Nodokļu vēstis. Aprīlis 2023

 

Latvijas tiesību akti

 

Paaugstina reprezentatīvu uzņēmumu vieglo automašīnu vērtības slieksni

Raksta autore: Aija Lasmane

Saeima, 27.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, paaugstinot reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksni. Līdz šim šādu automašīnu vērtības slieksnis bija 50 tūkst. eiro apmērā, un ar grozījumiem tas palielināts līdz 75 tūkst. eiro + PVN.  Jaunās vērtības slieksnis attieksies uz uzņēmumu automašīnām, kas iegādātas pēc šī gada 1.jūnija.

Saeima kā steidzamus pieņēma arī saistītus grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tie noteic, ka nodokļa likmes uzņēmumu automašīnām turpmāk noteiks, ņemot vērā motora maksimālo jaudu kilovatos, nevis atkarībā no transportlīdzekļa motora tilpuma, kā tas bija līdz šim. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes pēc motora maksimālās jaudas noteiks tiem automobiļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009.gada, bet pārējiem likme būs 60 eiro mēnesī.

Pārskatīta arī likme uzņēmumu elektroautomobiļiem, un tā būs 15 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 10 eiro vietā. Savukārt ārēji lādējamām hibrīda automašīnām likme turpmāk noteikta 25 eiro apmērā.

 

Par UIN ziedojumiem palīdzības sniegšanai cietušajiem Ukrainā

Raksta autore: Aija Lasmane

Pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, papildinot to ar 11.4pantu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam”. Grozījumi stājās spēkā šī gada 7.aprīlī.

Nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut UIN bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta 1.daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

• ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai;
• ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro.

Tātad ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli. Tātad, piemērojama vai nu šī norma par ziedojumu neaplikšanu vai UIN atvieglojums ziedotājiem (12.p.), bet ne abi.

 

ES Tiesas spriedumi

 

Elektroauto uzlāde ir vienots elektroenerģijas (preces) pārdošanas darījums

Raksta autore: Dace Everte

Uzņēmums P plānoja veikt darbību, kas ietver elektrisko transportlīdzekļu publiski pieejamu uzlādes punktu uzstādīšanu un ekspluatāciju. Šie punkti būšot aprīkoti ar tā sauktajiem “multistandarta” lādētājiem, kuriem ir gan ātrgaitas līdzstrāvas savienotāji, gan lēnās maiņstrāvas savienotāji. Parastais elektriskā transportlīdzekļa uzlādes laiks 80 % apmērā no akumulatora jaudas, izmantojot ātrgaitas strāvas savienotājus, būtu aptuveni 20–30 minūtes. Transportlīdzekļa uzlādes ilgums, izmantojot lēnās strāvas savienotājus, savukārt, būtu aptuveni 4–6 stundas.

Cena, par kuru tiek izrakstīts rēķins lietotājiem, ir atkarīga no uzlādes ilguma, kā arī no attiecīgā lietotāja izvēlētā savienojuma modeļa. Maksājumus iespējams veikt pēc katras uzlādes reizes vai pēc nolīgtā rēķinu izrakstīšanas perioda beigām, neizslēdzot iespēju ieviest digitālajā portfelī uzkrātu kredītu iegādes sistēmu, kas jāizmanto, lai uzlādētu attiecīgo elektrisko transportlīdzekli.

Katrā uzlādes posmā sniegtajā pakalpojumā atkarībā no attiecīgā lietotāja vajadzībām iekļauj darījumus, ko veido:

• piekļuves uzlādes iekārtām nodrošināšana, tostarp lādētāja integrēšana transportlīdzekļa vadības sistēmā;
• elektroenerģijas padeve atbilstoši parametriem, kas piemēroti šī transportlīdzekļa akumulatoram;
• nepieciešamā tehniskā palīdzība.

P esot arī nodoms izveidot specializētu platformu, interneta vietni vai lietojumprogrammu, kas ļautu attiecīgajam lietotājam rezervēt konkrētu savienotāju un iepazīties ar veikto darījumu un maksājumu vēsturi. Par visiem šiem pakalpojumiem P plānoja iekasēt vienotu cenu.

P vērsās nodokļu administrācijā, lai gūtu apstiprinājumu, ka plānotā darbība būs pakalpojumu sniegšana. Nodokļu iestāde uzskatīja, ka elektroenerģijas piegāde, kas nepieciešama elektriskā transportlīdzekļa uzlādei, ir jāuzskata par galveno pakalpojumu, savukārt citi P piedāvātie pakalpojumi jāuzskata par papildpakalpojumiem. No tā izriet: tas, ka P nodrošina aprīkojumu, kas ļauj ātri uzlādēt elektriskos transportlīdzekļus, nebūtu jāuzskata par attiecīgās darbības galveno elementu.

