Nodokļu vēstis. Februāris 2023

Latvijas Tiesu prakse

 

Kārtējā VID zaudētā lieta par PVN 0% piemērošanu ES piegādes darījumos

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Strīda būtība joprojām ir par to vai komersants ir tiesīgs piemērot PVN 0% likmi ES piegādēm, ja preces tiek transportētas ar kurjerpastu, un to nav saņēmušas rēķinos norādītās amatpersonas. Lai cik neloģisks neliktos šāds VID arguments, tas joprojām ir bieži sastopams VID izdotajos lēmumos.

Arī šajā lietā VID ieskatā pieteicējas iesniegtie pierādījumi nesniedz pietiekamu informāciju, lai apstiprinātu vai noliegtu, ka pārvadātājs SIA “DHL Latvia” piegādāja mobilos tālruņus Francijas uzņēmumam.

Tomēr, apgabaltiesa secināja, ka, ņemot vērā priekšapmaksas rēķinu, SIA “DHL Latvia” gaisa kravas pavadzīmi, sūtījuma izsekošanas informāciju un citus dokumentus, kopskatā ir skaidrs, ka tie apliecina preču transportēšanu no sūtījuma atrašanās vietas līdz sūtījuma saņēmējam, kā arī preču aprakstā norādīto apjomu un svaru. Turklāt, fakts, ka neidentificēta persona parakstījusi preču saņemšanu, nav pietiekams pamats apgalvojumam, ka preces nav piegādātas galamērķī, jo preču saņemšanā dažādu apstākļu dēļ ne vienmēr var piedalīties darījumu dokumentos norādītās amatpersonas.

Te arī pieejama papildus informācija par šo lietu.

 

ABLV Bankai pienākas gandrīz 1 milj. EUR pārmaksātais UIN

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

2021.gada aprīlī AS „ABLV Bank” iesniedza precizētu UIN deklarāciju par 2017.gadu, kā rezultātā tai radās UIN pārmaksa EUR 966 865 apmērā. Sākotnēji 2017.gada finanšu pārskats bija sagatavot neievērojot iepriekš SFPS principus un prasības, kļūdaini piemērojot darbības turpināšanas principu. Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatprincipa retrospektīvā maiņa no darbības turpināšanas pamatprincipa uz darbības neturpināšanas pamatprincipu ietekmē 2017.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto peļņas apjomu pirms UIN aprēķināšanas. Attiecīgi, bankas finanšu pārskatā par 2018.gadu veiktās korekcijas salīdzinošajos finanšu datos par 2017.gadu ir jāņem vērā, veicot UIN deklarācijas labojumus par 2017.gadu.

Kad uzņēmums sagatavo finanšu pārskatu pēc darbības neturpināšanas principa, visi aktīvi tiek novērtēti tirgus/atgūstamajā vērtībā uzreiz, kā arī visas saistības par iespējamiem izdevumiem tiek atspoguļotas brīdī, kad tās ir radušās, neņemot vērā faktisko naudas plūsmu. Piemērojot darbības neturpināšanas principu, izdevumi vairs netiek dalīti uz nākamajiem pārskata periodiem, jo nav sagaidāms, ka uzņēmums turpinās saimniecisko darbību un ģenerēs ienākumus, pret kuriem varēs izdevumus attiecināt.

VID iebildis pret bankas veiktajiem grozījumiem (precizējumiem) UIN deklarācijā. VID nav veicis ne auditu, ne datu atbilstības pārbaudi, lai iebilstu pret nepareizi aprēķinātu UIN, tā vietā visus iebildumus faktiski pamato ar datu ticamības novērtējumā iegūto informāciju.

Tiesa atzina, ka pēc būtības bankai ir taisnība. Tiesa atzina, ka pēc bilances perioda notikums mainīja bankas darbību – no turpināšanas uz darbības neturpināšanas principu, pamatojoties uz pieņemto lēmumu par pieteicējas pašlikvidāciju. Tādēļ pamatoti ir veikusi grozījumus UIN deklarācijā par 2017.gadu. Tiesa apmierināja pieteikumu un uzdeva VID pārbaudīt UIN aprēķinu korektumu, kā arī apstiprināt Pieteicējai UIN pārmaksu par 2017. gadu.

Interesanti, ka banka gada pārskatu par 2017.gadu sagatavoja tikai 2018.gada 17.septembrī, bet iesniedza 2018.gada 23.novembrī – kad jau bija pieņemts lēmums par bankas pašlikvidāciju. Tātad, gada pārskata par 2017.gadu sagatavošanas brīdī banka zināja, ka tā neturpinās darbību un ka konkrētā gada pārskata sagatavošanai nav pamata piemērot darbības turpināšanas principu. Minēto lietā apliecina arī zvērinātu revidentu atzinumā norādītais, ka bankas gada pārskats par 2017.gadu nav sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir nepieciešams to labot. Šāds spriedumā minētais fakts, šķiet, pēc būtības nozīmē, ka notikums, kas mainīja bankas darbību (turpināšana uz neturpināšanu) tikai formāli ir noticis pēc bilances perioda. Viela pārdomām.

