Sorainen nodokļu komandas ziņas

Daži no interesantākajiem projektiem

  • Atzinumi nodokļu jautājumos vairākos kriminālprocesos
  • Darbinieku migrācijas nodokļi
  • Uzņēmumu grupas strukturēšana 8 valstīs Āfrikā, Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā
  • Risinājām muitas strīdu par TARIC koda korektu piemērošanu
  • Nodokļu un transfertcenu konsultācijas par Latvijas ražotāja aktīvu nodošanu uz ārvalstīm

Sabiedriskie darbi

Nodokļu partneris turpina sekojošas sabiedriskās aktivitātes:

  • Fonds “Uzņēmēji Mieram”, līdzdibinātājs
  • Latvijas Golfa federācijas, valde
  • Finanšu ministrijas nodokļu politikas pamatnostādņu projekts, konsultants
  • Nodokļu tīkls WTS, padome, pārstāvot Centrālo un Austrumeiropu

Jāsāk domāt globāli

Turpinām arī informēt par pasaulē aktuālākajiem nodokļu notikumiem, kas varētu būt aktuāli biznesam Latvijā, jo

  • Sorainen ir starptautiskā nodokļu konsultantu tīkla WTS biedrs (kas ar pārstāvniecību vairāk kā 100 valstīs un bez audita funkcijas ir pasaulē lielākā alternatīva Big4 auditorkompānijām) un
  • Mums ir pieeja pasaulē plašākajām nodokļu likumu un to komentāru u.c. publikāciju datu bāzēm un
  • Mūsu klienti arvien vairāk apgūst citu valstu tirgus, kuros mēs viņiem nereti palīdzam iesoļot.

 

ES tiesā

Ieturējuma nodokļi tiešsaistes platformām

 

Raksta autors Mārtiņš Rudzītis 

ES Tiesa 2022. gada beigās taisīja lēmumu lietā, kurā bija strīds bija par to, vai Itālijas valdības noteiktie nodokļu pienākumi pakalpojumu sniedzējiem (tiešsaistes platformām), kas piedāvā savus starpniecības pakalpojumus attiecībā uz Itālijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, ir saderīgi ar pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tiesa atzina, ka tiešsaistes platformu pienākums iegūt un paziņot nodokļu administrācijai informāciju un ieturēt nodokli no starpniecības maksājumiem ir saskanīgs ar ES tiesībām. Tomēr tā uzskatīja par nesamērīgu prasību ārvalstu tiešsaistes platformām iecelt nodokļu pārstāvi Itālijā.

Atbilstoši starptautisko nodokļu uzlikšanas principiem nodokļa ieturēšanas pienākums parasti gulstas uz nodokļu rezidentiem un nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām. Latvijā tiešsaistes platformām ir pienākums sniegt informāciju par to rīcībā esošo informāciju par personām, kuras piedāvā preces vai pakalpojumus, izmantojot to pakalpojumus, un par atlīdzību par šādām precēm vai pakalpojumiem. Tiešsaistes platformu operatoru nozīme nesen tika atzīta arī ES līmenī, pieņemot direktīvu DAC7. Šī direktīva cita starpā paredz platformu operatoru pienākumu no 2023. gada 1. janvāra ziņot VID par ieņēmumiem, kas gūti, ar to starpniecību pārdodot preces un pakalpojumus. Taču tiešsaistes platformām vismaz pagaidām nav pienākuma ieturēt nodokli no maksājumiem par darījumiem, kuri ar to starpniecību tiek veikti Latvijā.

Šīs lietas nolēmums paver iespēju ieturējuma nodokļa pienākumu piemērot arī autonomām ārvalsts tiešsaistes platformām, kurām nav pastāvīgās pārstāvniecības valstī, kurā tā sniedz savus pakalpojumus. Tie var būtu, piemēram, ieturējuma nodokļi no maksas par nekustamā īpašuma vai auto nomas, kura tiek piedāvāta ar tiešsaistes platformas starpniecību. Gadījumā, ja ES dalībvalstis nolemj šādu ieturējuma nodokļa pienākumu ieviest, tiešsaistes platformas var nākotnē saskarties ar dažādiem nodokļu režīmiem, palielinot to atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Šā iemesla dēļ ES Komisija varētu apsvērt iespēju nāk klajā ar priekšlikumu harmonizēt ES dalībvalstu ieturējuma nodokļu procedūras.

