2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu par 50% pieaugusi uzņēmēju vēlme apvienoties, secinājusi Konkurences padome (KP). Kopumā KP pērn saņemts 21 apvienošanās ziņojums un izvērtētas 24 uzņēmumu apvienošanās, tajā skaitā trīs, kas paziņotas 2022. gadā. Visos gadījumos pieņemts lēmums atļaut apvienošanos, un pieņemto lēmumu skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu ir pieaudzis par 70%.

Lielākā uzņēmumu vēlme apvienoties identificēta 2023. gada izskaņā, kad KP atļāva desmit apvienošanās. 38% no visiem 2023. gada pieņemtajiem lēmumiem bija saistīti ar konkurējošu tirgus dalībnieku vēlmi apvienoties jeb horizontālās attiecībās esošiem uzņēmumiem. Trešdaļa no visiem lēmumiem pieņemta par uzņēmumiem, kuru starpā nav konstatētas ne horizontālas, ne vertikālas saiknes. Tāpat katra piektā apvienošanās notika starp vertikālas attiecībās esošiem uzņēmumiem jeb tādiem, kas darbojas dažādos piegādes ķēdes līmeņos.

Uzņēmumu apvienošanās skārusi dažādas nozares un tirgus

Apvienošanās procesi notikuši dažādās nozarēs, kopumā ietekmējot 42 tirgus,

piemēram, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, finanšu tirgu, biroja tehnikas, plastmasas un elektronikas ražošanu, kravu pārvadājumus, veselības aprūpi, elektroenerģiju un siltumenerģiju, automobiļu un to rezerves daļu pārdošanu, elektroierīču remontu un citus tirgus.

Ietekmēto tirgu skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu ir pieaudzis par 75%, secinājusi KP.

21 apvienošanās lieta noslēdzās pirmajā fāzē, savukārt trīs lietās tika veikta padziļināta izpēte jeb otrās fāzes apvienošanās. Vidējās izpētes ilgums pirmās fāzes apvienošanām bija 23 dienas, savukārt otrās fāzes apvienošanām – 121 diena.

KP Ekonomiskās analīzes un apvienošanās departamenta direktors Artūrs Kuka stāstīja, ka atļauja apvienoties nepieciešama tikai tādos gadījumos, ja uzņēmumu kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums bijis ne mazāks par 1,5 miljonu eiro katram. Kā piemērus viņš nosauca trīs uzņēmumu apvienošanās gadījumus, kas tika vērtēti pērn.

Lielākie uzņēmumu apvienošanās darījumi

“”Latvijas Mobilais telefons” iegādājās vairākas tehnikas servisa remonta pakalpojumu veicējus, tāpat gada beigās noslēdzās apvienošanās, kur “Centrālā laboratorija” iegādājās “NMS” laboratorijas. Darījums, kur “Latvijas naftas” degvielas uzpildes stacijas nonāca tagad zem “Kool” zīmola.

Tas var būt saistīts ar to, ka uzņēmēji vienkārši prognozēja, ka šis ir tas laiks, kad investēt un paplašināt darbību, jo sagaidāms, ka ekonomika varbūt augs vai konkrētais tirgus ir perspektīvs.

Teiksim tā, lielākām holdingkompānijām ir kaut kāds portfelis, ko viņi cenšas paplašināt, diversificēt dažādos virzienos. Tā mūsu loma tajā procesā ir pārliecināties, vai tā apvienošanās, ko plāno tirgus dalībnieki, neradīs negatīvas sekas konkurencei, vai neizveidosies monopols vai kaut kādā veidā citādi būtiski nekaitēs konkurences procesam. Tas ir tas, ko mēs arī pārbaudām, kad mums šo ziņojumu iesniedz un kad mēs veicam tālāku izpēti,” skaidroja Kuka.

“Luminor bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš vērtēja, ka uzņēmumu apvienošanai ir vairāki ieguvumi, piemēram, tas ļauj paplašināt ražošanu un iekarot lielāku tirgus daļu, sasniegta lielāka pievienotā vērtība.

“Manuprāt, pārņemšanas darījumu skaits pieaug tad, kad ir liela ekonomiskā aktivitāte. Tad, kad ir liels optimisms finanšu tirgos, uzņēmumi varbūt aktīvāk meklē, kā palielināt darbības apjomus. Tādos brīžos arī var būt pieejams vieglāk finansējums un parasti šādiem nolūkiem naudu vieglāk aizņemties tad, kad ir samērā laba ekonomiskā situācija. Kad ir krīze, tad vispār visi kļūst piesardzīgāki, arī aizdevēji var kļūt piesardzīgāki. Šie darījumi droši vien ir tomēr paaugstināta riska darījumi. Bet tajā pašā laikā noteikti apstāklis, kas var šos pārņemšanas un apvienošanās darījumu veicināt, ir nepieciešamība samazināt izmaksas. Varbūt, ka apvienošanās vai ļaušanās, ka tevi pārņem cits uzņēmums, dažkārt ir risinājums,” vērtēja ekonomists.

Eva Berlaus – uzņēmumi jūtas droši par nākotni

“Sorainen” vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus skaidroja, ka 2022. gadā ekonomiku, tai skaitā uzņēmumu apvienošanos, visvairāk ietekmēja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, augstā inflācija un citi ekonomiskie faktori.

“Darījumu skaitu parasti regulē, pirmkārt, ekonomikas izaugsme. Otrkārt, situācija katrā konkrētā nozarē un katrā konkrētā tirgū. Piemēram, ja kādā nozarē ir ļoti daudz, bet maza izmēra uzņēmumi, tad var normāli sagaidīt, ka notiks agri vai vēlu šādu uzņēmumu apvienošanās, jo ātrāku izaugsmi var nodrošināt tieši ar apvienošanos. Ja notiek aktivitāte tirgū, tas nozīmē, ka uzņēmumi visdrīzāk jūtas diezgan pārliecinoši par nākotni, jo apvienošanās ir gan process, gan izmaksas, ka viņi redz jēgu tos ieguldījumus veikt.

Tas nozīmē, ka, ja apvienošanās notiek vairāk, visdrīzāk, uzņēmumi pagājušajā gadā ir jutušies drošāki par nākotni un par ekonomiku, kas ir laba zīme,” norādīja Berlaus.

Pērn KP nevienu lēmumu par aizliegumu uzņēmumiem apvienoties nav pieņēmusi. Jau pieminētajam uzņēmumam “Kool Latvija”, kas iegādājās vairāk kā 50 degvielas uzpildes stacijas ar zīmolu “Latvijas nafta”, KP ieteica nepirkt degvielas uzpildes staciju Rūjienā, lai nesamazinātu konkurenci. Uzņēmums tā arī darīja un apvienošanās tika atļauta.

Lai nodrošinātu kvalitatīvāku un ātrāku lietas izpēti, KP sniedz konsultācijas uzņēmumiem pirms ziņojuma sniegšanas. 2023. gadā konsultācijas uzņēmumiem vai to juridiskajiem pārstāvjiem tika sniegtas 58% no apvienošanās lietām, kopā aizvadot 236 konsultāciju stundas. Salīdzinājumā ar 2022. gadu sniegto konsultāciju intensitāte ir palielinājusies par 321%.