 

Eiropas Savienības Tiesa

 

Uzdots jautājums EST par PVN likmes (ne)atkarību no uzņēmuma klasifikācijas

Raksta autore: Dace Everte

Vai PVN Direktīvas ir jāinterpretē tādējādi, ka samazināta PVN likme, kas šajā normā ir noteikta izmitināšanai, ko nodrošina viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, var tikt piemērota, ja šie uzņēmumi nav klasificēti atbilstīgi iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem?

Ja atbilde ir noliedzoša, vai PVN direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauta samazinātās PVN likmes selektīva piemērošana vienas pakalpojumu kategorijas konkrētiem un specifiskiem aspektiem? (Respektīvi – pakalpojums ir viens un tas pats, bet PVN piemērošana atšķiras atkarībā no oficiāli piešķirta viesnīcas vai tml. operatora statusa esamības).

Uzdots jautājums EST tiesībām iesniegt papildus pierādījumus PVN atmaksas procesā

Vai PVN atmaksu direktīva pieļauj to, ka, vērtējot PVN atmaksas pieteikumus, pārsūdzības posmā norāda jaunus faktus vai atsaucas uz jauniem pierādījumiem, par kuriem pieteikuma iesniedzējs zināja pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas, bet kurus neiesniedza, lai gan nodokļu iestāde to bija pieprasījusi, vai uz kuriem neatsaucās?

Vai apstiprinoša atbilde uz pirmo jautājumu atbilst tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu postulātam un nodokļu neitralitātes, efektivitātes un samērīguma pamatprincipiem?

Vai atmaksas direktīvai atbilst valsts regulējums, ar kuru nodokļu iestāde izbeidz procedūru gadījumā, ja nodokļa maksātājs neatbild uz nodokļu iestādes pieprasījumu un arī neizpilda trūkumu novēršanas pienākumu, bet bez tā nav iespējams izvērtēt pieteikumu?

 

EST: zirgu apkopšana pret sacensību balvu naudu ir ar PVN apliekams pakalpojums

Raksta autore: Dace Everte

Pieteicējam bija izstāžu zirgu treniņu staļļi. Viņš noslēdza līgumus ar zirgu īpašniekiem, kas dzīvoja Vācijā, saskaņā ar kuriem zirgu īpašnieki nodeva staļļu īpašniekam savus zirgus. Šie zirgi tika turēti un aprūpēti šajos staļļos. Viņi tur tika apmācīti un piedalījās sacensībās Vācijā un ārzemēs. Zirgu īpašniekiem bija jāsedz zirgu uzturēšanas izmaksas, dalība turnīros, transporta, kalēja un veterinārārsta izmaksas, savukārt zirgu īpašniekam bija jāsedz savas kā jātnieka dalības turnīros izmaksas, proti, ceļa izdevumi, viesnīcas izmaksas un izdevumi.

Ņemot vērā to, ka zirgu izstādēs iegūtās naudas balvas pienākas tikai zirgu īpašniekam, līgumos bija paredzēts, ka staļļu īpašnieks saņem 50% no visām naudas un bezskaidras naudas balvām. Šim nolūkam zirgu īpašnieks, noslēdzot cesijas līgumu, cedēja staļļu īpašniekam pusi nākotnes prasījumu.

Veicot nodokļu revīziju, tika pieņemts, ka turnīra ieņēmumiem ar trešo personu zirgiem jāpiemēro PVN pamatlikmi. Nodokļu administrācija nolēma, ka naudas balvas, kas iegūtas, piedaloties turnīros ar citiem piederošiem zirgiem, ir atlīdzība par pakalpojumiem, kas apliekama ar PVN.

EST nosprieda, ka staļļa īpašnieka sniegts vienots pakalpojums, kas saistīts ar zirgu apmācību sacensībām un kas ietver zirgu izmitināšanu, apmācību un dalību sacensībās, ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību PVN direktīvas izpratnē, ja zirgu īpašnieks par šo pakalpojumu saņem atlīdzību, piešķirot viņam pusi no tiesībām uz naudas balvām, ko viņa zirgi iegūst, ja tie veiksmīgi piedalās sacensībās.

 

EST: faktoringa gadījumā slikto parādu PVN apdrošinātājs nevar atgūt no valsts

Raksta autore: Dace Everte

Apdrošināšanas uzņēmums apņēmās izmaksāt atlīdzību gadījumā, ja apdrošinātās personas klienti nesamaksā prasījumu. Atlīdzības likme ir 90 % no nesamaksātā prasījuma vērtības, ieskaitot PVN. Šai atlīdzībai atbilstošā prasījuma vērtības daļa un visas saistītās tiesības, kas sākotnēji attiecās uz apdrošināto personu, tiek cedētas apdrošinātājam. Praksē PVN slogs, kuru apdrošinātās personas iepriekš ir samaksājušas valsts kasei, bet kuru tās ir pārnesušas uz saviem klientiem un kuru šie klienti nav samaksājuši, ir jāmaksā apdrošinātājam attiecībā uz cedēto PVN summas daļu.

Apdrošinātājs nodokļu administrācijai iesniedza pieteikumu par PVN saistībā ar neatgūstamiem prasījumiem atmaksu, kā arī – lai tiktu samaksāti nokavējuma procenti. Tas tika noraidīts, jo darījumus nebija veikusi pati apdrošinātāja.