EST apsvērumi.

• Pirmkārt, darījums, kas izpaužas kā elektroenerģijas padeve elektriskā transportlīdzekļa akumulatoram, ir preču piegāde, jo šis darījums ļauj uzlādes punkta izmantotājam lietot tā transportlīdzekļa darbināšanai nodoto elektroenerģiju, kas PVN direktīvā tiek pielīdzināta materiālam īpašumam.
• Otrkārt, elektriskā transportlīdzekļa akumulatora elektroapgāde nozīmē, ka tiek izmantota atbilstoša uzlādes iekārta, kas var ietvert lādētāju, kurš jāintegrē transportlīdzekļa vadības sistēmā. Līdz ar to piekļuves šai iekārtai piešķiršana ir minimāla pakalpojumu sniegšana, kas noteikti ir saistīta ar elektroenerģijas piegādi, un šī iemesla dēļ to nevar ņemt vērā, novērtējot pakalpojuma sniegšanas daļu kompleksā darījumā, kas ietver arī elektroenerģijas piegādi.
• Treškārt, tehniskā palīdzība, kas var būt vajadzīga attiecīgajiem lietotājiem, pati par sevi ir nevis mērķis, bet veids, kā ar vislabākajiem nosacījumiem saņemt elektriskā transportlīdzekļa darbībai nepieciešamās elektroenerģijas piegādi. Tātad tas salīdzinājumā ar elektroenerģijas piegādi ir papildpakalpojums.

Tādēļ ES PVN direktīvu ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekš minētās darījuma komponentes ir “preču piegāde” kā vienots un komplekss darījums.

 

 

Tirdzniecības centra ar nomas līgumiem pārdošana ir uzņēmuma (biznesa) pāreja

Raksta autore: Kristīne Erele

ES tiesa nolēma, ka tirdzniecības centra pārdošanu kopā ar nomas līgumiem var veikt bez PVN, jo šo darījumu var uzskatīt par uzņēmuma nodošanu. Šī lieta attiecas uz projektu attīstītāju, kurš attīstīja tirdzniecības centru un atrada nomniekus, lai pēc tam tirdzniecības kompleksu pārdotu.

EST norādīja, ka PVN direktīvas norma ir jāinterpretē tādējādi, ka uz uzņēmuma daļas nodošanu, pat ja pircējam nav nodoti visi šī uzņēmuma sastāvā esošie materiālie un nemateriālie aktīvi (piemēram, ne visi līgumi), attiecas jēdziens “visu aktīvu vai to daļas nodošana” ar nosacījumu, ka nodotie aktīvi ir pietiekami, lai uzņēmums varētu veikt neatkarīgu saimniecisko darbību.

 

Latvijas tiesu spriedumi

 

Azartspēļu laimestiem izdevumi nav atskaitāmi IIN aprēķināšanai

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Šis pirmās instances spriedums ir jau kārtējais strīds lietā par IIN no fiziskai personai izmaksātiem azartspēļu laimestiem – 2018.gadā (EUR 185 534,52) un 2019.gadā (EUR 180 933,21). Uzrēķins – EUR 105 236,65, un nokavējuma nauda – EUR 33 212,90.

Pieteicējs sniedza skaidrojumu par to, kādā veidā, spēlējot azartspēles, norisinās viss azartspēļu cikls, tajā skaitā arī likmju izdarīšana. Faktiski pieteicējs uzskata, ka tas nevis vinnēja naudas līdzekļus, bet gan zaudēja. Pieteicējs norādīja, ka spēle uzskatāma par pabeigtu nevis pēc katras atsevišķas spēles, kur var izkrist vai neizkrist laimests, bet pēc tam, kad spēlētājs ir pilnīgi noslēdzis spēli. Tāpat Pieteicēja ieskatā uzmanība vēršama uz IIN likumā ietverto jēdzienu “saņemt”. Proti, pieteicējs pēc būtības laimestus nav saņēmis, jo saņemtie līdzekļi tika investēti tālākos spēles procesos un turpmākajās spēlēs.

