Apkopojumu sagatavoja jurista palīgs Krišjānis Kaļāns.
Darba tiesības
Grozījumi darba likumā
Atbalstīti otrajā lasījumā Saeimā.
Iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada.
Grozījumi likumā “par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
Konceptuāli atbalstīts saeimā 07.10.2022.
Iecerēts palielināt valsts atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra.
Dažādi
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā
Pieņemts: 22.09.2022.
Stājas spēkā: 17.10.2022.
Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.
Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu
Pieņemts 2. lasījumā 06.10.2022
Vienošanās dod tiesības vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem nodot strīdu ar otru Līgumslēdzēju pusi par tās teritorijā veiktajiem ieguldījumiem Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centram. Vienošanās denonsēšana ietekmēs Latvijas fiziskas un juridiskas personas, kas veic ieguldījumus Baltkrievijā, un Baltkrievijas fiziskas un juridiskas personas, kuras iegulda Latvijā.
Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā
Pieņemts 1. lasījumā 06.10.2022
likumprojekts paredz izslēgt normas par valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu un par veselības apdrošināšanas brīvprātīgajām iemaksām.
Enerģētika
Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā
Pieņemts: 29.09.2022
Stājas spēkā: 01.10.2022
Likumprojekta mērķis ir sniegt papildu atbalsta mehānismus mājsaimniecībām centralizētās siltumapgādes, elektroenerģijas un dabasgāzes izmantošanai, kā arī visām juridiskajām personām elektroenerģijas izmantošanai.
- a) kompensēt 50% no centralizētās siltumapgādes izmaksu pieauguma, ja siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 150 euro par vienu megavatstundu. Ja siltumenerģijas tarifs pārsniedz 150 euro/MWh, tad izmaksu pieaugums tiks kompensēts 90% apmērā.
- b) noteikt dabasgāzes tirgus cenu mājsaimniecībām identisku regulētās dabasgāzes cenai: 108,7 euro/MWh no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 euro/MWh sedz valsts kompensācija dabasgāzes tirgotājiem.
- c) noteikt visām mājsaimniecībām elektroenerģijas patēriņa pirmo 100 kWh cenu par fiksētu maksu 160 EUR/MWh no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Starpību starp tirgus cenu un 160 euro/MWh sedz valsts kompensācija elektroenerģijas tirgotājiem.
- d) kompensēt visiem juridiskajiem lietotājiem elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 euro/MWh laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Pieņemts: 29.09.2022.
Stājas spēkā: 05.10.2022.
Likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, veidojot atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (turpmāk – VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, lai sasniegtu VES kopējo uzstādīto jaudu 1000 MW.
Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Pieņemts: 29.09.2022.
Stājas spēkā: 05.10.2022.
Izsvītrot no likuma:
26.1 Vēja elektrostaciju būvniecība, ja to kopējā jauda ir 50 megavatu un vairāk, izņemot tādu vēja elektrostaciju būvniecību, kurai piemērojams sākotnējais izvērtējums saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu.
“23. Šā likuma grozījumi par 1. pielikuma 26.1 punkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Likumu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai.”
Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli
Pieņemts: 29.09.2022.
Stājas spēkā: 05.10.2022.
Likumprojekta “Likums “Par Skultes sašķidrināto dabasgāzes termināli” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā
Pieņemts: 29.09.2022
Stājas spēkā: 01.10.2022
Mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem, lai novērstu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas.
Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā
Pieņemts: 29.09.2022.
Stājas spēkā: 01.01.2023.
Likumprojekta “Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā” mērķis ir izslēgt no spēkā esošā Finanšu stabilitātes nodevas likuma FKTK kā FSN administrāciju un līdzšinējo FKTK uzdevumu attiecībā uz FSN administrēšanu nodot VID. Turpmāk plānots FSN administrēšanu veikt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, un FSN nomaksu veikt vienotajā nodokļu kontā. Tāpat paredzēts pagarināt termiņu, līdz kuram FSN maksātājs var izveidot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDIK), līdz 2022. gada 1. oktobrim, lai būtu tiesīgs samazināt FSN maksājumus.
Drošība
Rīkojums Nr. 671 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”
Pieņemts: 27.09.2022
Stājas spēkā: 27.09.2022
Ņemot vērā Krievijas Federācijā pieņemto lēmumu par daļējās mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai […] Rīkojums paredz noteikt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu, kā arī robežšķērsošanas vietās.
Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021. — 2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likums
Pieņemts: 29.09.2022.
Stājas spēkā: 18.10.2022.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra (turpmāk — ECCC) pārvaldīto grantu ieviešanu Latvijā.
Grozījumi Ieroču aprites likumā
Pieņemts: 29.09.2022.
Stājas spēkā: 18.10.2022.
Lai aizsargātu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību, ņemot vērā Krievijas Federācijas izvērsto agresīvo karadarbību Ukrainā un pret Latvijas valsti ilgstoši vērstās izlūkošanas un informatīvās ietekmes aktivitātes ar grozījumiem nepieciešams noteikt, ka šaujamieroči un munīcija nav pieejami Krievijas Federācijas un Baltkrievijas republikas pilsoņiem, kuriem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”
Pieņemts: 22.09.2022.
Stājas spēkā: 01.01.2023.
likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9. panta ceturto daļu papildināt ar normu, nosakot, ka minētā panta trešā daļa netiek piemērota, ja zeme tiek atsavināta saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Pieņemts: 29.09.2022.
Stājas spēkā: 01.01.2023.
Veikt grozījumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta pirmajā daļā, papildinot, ka vienotajā nodokļu kontā tiek iemaksāta FSN, un minētā panta septītajā daļā, norādot FSN kā izņēmumu valsts nodevām, kuras tiek iemaksātas valsts budžetā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos budžeta kontos.
Augstākā tiesa
Senāts atstāj negrozītu apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību no SIA „HOMBURG ZOLITUDE”
Pieņemts: 04.10.2022
Senāts vērtēja būvniecības ierosinātāja atbildību par citu būvniecības procesa dalībnieku pieļautajām kļūdām, norādot, ka lietas izskatīšanā piemērojamā agrākā Būvniecības likuma norma tieši noteica katra būvniecības procesa dalībnieka atsevišķu, nošķirtu atbildību par savu rīcību, kā to pareizi atzinusi arī apgabaltiesa. Senāts norādīja, ka apgabaltiesa pamatoti konstatēja, ka no likuma sistēmas un mērķa viedokļa redzams likumdevēja mērķis atbildību par to darbu kvalitāti, kas saistīti ar būvniecības procesu, noteikt tieši attiecīgajiem būvspeciālistiem, no kuriem (nevis no pasūtītāja) tiek prasīts profesionālo zināšanu apliecinājums (sertifikācijas veidā). Tādējādi atbildētāja kā būvniecības ierosinātāja nav atbildīga par cita būvniecības procesa dalībnieka pieļautu kļūdu ēkas būvprojekta izstrādē
Satversmes tiesa
Par Maksātnespējas likuma 169. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam
Pieņemts: 29.09.2022.
Stājas spēkā: 03.10.2022.
Maksātnespējas administratore tiek atcelta no amata bez atlīdzības, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 169.p 6. daļu. Administratore uzskata, ka norma neatbilst Satversmes 107.p
Tiesa secina, ka Maksātnespējas likuma 169.p 6. daļa atbilst LR Satversmei, jo:
- Likums pieņemts pienācīgā kārtā
- Pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis
- Izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai
- Nepastāv saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē.
