Nodokļu vēstis. Augusts 2022

Tiesību akti

 

Grozījumu likumprojekts Par IIN (par Nomad vīzām – 15% IIN ar 1.1.23.!)

Raksta autore: Aijas Lasmane

Finanšu ministrija ir publicējusi grozījumu likumprojektu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli attiecībā uz nodokļa piemērošanu ārvalstniekiem, kuri veic darbu Latvijā attālināti.

Ar Saeimā 2022.gada 2.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā minētā likuma 11.pants papildināts ar piekto daļu, kas paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā un darba pienākumus spēj veikt attālināti, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī vai kā citā ESAO dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Ņemot vērā minēto, likumprojektā ietvertās normas attiecībā uz ārzemniekiem, kas saņēmuši Imigrācijas likuma 11. panta piektā daļā minētās vīzas, ir piemērojamas tikai tām personām, kas ir uzskatāmas par Latvijas rezidentiem. Turklāt, šajā gadījumā Latvijai kā rezidences valstij ir pienākums novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šāda veida ienākumam, jo to var aplikt ar nodokļiem arī ienākuma izcelsmes valstī.

Likumprojekts nosaka ārzemnieka, kas saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11.panta piekto daļu, tiesības tur minētajam ienākumam piemērot 15 procentu likmi, bet ne ilgāk kā vienu gadu, sākot ar dienu, kad minētais ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas rezidentu. Ja grozījums tiks apstiprināts, tas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

 

Pīlārs 2 – viedoklis par ES direktīvu (kam joprojām nepiekrīt Ungārija)

Raksta autore: Aijas Lasmane

Publicēts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas viedoklis par Priekšlikumu Padomes direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā. Komiteja:

• sagaida, ka direktīvā tiks iekļauti ESAO izstrādātie noteikumi, lai vienkāršotu un samazinātu otrā pīlāra īstenošanas izmaksas;
• uzskata, ka ar paraugnoteikumiem nevajadzētu neitralizēt īpašus nodokļu noteikumus, ko valstu parlamenti ieviesuši kā apzinātu stimulu ieguldījumiem un nodarbinātības centieniem, jo ​​īpaši, lai veicinātu pāreju uz zaļo un digitālo biznesu;
• aicina direktīvā iekļaut noteikumu, kas ļauj piemērot Nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu direktīvu (2017/1852) strīdiem par otro pīlāru, vismaz starp dalībvalstīm; un
• aicina pārskatīt ES nesadarbīgo trešo valstu sarakstu, ņemot vērā starptautiski saskaņotā divu pīlāru risinājuma īstenošanu.

 

Viedoklis par Čaulas kompāniju ES direktīvu

Raksta autore: Aijas Lasmane

Publicēts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas viedoklis par Priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām

• uzskata, ka priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam;
• uzskata, ka Komisijai un valstu nodokļu iestādēm vajadzētu būt atbilstošām prasmēm un resursiem, lai pareizi veiktu vajadzīgās pārbaudes un dalītos ar šo priekšlikumu saistīto informāciju;
• uzskata, ka ir jāveic atbilstošas ​​pārbaudes ne tikai attiecībā uz uzņēmumu ienākumiem, bet arī uz aktīviem, ņemot vērā to, ka nodokļus var iekasēt pat tad, ja šādi aktīvi nerada ienākumus;
• uzsver, ka ir jāizstrādā kopēji un skaidri noteikumi par konkrēto no uzņēmumiem prasīto deklarāciju saturu un jāierobežo ziņošanas pienākumi līdz direktīvas mērķiem;
• ierosina Komisijai izdot pamatnostādnes par jēdzienu definīcijām, jo īpaši attiecībā uz tādu terminu nozīmi kā “dzīvesvieta”, “rezidējošais direktors” un “telpas”; un
• ierosina, lai Komisija citā likumdošanas iniciatīvā pievērstos fiktīvajiem uzņēmumiem, kas izveidoti un izmantoti, lai veicinātu nedeklarētu darbu un izvairītos no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas.