Pieteicēja iebildumi pēc būtības satur tos pašus argumentus, kādus biedrība “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” izteikusi savā 2017.gada 12.jūlija vēstulē Nr.15/17 “Par laimestu aplikšanu ar IIN”. Minētā vēstule iesniegta likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanas procesā Saeimā uz 1.lasījumu. Biedrības iebildumi tika izvērtēti likumprojekta izstrādē, taču tie netika atbalstīti. Likumdevējs ir noteicis speciālu kārtību, kā tiek aplikta laimesta vērtība, kas pārsniedz EUR 3000. Ja likumdevējs uzskatītu, ka, aprēķinot nodokli no azartspēļu laimestiem, būtu ņemami vērā attaisnotie izdevumi (ieņēmumu un izdevumu starpība), šāda kārtība tiktu precīzi norādīta.

Respektīvi, šādos gadījumos ir piemērojama arī Satversmes tiesas atziņa, ka IIN likumā ietvertais pamatprincips ir tāds, ka personai jāmaksā IIN par visiem tās ienākumiem, ciktāl likumdevējs nav paredzējis citādi. Šī tēze, savukārt, saskan ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” nostiprināto, ka jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar IIN vai UIN, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

Tādējādi secināms, ka IIN likuma izpratnē ienākumi ir visi personas saņemtie naudas līdzekļi. Tiesas ieskatā, privātpersonas izklaides izdevumi atbilstoši IIN likuma mērķim un principiem nav pielīdzināmi IIN likumā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem, kā arī privātpersonas dalība izlozēs un azartspēlēs nav pielīdzināma IIN likumā noteiktai regulētajai saimnieciskajai darbībai. Tāpēc attiecībā uz azartspēļu spēlēšanas rezultātā gūto ienākumu nav attiecināma kārtība par izdevumu atskaitīšanu.

 

Ārzemēs

 

Igaunijā lemj par nodokļu celšanu

Raksta autore: Kristīne Erele

Lai Igaunija varētu veikt investīcijas valsts aizsardzībā un zaļajā reformā, kā arī uzlabot valsts finansiālo situāciju bez pārmērīgas aizņemšanās, Igaunijas valdība plāno celt nodokļus:

• no 2024.gada PVN standarta likmi no 20% uz 22%; no 2025.gada 1.janvāra atcelt samazināto 9% PVN likmi izmitināšanas (tūrisma mītnēs) pakalpojumiem (pakalpojumiem tiks piemērota standarta likme);
• no 2024.gada 1.jūlija plāno ieviest mehānisko transportlīdzekļu nodokli;
• no 2025.gada UIN likmes samazināšana no 20% uz 22%; kā arī samazinātās 14% UIN likmes atcelšanu, kas bija piemērojama regulāras dividenžu izmaksu gadījumā;
• IIN neapliekamais minimums tiek palielināts no pašreizējiem 654 eiro līdz 700 eiro (t.i. 8400 eiro gadā) nodokļu maksātājiem bez gada ienākumu griestiem; papildus plānots atcelt IIN atlaidi hipotēkas procentiem un nodokļu atvieglojumiem par laulāto un bērniem.

Papildus plānots, ka tiks paplašinātas pašvaldību tiesības uzlikt vietējos nodokļus un tiks ieviests jauns nodoklis par mežu izciršanu.

 

Lietuvā būs bankas solidaritātes nodoklis

Raksta autore: Kristīne Erele

2023.gada sākumā Lietuvas Finanšu ministrija un Lietuvas Banka ierosināja ieviest banku solidaritātes nodokli. Šobrīd likumprojekts jau ir apstiprināts.

Diskusijas par šāda veida nodokļa ieviešanu izraisīja banku peļņas prognozes. Paredzams, ka 2022. taksācijas gadā banku sektors iegūs par 50% vairāk nekā iepriekšējā gadā (2021. taksācijas gadā uzrādītā peļņa bija 300 miljoni eiro). Savukārt 2023.gadā banku peļņa varētu sasniegt pat 1 miljardu eiro. Tajā pat laikā banku noguldījumu procentu likmes saglabājas zemas. Tādējādi banku augstās likviditātes un dominējošā kredītportfeļa ar mainīgām procentu likmēm dēļ pieaugošā interese par tirgu ir pārnesta uz aizņēmējiem.

Augstākas nodokļa likmes piemērošana kredītiestādēm nepieciešama tādēļ, ka kredītiestāžu peļņa pieauga ārējo faktoru ietekmē, bez kredītiestāžu pūlēm. Paaugstinātās procentu likmes nastu nes Lietuvas pilsoņi, īpaši ģimenes ar hipotēku. Iekasētos līdzekļus plāno izmantot valsts vajadzībām: sociālajai saliedētībai, izglītībai, veselības aprūpei, valsts aizsardzībai vai valsts parāda samazināšanai. Balstoties uz 2023.gada banku peļņas rādītājiem, tiek lēsts, ka valsts budžetā varētu iekasēt līdz pat 100 milj. eiro gadā ieņēmumus.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu solidaritātes iemaksu bankas un kredītiestādes maksās no 2023. gada otrā ceturkšņa līdz 2024. gadam. Nodokļu likmi 60% apmērā piemēros tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz 50% no vidējā pēdējos 4 regulāros finanšu gados. Plānots, ka pagaidu solidaritātes iemaksa tiks piemērota tikai tām iestādēm, kurās Lietuvas iedzīvotāju noguldījumu un citu līdzekļu apjoms 2022.gada 31.decembrī bija vismaz 400 milj. eiro.

