Materiālu sagatavoja jurista palīdze Hannelora Voiciša.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Meža likumā
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-949. Saskaņošana.
Mērķis ir izslēgt no Meža likuma ārkārtējās situācijas izsludināšanu meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatības ierobežošanai, jo ja Meža likuma 27. pantā tiek saglabāta ārkārtējā situācija meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai, nākotne netiks nodrošināta efektīva meža aizsardzības pasākumu īstenošana meža kaitēkļu un slimību apkarošanai un ierobežošanai, kā arī par meža nozares kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumi būs jāpieņem Ministru kabinetam, nevis nozares atbildīgajām institūcijām un ekspertiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumos Nr. 816 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-656. Saskaņošana.
Lai nodrošinātu brīvu konkurenci iepirkumu procedūrās nacionālā līmenī, nepieciešams saglabāt iespēju identificēties Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras izsniegtos elektroniskās identifikācijas līdzekļu. Noteikumu projekta mērķis ir precizēt nosacījumus identifikācijai EIS.
Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība
Noteikumu projekta Nr.: 21-TA-871. Saskaņošana.
Tiek paredzēts noteikt prasības tādu satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, kas ir ārpus “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību” tvēruma un kuriem nepiemēro prasības par vides trokšņa stratēģisko kartēšanu un rīcības plānu izstrādi, kā arī precizēt vides trokšņa robežlielumu piemērošanu.
Strīdu risināšana
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-798. Izstrāde (Publiskā apspriešana)
Mērķis paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā. Atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Atbilstoši pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasībām.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 294/Lp14. Nodots komisijai: 27.04.2023.
Mērķis papildināt Kriminālprocesa likuma 14. pantu ar 4.1 , nosakot, ka “Kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību ģimenē, vajāšanu ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem“.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 21-TA-600. Saskaņošana.
Likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi, lai:
- 1) Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību;
- 2) Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
- 3) Precizētu terorisma definīciju.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 212/Lp14. Izsludināts: 26.04.2023.
Informācija dienesta vajadzībām tiks noteikta kā ceturtā valsts noslēpuma objekta kategorija, tāpēc ir nepieciešams precizēt Krimināllikuma 95., 200., 329. un 330. pantu, lai skaidri definētu, ka informācija dienesta vajadzībām joprojām ietilpst šo pantu tvērumā kā neizpaužama informācija, kā izņēmumu nosakot, ka normas neattiecas uz konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu informāciju (izdalot divas grupas: 1) informācija dienesta vajadzībām un 2) konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena informācija).
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 245/Lp14. Nodots komisijai: 27.04.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot; kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu, kuram ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.
Grozījumi Civillikumā
Likumprojekta Nr.: 235/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 27.04.2023.
Civillikuma 149. un 156. pantā atšķiras noteiktais divu gadu termiņa tecējuma sākums, tāpēc tiek noteikts, ka tiesām ir iespēja CL 149. panta ceturto daļu tulkot plašāk, t.i., pēc analoģijas ar CL 156. panta ceturto daļu, tādējādi aizpildot konstatēto likuma robu. Savukārt, tiesu rīcība, konstatējot, ka prasība celta, pārkāpjot prekluzīvo termiņu, visbiežāk ir atbilstoša iedibinātajai praksei, t.i., tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 2.punktā noteikto.
Grozījuma likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”
Likumprojekta Nr.: 236/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 27.04.2023.
Noteikts, ka likumu nepieciešams papildināt ar 28. pantu šādā redakcijā: “Pilngadīgs bērns, kuram pastāvēja termiņa ierobežojums apstrīdēt paternitātes pieņēmumu tiesā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ir tiesīgs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no grozījuma Civillikuma 149. pantā par termiņu sākuma maiņu paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai spēkā stāšanās.“
Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā
Likumprojekta Nr.: 255/Lp14. Iesniegts: 03.05.2023. (nodots komisijai)
Ar attiecīgo grozījumu tiks vienkāršots un atvieglots mehānisms pašvaldības policijai reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par sabiedriskās kārtības traucēšanu ar skaļas mūzikas atskaņošanu publiskās izklaides vietās un piemērot administratīvo sodu juridiskām personām par sabiedriskās kārtības traucēšanu, tajā skaitā par trokšņu radīšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru.