Senāts vēršas EST ar jautājumiem par ārpussavienības preču statusa maiņu

Raksta autore Kristīne Erele 

VID, veicot Latvijas uzņēmuma brīvostas teritorijā novietoto preču uzskaites pārbaudi, konstatēja, ka brīvajā zonā novietotās ārpussavienības preces ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” piemērošanas un pabeigšanas. Tādējādi VID uzskata, ka strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības un ir piemērojams ievedmuitas nodoklis, PVN un nokavējuma naudas.

VID ieskatā ir saskatāma uzņēmuma nepienācīga rūpība savu pienākumu izpildē, kas arī varēja ietekmēt neatmuitotu preču izlaišanu no brīvās zonas un risku, ka šādas preces nonāk Savienības brīvā apritē. Uzņēmumam bija jāpārliecinās par to vai ārpussavienības preces ir nodotas kādā no paredzētajām muitas procedūrām, nevis jāpaļaujas uz CMR, kurā ir rokrakstā norādīts tikai „Statuss C” (Savienības preces) un amatpersonas pašrocīgi veikts paraksts bez atsauces uz galveno numuru MRN, jo no CMR vien nav secināms, kāda muitas procedūra secīgi ir piemērota.

Savukārt, uzņēmums norāda, ka nav konstatēts, ka uzņēmums būtu apzināti piedalījies prettiesiskā preču izvešanā no brīvās zonas vai apzinājās vai varēja apzināties, ka notiek preču prettiesiska izņemšana no brīvās zonas. Uzņēmums ir paļāvies uz CMR norādīto preču muitas statusu – Savienības preces. Uzņēmuma rīcībā neesot arī bijusi elektroniskās uzskaites sistēmas (EMDAS), kurā varētu pārbaudīt konkrētās muitas deklarācijas esību.

Senātam, uzklausot abu pušu argumentāciju, radīja šaubas par VID prasībām attiecībā uz piemērotās muitas procedūras un preču statusu maiņas apliecināšanai galvenā numura MRN iekļaušanu CMR un ka uzņēmumam kā preču uzglabātājai brīvajā zonā nebija piekļuves EMDAS.

Tāpēc senāts nolēma uzdot EST jautājumus:

  1. Vai ES muitas normatīvais regulējums pieļauj, ka īpašā procedūra „uzglabāšana brīvajā zonā” tiek pabeigta, elektroniskajā uzskaites sistēmā neietverot galveno atsauces numuru (MRN), kas identificē muitas deklarāciju, ar kuru piemērota nākamā muitas procedūra?
  2. Vai ir pieļaujams, ka īpašās procedūras „uzglabāšana brīvajā zonā” piemērotājs šo procedūru pabeidz, pamatojoties vienīgi uz muitas dienesta amatpersonas atzīmi par preču muitas statusu uz preču pārvadājuma dokumenta (CMR), pašam neveicot pārbaudi par šāda preču muitas statusa piemērošanas pamatotību? Ja nē, kāds pārbaudes apjoms ir pietiekams, lai atzītu, ka īpašā procedūra ,,uzglabāšana brīvajā zonā” ir pabeigta pareizi?
  3. Vai īpašās procedūras „uzglabāšana brīvajā zonā” piemērotājam varēja rasties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz muitas dienesta apstiprinājumu, ka precēm ir mainīts muitas statuss no “ārpussavienības preces” uz „Savienības preces”, kut arī šajā apstiprinājumā nav norādīts ne preču statusa maiņas pamats, ne dati, kas ļautu pārliecināties par preču statusa maiņas pamatu? Ja nē, vai var būt tas, ka citā valsts tiesas lietā ar spēkā stājušos spriedumu ir atzīts, ka muitas procedūras piemērotājs, ievērojot muitas dienesta iedibināto kārtību, nav pieļāvis muitas procedūras „uzglabāšana brīvajā zonā” pārkāpumu?

 

Atmaksājot nepamatoti iekasētu PVN, nav ok %, kas nesedz valūtas vērtības samazināšanos

Raksta autore: Dace Everte

ES Tiesa ir pieņēmusi spriedumu par nodokļu efektivitātes un neitralitātes principu interpretāciju saistībā ar ES PVN direktīvu attiecībā uz to, ka tā aizliedz dalībvalstij par atskaitāmā PVN pārsniegumu, ko dalībvalsts ieturējusi, pārkāpjot ES tiesības, aprēķināt procentus, piemērojot likmi, kas nekompensē laika gaitā radušos valūtas vērtības samazināšanos.