EST piekrita nodokļu administrācijai un nosprieda, ka PVN direktīvai un neitralitātes principam nav pretrunā tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļa bāzes samazināšana nesamaksāšanas gadījumā netiek piemērota apdrošinātājam. Tātad, apdrošinātājam slikto parādu pārņemšanas gadījumā šāds PVN nav atgūstams no valsts.

 

EST: PVN, ja daudzdzīvokļu ēkas būvniecību veic civiltiesiska līgumsabiedrība

Raksta autore: Dace Everte

Māsas ASA un PP bija līdzīpašnieces zemesgabalam Rumānijā. Viņas noslēdza asociācijas bez juridiskas personas statusa līgumu ar BP un MB – divām citām fiziskām personām, lai uzbūvētu ēku kompleksu, ko veido no astoņas dzīvojamās ēkas ar 56 dzīvokļiem, kuri paredzēti pārdošanai trešām personām. Līgumā it īpaši bija paredzēts, ka BP un MB kopīgi sedz ar nekustamā īpašuma kompleksa būvniecību saistītos izdevumus un ka ASA un PP katra no peļņas saņems 16,67 % un BP un MB – 33 % katrs. Gan MB, gan BP saņēma pilnvaru ASA un PP vārdā un uzdevumā nodot īpašumtiesības, kas tām bija attiecībā uz visiem būvējamajiem dzīvokļiem. Noslēgtajos pārdošanas līgumos tikai ASA un PP bija norādītas kā īpašuma īpašnieces un BP un MB tajos nebija minēti. Turklāt minētie līgumi neietvēra nevienu atsauci nedz uz PVN, nedz uz noslēgto asociācijas līgumu.

Pēc nodokļu revīzijas nodokļu iestāde 2011. gada 26. oktobrī izdeva paziņojumu par nodokļu uzlikšanu ASA, kurā viņa tika atzīta par atbildīgu par PVN. Nodokļu iestāde uzskatīja, ka ASA 2008. gadā viena pati vai kopā ar PP ir veikusi saimniecisku darbību, lai gūtu no tās ienākumus, ka it īpaši šīs darbības ietvaros noslēgtie pārdošanas darījumi ir ar PVN apliekami darījumi

ES tiesa nosprieda, ka kompetentajā nodokļu iestādē pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas nereģistrēta asociācijas līguma bez juridiskas personas statusa puses nevar tikt uzskatītas par “nodokļa maksātājiem” līdzās nodokļa maksātājam, kuram ir jāmaksā nodoklis par apliekamu darījumu. Ar šo nolēmumu mēs saprotam, ka tiesa cenšas pateikt, ka asociācijas līguma pusēm nav jābūt atbildīgām par PVN. Drīzāk – pašai asociācijai, kas pēc būtības ir līgumsabiedrība, jeb Latvijas Civillikuma izpratnē – civiltiesiska sabiedrība (ar līgumu veidota bez juridiskas personas statusa).

PVN direktīva, samērīguma princips un nodokļa neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos nav noteikts pienākums nodokļa maksātājam, kam nav izrakstīta rēķina uz sava vārda, piešķirt tiesības atskaitīt PVN, ko kāda cita asociācijas bez juridiskas personas statusa dalībniece ir samaksājusi. Tā tas ir pat tad, ja nodokļa maksātājam ir jāmaksā nodoklis par saimniecisko darbību. ES tiesa ir garu un/vai neskaidru teikumu rakstīšanas čempioni. Tādēļ par šī sprieduma interpretāciju vēl pagaidīsim teorētiķu komentārus.

 

Jauni jautājumi EST – par preču saņemšanas apliecinājumiem citā ES valstī

Raksta autore: Dace Everte

Čehijas Republikas Augstākā administratīvā tiesa ir iesniegusi EST lūgumu sniegt nolēmumu sekojošos jautājumos: vai preču piegādātājam Kopienas iekšienē, lai saņemtu atbrīvojumu no PVN, ir jādeklarē un jāiesniedz pierādījumi, ka preces ir saņēmis konkrēts saņēmējs, kuram bija nodokļa maksātāja statuss, vai pietiek ar to, ka lietas fakti norāda, ka preces citā ES dalībvalstī ir pieņēmis cits saņēmējs un ka tam bija (vai no lietas faktiem ir skaidrs, ka tam bija jābūt) nodokļa maksātāja statuss?

 

 

Jautājumi EST par pensiju fondiem un tiesībām uz atbrīvojumu no PVN

Raksta autore: Dace Everte

Lietā EST būs jāizskata jautājums vai pensiju fonds ir “īpašs ieguldījumu fonds” PVN direktīvas izpratnē. Daži no faktiem, ko EST būs jāņem vērā: vai dalībnieki uzņemas individuālu ieguldījumu risku, vai arī ir pietiekami, ka ieguldījumu rezultātu sekas uzņemas dalībnieki kā kolektīvs un neviens cits; cik liels ir kolektīvais vai individuālais risks; cik lielā mērā pensijas pabalsta apmēru ietekmē arī citi faktori, piemēram, pensijas uzkrājuma periods, atalgojuma apmērs un diskonta likme; ka darba devējs par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam ir uzņēmies garantiju līdz EUR 250 000 000 plānotā pensiju uzkrājuma īstenošanai.