Banku un finanšu tiesības
Grozījumi Ieguldījuma aizsardzības likumā
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-1524. Saskaņošana.
Mērķis ir atsevišķu “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām” normu precizēšana, kā arī tehniska rakstura precizējumi tiesību normas skaidrībai, tai skaitā, lai salāgotu tiesību normas ar Noguldījumu garantiju likumu, Finanšu tirgus instrumentu likumu u.c. finanšu sektora normatīvajiem aktiem.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-759. Saskaņošana.
Mērķis ir paredzēt regulējumu rīcībai ar valsts vai pašvaldību zemesgabaliem zem privatizētajam dzīvojamām mājām pēc dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanas, lai nodrošinātu taisnīgumu un privatizēto dzīvojamo māju īpašnieku tiesības un leģitīmās intereses.
Enerģētika
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-419. Pieņemts 1. lasījumā: 27.04.2023.
Likumprojekts nepieciešams, lai ieviestu Eiropas Savienības Padomes regulā 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai noteiktās normas. Mērķis ir ieviest daļu Regulā 2022/1854 noteiktās normas, kā arī noteikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un atļaut pārvades sistēmas operatoram veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-803. Saskaņošana.
Mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma valsts atbalsta finansēšanas modeļa maiņai, kas paredz, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente turpmāk tiks segta no valsts budžeta. Ar šo noteikumu projektu tiek noteikta kārtībā, kādā no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem.
Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-340. Saskaņošana.
Mērķis ir precizēt kārtību, kādā elektroenerģijas sistēmas operators informē zemes īpašnieku par elektrolīniju aizsargjoslā esošo potenciāli apdraudošo koku ciršanu, saziņai arī elektroniskās saziņas formātu, tādējādi nodrošinot operatīvāku komunikāciju un zemākas informēšanas izmaksas.
Nodokļu tiesības
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu“
Likumprojekta Nr.: 22-TA-2326. Iesniegts: 03.05.2023. (nodots komisijai)
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību un aktualizēt spēkā esošās redakcijas attiecībā uz personām, kuras saņem vecāku pabalstu, attiecībā uz minimālo obligāto iemaksu veikšanu (personu loku, par kurām nav jāveic šīs iemaksas, iemaksu veikšanas un pārrēķinu veikšanas terminiem) un to administrēšanas kārtību, kā arī attiecībā uz darba samaksas izmaksas kārtību, ja to veic persona, kura darba devējam ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi.
Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-639. Saskaņošana.
Mērķis ir pilnveidot nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī mazināt kļūdaini veikto maksājumu skaitu. Noteikumu projekts ir izstrādāt, lai noteiktu ieņēmumu veidus, kurus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžetā ieņēmumos uzskaita nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas kontā, kā arī kārtību, kādā šos nenodokļu ieņēmumu veidus ieskaita valsts pamatbudžetā ieņēmumos un veic to atmaksu.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Noteikuma projekta Nr.: 22-TA-3196. Saskaņošana.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos. Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.
Transports
Grozījuma Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr. 1000 “Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” publisko maksas pakalpojumu cenrādis”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-72. Pieņemts: 02.05.2023.
Mērķis ir aktualizēt cenu valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcijas“ pakalpojumiem atbilstoši pakalpojumu izpildes faktiskajām izmaksām.
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 429 “Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-158. Saskaņošana.
Noteikumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Komisijas 2022. gada 16. decembra deleģēto Direktīvu 2023/544/ES, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem prasības attiecībā uz atbrīvojumiem svina izmantošanai alumīnija sakausējumos mehāniskai apstrādei, vara sakausējumos un dažās akumulatoru baterijās.
Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-3214. Saskaņošana.
Mērķis ir, lai, veicot izstrādājumu un bīstamo kravu sagatavošanu pārvadāšanai ar gaisa kuģi un pārvadāšanu ar gaisa kuģi, tiktu vienveidīgi piemērotas prasības, kas noteiktas 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 18. pielikumā, Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dokumentā “Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu” un Komisijas Regulas Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 216/2008.
Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2107. Saskaņošana.
Mērķis:
- Nodrošināt “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2021/1187 par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu” prasību pārņemšanu;
- Nodrošināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansiālā atbalsta nosacījumus atbilstoši “Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas Nr. 1316/2013 un Nr. 283/2014” panta 6. punkta b) apakšpunktam.
Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Likumprojekta Nr.: 22-TA-424. Saskaņošana.
Mērķis ir saskaņot Autopārvadājuma likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu, precizēt administratīvās atbildības normas attiecībā uz kravu pārvadājumiem, papildināt administratīvās atbildības normas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes prasību pārkāpumiem, kabotāžas pārvadājumu un tahogrāfu izmantošanas pārkāpumiem, par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.
Dažādi
Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 1.februārā noteikumos Nr. 96 “Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes”
Likumprojekta Nr.: 22-TA-2622. Pieņemts: 02.05.2023.
Mērķis ir precizēt kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas, nosakot, ka visas ar paraugu saistītās darbības (izņemšana, pārvietošana, iznīcināšana) tiek dokumentāri fiksētas un tiek apliecinātas ar parakstiem, nenosakot informācijas detalizācijas pakāpi (katra iestāde pati izlemj to, kāda informācija aktā būtu jānorāda).
Precizētā kārtība ļaus tirgus uzraudzības iestādēm ne tikai pieprasīt un saņemt preču paraugus, bet tos saņemt bez maksas, tostarp tirgus uzraudzības iestādes varēs veikt kontrolpirkumus, lai novērtētu preču drošuma prasības un atbilstības novērtēšanu objektiem un potenciālajiem riskiem, kuri var apdraudēt cilvēka veselību, drošību, vidi vai citas sabiedrības intereses.
Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-3588. Stājies spēkā: 02.05.2023.
Sakarā ar to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra pieņemto Regulu 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas Nr. 1889/2005 atcelšanu, ir nepieciešams nodrošināt skaidru Regulas Nr. 2018/1672 piemērošanu, veicot likumā grozījumus.
Grozījumi Repatriācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-151. Iesniegts: 03.05.2023. (nodots komisijai)
Likumprojekta mērķis ir samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Likumprojekta Nr.: 23-TA-152. Iesniegts: 03.05.2023. (nodots komisijai)
Likumprojekts Nr.:23-TA-185 . Iesniegts: 03.05.2023. (nodots komisijai)
Mērķis pārtraukt Repatriācijas likuma darbību, jo faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst Likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē, tādējādi arī samazinot apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai. Līdz ar to likumprojektā noteikts, ka Repatriācijas likumu būtu jāatzīst par spēku zaudējušu no 2028. gada 1.jūlija, vienlaikus likumprojektā “Grozījumi Repatriācijas likumā” (23-TA-151) paredzot jau no 2024. gada 1. janvāra izslēgt normas, saskaņā ar kurām personas var pieprasīt repatrianta statusu.
Muitas deklarācijas papildu datu elementu aizpildīšanas un dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-403. Saskaņošana.
Mērķis ir pielāgot normatīvā regulējuma prasības saistībā ar muitas deklarāciju aizpildīšanu atbilstoši precizētajām Eiropas Savienības regulu prasībām, proti, tika noteikta, ka ir jānodrošina muitas deklarācijas noformēšana atbilstoši Regulas Nr. 2015/2446 B pielikumā noteiktajam un atbilstoši Komisijas 2020. gada 30. jūlija Īstenošanas regulas 2020/1197, ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulu 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā I pielikuma C daļas 1. tabulas iedalījumā noteiktajam.
Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”
Noteikuma projekta Nr. 22-TA-3632. Saskaņošana.
Mērķis ir:
- Pārskatīt takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam. Vienlaikus šīs takses tiks noapaļotas, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka;
- Pārskatīt takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem;
- Iekļaut līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
Apdraudējuma novēršanas kārtība nacionālajai drošībai nozīmīgāk komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-3420. Saskaņošana.