Tiesa uzskatīja, ka šāda prakse var liegt nodokļa maksātājam pienācīgu kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies attiecīgo summu nepieejamības dēļ, un nevar kompensēt ekonomiskos izdevumus, kas saistīti ar nepamatoti ieturēto nodokļu summām.

Latvijā regulējums par nodokļu maksātājam izmaksājamo kompensāciju nepamatotas pārmaksas aizturēšanas gadījumā, nav pārskatīts vairāk nekā 10 gadus. Pašlaik piemērojamā likme ir 0,0025% par katru kavēto dienu jeb 9,125% gadā.

Beļģijas tiesas jautājumi EST par PVN: solidāra atbildība un dubulta sodīšana

Raksta autore: Dace Everte

  • Vai beznosacījumu solidārā atbildība atbilst PVN direktīvai, ja tiesa to nevar izvērtēt, ņemot vērā individuālo rīcību, kas veikta, lai īstenotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas?
  • Vai PVN direktīvai atbilst tāds regulējums, kas paredz, ka persona ir solidāri atbildīga par PVN samaksu likumiskā parādnieka vietā, un netiek ņemts vērā priekšnodokļa atskaitījums, ko var veikt likumiskais parādnieks?
  • Vai ES Pamattiesību hartas 50. pants pieļauj tādu regulējumu, atbilstoši kuram ir atļauta tādu krimināltiesiska rakstura (administratīvu un kriminālu) sodu kumulācija, kuru pamatā ir dažādi procesi, par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem nodarījumiem, bet kuri ir izdarīti secīgu gadu laikā (taču kuri krimināltiesiskā ziņā būtu kvalificējami kā turpināts noziedzīgs nodarījums ar vienotu nodomu), turklāt vienā gadā izdarītais nodarījums tiek izskatīts administratīvā procesā, savukārt citā gadā izdarītais nodarījums – kriminālprocesā? Vai šie nodarījumi nav uzskatāmi par nedalāmi saistītiem, jo tie ir izdarīti secīgos gados?
  • Vai ES Pamattiesību hartas 50. pants pieļauj regulējumu, saskaņā ar kuru pret personu var tikt uzsākts process par krimināltiesiska rakstura administratīva naudas soda uzlikšanu par nodarījumu, par kuru tā jau ir galīgi notiesāta krimināllietā, un turklāt abi procesi tiek piemēroti pilnībā neatkarīgi viens no otra un vienīgā garantija, ka visu piemēroto sodu smagums atbilst attiecīgā pārkāpuma smagumam, ir tā, ka Finanšu tiesa var veikt samērīguma pārbaudi pēc būtības, lai gan valsts regulējumā nav paredzēti noteikumi, kas dod tiesības administratīvajai iestādei ņemt vērā jau piemēroto krimināltiesisko sodu?

 

Latvijas tiesu prakse

PVN atmaksas direktīva: meitas uzņēmums nenozīmē, ka tā ir pastāvīgā iestāde

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Vācijā reģistrēts uzņēmums pieteica VID PVN atmaksu (EUR 289 167) par iekšzemes darījumiem ar SIA. Vācijas uzņēmums ir vinnējis Latvijā iepirkuma konkursu un ir ģenerāluzņēmējs būvniecības darbu veikšanā. Šo darbu veikšanai Vācijas uzņēmums izveidoja un piesaistīja savu Latvijas meitas uzņēmumu, kas nodarbināja speciālistus un nodrošināja uzdoto darbu izpildi. Lietā nav strīda, ka Vācijas uzņēmums ir saņēmis būvniecības pakalpojumus no meitas Latvijā.

Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē neveic saimniecisko darbību, bet iekšzemē sniedz ar būvniecību saistītus pakalpojumus, nodokli par šādiem pakalpojumiem valsts budžetā aprēķina un samaksā pakalpojumu saņēmējs, ja vien tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs. Vācijas uzņēmums nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju Latvijā, jo par tās sniegtajiem pakalpojumiem nodoklis budžetā jāmaksā pakalpojuma saņēmējam (LV pilnsabiedrība).

VID atteica PVN atmaksu, pamatojot lēmumu ar kārtību, kādā atmaksā nodokli citas ES dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam – PVN atmaksā, ja atmaksas pieteikuma iesniedzējam atmaksas periodā atmaksas dalībvalstī nav bijusi pastāvīgā iestāde, no kuras veikta saimnieciskā darbība. VID ieskatā PVN nav atmaksājams, jo meitas uzņēmums Latvijā ir atzīstams par Vācijas uzņēmuma pastāvīgo iestādi.