 

Ģenerāladvokāts: pārlieka VID un tiesas vilcināšanās var radīt tiesības uz atlīdzinājumu

Raksta autore: Dace Everte

Uzņēmums atskaitīja priekšnodokli par precēm, kuras tā iegādājās. Nodokļu iestāde uzsāka pārbaudi. Pārbaudes beigās nodokļu administrācija secināja, ka daļa no atskaitītā PVN nebija jāatskaita, jo daļa no šajā saistībā iesniegtajiem rēķiniem neatbilda nevienam faktiskam saimnieciskajam darījumam un otra to daļa attiecās uz krāpšanu nodokļu jomā, par kuru prasītāja zināja.

Ģenerāladvokāts lietā pauda viedokli, ka ir korekts tāds ES dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļu iestādes tiesību uzlikt PVN noilguma termiņš tiek apturēts uz attiecīgās pārbaudes tiesā laiku, pat ja šī prasība ir vērsta pret secīgiem nodokļu iestādes lēmumiem, kas attiecas uz vienu un to pašu nodokli. Tomēr valsts tiesai, ņemot vērā visus lietas apstākļus, piemēram, lietas sarežģītību, ir jāizvērtē, vai nodokļu procedūras atkārtošana un attiecīgās pārbaudes tiesā ir veiktas galvenokārt nodokļu iestādes darba nepilnību dēļ vai arī tajā ir vainojamas valsts tiesas, un jāizdara no tā vajadzīgie secinājumi, tostarp par to, vai attiecīgajam nodokļa maksātājam, iespējams, ir tiesības uz atlīdzinājumu.

Kā zināms, statistiski vairumā gadījumu ES tiesa piekrīt ģenerāladvokāta viedoklim.

 

Ģenerāladvokāts: arī par nelikumīgu elektrības pieslēgumu maksājams PVN

Raksta autore: Dace Everte

Sadales sistēmas operators vērsās tiesā pret fizisko personu MX, pieprasot samaksāt (t.sk. PVN) par elektroenerģijas patēriņu. Šis rēķins gan izrakstīts tāpēc, ka MX savā dzīvesvietā patērēja elektroenerģiju, bet nebija noslēdzis līgumu ar komerciālo enerģijas piegādātāju. Operators bija konstatējis šo nelikumīgā izmantošanu, salīdzinot skaitītāja rādījumus nelikumīgās izmantošanas sākumā ar skaitītāja rādījumiem nelikumīgās izmantošanas beigās.

Ģenerāladvokāta viedoklis: nelikumīga enerģijas izmantošana ir preču piegāde par atlīdzību, ja atlīdzība, kas jāmaksā saskaņā ar tiesību aktiem, ir atkarīga no patēriņa. PVN direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka sadales sistēmas operators var būt ekonomiski aktīvs arī tad, ja tas papildus piegādā elektroenerģiju, t.sk. ja šajā piegādē, piemēram, nelikumīgas elektroenerģijas izmantošanas dēļ, īstenojas operatora saimnieciskās darbības risks.

 

EST skaidro termina ‘konteiners’ nozīmi

Raksta autore: Kristīne Erele

EST sniedza savu viedokli par jēdziena “preču konteiners” interpretāciju un KN pozīcijas 8609 tvērumu un to, vai cauruļu transportēšanas ierīce kvalificējama kā “preču konteiners”. Tā kā muitas tiesības balstās uz ES regulām, attiecībā uz jautājumiem, kas tiek uzdoti EST tarifu klasifikācijas jomā, EST sniedz skaidrojumus valsts tiesai, norādot kritērijus, kuru izmantošana tai ļauj attiecīgās preces pareizi klasificēt kombinētā nomenklatūrā. Tas pēkšņi kļuvis diezgan svarīgi saistībā ar preču importu vai eksportu uz austrumiem, lai saprastu vai nav tirdzniecība ar sankcionētām precēm. Interesanti arī, ka EST uzsvēra, ka vienā no ES tiesību normas valodu versijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai arī tam nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējo valodu versijām. Preces nozīme ir jānosaka atbilstoši šī jēdziena ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tas tiek lietots, un tiesiskā regulējuma, kurā tas ietilpst, sasniedzamos mērķus.

EST nosprieda: lai izstrādājumu klasificētu KN apakšpozīcijā 8609 00 90 “konteineriem (ieskaitot konteinerus šķidrumu pārvadāšanai), kas īpaši paredzēti un iekārtoti pārvadāšanai vienā vai vairākos transporta veidos”, ir jāievēro divi kumulatīvi nosacījumi: izstrādājumam jābūt kvalificētam kā “konteineram”, un tam jābūt īpaši konstruētam un aprīkotam lietošanai vienā vai vairākos transporta veidos. Terminu “rāmis” ir jāsaprot tāpat kā “konteiners–rāmis” vai “kaste”. KN apakšpozīcijas ietveros termins “rāmis” ir jāsaprot trauks, nevis ietvars, šasija vai loga rāmis. Konteiners ikdienas valodā apzīmē tādas standartizētu izmēru tilpnes no izturīga materiāla vismaz ar dibenu un sānu malām, kuras paredzētas gāzes, šķidru vai cietu produktu uzglabāšanai vai pārvadāšanai un ar kurām ir vieglāk apieties pārvadājuma laikā. Konkrētajā gadījumā transporta ierīcei, kurā nevar saturēt vai ievietot caurules, un nosedz ļoti mazu  cauruļu virsmas daļu, nav tvertnei piemītošas objektīvās īpašības un pazīmes. Tātad, šāda prece neklasificējas kā “konteiners” KN apakšpozīcijas 8609 00 izpratnē.