Mērķis noteikt kārtību, kādā īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulā 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai noteikto sadarbības mehānismu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, kā arī informācijas un pieteikumu iesniegšanas kārtību un attiecīgo lēmumu pieņemšanas kārtību.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam
Ierosināts: 02.05.2023
Satversmes tiesas 3. kolēģija 2023. gada 2. maijā ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”.
Kriminālprocesa likuma (KPL) 124. panta sestā daļa noteic, ka kriminālprocesa un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšana priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.
Atbilstoši KPL 125. panta trešajai daļai uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūti, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājiem dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.
KPL 126. panta 3.1 daļa nosaka, ka “Ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticama ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu”.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā ar apstrīdētajam normām personai uzlikts nesamērīgs un neizpildāms pienākums pierādīt tai piederošo finanšu līdzekļu likumīgo izcelsmi. Likumdevējs neesot noteicis pietiekamas procesuālās tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, lai persona varētu aizstāvēties pret mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Tādā veidā Pieteikuma iesniedzēja tiekot nostādīta būtiski neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar procesa virzītāju. Kā arī, lai gan process par noziedzīgi iegūtu mantu nav vērsts uz personas vainas konstatēšanu, par Pieteikuma iesniedzēju tiekot izteikts vērtējums kā par personu, kura ir vainīga noziedzīgā nodarījumā. Proti, apstrīdētās normas pieļaujot to, ka personai, kas likumā noteiktā kārtībā vēl nav atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, prezumētas saistības ar šādu noziedzīgu nodarījumu dēļ tiek atņemta viņas manta.
Lietas sagatavošanas termiņš: 2023. gada 2. oktobris
Ierosināta lieta “Par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam” pēc Senāta pieteikuma (pieteikums Nr. 48/2023)
Ierosināts: 25.04.2023
Satversmes tiesas 1. kolēģija 2023. gada 25. aprīlī ierosināja lietu “Par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma noteic, ka tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.
Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta Nr. A420294917, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par vecuma pensijas piešķiršanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atteikusi viņai pensijas piešķiršanu, pamatojoties uz apstrīdēto normu. Proti, tā konstatējusi, ka persona nedzīvo Latvijā un tādēļ neatbilst visiem apstrīdētajā normā ietvertajiem nosacījumiem, lai viņai piešķirtu valsts sociālās apdrošināšanas pensiju. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz valsts vecuma pensijas piešķiršanu tikai Latvijas teritorija dzīvojošai personai, neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no brīža, kad persona ir izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs – pirms vai pēc Latvijas pensijas pieprasīšanas un piešķiršanas.
Lietas sagatavošanas termiņš: 2023. gada 25. septembris
Augstākā tiesa
Krimināllietu departamenta lietas
Spiegošanā apsūdzētajam stājas spēkā notiesājošs spriedums un 15 gadu cietumsods
Lietai ir slēgts lietas statuss.
Senāta Krimināllietu departaments 27.aprīlī, izskatot apsūdzētā un aizstāvju kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 17.augusta notiesājošais spriedums apsūdzībā par spiegošanu. Senāts atzina Rīgas apgabaltiesas nolēmumu par tiesisku un pamatotu. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā apsūdzētajam piespriestā brīvības atņemšana uz 15 gadiem. Ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtu mantu atzīta un konfiscēta kratīšanā izņemtā un arestētā nauda 14 910 euro, 11 948 USD un 200 CAD.
Izskatāmajā lietā Rīgas tiesas apgabala prokuratūra bijušajai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra amatpersonai cēla apsūdzību par sešu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu – par spiegošanu, kā arī par pornogrāfisku materiālu apriti, šaujamieroča un sprāgstvielas glabāšanu bez atļaujas. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais ilgstoši nelikumīgi vāca un nodeva ārvalstij ziņas, kas ir valsts noslēpums, un neizpaužamas ziņas. Laika posmā no 2000. gada līdz 2006. gadam apsūdzētais tikās ar ārvalsts izlūkdienesta pārstāvjiem un nodeva savāktās ziņas. Ziņu nonākšana Krievijas izlūkdienestu rīcībā radīja apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, norādīja prokuratūra.
