Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas ieceri noteikt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
Banku neplānoti lielo peļņu daļēji izmantot valsts vajadzību labā mūsu kaimiņi attapa jau pavasarī. Lietuvā noteiktu laiku piemērots solidaritātes jeb virspeļņas nodoklis bankām. Savukārt Igaunijā veiktas izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodoklī.
Virspeļņas nodoklis nodrošinātu stabilus ieņēmumus valsts budžetam
Nu Latvijas finanšu ministrs par labāku esam atzinis igauņu izvēlēto ceļu.
“Uzlikt bankām par pienākumu, patiesībā visam finanšu sektoram par pienākumu maksāt šo nodokli kā avansa maksājumu 20% no visas peļņas – tas ļauj Latvijas gadījumā tiesiski iekasēt peļņu no šī gada darbības. Vērtējot Lietuvas scenāriju, ņemot vērā to, ka šobrīd viņu nodokļu risinājums no banku puses tiek sūdzēts tiesā, mēs uzskatījām, ka šis ir tas labākais,” skaidroja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Komercbanku lielie ienākumi ir no kredītņēmēju aizvien pieaugošajiem ikmēneša maksājumiem, nevis tādēļ, ka būtu pieaudzis kredītņēmēju skaits. Latvijas Banka sagaida no komercbankām gan lielākas rūpes par saviem klientiem, gan arī lielāku iesaisti ekonomikā. Tādēļ Finanšu ministrijas priekšlikumu tā atbalsta.
“Banku peļņa tiešām ir ļoti liela. Bet, manuprāt, šis risinājums būtu paliekošs. Un līdz ar to nodrošinātu, ka katru gadu bankas iemaksā valsts budžetā līdzekļus neatkarīgi no tā, vai izmaksā dividendes vai neizmaksā,” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Turklāt šādas nodokļa izmaiņas paverot iespējas to piemērot arī citām nozarēm. “Virspeļņas nodoklis būtībā nav nekas jauns. Ir jau arī Spānijā, Čehijā, Ungārijā. Ungārija vispār to ir ieviesusi daudz kam – ne tikai enerģētikai un bankām, bet arī apdrošinātājiem, farmācijai, mazumtirdzniecībai,” norādīja zvērinātu biroja “” partneris .
Vai to pašu attiecinās arī uz citām nozarēm?
Finanšu ministrs gan nesteidza ar ieceri to attiecināt uz citām nozarēm: “Tie ir drusku citi, tā saucamie pārmērīgas peļņas nodokļi. Tie ir darāmi, bet nu uzmanīgi ar to. Katrā ziņā mēs vērtēsim finanšu sektoru, mēs nodokļu grupā vērtēsim arī uz citiem sektoriem. Bet šajā brīdī es teiktu, ka mēs virzīsim pilnīgi noteikti finanšu sektoru.”
Tostarp šis būs viens no jautājumiem, kas varētu būt jāizskata jaunajai valdībai. Ašeradens neizslēdza, ka darbs būs izaicinošs. Vienlaikus jāpiebilst, ka patlaban opozīcijā esošie politiskie spēki ir vienisprātis, ka šādas nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas.
“Konceptuāli, manuprāt, tas ir ļoti labi, ka ministriju, politiskajā līmenī ir saruna par to, kāda veida šajā gadījumā nodokļus ieviest finanšu sektoram, ņemot vērā tos peļņas rādītājus,” sacīja Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (“Progresīvie”).
“Šāds regulējums ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, lai tas sāktu darboties mūsu likumdošanā, lai valsts varētu tālāk šos resursus izmantot, lai palīdzētu mūsu iedzīvotājiem,” pauda Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
No banku obligāto ienākumu nodokļu iekasētās naudas valsts budžetā plānots atbalstīt valsts drošību, veselības un izglītības nozari.
KONTEKSTS:
Šogad maijā Lietuvas parlaments apstiprināja valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu. Parasti Lietuvas banku peļņa bija 300–400 miljoni eiro gadā, bet šogad tā varētu sasniegt 1 miljardu eiro. Banku nodoklī iekasētos vairāk nekā 400 miljonus eiro Lietuvā paredzēts novirzīt aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem.
Ašeradens rosināja diskusiju par virspeļņas nodokļa iespējamo ieviešanu, norādot, ka, iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām.
Vienlaikus Latvijā sarunās par nodokļa ieviešanu cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt.
Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad pirmajos trīs mēnešos banku peļņa ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Tātad, visticamāk, arī gada peļņa būs lielāka nekā pērn.
Plašāku Jāņa Taukača analīzi par šo tēmu lasiet arī šajā rakstā.
