Strauji pieaudzis eksports uz trešajām valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Daļu no tā varētu skaidrot ar pārorientēšanos uz citiem tirgiem Krievijas sāktā kara dēļ, bet Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka patiesais eksporta pieauguma iemesls ir Krievijai piemēroto sankciju apiešana. Izskanēja aicinājumi meklēt risinājumus, lai to pārtrauktu.
Kriminālprocesu skaits par sankciju apiešanu būtiski audzis. Kompetentās iestādes norāda, ka to ir vairāki simti, pieņemti arī vairāki. Taču Krievija joprojām saņem preces pa aplinkus ceļiem.
Fonds “Uzņēmēji mieram” šādas ziņas saņem arī no kolēģiem Ukrainā. “Viņi apbēdināti sūta ziņas, ka optiskie tēmekļi, duālās izmantošanas priekšmeti iet no Polijas uz Krieviju caur Baltkrieviju,” norādīja fonda “Uzņēmēji mieram” pārstāvis .
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē apstiprināja, ka tā notiek. Vēl viens piemērs – luksuss automašīna, ko vispirms piereģistrē valstī, kurā to ieved, un jau brīdi vēlāk tā tiek piereģistrēta Krievijā, kur tā nedrīkstēja nonākt.
“Ja šo situāciju vēlas atrisināt pēc būtības, sankcionēto preču sarakstam jābūt vienam. (..)
Attiecībā uz Krieviju ir sankcionēts vairāk nekā 4000 preču. Attiecībā uz Baltkrieviju – 1300. Tātad ir vesela virkne preču, kuras nevar vest uz Krieviju, bet var vest uz Baltkrieviju,” sacīja VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Sankciju apiešana notiek, eksportējot uz Centrālāzijas valstīm
Sankciju aizliegums tiek apiets, arī eksportējot uz Centrālāzijas valstīm, caur kurām preces nonāk galamērķī – Krievijā.
Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervīns Labanovskis (“Progresīvie”) norādīja, ka komisijas sēdē konstatēts, – nav instrumentu, kā saukt pie atbildības tieši tās valsts pilsoņus vai tās valsts uzņēmējus. “Un šis ir jautājums, kas mums Eiropas Savienības (ES) līmenī būtu jāpaceļ,” pauda Labanovskis.
Latvijā par galveno iestādi sankciju jautājumos no 1. aprīļa noteikts Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Arī te redz robus, kas jāaizpilda, vienojoties politiski ES līmenī. Vienlaikus FID norādīja, ka daļa nepilnību ir novērsta.
“Šie politiskie risinājumi ir vairāki. Šobrīd ir aizliegts preču tranzīts, dažu preču tranzīts caur Krieviju uz trešajām valstīm Centrālāzijā. Tātad vairākas preces ir tādas, ko šobrīd vairs nevar vest caur Krieviju, jo bija konstatēts, ka šīs preces var pazust pa ceļam, braucot uz Kazahstānu,” skaidroja FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Top ES direktīva par sodu poltiku saknciju pārkāpējiem
FID norādīja, ka pašlaik top direktīva, lai ES līmenī vienādotu sodu politiku attiecībā uz sankciju pārkāpšanu.
FID ieskatā ir jābūt iespējai gan uzņēmējus brīdināt par riskiem neapzināti pārkāpt sankcijas, gan arī krimināltiesiski sodīt, ja sankcijas pārkāptas tīši.
Otrdien, 12. martā, Eiropas Parlaments paziņoja, ka pieņēmis jaunus noteikumus, lai saskaņotu ES sankciju izpildi visās dalībvalstīs.
Jaunais likums noteiks vienotu definīciju sankciju pārkāpšanai un ietver, piemēram, līdzekļu neiesaldēšanu, ceļošanas aizlieguma vai ieroču embargo neievērošanu, līdzekļu pārskaitīšanu personām, uz kurām attiecas sankcijas, vai darījumu veikšanu ar valsts struktūrām valstīs, kurām piemērotas sankcijas. Par sodāmu pārkāpumu kļūs arī finanšu pakalpojumu vai juridisko konsultāciju sniegšana ar mērķi palīdzēt pārkāpt sankcijas.
Direktīva arī definē sankciju apiešanu un nodrošina, ka tas ir sodāms pārkāpums. Piemēri ietver iesaldējamo līdzekļu slēpšanu vai pārsūtīšanu, īpašuma patieso īpašnieku slēpšanu un vajadzīgās informācijas nesniegšanu. Likums nosaka, ka humānā palīdzība vai cilvēku pamatvajadzību atbalstīšana nav uzskatāma par sankciju pārkāpumu.
Pilnais raksts un LTV1 ziņu sižets pieejams šeit.