Senāts konstatēja, ka apsūdzētais kasācijas sūdzībā atkārtojis apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.
Senāts par nepamatotu atzina apsūdzētā un viņa aizstāvju kasācijas sūdzībās pausto, ka aizliegums iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem pārkāpa apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu. Aizstāvības pusei tika atklāti visi valsts apsūdzības rīcībā esošie pierādījumi, tādējādi apsūdzētais saņēma pilnīgu informāciju par savāktajiem pierādījumiem, ar kuriem pamatota apsūdzība, un apsūdzētais varēja efektīvi realizēt savas tiesības uz aizstāvību, izteikties par faktiem un tiesību jautājumiem.
Tāpat apelācijas instances tiesa nav pārkāpusi apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Senāts konstatēja, ka apelācijas sūdzībās šāds lūgums nebija izteikts. Izvērtējot konkrētos lietas apstākļus, Senāts atzīst, ka kriminālprocesā netika pieļauta dīkstāve un kriminālprocesa virzība notikusi, ievērojot kriminālprocesa apjomu un procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu.
Tāpat Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi apsūdzētā kasācijas sūdzībā norādīto argumentu par arestēto naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu un atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētajam piederošā skaidrā un bezskaidrā nauda iegūta spiegošanas rezultātā.
Administratīvo lietu departamenta lietas
Senāts atzīst par nepamatotu Valsts ieņēmuma dienesta secinājumu par nekustamā īpašuma dāvinājumu saimnieciskās darbības ietvaros
Lieta Nr. SKA-79/2023 (A420174919)
Senāta Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu saistībā ar nekustamā īpašuma dāvinājuma darījumu. Senāts atzina par nepamatotu Valsts ieņēmumu dienesta secinājumu, ka dāvinājums laulātajai noticis pieteicēja saimnieciskās darbības ietvaros.
Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka pieteicēja īpašumā bija nekustamais īpašums, kurš tika izmantots saimnieciskajā darbībā, izīrējot tajā esošos dzīvokļus. Pieteicējs šo nekustamo īpašumu uzdāvināja savai laulātajai. Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka dāvinājums ir noticis saimnieciskās darbības ietvaros, tāpēc dāvinājums nav atbrīvojams no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to dienests aprēķināja pieteicējam budžetā maksājamo nodokli un nokavējuma naudu.
Senāts lietā risināja strīdu par likuma normas piemērošanu, atbilstoši kurai, gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dāvanas no fiziskajām personām pilnā apmērā, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros.
Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka nekustamā īpašuma dāvināšana nav notikusi saimnieciskās darbības ietvaros. Apstāklis, ka pieteicējs strīdus nekustamo īpašumu ir izmantojis saimnieciskajā darbībā, nenozīmē, ka tādējādi visi ar šo īpašumu saistītie darījumi atzīstami par darījumiem saimnieciskās darbības ietvaros.
Senāts spriedumā norāda, ka katrs gadījums ir vērtējams individuāli, jo tikai šāda izvērtējuma rezultātā ir iespējams nonākt pie pareiza secinājuma, vai dāvinājums ir noticis saimnieciskās darbības ietvaros. Līdz ar to Senāts secināja, ka viens pats apstāklis, ka pieteicējs ir uzdāvinājis tādu nekustamo īpašumu, kas izmantots pieteicēja saimnieciskajā darbībā, nav pietiekams, lai atzītu, ka tādējādi dāvinājums ir noticis saimnieciskās darbības ietvaros. Šis apstāklis ir vērtējams kopsakarā ar pārējiem lietā noskaidrotajiem apstākļiem.
Tiesai no jauna jāvērtē strīds par daudzdzīvokļu nama iekšpagalma izmantošanu automašīnu novietošanai
Lieta Nr. SKA-92/2023 (A42030701)
Senāta Administratīvo lietu departaments 28.aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums par Rīgas domes lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu daudzdzīvokļu nama iekšpagalma izmantošana automašīnu novietošanai atzīta par patvaļīgu būvniecību, aizliedzot to šādam mērķim izmantot. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Senātam izskatāmajā lietā izšķiramais jautājums bija par to, vai jebkurš laukums pie daudzdzīvokļu mājas, kurā tiek novietotas automašīnas, ir uzskatāms par inženierbūvi, kura izbūvei un ekspluatācijai nepieciešama būvatļauja.