Pastāvīgā iestāde ir jebkura vieta, kura nav personas saimnieciskās darbības mītnes vieta, bet kuru raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra darbaspēka un tehnisko resursu ziņā, ļaujot tai nodrošināt tās sniegtos pakalpojumus vai saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti šīs pastāvīgās iestādes vajadzībām.

No EST lietām izriet, ka jēdziens ,,pastāvīgā iestāde” nozīmē, ka ir jāpastāv minimālam veidojumam, kuram pastāvīgi ir pieejami cilvēkresursi un tehniskie resursi, kas ir nepieciešami, lai sniegtu noteiktus pakalpojumus. Kvalificēšana par pastāvīgo iestādi nevar būt atkarīga tikai no attiecīgās vienības juridiskā statusa. Ekonomiskās un komerciālās situācijas ņemšana vērā ir uzskatāma par pamatkritēriju.

Ja mātes uzņēmuma rīcībā bija meitas tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi tā, it kā tie piederētu mātes uzņēmumam, tad varētu apgalvot, ka mātes uzņēmumam citā dalībvalstī pieder struktūra ar pietiekamu pastāvības pakāpi, kas ir atbilstoša cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā.

Tālāk tiesai ir jāizvērtē otrais kritērijs, kas ļauj konstatēt pastāvīgās iestādes esību, saskaņā ar kuru šādu iestādi raksturo cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā piemērota struktūra, kas tai ļauj saņemt tai sniegtos pakalpojumus un tos izmantot savas darbības vajadzībām. Pastāvīgo iestādi raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas tai ļauj saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri tiek sniegti šīs iestādes pašas vajadzībām, nevis lēmumi, kurus šāda struktūra ir tiesīga pieņemt. Pastāvīga iestāde nav konstatējama, ja meitas uzņēmuma sniegtos pakalpojumus saņem mātes uzņēmums, kas izmanto savus tās dalībvalstī esošos cilvēkresursus un tehniskos resursus, lai izpildītu tās noslēgtos līgumus ar tās klientiem citā dalībvalstī.

Tiesa konstatēja, ka attiecības starp pusēm ir tādas, kādas ir raksturīgas divām korporatīvām vienībām, kas ir neatkarīgas viena no otras un no trešajām personām. Ne puses, ne to darbinieki nerīkojas kā otrās puses pārstāvji, tirgotāji, aģenti, kā arī to darbība un bezdarbība nevar radīt jebkāda veida saistības, kas varētu ietekmēt otras puses darbību vai bezdarbību. Puses nepieņem lēmumus otras puses vārdā.

No minētā izriet, ka tas, ka mātes uzņēmuma statuss nav pietiekams apsvērums, lai kvalificētu meitu kā pastāvīgo iestādi. Tāpat arī tas, ka meitas sabiedrība ir dibināta Latvijā un ir sniegusi pakalpojumu tikai mātes uzņēmumam, nepadara to par pastāvīgo iestādi.

Vācijas uzņēmums paskaidroja, ka darbinieki, kas veica darbu, bija darba tiesiskajās attiecībās ar meitas uzņēmumu, nevis mātes. Darbiniekus patstāvīgi atlasīja un nolīga meita Latvijā, tā patstāvīgi noteica nepieciešamo darbinieku skaitu, kvalifikāciju, atalgojumu, kā arī ikdienā veica savu darbinieku vadību un bija atbildīga par šiem darbiniekiem.

Tiesa kritiski novērtēja VID pozīciju un apmierināja Vācijas uzņēmuma pieteikumu.

IIN uzrēķins par personas slēpto ienākumu (EUR 457 750) ir atcelts

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

VID veica personas IIN auditu par 2015. un 2016.gadu, kura ietvaros konstatēja, ka persona nav iesniegusi pierādījumus par Latvijā ievestās skaidrās naudas līdzekļu izcelsmi, tādēļ nav iespējams pārliecināties par šo ienākumu avotu likumību. Līdz ar to VID uzskatīja, ka Latvijā ievestā skaidrā nauda ir iekļaujama pieteicēja ar IIN apliekamajā ienākumā.