Kaut arī direktīva stāsies spēkā vien pēc krietna laika, paredzēts, ka ziņošanas periods jau būs sākot ar 2023.gadu. Tādēļ starptautisko uzņēmumu grupu pārskatīšanai (vai tajās ietilpst kāds lieks uzņēmums un vai tas neradīs negatīvas nodokļu sekas) vairs nav atlicis daudz laika.

 

Tiesu prakse

 

Drīkst prasīt nodokļu pārmaksas atmaksu arī pēc VID nodokļu audita uzsākšanas

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Lietā, kuru Senāts izšķīra šī gada augusta beigās, bija strīds par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 10.punktā paredzētajām nodokļu maksātāja tiesībām pieprasīt pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu triju gadu laikā, ja personai ir veikts audits. Proti, VID uzskatīja, ka pēc tam, kad nodokļu maksātajam bija uzsākts IIN audits, viņam vairs nav tiesību pieprasīt pārmaksāto IIN par periodiem pirms audita.

VID uzskatīja, ka šādas pārmaksas atprasīšanas tiesības ir ierobežojamas, jo nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par nodokļu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc maksāšanas termiņa, ja šajā laikā nav uzsākts nodokļu audits. Papildu deklarācijas, kuras VID pieprasīja iesniegt, nav atzīstamas par personas izteiktu gribu saņemt nodokļu pārmaksas atmaksu. Deklarācijas tiek sniegtas noteikta pārbaudes procesa ietvaros un strukturāli nav piemērotas tam, lai noteiktu IIN pārmaksu saistībā ar personas attaisnotajiem izdevumiem.

Senāta ieskatā šāda tiesību normu interpretācija kopumā noved pie secinājuma, ka VID uzsāktais audits bez racionāla pamatojuma atņem personai tiesības saņemt nodokļa pārmaksu pat tad, ja šāda pārmaksa tiek konstatēta audita laikā vai arī pēc audita, kad šī persona iesniedza gada ienākuma deklarāciju un izteica gribu saņemt nodokļu pārmaksu. Tādēļ Senāts atzina VID nostāju attiecībā uz Pieteicēja tiesībām kā nesamērīgu.

 

VID tiesības iekasēt nodokļu parādus maksātnespējas procesā pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Latvijas rezidents 2015. un 2016.gadā ir guvis darba ienākumus, bet IIN izmaksas vietā no tiem nav ieturēts. Šī persona nav arī deklarējusi gūtos darba ienākumus, kā rezultātā nav aprēķināts un samaksāts IIN. 2018.gadā VID noteica papildus budžetā maksājamo IIN un nokavējuma naudu par šiem ienākumiem, kas gūti pirms personas maksātnespējas pasludināšanas.

Senāts atzinis, ka apstāklis, ka VID nevar atgūt nodokļu maksājumus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un apjomā tā iemesla dēļ, ka nav varējis iesniegt kreditora prasījumu neatkarīgi no savas rīcības, un vienlaikus nevar šos nodokļu maksājumus iekasēt kā kārtējos nodokļu maksājumus, ir pretrunā likumdevēja plānam un tiesību normu sistēmai. Tas liecina, ka pastāv aizklāts likuma robs.

Senāts atzinis, ka maksātnespējas procesā, pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa notecēšanas aprēķināmie un maksājamie nodokļi ir uzskatāmi par kārtējiem nodokļu maksājumiem, kuri sedzami kā maksātnespējas procesa izmaksas.

 

Kā SIA izcīnīja Covid-19 atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai

Raksta autore: Elza Gusāre

Tiesa 1.instancē nosprieda apmierināt SIA pieteikumus un uzlikt par pienākumu VID izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru SIA tiktu piešķirts atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada martu, aprīli un maiju.

VID secināja, ka pieteicējas apgrozījums atbalsta perioda mēnesī neatbilst nevienam Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Lai atbalstu saņemtu, uzņēmumam jāatbilst vienam no 4 apgrozījuma nosacījumiem.