Pieteicējs – attiecīgās mājas dzīvokļa īpašnieks – uzskata, ka, tā kā automašīnu novietošana konkrētajā gadījumā nav primārais iekšpagalma izmantošanas veids, bet paredzēts dažādām sadzīviskām vajadzībām, tostarp automašīnu novietošanai, tad tas nav uzskatāms par inženierbūvi – autostāvvietu.
Vispārīgi Senāts spriedumā piekrīt apgabaltiesas secinātajam, ka autonovietnes izveide, paredzot vai pielāgojot kādu teritoriju automašīnu regulārai novietošanai un tādējādi nosakot šīs teritorijas primāro izmantošanu, ir uzskatāma par būvniecību. Tomēr ir pārlieku formāli un būvniecību regulējošo normu jēgai neatbilstoši uzskatīt, ka jebkura vieta, kurā tiek novietota automašīna, automātiski kļūst par autostāvvietu tieši būvniecību regulējošo normu izpratnē.
Iekšpagalms konkrētajā gadījumā ir vēsturiskas apbūves rezultātā veidojusies privāta, vienīgi dzīvojamās mājas kopīpašniekiem pieejama slēgta teritorija. Iekšpagalmā arī izvietoti atkritumu konteineri, tiek novietoti bērnu rati. Tādējādi iekšpagalms – slēgta privātīpašuma daļa – atbilstoši īpašnieku gribai kalpo dzīvojamās mājas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, un viena no šādām vajadzībām ir arī nepieciešamība novietot automašīnas konkrētajā teritorijā.
Konkrētajā gadījumā, lai nodrošinātu iespēju iekšpagalmā novietot automašīnas, fiziski nav veikti būvdarbi. Teritorijas daļa, kurā tiek novietotas automašīnas, nav fiziski norobežota ar kādiem objektiem. Tāpat iekšpagalmā nav ierobežota ne gājēju pārvietošanās, ne arī veikti kādi citi pasākumi ar mērķi noteikt, ka konkrēta teritorija primāri izmantojama vienīgi automašīnu novietošanai.
Tas, vai regulāra automašīnas novietošana kādā teritorijā ir uzskatāma par autostāvvietas izveidi būvniecību reglamentējošo normu izpratnē, katrā situācijā ir nosakāms, izvērtējot konkrētos apstākļus un paturot prātā nepieciešamību būvniecību regulējošās normas piemērot saprātīgi.
Atzīst par pamatotu lēmumu nepiešķirt slimības pabalstu, ja darba pienākumi kapitālsabiedrībā veikti bez atlīdzības
Lieta Nr. SKA-234/2023 (A420231320)
Senāta Administratīvo lietu departaments 28.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par slimības pabalsta piešķiršanu. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai, kā arī slimības dēļ viņš nebija zaudējis ienākumus.
Izskatāmajā lietā pieteicēja darba ņēmēja statuss bija reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim un viņš savus pienākumus kapitālsabiedrībā veica bez atlīdzības.
Senātā bija izšķirams jautājums par to, kādiem priekšnoteikumiem ir jāpastāv, lai personai būtu tiesības uz slimības pabalstu.
Tā kā pieteicējs pienākumus kapitālsabiedrībā veica bez atlīdzības, nepastāvēja viens no priekšnoteikumiem slimības pabalsta piešķiršanai – nav konstatējams ienākumu zaudējums darbnespējas dēļ. Senāts atzīst, ka apgabaltiesa pareizi secināja, ka pieteicējam nav tiesību uz slimības pabalstu, jo pieteicējs neatbilst kritērijam par ienākumu zaudējumu darbnespējas dēļ (kas pats par sevi jau ir šķērslis slimības pabalsta piešķiršanai), kā arī pieteicējs nebija sociāli apdrošināts slimībai strīdus darbnespējas laikā.