Lai noteiktu cilvēka apliekamo ienākumu, auditā piemērota skaidras naudas plūsmas metode, kā rezultātā konstatēts, ka pārbaudāmajā periodā pieteicēja līdzekļu apjoms pārsniedz līdzekļu avotu apjomu (2015.gadā par EUR 50 893,25 un 2016.gadā par EUR 417 897), tādējādi veidojot slēpto ienākumu, kas ir apliekams ar IIN.

Administratīvā apgabaltiesa pārbaudīja vai VID pamatoti nav atzinis Latvijā ievestās skaidras naudas līdzekļu izcelsmi un vai pamatoti konstatējis slēpto ienākumu. Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka 2016.gadā Irākā šī cilvēka rīcībā varēja būt skaidra nauda nepieciešamajā apmērā. Līdz ar to lietā nav konstatējami tādi Latvijā ievestie skaidrās naudas līdzekļi, kuri būtu iekļaujami ar IIN apliekamajā ienākumā par 2016.gadu kā citi ienākumi.

Apgabaltiesa uzskata, ka VID fiksētājam skaidras naudas līdzekļu apmēram uz gada sākumu trūkst pamatojuma, un tas liek apšaubīt aprēķinu pareizību, jo minētais cilvēks ir sniedzis VID paskaidrojumus par bankas kontos iemaksāto skaidrās naudas izcelsmi – iemaksas bankas kontos ir skaidrā nauda, ko Pieteicējs apmainījis pret spēles žetoniem, kurus iegādājies kazino par bezskaidras naudas līdzekļiem. Apgabaltiesa, pārbaudot sniegto paskaidrojumu ticamību, konstatēja, ka lietā esošie pierādījumi (azartspēļu uzņēmumu sniegtās ziņas un kredītiestāžu sniegtā informācija) gan tieši, gan netieši apstiprina nodokļu maksātāja paskaidrojumus.

Tādēļ Apgabaltiesa nosprieda, ka aprēķinātais IIN, nokavējuma nauda un soda nauda par 2015. un 2016.gadā konstatēto slēpto ienākumu EUR 457 750 ir atceļami kā nepamatoti.

 

ES tiesību akti

Publicē ES direktīvas projektu par ieturējuma nodokļu atbrīvojumu

Raksta autore: Aija Lasmane 

Publicēts ES direktīvas projekts par ātrāku un drošāku atbrīvojumu no pārmērīga ieturējuma nodokļa (FASTER). FASTER priekšlikums ir daļa no ES centieniem saskaņot ieturējuma nodokļa atvieglojumu procedūras, cīnīties pret nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas pasākumiem un veicināt pārrobežu ieguldījumus.

Dokumentā ir uzsvērts:

  • esošā situācija attiecībā uz ieturējuma nodokļa atvieglojumu procedūrām un fakts, ka parasti investoru ziņā ir pieprasīt pārmērīgu nodokļu atvieglojumu izcelsmes valstī (kas bieži vien var būt apgrūtinoša procedūra);
  • jautājums par ieturējuma nodokļa atvieglojumu neefektivitāti ir bijis ES rīcības darba kārtībā jau vairāk nekā pirms 2 gadu desmitiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka esošās procedūras atstāj vietu krāpšanas shēmām (piemēram, cum-cum un cum-ex krāpšanas shēmām);
  • zmaiņas, ko priekšlikums radītu pēc pieņemšanas, ir:
    • saskaņotu digitālo rezidences sertifikātu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu atzīšanu visā ES;
    • ziņošanas pienākumi finanšu starpniekiem; un
    • divas jaunas ātrākas ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūras; un
    • kopumā priekšlikuma sniegtie ieguvumi (t.i., izmaksu ietaupījumi, samazinātas kapitāla izmaksas, cīņa pret krāpšanu) kompensē paredzamos nodokļu ieņēmumu neto zaudējumus.

 

EK vadlīnijas par tranzīta piemērošanu uz un no Ukrainas

Raksta autore: Kristīne Erele

Ar 2022. gada 1. oktobri Ukraina ir pievienojusies ES konvencijai par vienotu tranzīta procedūru. Līdz ar to vienotā tranzīta kustība ir iespējama starp Ukrainu un 27 ES dalībvalstīm, kā arī ar Andoru, Šveici, Islandi, Ziemeļmaķedoniju, Norvēģiju, Serbiju, Sanmarīno, Turciju, Apvienoto Karalisti. Vadlīnijās sniegta informācija par robežšķērsošanas vietām uz Ukrainas robežas ar ES dalībvalstīm, tranzīta procedūras nodrošināšanai nepieciešamo galvojumu, kā arī tranzīta procedūras izmantošanas priekšrocībām.