Atbilstoši pieteicējas skaidrojumiem tās pamatdarbība ir nomas platību iznomāšana (tirdzniecības platības iepirkšanās centrā) un tirdzniecības telpu iznomātājiem 2021.gada pirmajā pusgadā praktiski bija liegta iespēja gūt ieņēmumus, jo saskaņā ar valdības lemto drīkstēja strādāt tikai atsevišķu kategoriju veikali.

Pieteicēja uzskatīja, ka tās apgrozījums minētajos mēnešos bija ievērojami krities un tā atbilst atbalsta noteikumiem. Tās iebildumi bija vērsti uz to, ka VID nepamatoti pieteicējas apgrozījumā iekļāva kopējo darījumu vērtību attiecīgajā taksācijas periodā, neņemot vērā pieteicējas deklarēto darījumu vērtības samazinājumu, tas ir, ar vēlāk izrakstītajiem kredītrēķiniem piešķirtās atlaides. Pieteicēja uzskatīja, ka nosakot apgrozījumu, bija jāņem vērā tikai saimnieciskās darbības rezultātā gūtie faktiskie ieņēmumi.

Tiesa secināja, ka, vērtējot apgrozījuma kritumu un izmantojot tikai deklarācijas 40.ailē norādītos datus, pieteicējas apgrozījums tiek mākslīgi palielināts, jo tajā ir iekļauta arī tāda darījumu vērtība, par kuru pieteicēja nesaņem atlīdzību un no kuras pieteicējai nodoklis nav jāaprēķina.

Kaut norādītā darījumu deklarēšanas kārtība nodrošina, ka pieteicēja PVN maksā no faktiskās darījumu vērības, tomēr jāņem vērā, ka konkrētajā gadījumā šīs deklarācijas dati tiek izmantoti citam mērķim– apgrozījuma krituma noteikšanai. Līdz ar to, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu, deklarācijas 40.ailē norādītā informācija nav vērtējama atrauti no deklarācijas pielikumos deklarētajiem datiem, kas tiešā veidā ietekmē faktiskās kopējo darījumu vērtības noteikšanu.

Papildus tiesa ņem vērā, ja atbalstu pieprasa uzņēmums, kas nav reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā, šādā gadījumā apgrozījuma kritumu vērtē, ņemot vērā ieņēmumus no saimnieciskās darbības – apgrozījums ir ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides. No minētā izriet, ka vērtējot šādu uzņēmumu apgrozījuma kritumu, tiek ņemtas vērā (atskaitītas) piešķirtās atlaides. Proti, apgrozījums tiek noteikts, ņemot vērā faktisko darījumu vērtību.

Līdz ar to izskatāmajā lietā, lai aprēķinātu faktisko apgrozījumu par atbalsta mēnesi, no atbalsta mēneša pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 40.ailes jāatskaita deklarācijas 67.ailē norādītā nodokļa korekcija, to izdalot ar 0,21. Citiem vārdiem sakot, no deklarācijas 40.ailes jāatskaita šajā taksācijas periodā izrakstītajos kredītrēķinos norādītā samazinātā darījumu vērtību kopsumma.

 

ES Tiesas nolēmums par prasību nokārtošanas pakalpojumiem, kas sniegti apdrošināšanas sabiedrības vārdā

Raksta autore: Kristīne Erele

Rumānijā reģistrēts apdrošināšanas uzņēmums X piedāvā apdrošināšanas polises, kas sedz riskus saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem un medicīniskiem izdevumiem, kas notikuši ārpus valsts.

Tā mērķiem X ir noslēgusi līgumus ar vairākiem partneruzņēmumiem citās valstīs. Šie partneruzņēmumi kārto X vārdā un uzdevumā X klientu prasības valstī, kurā ir negadījums, tostarp, izskata atlīdzības prasības, negadījuma cēloņus un apstākļus, konstatētos bojājumus, novērtē zaudējumus, kompensāciju, kā arī attiecībā uz medicīniskās apdrošināšanas polisēm izskata apdrošināšanas polišu turētāju prasības par kompensāciju.