 

EST skaidro sēžammaisa muitas kodu

Raksta autore: Kristīne Erele

Vācijas uzņēmums no Ķīnas importēja sēdekļus, kas ir kā piepūšama sēžammaisa veids ar iekšēju plastmasas kameru un ārējo apvalku no tekstilauduma. Lai sēžammaisus piepildītu ar gaisu, to vaļējo galu ātri un vienmērīgi velk pa gaisu un pēc tam tos aiztaisa ciet, nekavējoties vairākkārt salokot atveri, un tā rodas iedobe, kas ļauj uz sēžammaisa apsēsties vai tajā iegulties. Strīds starp uzņēmumu un Vācijas tiesu būtībā bija par jautājumu, vai attiecīgā prece ir “citāds sēdeklis” KN pozīcijas 9401 izpratnē. EST nosprieda, ka KN pozīcija 9401 neattiecas uz piepūšama sēžammaisa veidu ar iekšēju plastmasas kameru un pārvalku no tekstilauduma.

 

Ģenerāladvokāts: muitas deklarācijas labojums ir iespējams, ja tas attiecas uz identiskām precēm

Raksta autore: Kristīne Erele

Lieta ir saistīta par strīdu starp Rumānijas uzņēmumu (ZZE) un Rumānijas muitas iestādi par šīs iestādes lēmumu piemērot naudas sodu par elektronisko integrālo shēmu neuzrādīšanu muitas kontrolei.

ZZE veica divus pasūtījumus Šveices uzņēmumam, pasūtot kopskaitā 10 000 elektronisko integrālo shēmu. Šveices uzņēmums par to izrakstīja divus atsevišķus rēķinus, katru par 5000 vienībām. Saņemot sūtījumu, ZZE konstatēja, ka tajā ir 10 000 elektronisko integrālo shēmu, savukārt robežšķērsošanas muitas iestādē tika deklarētas tikai preces, kas attiecās uz vienu no abiem rēķiniem, t.i., 5000 elektronisko integrālo shēmu. Tādēļ ZZE iesniedza muitas iestādei lūgumu grozīt muitas deklarāciju. Tomēr Rumānijas muitas iestāde uzskatīja, ka ZZE tīši nav uzrādījusi muitas kontrolei preces, uz kurām attiecās arī otrs rēķins un piemēroja naudas sodu. Strīds nonāca līdz Rumānijas tiesai, kas konstatēja, ka ZZE “nav rīkojusies ļaunprātīgi” un ir tikai pieļāvusi “tehnisku kļūdu”, līdz ar to vajadzētu būt kādam juridiskam līdzeklim, lai labotu tādu kļūdu, proti, vai nu ES Muitas kodeksā paredzētajam līdzeklim, vai kādam citam procesuālam līdzeklim, kas neparedz nopietnas sankcijas.

ES tiesai uzdots jautājums, vai muitas deklarāciju var grozīt, iekļaujot tajā papildu preču daudzumu, kaut arī attiecīgās preces ir jau izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja nav atļauts, vai var pieprasīt muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, ja muitas iestāde jau ir atļāvusi attiecīgās preces izlaist brīvam apgrozījumam?

Ģenerāladvokāts secināja, ka no ES Muitas kodeksa interpretācijas izriet, ka muitas deklarācijas grozīšanu nekādā gadījumā nedrīkst atļaut, ja pieprasītā labojuma dēļ muitas deklarācija tiktu attiecināta uz “citām precēm”, kas nav tās preces, kuras tajā sākotnēji bija norādītas, un tas nozīmē, ka labojums ir iespējams, ja tas attiecas uz identiskām precēm. Līdz ar to, ja var pierādīt, ka otrās minētās preces ir identiskas pirmajām un tās ir klasificētas tajā pašā tarifa apakšpozīcijā, un par tām būtu izsniegta tāda paša deklarācija, ja nebūtu pieļauta tehniska kļūda, tad muitas deklarāciju var labot. Muitas kodekss neliedz izlabot muitas deklarāciju pēc preču izlaišanas, iekļaujot tajā preču daudzumu, kas pārsniedz sākotnēji deklarēto preču daudzumu, ar nosacījumu, ka lūgumam veikt labojumu tiek pievienoti dokumenti, kuri ļauj izveidot saikni starp pārpalikušo daudzumu un dokumentiem, kas attiecas uz importēšanu, un ka ir izslēgtas jebkādas aizdomas par krāpšanu.