Līdzīgs regulējums kredītiestāžu neparedzētajiem ienākumiem tiek piemērots arī citās valstīs, piemēram, Spānijā un Čehijā.

 

Lietuvā plānotās nodokļu izmaiņas ar 2024.gadu

Raksta autore: Kristīne Erele

Lietuvas valdība ir apstiprinājusi vairākus grozījumus nodokļu regulējumos, kas stāsies spēkā ar 2024.gadu, kas būtiski reformēs šobrīd spēkā esošo nodokļu sistēmu. Tie ietver:

IIN

• Progresīvais IIN mehānisma ieviešana ar 20/25/27% nodokļa likmēm;
• paaugstināta individuālās uzņēmējdarbības aplikšana ar 20% nodokļa likmi un samazināti atskaitījumi;
• investīciju kontu instruments, kas ļauj neaplikt ar nodokli atdevi no ieguldījumiem, ja tie reinvestēti līdz 10 000 eiro;
• IIN atskaitījumu atcelšana saskaņā ar ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanas un individuālajiem pensiju produktiem;
• akciju opciju atvieglojumu pagarināšana;
• no tuviem radiniekiem saņemto dāvanu aplikšana ar nodokli, ja to vērtība pārsniedz 300 000 / 150 000 eiro.

UIN

• Tūlītējs pamatlīdzekļu nolietojums.
• Pētniecības un attīstības (R&D), patentu kastes, investīciju projektu un filmu finansējuma atvieglojumu pagarināšana līdz 2028. gadam.
• Nozaru nodokļa atvieglojumu atcelšana atsevišķiem dzīvības apdrošināšanas sabiedrību un veselības aprūpes uzņēmumu ienākumiem.
• Mazāks nodokļu slogs plašākam mazo uzņēmumu (ar 5% UIN līdz EUR 300 000 apgrozījumam) lokam (tiks atcelta prasība par darbinieku skaitu līdz 10).
• Palielināms slieksnis UIN avansu izmaksai (apgrozījums līdz EUR 500 000).
• Atvieglojums riska un privātā kapitāla subjektiem tiktu liegts, ja tiktu veiktas investīcijas uzņēmumos, kuri jau izmanto šo atvieglojumu.
• Uzņēmuma automašīnas, automašīnu nomas, lietošanas un remonta izdevumi būtu atskaitāmi no apliekamās bāzes atkarībā no CO2 emisiju līmeņiem.
• Grozījumi noteikumos par nemateriālās vērtības amortizāciju nodokļu vajadzībām.
• Nodokļu zaudējumu pārnešana starp grupas uzņēmumiem būtu ierobežota līdz 70 % no saņēmējas vienības ar nodokli apliekamās peļņas.

PVN

• PVN reģistrācijas slieksnis tiks palielināts no 45 000 eiro līdz 55 000 eiro;
• Sociālo pakalpojumu iestāžu sniegtie sociālie pakalpojumi būs atbrīvoti no PVN.

NĪN

Dzīvojamās mājas tiktu apliktas ar progresīvo NĪN likmi (neapliekamā vērtība tiktu noteikta pēc dzīvojamās mājas vidējās pašvaldības vērtības – AMV):

• kad vērtība nepārsniedz 1 AMV – dzīvojamā māja netiktu aplikta ar NĪN;
• ja vērtība pārsniedz 1 AMV, bet nepārsniedz 2 AMV – tiktu piemērota NĪN likme 0,06%; un
• ja vērtība pārsniedz 2 AMV – tiktu piemērota NĪN likme 0,1%.

Pārējie iedzīvotājiem piederošie nekustamie īpašumi tiktu aplikti ar NĪN likmēm 0,1-1% robežās. Juridiskām personām piederošie komercnekustamie īpašumi tiktu aplikti ar NĪN likmēm 0,5-3% robežās. Ar NĪN tiktu arī aplikts pamests un novārtā atstāts nekustamais īpašums, kā arī nepabeigta būvniecība.

 

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi un podkāsti: https://janistax.substack.com/