Šajā lietā EST vērtēja vai ES PVN direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka atlīdzību nokārtošanas pakalpojumi, ko apdrošināšanas sabiedrības vārdā un uzdevumā sniedz trešās puses sabiedrības, ietilpst “pakalpojumu, kas konsultantu, inženieru, konsultāciju biroju, juristu, grāmatvežu un citus līdzīgus pakalpojumus, kā arī datu apstrādi un informācijas sniegšanu, kas minēti minētajā noteikumā.”

EST nosprieda, ka pakalpojumi, ko apdrošināšanas sabiedrības vārdā un uzdevumā sniedz trešās puses uzņēmumi, neietilpst ES PVN direktīvas minēto konsultantu, inženieru, konsultāciju biroju, juristu, grāmatvežu un citu līdzīgu pakalpojumu jomā.

EST nolēmums par ES dalībvalsts tiesībām piemērot PVN pakalpojumam teritorijā, kas veido kopīgu teritoriju divām ES dalībvalstīm

Raksta autore: Kristīne Erele

Luksemburgas uzņēmums X sniedza pasažieru transporta pakalpojumus Mozeles posmā, pār kuru Vācija un Luksemburga īsteno savu kopīgo suverenitāti. Šīs situācijas dēļ Luksemburgas nodokļu iestāde daudzus gadus uzskatīja, ka X ir ārpus Luksemburgas PVN piemērošanas jomas. Tomēr 2015. gadā Luksemburgas nodokļu iestāde izdeva paziņojumus, ka X sniegtie transporta pakalpojumi ir apliekami ar Luksemburgas PVN. Luksemburgas nodokļu administrācija uzskatīja, ka PVN par pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem Vācijas un Luksemburgas apvienotajā teritorijā var iekasēt vai nu Luksemburga, vai Vācija. Tā kā Vācijas PVN netika iekasēts, Luksemburga cēla prasību.

EST pieņēma lēmumu, secinot, ka piegādātājs, kas veic uzņēmējdarbību kādā ES dalībvalstī, tā sniegtos pasažieru transporta pakalpojumus var aplikt ar PVN šajā ES dalībvalstī, kas ir kopīga teritorija ar citu ES dalībvalsti, ja tas neizraisa nodokļu dubultās uzlikšanas scenārijus.

 

Mūsu komentāri

 

Virtuālo aktīvu nodokļu piemērošanas labirintos

Raksta autore: Kristīne Erele

Pasaulē arvien pieaugot virtuālo valūtu un citu virtuālo aktīvu darījumiem, valstu nodokļu administrācijas arvien vairāk saskaras ar izaicinājumiem noteikt pareizu nodokļu piemērošanu un to skaidrošanu savu valstu nodokļu maksātājiem.

Latvijas VID mājas lapā ir publicētas vadlīnijas “Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu”. Tomēr, ņemot vērā darījumu daudzveidību ar virtuālajām valūtām un kriptografiskajiem aktīviem jeb digitālajiem īpašumiem (NFT), VID vadlīnijas aptver un sniedz atbildes tikai uz dažiem ar virtuālajiem darījumiem saistītiem jautājumiem. Turklāt, ņemot vērā, ka nav vienotas vadlīnijas, vismaz starp ES dalībvalstīm, par nodokļu (īpaši PVN) piemērošanu NFT, nodokļu maksātāju un valsts administrāciju interpretācijas var atšķirties.

Nesen Beļģijas finanšu dienests ir publicējis norādījumus par kriptovalūtu un NFT grāmatvedības uzskaiti un nodokļu piemērošanu. Daži aspekti no Beļģijas finanšu dienesta norādījumos ietvertā.

