Administratīvā rajona tiesa otrdien, 28. novembrī, noraidījusi personu apvienības, ko veido Turcijas uzņēmumi “IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş.” un “Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.”, lūgumu par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma, ar kuru personu apvienība izslēgta no dalības konkursā par “Rail Baltica” pamattrases būvniecību, darbības apturēšanu.
Administratīvā rajona tiesa norādīja, ka pasūtītāja SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” izsludinātajā konkursā par “Rail Baltica” pamattrases būvdarbiem Latvijā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas pilnsabiedrībai “E.R.B. Rail Baltica JV”, bet iepriekš minētās personu apvienības piedāvājums netika vērtēts, tāpēc uzņēmumi pasūtītājas lēmumu apstrīdēja. Neskatoties uz to, IUB atļāva slēgt iepirkuma līgumu, tāpēc minētie ārvalstu uzņēmumi vērsās tiesā, pieprasot pagaidu noregulējuma piemērošanu. Tā piešķiršanas gadījumā “Eiropas Dzelzceļa līnijas” nevarētu slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju.
“Izvērtējot pārsūdzētā lēmuma pirmšķietamo tiesiskumu, tiesa atzina, ka pasūtītāja varēja izslēgt pieteicēju no iepirkuma, jo Valsts drošības dienesta (VDD) negatīva rekomendācija attiecībā uz līguma noslēgšanu ir šķērslis pretendenta turpmākai dalībai iepirkumā neatkarīgi no iepirkuma posma,” norādīts Administratīvās rajona tiesas paziņojumā.
Tiesa vērsa uzmanību, ka nav nozīmes tam, vai pretendenta piedāvājums ir izvērtēts un kā tas novērtēts, jo, pat saņemot negatīvu rekomendāciju par tādu pretendentu, kura piedāvājums jau atzīts par labāko, pasūtītājas iespējas noslēgt līgumu ar šo pretendentu nemainītos.
Komentējot tiesas lēmumu, “Eiropas Dzelzceļa līniju” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris uzsvēra, ka “Rail Baltica” ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc saskaņā ar likumu VDD rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus konkursa pretendentus.
IUB lēmumā par konkursu atrodams, ka VDD negatīvais izvērtējums saistīts ar kādu komersantam piesaistītu fizisku personu, “kura iepriekš sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu”, “kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju”.
Tiesas lēmums ir pārsūdzams Senāta Administratīvo lietu departamentā 14 dienu laikā no lēmuma sastādīšanas dienas.
Turcijas uzņēmumi vairs nevarēs ietekmēt “Rail Baltica” līguma noslēgšanu
Turku kompānijas pagaidu noregulējumu plāno pieprasīt izskatīt atkārtoti, šoreiz Senāta līmenī. Tikmēr “Eiropas Dzelzceļa līnijas” līgumu ar konkursa uzvarētājiem no Francijas, Polijas un Itālijas vēlas slēgt jo ātrāk, jo labāk. Tas varētu notikt jau šogad, lai jau nākamgad uzsāktu būvdarbus pilnā apjomā.
“Mēs esam iekavējušies iepirkuma gaitā. Iepirkums ir bijis sarežģīts. Gan arī šobrīd mums ir viss nepieciešamais, lai varētu sākt darbus. Mums ir finansējums, mums ir būvprojekti, mums ir nepieciešamās platības,” norādīja Vingris.
Kā uzsvēra publisko iepirkumu eksperte, zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika, ja pagaidu noregulējuma nav, nekas tik tiešām neattur konkursa rīkotāju slēgt līgumu ar iepirkumā uzvarējušo pretendentu, kā to vēlas “Eiropas Dzelzceļa līnijas”. Turki gan joprojām varēs tiesāties. Tomēr tiesvedība iegūtu citu raksturu, skaidroja eksperte:
“Turcijas uzņēmumi vairs negūs iespēju ietekmēt līguma noslēgšanu. Tie nevar vairs to līgumu dabūt, tautas valodā runājot. Bet tātad var strīdēties par to, ka rīcība ir bijusi prettiesiska un ka viņiem ir noteiktas tiesības uz kompensāciju. Tas gan.”
Pamattrases būvdarbus plānots uzsākt dienvidu jeb Lietuvas virzienā, jo tas ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgs, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, norādīja “Eiropas Dzelzceļa līnijas”. Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas “Rail Baltica” infrastruktūras apkopes punkta teritorijā. Izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus.
KONTEKSTS:
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Tiesības būvēt “Rail Baltica” pamata trasi, septembra sākumā noslēdzoties iepirkumam, ieguva franču, poļu un itāļu kopuzņēmums “E.R.B. Rail Baltica JV”. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu eiro zemāku cenu finālā noraidīts kā neatbilstošs pēc Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendācijas.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam.
