Pārskatu sagatavoja un jaunumus apkopoja jurista palīgs Kristiāns Dzerkaļs.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā
Nodots komisijai: 08.09.2022.
Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus Pan-Eiropas privāto pensiju produkta reģistrācijai un izplatīšanai Latvijā. Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2019/1238 prasību ieviešanu, kas paredz alternatīvu Latvijas pensiju sistēmas 3. līmenim, kas vērsts uz ilgtermiņu un pārnesamību, proti, PEPP plāns nerada izmaiņas esošajā Latvijas pensiju sistēmā, bet papildina to.
Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Nodots komisijai: 08.09.2022.
Likumprojekti ir izstrādāti, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu tiešu piemērošanu. Likumprojekti ir vienlaikus izstrādāti ar likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” un stāsies spēkā vienlaikus.
Enerģētika
Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā
Izsludināts: 31.08.2022.
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, konkrēti – elektroenerģijas galalietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, un attiecīgi noteikt laikā terminētu valsts atbalsta pasākumu – elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā, ko sedz no valsts budžeta līdzekļiem, lai mazinātu vispārējo pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi. Atbalsts neattiecas uz juridiskajām personām, kas ir valsts vai pašvaldību iestādes.
Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā
Izsludināts: 31.08.2022.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt atbalsta pasākumu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu, kā arī šī atbalsta administrējošo iestādi un atbalsta pasākuma finansēšanas kārtību.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Zemes pārvaldības likumā
Nodots komisijai: 08.09.2022.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisku regulējumu ar Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 718 “Par konceptuālo ziņojumu “Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā”” atbalstītajam zemes konsolidācijas otrajam risinājumam – zemes konsolidāciju īsteno bez tiešas valsts līdzdalības un realizē, pārkārtojot zemes vienību robežas atbilstoši vietējās pašvaldības apstiprinātajam zemes ierīcības projektam.
Grozījumi likumā ‘Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību’
Nodots komisijai: 08.09.2022.
Ja būves īpašnieks ir samaksājis lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām uz priekšu (avansā), bet būves īpašnieka vai zemes īpašnieka īpašumtiesības izbeidzas agrāk, kā veiktais apmaksas periods, zemes īpašniekam ir pienākums atmaksāt (atgriezt) būves īpašniekam saņemto maksu par periodu, kurā nepastāv zemes lietošanas tiesības starp būves un zemes īpašnieku.
Intelektuālais īpašums
Grozījumi Preču zīmju likumā
Nodots komisijai: 08.09.2022.
Likumprojekts izstrādāts, lai Preču zīmju likumā pārņemtu Preču zīmju direktīvas 45.panta nosacījumus, ietverot būtiskākos nepieciešamos grozījumus, kas turpmāk paredzēs iespēju ieinteresētajām personām vērsties ar iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu. Vienlaikus likumprojekts risina atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.
Vide
Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā
Nodots komisijai: 08.09.2022.
Likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu nirt ierobežotās teritorijās jūrā personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Dažādi
Grozījums likumā ‘Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu’
Grozījums likumā ‘Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi’
Grozījums likumā ‘Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos’
Iesniegti: 08.09.2022.
Komisijas rosinātās likumu izmaiņas paredz no šā gada 10. oktobra apturēt Latvijas un Baltkrievijas nolīguma par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, kā arī līguma par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos un līguma par gaisa satiksmi darbību. Līgumu darbību paredzēts apturēt līdz brīdim, kad Baltkrievijas Republika izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tas ir – pilnībā atlīdzina Ukrainai par tai nodarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Grozījumi Izglītības likumā
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā
Pieņemti 2. lasījumā: 08.09.2022.
Likumprojekts paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.
Pašvaldību likums
Pieņemti 3. lasījumā: 08.09.2022.
Likums noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras. Ar jauno likumu iecerēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.
Jaunais Pašvaldību likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā
Izsludināti: 09.09.2022.
Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, kas nostiprina Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm pilnīgu neatkarību no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas (autokefāla baznīca).
Augstākā tiesa
2022. gada 31. augusta Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. 12507003908, SKK-109/2022
Senāta Krimināllietu departaments, izskatot Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2021.gada 12.maija spriedumu, ar kuru Ludzas novada domes deputāts atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, atstāja to negrozītu. Senāts atzina, ka kasācijas sūdzības iesniedzējs nav atspēkojis apelācijas instances tiesas atzinumu, ka apsūdzētā darbībās nav Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
Senāts lēmumā norāda, ka, vērtējot pierādījumu pietiekamību, ņemams vērā Kriminālprocesa likumā noteiktais pierādīšanas standarts, kādā jābūt pierādītiem pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem. Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajā daļā noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Likumdevējs Kriminālprocesa likumā nav nostiprinājis izņēmumu, kas noteiktu citādu pierādīšanas standartu, konstatējot Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmetu. Tas nozīmē, ka Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmetu – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu objektu un tā gūšanas veidu – ir jāpierāda ārpus saprātīgām šaubām un nav pieļaujams konstatēt to pieņēmuma formā. Tādējādi, lai atzītu izvairīšanos no konkrēta nodokļa nomaksas par pierādītu, ņemams vērā Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajā daļā paredzētais pierādīšanas standarts, un Krimināllikuma 218. pantā paredzēto nozieguma priekšmetu nevar pamatot ar likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. panta otrajā daļā paredzēto prezumpciju, kad Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata, ja maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par normu, kas paredz maksātnespējas procesa administratoram nenoteikt atlīdzību gadījumā, ja viņš tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa
31. augustā Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu Nr. 2022-08-01 “Par Maksātnespējas likuma 169. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam”.
Lieta ierosināta pēc Evitas Kaužēnas pieteikuma. Viņa vairāk nekā divus gadus pildījusi administratora pienākumus juridiskās personas maksātnespējas procesā. Ar tiesas lēmumu Pieteikuma iesniedzēja no šo pienākumu pildīšanas atcelta Maksātnespējas likuma 20. panta pirmās daļas 7. punktā, kā arī 22. panta otrās daļas 1. un 2. punktā minēto iemeslu dēļ. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka saskaņā ar apstrīdēto normu viņai ir pilnībā liegtas tiesības saņemt samaksu par veikto darbu.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 107. pantam, jo viņas tiesības uz darba samaksu esot nesamērīgi ierobežotas.