 

VID prakse

IIN pārmaksu vairākos gadījumos varēs saņemt bez gada deklarācijas iesniegšanas

Raksta autore: Aija Lasmane 

Sākot no šī gada 30.augusta VID EDS izsūtīs vēstules vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem varētu būt izveidojusies IIN pārmaksa par 2022.gadu. Lai VID varētu pārskaitīt šo nodokļa pārmaksu, cilvēkiem līdz šī gada 30.septembrim EDS jānorāda savs bankas konts, uz kuru vēlas saņemt naudu.

Iesniegums pieejams EDS sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” –  “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”. Nodokļa pārmaksu par 2022. gadu VID pārskaitīs līdz 2023.gada 31.decembrim.

Turpmāk tie iedzīvotāji, kuriem par iepriekšējo gadu būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa, bet nebūs čeku par attaisnotajiem izdevumiem, nodokļa pārmaksu varēs saņemt, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja līdz šī gada 30.septembrim aizpildīs EDS iesniegumu un norādīs tajā savu bankas kontu.

Tie iedzīvotāji, kuri nav EDS lietotāji, bet kuriem arī varētu būt izveidojusies nodokļa pārmaksa, vēstules no VID saņems papīra formātā.

Saņemt nodokļa atmaksu bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas iedzīvotāji turpmāk varēs šādos gadījumos (jo par tiem VID rīcībā jau ir informācija):

  • Ja cilvēka algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļu atvieglojumi (piemēram, par apgādājamajiem, atvieglojumi mazākiem ienākumiem vai atvieglojumi invaliditātes gadījumā, politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem)
  • Ja cilvēkam iepriekšējā gadā ir bijuši ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.

Savukārt, ja cilvēkam būs čeki par attaisnotajiem izdevumiem (medicīnu, zobārstniecību, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem), tad arī turpmāk varēs iesniegt gada ienākumu deklarāciju un atgūt pārmaksāto nodokli par tiem.

Jaunas muitas deklarāciju un tranzīta kontroles sistēmas

Rakta autors Jānis Taukačs 

Oktobrī sāk darboties jauna eksporta muitas deklarāciju noformēšanas sistēma, bet novembra beigās – jauna Tranzīta kontroles sistēma (no jūnija jau strādā jaunā importa deklarēšanas sistēma). Šeit ir informācija, kā iespējams pieteikties testa režīmam, lai sagatavotos jaunajai eksporta muitas deklarāciju sistēmai.

 

Ārzemēs

Latvijas meitām Vācijā aizdevumiem būs procentu griesti

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Vācijā sagatavots likumprojekts, kas cita starpā Vācijas sabiedrībām ar 1.1.24. paredz apmēra ierobežojumu atskaitāmiem procentiem par saistīto ārvalstu uzņēmumu izsniegtiem aizdevumiem. Proti, procentus, kas pārsniedz pēdējo pieejamo ECB noteikto procentu likmi, tai pieskaitot 2%, nevarēs atskaitīt nodokļu vajadzībām. Likumprojekta redakcija vācu valodā pieejama šeit.

OECD plāns apstiprināt transfertcenu vadlīniju papildinājumus saistībā ar Pilar I

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Globāliem uzņēmumiem, kuru konsolidētais apgrozījums pārsniedz 20 miljardus EUR (no tādiem Latvijā tiek pārstāvēti aptuveni 30%), būs iespēja vienkāršoti noteikt attiecināmo peļņu uz vietējiem izplatītājiem, pamatojoties uz starptautiski saskaņotiem ietvariem un datu izmantošanas sistēmu. Šie papildinājumi neatcels transfertcenu noteikšanas pamatprincipus, t.sk. darījuma rūpīgu noteikšanu un transfertcenu metodes. OECD plāno līdz 2024.gada janvārim pieņemt vadlīniju papildinājumus. Tagadējais vadlīniju projekts pieejams šeit.

Polija no 2024. gada jūlija ievieš obligātus e-rēķinus

Raksta autore: Dace Everte

Polijas parlamenta apakšpalāta ir pieņēmusi likumprojektu, ar kuru ievieš obligātu strukturēto e-rēķinu sistēmu. Šī sistēma kļūs obligāta no 2024. gada 1. jūlija, izņemot no nodokļa atbrīvotos nodokļu maksātājus un apliekamās personas, kas veic no nodokļa atbrīvotas piegādes. Šiem nodokļu maksātājiem sistēma būs jāizmanto no 2025. gada 1. janvāra.