 

Latvijas tiesību akti

 

Apstiprināti grozījumi MK noteikumos “Akcīzes preču aprites kārtība”

Raksta autore: Kristīne Erele

Š.g. 14.februārī apstiprinātie grozījumi cita starpā paredz:

1. noteiktas prasības sertificēta nosūtītāja, īslaicīgi sertificēta nosūtītāja, sertificēta saņēmēja un īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai, proti:

• īslaicīgi sertificētam saņēmējam jāiesniedz vienreizējais nodrošinājums un jāsaņem akcīzes identifikācijas numurs;
• sertificētam saņēmējam jāiesniedz vispārējais nodrošinājums un jāsaņem akcīzes identifikācijas numurs;
• sertificētam nosūtītājam un īslaicīgi sertificētam nosūtītājam jāiesniedz VID iesniegums un jāsaņem akcīzes identifikācijas numurs.

2. precizējumi saistībā ar to, ka ar 2023.gada 13.februāri no nodokļu maksātāju loka izslēgts pārsūtītāj-tirgotājs,
3. saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likumu alkoholisko dzērienu mazumtirgotājs ir tiesīgs realizēt alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, ja alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vieta ir licencē norādītā tīmekļvietne vai mobilā lietotne, līdz ar to šāda veida alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā notiek alkoholisko dzērienu pārvietošana no pārdevēja licencē norādītās vietas pircējam. Precizēti noteikumi, ka alkoholiskie dzērieni netiek pārvietoti bez piegādes dokumenta, un ka piegādes dokumentu nav jānoformē mazumtirdzniecībā, ja darījumu apliecina kases čeks. Savukārt alus, vīna un raudzēto dzērienu realizācija izlejamā veidā promnešanai nav atļauta realizācija tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē.
4. precizēti noteikumi attiecībā uz licencē apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai norādāmo informāciju par biodegvielas iezīmēšanu (marķēšanu).
5. Sortiments ir viena izstrādājuma dažādu šķirņu kopums (piemēram, alus sortiments ir alus “Mežpils”, “Madonas alus”, “Mītava”), bet akcīzes preču izsekojamības nolūkos nepieciešams zināt pārvietojamo akcīzes preču atlikumu apakšgrupu (piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem – alus, vīns, raudzētie dzērieni ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem u.c.), līdz ar to precizēts, ka VID atļaujā akcīzes preču atlikumu pārvietošanai jābūt norādāmai informācijai par akcīzes preču apakšgrupu un daudzumu.
6. noteikumu grozījumi paredz, ka VID ir tiesīgs komersantam neizsniegt vai nepārreģistrēt licenci, ja tā izpildinstitūcijā (valdē) ir persona, kura pārstāv tāda komersanta, kurš izvairās no nodokļu vai nodevu nomaksas, izpildinstitūciju, vai kura trīs gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir pārstāvējusi tā komersanta izpildinstitūciju, kurš šo 3 gadu laikā ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas.

 

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Raksta autore: Kristīne Erele

2023.gada februārī Saeimas Komisija ir nodevusi uz 1.lasījumu likumprojektu, kas paredz grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas izstrādāti ar mērķi ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros.

Likumprojektā tiek noteiks pienākums būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) reģistrēt un iesniegt informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Tāpat grozījumu paredz, ka turpmāk EDLUS datus par būvspeciālistiem un vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi būs tiesības izmantot arī būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kā arī būvvaldēm un citām institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.

Likumprojektā ietvertie grozījumi radīs izmaksas būvkomersantiem, kas ir saistīti ar informācijas ievadi vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē. Savukārt, VID tiks nodrošināta pieeja informācijai, kas tiks izmantoti kontroles mērķiem.

 

Likumprojekts grozījumiem Muitas likumā

Raksta autore: Kristīne Erele

Daži no plānotajiem grozījumiem:

• Saistībā ar starptautisko sankciju piemērošanu pārvadājumiem no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī pārvadājumiem uz Krieviju, kad tiek konstatēts, ka ES tiek ievesta sankcijām pakļauta prece, muitas iestādei ir pienākums aizliegt šādu preču ievešanu ES, pieņemot par to pārvadātājam adresētu lēmumu (administratīvo aktu). Šāds administratīvais akts stājas spēkā, tad kad tas ir paziņots adresātam, līdz ar to veidojas situācija, ka pārvadātājs nevar izvest atpakaļ uz Krievijas vai Baltkrieviju preci nekavējoties, bet jāgaida, kad muitas iestādes lēmums stāsies spēkā (Latvijas pārvadātājiem – 7 vai 8 dienas, ES dalībvalstu pārvadātājiem pēc 7 darba dienām, trešo valstu pārvadātājam pēc 3 nedēļām). Grozījumi paredz iespēju nekavējoties paziņot pieņemto lēmumu pārvadātājam uz vietas iestādē un transportlīdzekļa vadītājs attiecībā uz muitas iestādes lēmuma paziņošanu tiek uzskatīts kā pārvadātāja pārstāvis.
• Muitas likuma 8.pants papildināts, nosakot, ka VID nepaziņo tranzīta procedūrā (nevis kā iepriekš – jebkurā muitas procedūrā) radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā tranzīta deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par EUR 50.
• Grozījumu mērķis ir noteikt, ka komersants sedz visas izmaksas, kas VID radušās saistībā ar izlaišanai apturēto vai aizturēto preču nogādāšanu no vietas, kurā preces atrodas izlaišanas apturēšanas vai aizturēšanas brīdī, līdz preču uzglabāšanas vietai, kā arī izmaksas, kas rodas saistībā ar preču atdošanu deklarētājam, ja preces netiek nodotas iznīcināšanai vai netiek konfiscētas.
• Muitas likumā plānots iekļaut jaunu pantu, ar kuru tiks noteikta rīcība ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas radušies ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā. Paredzēta iespēja šādos gadījumos preci iznīcināt, izmantot atkārtoti vai piemērot nākamo muitas procedūru vai reeksportu.
• Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma par muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamām masas atšķirībām, definējot, ko Muitas likuma un MK noteikumos saprot ar muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču masas atšķirībām, dabiskajiem zudumiem un iztrūkumu, kā arī ar transporta iepakojumu. Spēku zaudēs MK noteikumi Nr.861 un tā vietā tiks izstrādāti jauni noteikumi.

