Attiecībā uz valstij tieši vai netieši piederošām kapitālsabiedrībām valdībai ir divi virsuzdevumi – nodrošināt pēc iespējas efektīvu attiecīgo resursu izmantošanu, t.i. nodrošināt, ka attiecīgās kapitālsabiedrības nes iespējami lielāko labumu (dividendes, vērtības pieaugumu) valsts budžetā, kā arī nodrošināt attiecīgo valsts stratēģisko interešu īstenošanu.
Jau sen ir skaidrs, ka, lai arī LMT un “Tet” strādā ar peļņu, pie esošās uzņēmumu struktūras valdība augstāk minēto uzdevumu par iespējami lielāka labuma nodrošināšanu valsts budžetam (lasi: Latvijas iedzīvotājiem) nespēj nodrošināt. Līdz šim fakts, ka abiem uzņēmumiem ir izdevies nodrošināt caurmērā labu izaugsmi un peļņu, ir zināmā mērā ļāvis valdībai neskaitāmas reizes atlikt jebkādu būtisku lēmumu pieņemšanu attiecībā uz LMT un “Tet” nākotni: no “vienkāršā” vēlētāja skatupunkta taču abi uzņēmumi ir ļoti veiksmīgi un, piemēram, abu uzņēmumu veiktās paralēlās investīcijas savstarpēji konkurējošos projektos un to ekonomiskais neizdevīgums taču nav tik labi publiski redzams, nedz arī vērotājam no malas viegli izrēķināms. Tomēr šobrīd šķiet, ka var strauji tuvoties laiks, kad tas tā īsti vairs nestrādās.
Dinamiskā tehnoloģiju attīstība visā pasaulē liek komunikāciju operatoriem veidot uzņēmumus, kuros apvienoti pēc iespējas plaša spektra fiksētie un mobilie telekomunikāciju resursi, un tā ir nevis vakardienas tendence, bet tendence nu jau vairāku gadu garumā. Tikai šādā veidā iespējams visātrāk un ar pēc iespējas optimālām izmaksām adaptēt un piedāvāt klientiem minētās tehnoloģiju attīstības rezultātā radītu jaunu pakalpojumu iespējas, tādējādi saglabājot konkurētspēju un uzņēmumu vērtības pieaugumu ilgtermiņā.
Ar pilno Sorainen vadošās partneres Evas Berlaus viedokļrakstu varat iepazīties šeit.