Pirms likumprojekta pieņemšanas parlamenta augšpalāta likumprojektam uzlika veto, cita starpā argumentējot, ka ir pāragri ieviest obligāto e-rēķinu sistēmu (ne visās valsts teritorijās ir labi funkcionējoši tīkli, kas pieejami uzņēmējiem), ka e-rēķinu struktūra būtu jānosaka ar finanšu ministra rīkojumu, nevis tikai jāizziņo valdības platformā, un ka ierosinātā sodu sistēma ir ļoti barga.

Konkrētāk, topošajā regulējumā ir paredzēts: ja nodokļu maksātājs neiesniedz e-rēķinus nodokļu iestādei likumā noteiktajā termiņā, “nodokļu iestādes vadītājs ar lēmumu uzliek nodokļu maksātājam naudas sodu līdz 100% apmērā no šajā rēķinā norādītās nodokļa summas”.

Vācija no 2025. gada 1.janvāra ievieš obligātus e-rēķinus

Raksta autore: Dace Everte

Eiropas Padome ir atļāvusi Vācijai no 2025. gada 1. janvāra ieviest obligātu elektronisko rēķinu visiem darījumiem, kas veikti starp Vācijas teritorijā reģistrētiem nodokļa maksātājiem. Šo atkāpi no PVN direktīvas piemēros no 2025. gada 1. janvāra.

Rumānija no 2024. gada 1.janvāra ievieš obligātus e-rēķinus

Raksta autore: Dace Everte

Eiropas Padome ir atļāvusi Rumānijai no 2024. gada 1. janvāra pagarināt īpašo pasākumu, ar ko īsteno pienākumu izsniegt elektroniskos rēķinus par darījumiem starp Rumānijā reģistrētiem nodokļa maksātājiem.

Grieķijā maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāinformē centrālo ES datu bāzi

Raksta autore: Dace Everte

Sākot no 2024. gada 1. janvāra, ES maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS) būs pienākums uzturēt elektroniskus maksājumu datu ierakstus par pārrobežu maksājumiem un apmainīties ar šiem ierakstiem ar jaunizveidoto centrālo ES datubāzi. Šā ziņošanas pienākuma mērķis ir apkarot krāpšanu PVN jomā. Pirmā maksājumu datu nosūtīšana no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem kompetentajai valsts iestādei Grieķijā ir paredzēta līdz 2024. gada 30. aprīlim par 2024. gada pirmo ceturksni.

Grieķija ir paziņojusi par Centrālās elektroniskās maksājumu informācijas sistēmas (CESOP) izmēģinājuma darbības uzsākšanu. Sistēmas mērķis ir atvieglot pārrobežu maksājumu datu izveidi un iesniegšanu. Nodokļu maksātājiem tagad ir iespēja izveidot un nosūtīt izmēģinājuma failus. CESOP galvenais mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu nodokļu iestādes ar nepieciešamajiem instrumentiem, lai atklātu iespējamu krāpšanu PVN jomā e-komercijas darījumos, ko veic citās dalībvalstīs vai trešās valstīs reģistrēti pārdevēji/piegādātāji. Šo sistēmu būs arī jāievieš Latvijā.

 

Vai tiešsaistes rēķini ļaus apkarot PVN izkrāpšanu?

Raksts publicēts IBFD VAT Monitor; autors: Christian Amand

Rakstā apspriests PVN Direktīvas grozījumu projekts “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA). Tā ietvaros plānots ieviest tūlītēju pārrobežu darījumu deklarēšanu nodokļu administrācijai brīdī, kad tiek izrakstīts rēķins, turklāt darījuma dokumenti būs jānoformē elektroniski. Paredzēts, ka tas sniegtu informāciju nodokļu administrācijām par katru darījumu atsevišķi. Tas ļautu savstarpēji salīdzināt datus, palielinātu nodokļu administrāciju kontroles iespējas. E-rēķini noteikti ierobežotu kļūdu skaitu, un tos jau izmanto galvenokārt lielie tirgus dalībnieki. Ātrās informācijas apmaiņas dēļ, tiešsaistes deklarēšana šķiet piemērots risinājums pazudušā tirgotāja problēmai, tomēr nav brīnumlīdzeklis.