 

Ārzemēs

 

Lietuva: EK piešķīrusi atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa un PVN

Raksta autore: Dace Everte

Eiropas Komisija 2023. gada 16. februārī piešķīra Lietuvai atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, atbrīvojumu no PVN precēm, kas importētas, lai palīdzētu katastrofu upuriem. Šie pasākumi tika pieņemti pēc Lietuvas lūguma, jo bija palielinājies to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaits, kuri neatļauti šķērsoja Lietuvas un Baltkrievijas robežu. Tāpēc Eiropas Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā ārkārtējās problēmas, ar kurām saskaras Lietuva, būtu jāpiešķir gan atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, gan atbrīvojums no PVN attiecībā uz ievedumiem, kas veikti uz Lietuvu no 2021. gada 12. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam.

 

 

OECD izdod administratīvās vadlīnijas 2. pīlāra globālā minimālā nodokļa ieviešanai

Raksta autore: Aija Lasmane

2023. gada 2. februārī OECD izdeva gaidītās “administratīvās vadlīnijas” par otrā pīlāra globālo noteikumu ieviešanu (globālais minimālais nodoklis). Šīs vadlīnijas nodrošinās, ka starptautiskiem uzņēmumiem tiks piemērota 15% faktiskā minimālā nodokļa likme to peļņai. Tādējādi tiek atjaunināta 2022. gada martā izdotā komentāru sākotnējā versija un novērstas vairākas atklātas tehniskās neskaidrības otrā pīlāra noteikumos. Saskaņotās administratīvās vadlīnijas tiks iekļautas otrā pīlāra komentāros, un ir paredzēts, ka šī komentāru pārskatītā sintezētā versija tiks izdota vēlāk šogad. OECD/G20 iekļaujošā sistēma turpinās pastāvīgi atjaunināt saskaņotās administratīvās vadlīnijas, lai nodrošinātu konsekvenci otrā pīlāra globālo noteikumu īstenošanā un piemērošanā.

 

OECD publicē rokasgrāmatu par daudzpusējo MAP un APA veikšanu

Raksta autore: Aija Lasmane

2023. gada februārī OECD izdeva rokasgrāmatu par daudzpusējo savstarpējo saskaņošanas procedūru (Mutual Agreement Procedure – MAP) un iepriekšējas vienošanās procedūru (Advanced Pricing Arrangements – APA) veikšanu.

Rokasgrāmata plāno sniegt nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem norādījumus par daudzpusējiem MAP un APA procesiem gan no juridiskā, gan procesuālā viedokļa. Tajā ir informācija par šo procedūru darbību un dažādas pieejas, kuru pamatā ir dažādu jurisdikciju prakse. Rokasgrāmata nav juridiski saistoša, un jurisdikcijām netiks veikta nekāda pārskatīšana vai uzraudzība saistībā ar rokasgrāmatas norādījumu ieviešanu.

Ir svarīgi izprast rokasgrāmatas statusu un tā mijiedarbību ar OECD transfertcenu vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām – rokasgrāmata nemaina, neierobežo un nepaplašina nekādas nodokļu līguma tiesības vai pienākumus. Būtībā rokasgrāmata ļauj nodokļu administrācijām izpētīt, vai šo procedūru īstenošana ir piemērota, ņemot vērā valsts apstākļus, viņu pašu APA un MAP programmas un katra gadījuma unikālās iezīmes. Turklāt tas ļauj jurisdikcijām apsvērt, vai iekļaut rokasgrāmatu savos valsts norādījumos vai sniegt tiešu atsauci.

 

ES tiesību akti

ES muitas noteikumu grozījumi

Raksta autore: Kristīne Erele

Eiropas Komisija ir publicējusi 2022. gada 14. decembra Deleģēto regulu 2023/398, ar kuru tiek ieviesti daži grozījumi Savienības Muitas kodeksa Deleģētajā regulā (2015/2446), ar mērķi saskaņot uzņēmēju un muitas iestāžu vajadzības, kā arī ņemot vērā gaidāmās izmaiņas ES Importa kontroles sistēmā (ICS2).

Jaunā ICS2 sistēma ir izveidota, lai nodrošinātu likumisku tirdzniecību ES, Norvēģijas un Šveices muitas teritorijā, kā arī lai identificētu augsta riska sūtījumus un ES dalībvalstu muitas iestādes cieši sadarbotos. ICS2 nosaka jaunas iepriekšējas datu ziņošanas prasības uzņēmējiem, kas ES nodarbojas ar kravu, ekspressūtījumu vai pasta sūtījumu apstrādi, nosūtīšanu un pārvadāšanu pa gaisu, kas jāpiemēro no 2023. gada 1. marta.

