzvarējušam pretendentam tiesības darboties pašvaldības teritorijā, sniedzot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus atkritumu radītājiem un valdītājiem. Savukārt pašvaldības lēmumā apstiprinātā maksa ir viena no komponentēm maksai par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tai ir jāatbilst iepirkuma rezultātā noslēgtajam līgumam. Tādējādi lēmumā ietvertā maksa atspoguļo iepirkuma rezultātā noslēgtajā līgumā paredzētās saistības. Pašvaldības lēmums ir vispārīgais administratīvais akts, ar kuru tiek apstiprināta maksa komponente, ar kuru jārēķinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmējiem.

Senāts konstatēja, ka izskatāmajā gadījumā jautājumā par publisko tiesību līgumā noteiktajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksā ietvertajām komponentēm pašvaldības nostāja nav bijusi konsekventa. Senāts vērsa uzmanību, ka nav pieļaujams, ka visas iepirkuma procedūras gaitā uzturēto interpretāciju par līgumcenu pašvaldība bez tiesiska pamata maina pēc līguma noslēgšanas. Šos apstākļus apgabaltiesa savstarpējā kopsakarā nebija vērtējusi.

Senāts arī secināja, ka apgabaltiesa nav pēc būtības vērtējusi, kas atbilstoši publisko tiesību līgumā noteiktajam ir uzskatāms par pieteicēja piedāvājumu publisko iepirkumu procedūrā.

Tāpat Senāts atzina, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmā neparedz, ka pašvaldībai lēmumā jālemj arī par regulatora tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos. Tas, ka pašvaldība pretēji noteiktajam apstiprina maksu, kurā ietverts arī regulatora tarifs, var radīt objektīvu neskaidrību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kopējo maksu.

Tiesai no jauna jāvērtē dzelzceļa kravu pārvadātāja prasība par naudas piedziņu no bijušā valdes priekšsēdētāja

Lieta Nr. SKC-3/2023 (C24160116)

SIA „LDZ Cargo” vērsās tiesā ar prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju un AS „Baltijas Ekspresis”, prasot atlīdzināt zaudējumus, kas radušies vienošanās par konkurences ierobežojumu pārkāpšanas rezultātā, jo atbildētājs četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas ar prasītāju sāka pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus pie prasītājas konkurentes. Vienošanās paredzēja, ka viņš divus gadus nedrīkst strādāt pie konkurentiem.

Senāta Civillietu departaments 30.martā daļēji atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu SIA „LDZ Cargo” prasībā pret bijušo valdes priekšsēdētāju un AS „Baltijas Ekspresis”. Izskatot SIA „LDZ Cargo” bijušā valdes priekšsēdētāja un AS „Baltijas Ekspresis” kasācijas sūdzību, Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 30. septembra spriedumu daļā, ar kuru no bijušā valdes priekšsēdētāja SIA „LDZ Cargo” labā piedzīta izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļa (samaksātie nodokļi) 25 826 euro, samaksātie nodokļi kā zaudējumu atlīdzība 10 385,06 euro, iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzība 81 720 euro, nokavējuma procenti 1254,25 euro, un noteiktas SIA „LDZ Cargo” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no bijušā valdes priekšsēdētāja likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās summas un no lietas dalībniekiem piedzīti tiesāšanās izdevumi. Senāts nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai.

Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par prasītājas tiesībām piedzīt no bijušā valdes priekšsēdētāja valsts budžetā samaksātos nodokļus – 25 826 euro un 10 385,06 euro, Senāts spriedumā norāda, ka tiesa atzinusi samaksātos nodokļus par atlīdzināmiem prasītājas zaudējumiem, taču spriedumā nav atrodama pienācīga motivācija šādai tiesas rīcībai. Spriedumā nav atspoguļots, ka tiesa, balstoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un pierādījumu novērtējumu, būtu konstatējusi visus zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus. Nav apsvērts trešās personas Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojums, ka trīs gadu laikā no sprieduma spēkā stāšanās SIA „LDZ Cargo” ir tiesības pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestam pārmaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumiem.

Sakarā ar prasījumu piedzīt iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzību 81 720 euro Senāts spriedumā atzīst, ka Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts un puses nevar vienoties par to, ka līguma pārkāpuma gadījumā pusei būs pienākums maksāt līgumā paredzētu konkrētu zaudējumu atlīdzības summu bez nepieciešamības pierādīt Civillikumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus (zaudējumu esību un cēlonisko sakaru ar prettiesisko rīcību). Līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas, un līguma saturs nedrīkst būt prettiesisks. Latvijas likumdevējs ir izvēlējies Civillikumā normatīvi un imperatīvi regulēt zaudējumu atlīdzināšanas institūtu, konkretizējot, kādi zaudējumi un kādā gadījumā ir atlīdzināmi. Zaudējumu atlīdzībai ir kompensācijas funkcija. Savukārt sodīšanas funkciju pilda cits tiesību institūts – līgumsods, kuram papildus var būt arī zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, tomēr arī līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, un arī tam ir likumā imperatīvi paredzēti noteikšanas un piedziņas speciāli noteikumi, tostarp apmēra ierobežojumi.

Ievērojot to, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas par zaudējumiem un to atlīdzināšanas priekšnoteikumiem, tas ir pamats sprieduma atcelšanai arī šajā daļā.

Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru no bijušā valdes priekšsēdētāja SIA „LDZ Cargo” labā piedzīta atbildētājam izmaksātā atlīdzība par konkurences ierobežojuma ievērošanu 57 256 euro. Atsakot ierosināt kasācijas sūdzību, spriedums šajā daļā stājies spēkā.

Stājas spēkā notiesājošs spriedums krimināllietā par žurnālistes vajāšanu

Lieta Nr. SKK-176/2023 (11094133219)

Senāta Krimināllietu departaments 30.martā nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par žurnālistes vajāšanu. Senāts konstatēja, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzībā ietvertie argumenti, kurus Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, atstājot negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu.

Ar minētajiem nolēmumiem apsūdzētais atzīts par vainīgu žurnālistes vajāšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem. Galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz diviem gadiem un vienu mēnesi, jo piespriestajam sodam pievienots sods, kas nav izciests pēc sprieduma citā lietā. Šis sods līdz šim apsūdzētajam bija piemērots nosacīti, bet, izdarot jaunu noziegumu, noteikta reāla brīvības atņemšana.

Atbilstoši izskatāmajā lietā celtajai apsūdzībai apsūdzētais vairākkārt izteicis draudus citai personai, kā arī vajājis un veicis ilgstošu nevēlamu saziņu ar personu, kurai bija pamats baidīties par savu drošību.

Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi apsūdzēto par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā. Balstoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais vairākkārtēji un ilgstoši, proti, no 2019. gada 18. novembra līdz 2021. gada 26. oktobrim veicis nevēlamu saziņu ar cietušo, tajā skaitā izsakot viņai draudus. Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz krimināltiesību teorijā un Senāta judikatūrā paustajām atziņām, atzinusi, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem apstiprinās apsūdzētā nolūks iedvest bailes upurim, kā arī tas, ka cietušajai bija reāls pamats baidīties no apsūdzētā izteiktajiem draudiem.

Līdz ar to Senāts konstatēja, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā ietvertie argumenti faktiski pauž viņu neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas nolēmumā sniegto pierādījumu vērtējumu un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Senāta lēmums nav pārsūdzams.