• Grāmatvedības uzskates vajadzībām kriptovalūta nav jāklasificē pie skaidras naudas vai skaidras naudas ieguldījumiem, bet gan pie citiem debitoru parādiem. Saskaņā ar VID rekomendācijām Latvijas nodokļu maksātājam virtuālā valūta grāmatvedībā jāuzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumi. Savukārt NFT nav kriptovalūtas, tāpēc par noteikta veida NFT izskaiti ir jāvērtē gan no kriptoaktīvu emitenta, gan no tā īpašnieka un gan no ieguldītāja viedokļa atsevišķi.
• Nodokļu nolūkos kriptovalūta tiek uzskatītas par ārvalstu valūtu. Peļņa vai ienākumi, kas gūti no darījumiem ar kriptovalūtas pirkšanu un pārdošanu, ir apliekami ar ienākuma nodokli. Arī Latvijas VID ir šāds viedoklis.
• Pārējos gadījumos ienākumi no kriptovalūtas (kas nav kritpovalūtas pirkšana -pārdošana) ir apliekami kā ienākumi no spekulatīviem darījumiem. Savukārt, ja ienākumi no kriptovalūtas izriet no normālas privātās aktīvu pārvaldības, tad tie tiek atbrīvoti no ienākuma nodokļa Beļģijā.
• NFT pārdošanas darījumu uzskata par “lietu tiesību”, t.i., tiesību nodošanu, kas attiecas uz objektu vai preci, neatkarīgi no maksāšanas veida (kriptovalūta, ārvalstu valūta vai eiro). Tiešo nodokļu mērķiem ienākums no NFT pārdošanas tiek uzskatīts par kapitāla pieaugumu, kas attiecīgi apliekams ar ienākuma nodokli.
• Darījumi biržās ar virtuālajām valūtām ir atbrīvoti no PVN. Tas attiecas arī uz starpniecības pakalpojumiem, ko sniedz trešā puse saistībā ar līgumu par kriptovalūtu pārsūtīšanu. Atbrīvojums no PVN attiecas uz finanšu darījumiem (tostarp uz darījumiem ar virtuālo valūtu), kuros iesaistītas citas netradicionālas valūtas, ciktāl darījuma puses ir akceptējušas šīs valūtas kā alternatīvu maksāšanas līdzekli.
• Savukārt, NFT tiek uzskatīts par digitāliem kolekcionējamiem priekšmetiem vai digitālās mākslas priekšmetiem, un šādu digitalizētu produktu piegāde tiek uzskatīta par elektroniski sniegtu pakalpojumu. Tādēļ tirdzniecībai ar NFT ir piemērojams PVN.

 

Sorainen partnera Jāņa Taukača nodokļu blogi atrodami te: https://taukacs.blog/

 

Valstu atbalsti dabasgāzes patērētājiem un piegādātājiem

Raksta autore: Kristīne Erele

Vācijas valdība ir paziņojusi par plāniem piemērot samazināto PVN 7% apmērā dabasgāzei, lai kompensētu patērētājiem izdevumus, ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu. Šobrīd Vācijā dabasgāzes patēriņam tiek piemērota PVN standarta likme 19% apmērā. Saskaņā ar valdības plānu samazinātā PVN likme būs spēkā tikai ierobežotā laika posmā, t.i., no 2022. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 31. martam. Tajā pašā laikā Vācijā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31.martam patērētājiem par dabasgāzi būs jāmaksā papildus gāzes nodeva 0,02419 eiro par kWh (plus PVN), ar mērķi sniegt atbalstu piegādātājiem, ņemot vērā gāzes importa cenu kāpumu.

Tāpat arī Lietuvas valdība ierosina samazināt PVN likmi mājsaimniecības patērētājiem piegādātajai gāzei no 21% uz 5%. Samazinātā PVN likme attiektos uz dabasgāzi un sašķidrināto naftas gāzi balonos un citās spiedtvertnēs, ko piegādā apkures vajadzībām. Ja grozījumi tiks pieņemti, tie stāsies spēkā no 2022. gada 1. novembra. Papildus Lietuvā ir jau pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes patērētājiem daļēji kompensēt izdevumus.

