Būs jauns veids, kā atgūt negodīgas komercprakses radītos zaudējumus patērētājiem, un jau nākamgad, iespējams, redzēsim pirmos tiesas procesus.
Par cik lielu summu jūs būtu ar mieru vērsties tiesā? Par diviem eiro noteikti nē, par 50 arī diez vai, varbūt simts, ja vien nav kāds principāls iemesls. 500 eiro varētu būt robeža, par kuru vērts padomāt, vai vērsties tiesā.
Tā ir daudziem. Pat ja mums nodara zaudējumus, pārmaksājam, nav diez ko lietderīgi tiesāties, kamēr summa ir maza. Un ja tā ir daudziem patērētājiem, beigās sanāk pavisam neglīti.
“Kad saskaita visus patērētājus kopā, tās ir milzīgas summas, par kurām var iedzīvoties. Protams, cilvēki tiesā nevēršas un nauda paliek pārkāpēja rīcībā. Tas nav taisnīgi un nenāk par labu tirgum, jo tad neviens no notikušā nemācās,” norāda Baiba Vītoliņa no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC).
Un tā kā katram patērētājam individuāli vērsties pret uzņēmumu par salīdzinoši varbūt nelielu skādi ir pārāk dārgi un ķēpīgi, kā risinājums tiek piedāvātas patērēju kolektīvās prasības. Likumu izmaiņas par to ieviešanu pirms pāris dienām pieņēma Saeima. Kā tas varētu strādāt praksē, skaidro zvērināts Andris Tauriņš, “” partneris. Viņš velk paralēles ar aviobiļešu kompensēšanu.
“Ir līdzīgs process, kas darbojas sekmīgi, aviobiļešu prasībās, kur pasažieri var piedalīties shēmās un atprasīt no aviopārvadātājiem kompensāciju par nokavētiem reisiem. Man kā pasažierim pienāca lidostā uzņēmuma pārstāvji un piedāvāja aizpildīt vienkāršu anketu, ka piekrītu, ka manā vārdā viņi cels prasību. Es domāju, ka līdzīgs process būs citos jautājumos,” vērtē Andris Tauriņš.
Kā tas varētu strādāt? Vienkāršojot – kvalificēta institūcija – tas ir biedrības, kuru mērķis ir aizsargāt patērēju intereses, var celt prasību patērēju vārdā un prasībai var pievienoties arī citi, kas cietuši no uzņēmēju negodīgas komercprakses. Kvalificētas institūcijas statusu nākotnē iegūt un panākt, ka uzņēmēji patērētājiem kompensē nodarītos zaudējumus, cer Patērētāju interešu aizstāvības asociācija.