  1. Lai arī atsevišķās valstīs tiešsaistes deklarēšana ir palīdzējusi ierobežot PVN izkrāpšanu, starptautiskā tirdzniecībā pazudušā tirgotāja krāpšana ir citāda. Autora ieskatā, kad krāpnieki pielāgosies jaunajai deklarēšanas sistēmai, pazudušo tirgotāju krāpšana pieaugs.
  2. Lai apturētu izkrāpšanu, ir nepieciešams galīgais tiesas spriedums, kas prasa laiku. Situācija, kad uz aizdomu pamata nodokļu administrācija aptur darījumus, iesaldē banku kontus vai pat uzņēmuma darbību, neatbilst demokrātiskas valsts iekārtai.
  3. Piegāde no A uz B bieži vien notiek citā periodā nekā no B uz C. Turklāt, B var integrēt saņemtās preces citā precē un tas jau būs citas preces piegādes darījums, preces var tikt pārpakotas, marķētas, citādi apstrādātas – līdz ar to ir nepieciešams nevis vienkāršs iegādes-piegādes datu salīdzinājums, bet sarežģīta datu analītika.
  4. Izšķiroša nozīme būs iesniegto datu kvalitātei un detalizācijai. Lai to varētu vienādi nodrošināt abu pušu dalībvalstīs, būtu nepieciešams vienādot grāmatvedības uzskaites sistēmas. Tāpat jāņem vērā, ka īpaši grūti būs identificēt tādus nodokļu krāpniekus, kas lielāko daļu darījumu īsteno likuma ietvaros un pieļauj tikai dažus krāpnieciskus darījumus.
  5. Tikai tas vien, ka regulējumā ir noteikts pienākums izrakstīt rēķinus un veikt uzskaiti elektroniski, nenozīmē, ka nodokļu maksātāji to ievēros, tāpat arī elektroniska informācijas sniegšana nenozīmē to, ka šī informācija ir pareiza. Brīvprātīga nodokļu nomaksa joprojām netiek sasniegta.

Noslēgumā autors secina, ka ViDA pat zināmā mērā apdraud ES uzņēmējus, jo ļoti detalizētu datu apmaiņa var izrādīties ne tikai nenoderīga, bet arī produktivitāti samazinoša darbība. Turklāt, apmainoties ar tik lielu datu apjomu, ir liels risks sensitīvu biznesa datu noplūdēm. Vienlaikus, autora ieskatā EK nav izskatījusi iespējas izmantot krāpšanas apkarošanai senāk piedāvātus risinājumus, kuri būtu efektīvāki.

Proti, Franss Vanistendaels 1995.gadā nāca klajā ar priekšlikumu, kurā apvienoja vienas pieturas aģentūru ar tiešu PVN maksājumu, ko preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs veic tās dalībvalsts nodokļu iestādēm, kurā pircējs veic uzņēmējdarbību: ja pircējs veic uzņēmējdarbību citā ES dalībvalstī, nodokļu iestāde, kas ir tiesīga iekasēt nodokli, būtu šīs citas dalībvalsts nodokļu iestāde, un piemērojamā PVN likme būtu tā, kas ir spēkā pircēja valstī. Ja 1995.gadā šādu risinājumu nebija iespējams īstenot, tad šobrīd, autora ieskatā, tas būtu jāapsver atkārtoti.

 

Krievijas bizness jūt kara (un sankciju) sekas: PVN jāaprēķina atbilstoši valūtas kursam rēķina samaksas dienā (nevis PVN samaksas budžetā brīdī)

Raksta autore: Dace Everte

Ņemot vērā ieviestās sankcijas preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai Krievijas personām, šī ziņa Latvijas uzņēmējiem nebūs aktuāla, tomēr zināmā mērā ir interesanta, jo apstiprina sankciju iedarbību uz agresorvalsts budžetu un rubļa stabilitātes zudumu. Ņemot vērā rubļa devalvāciju, Krievijas Finanšu ministrija ir izdevusi skaidrojumu, saskaņā ar kuru ir jāaprēķina maksājamais PVN rubļos, izmantojot ārvalstu valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā dienā, kad nerezidentam tiek veikts maksājums par piegādēm.

Operatīvākas nodokļu ziņas atradīsit mūsu sociālajos tīklos:

 

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi un podkāsti: https://janistax.substack.com/