Savukārt, Latvijas Saeimā līdz šim iesniegtie priekšlikumi par samazinātās PVN likmes piemērošanu nav guvis atzinību un visi ir noraidīti (gan attiecībā uz PVN 0% piemērošanu koksnes kurināmā un siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem (šobrīd – tie ir 12% PVN); gan par PVN 0% vai arī 5% likmes piemērošanu pārtikai (piena produktiem, maizei, svaigai gaļai un zivīm, vistu olām (šobrīd – 21%)); gan par PVN 12% likmes piemērošanu naftas produktiem (šobrīd – 21% PVN). Jāatgādina, ka PVN mācībspēki uzskata, ka PVN samazinātās likmes atbalsta arī turīgos valstu iedzīvotājus, tādēļ viņi rekomendē tiešos maksājumus vai IIN atvieglojumus krīzes skartajiem mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.

 

VID informē

 

VID Uzziņa “Par sankciju piemērošanu Krievijas Federācijā ražotiem mēslošanas līdzekļiem”

Raksta autore: Elza Gusāre

Lietuvas uzņēmuma (iesniedzēja) pamatdarbība ir mēslošanas līdzekļu uz fosfāta bāzes izplatīšana. Iesniedzēja akcionārs 2022. gada 9. martā bija Krievijas Federācijā reģistrēts uzņēmums. Tās izpilddirektors A. A. ir iekļauts sankciju sarakstā, kas pamatots ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. 2022. gada 10. martā A. A. atkāpās no izpilddirektora amata un viņa vietā tika iecelta nesaistīta persona M. M. Uz uzziņas sagatavošanas brīdi iesniedzējam ir virkne spēkā esošu līgumu ar Latvijas komercsabiedrībām par mēslošanas līdzekļu uz fosfātu bāzes piegādi.

Iesniedzēja jautājums. Vai, ievērojot Vispārējās licences noteikumus, iesniedzējs ir tiesīgs izplatīt, veikt nepieciešamās muitas procedūras (t.sk. atmuitošanu) un importēt Latvijā mēslošanas līdzekļus uz fosfātu bāzes, ko šis uzņēmums ir saražojis Krievijas Federācijā?

VID atbilde. Kā izriet no Regulas Nr. 269/2014 I pielikumā iekļautās personas A.A. pamatojumā norādītā, uzņēmums ir lielā mērā saistīts ar Krievijas valdību, un tā radītie ieņēmumi tādēļ ir būtisks Krievijas valdības ieņēmumu avots. Tādējādi konstatējams, ka uzņēmums ir iekļauts Regulas Nr. 269/2014 I pielikumā un ir sankcionētā persona. Tādēļ jebkuras muitas procedūras piemērošana pārkāptu Regulas Nr. 269/2014 2. panta 2. punktā noteikto.

 

10.08.2022. VID publicējis trešo izdevumu ar “Skaidrojumi par muitas procedūru tranzīts”.

Raksta autore: Elza Gusāre

Metodiskais materiāls ietver detalizētu skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu.

 

10.08.2022. VID publicējis arī informatīvo materiālu Par preču atrašanās vietas norādīšanu Pagaidu uzglabāšanas deklarācijā.

Raksta autore: Elza Gusāre

Turpinot muitas procesu elektronizēšanu, 2022.gada 10. augustā ir uzstādīta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) jaunā versija, ar kuru EMDAS Manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātē ieviesti papildinājumi Pagaidu uzglabāšanas deklarācijā saistībā ar preču atrašanās vietas norādīšanu gadījumos, kad deklarācijas iesniedzējam ir spēkā esoša Atļauja izmantot atzītā saņēmēja statusu Savienības tranzīta procedūrai.

 

 

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Facebook: https://www.facebook.com/BalticTaxes

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi: https://taukacs.blog/

Podkāsti: https://tax-stories.simplecast.com/