Šiem operatoriem būs jāiesniedz informāciju par kravu ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (ENS) veidā pirms preču iekraušanas un saņemšanas. Turklāt kravas ekspeditori, kurjeri un pasta operatori arī būs juridiski atbildīgi par šo datu sniegšanu.

Attiecībā uz Deleģētas regulas 2015/2446 grozījumiem tie būs sekojoši:

• jaunas “trešās valsts pasta operatora” definīcijas ieviešana, lai precizētu, ka ES pārkrautu pasta sūtījumu gadījumā noteiktās situācijās pienākums sniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datus ir pasta operatoram trešā valstī – valstī, no kuras preces nosūtītas;
• jauni noteikumi attiecībā uz kopsavilkuma deklarācijas noformēšanai nepieciešamo informāciju – dažādas personas, kas iesaistītas preču transportēšanas procesā ES muitas teritorijā pa dzelzceļu, varēs iesniegt informāciju pa daļām, t.i. pieļaujama vairākkārtēja iesniegšana un no dažādām personām;
• jauni noteikumi, lai trešo valstu pasta operatoriem būtu pienākums iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datus par precēm, kas pārkrautas ES muitas teritorijā, ja šis pasta operators nav sniedzis šīs ziņas pārvadātājam;
• vienkāršotās muitas formalitātes piemērošanas paplašināšana (piemēram, mutiskas deklarācijas izmantošana) attiecībā uz iepakojumiem, ko personas importē uz laiku kopā ar kravu vai tukšas neatkarīgi no tā, kur šīs personas ir reģistrētas, jo iepriekš tas bija iespējams tikai personām, kas reģistrētas ārpus ES; un
• ievedmuitas nodokļa atmaksas iespējas ieviešana īpašās situācijās, kad labdarības vai filantropiskām organizācijām preces tiek piegādātas bez maksas (tādējādi sākotnējā muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu pēc preču izlaišanas).

Deleģētas regulas 2015/2446 jaunie noteikumi ir tieši piemērojami visās dalībvalstīs no 2023. gada 14. marta.

 

Zaļais kurss autotransportam

Raksta autore: Kristīne Erele

Eiropas Parlaments 14. februārī apstiprināja ar Eiropas Savienības Padomi panākto vienošanos par pārskatītiem CO2 emisiju efektivitātes standartiem, kas noteikti, lai līdz 2035. gadam sasniegtu nulles CO2 emisiju līmeni jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem. Starpposma emisiju mērķi ir noteikti 55 % apmērā vieglajiem automobiļiem un 50 % apmērā mikroautobusiem līdz 2030. gadam. Turklāt ir pieņemti šādi galvenie pasākumi:

• līdz 2025. gadam Eiropas Komisija izdos metodiku, lai novērtētu un ziņotu datus par CO2 emisijām visā ES tirgū pārdoto vieglo automobiļu un mikroautobusu aprites ciklā;
• līdz 2026. gada decembrim Eiropas Komisija uzraudzīs atšķirību starp emisiju robežvērtībām un faktiskā patēriņa datiem, ierosinot attiecīgus turpmākus pasākumus;
• līdz 2035. gadam ražotājiem ar mazu ražošanas apjomu var piešķirt atkāpes;
• faktiskais bezemisiju un zemas emisijas transportlīdzekļu veicināšanas mehānisms tiks pielāgots, lai atbilstu paredzamajām pārdošanas tendencēm; un
• sākot no 2025. gada beigām, Eiropas Komisija reizi divos gados publicēs ziņojumu, kurā analizēs progresu ceļā uz bezemisiju autotransporta mobilitāti.

 

ES pievieno Krieviju, BVI, Māršala salas u.c. nesadarbojošos jurisdikciju sarakstam

Raksta autore: Aija Lasmane

ES Padomes Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksme 2023. gada 14. februārī pievienoja četras jurisdikcijas – Britu Virdžīnu salas, Kostariku, Māršala salas un Krieviju – to jurisdikciju sarakstam, kuras nesadarbojas nodokļu nolūkos.

Šīs četras jurisdikcijas pievienojās Amerikas Samoa, Angiljai, Bahamu salām, Fidži, Guamai, Palau, Panamai, Samoa, Trinidādai un Tobāgo, Tērksas un Kaikosas salām, ASV Virdžīnu salām un Vanuatu I pielikuma jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas nodokļu vajadzībām. Līdz ar to “ES nodokļu melnajā sarakstā” tagad ir 16 jurisdikcijas.

Ir atjaunināts arī jurisdikciju saraksts ar neizpildītām saistībām (II pielikums, pazīstams arī kā “pelēkais saraksts”), un tagad tajā ir iekļauta Aruba, Albānija, Armēnija, Beliza, Botsvāna, Kirasao, Dominika, Esvatīni, Honkonga, Izraēla, Malaizija, Monserata, Jordānija, Katara, Seišelu salas, Taizeme, Turcija un Vjetnama. Barbadosa, Jamaika, Ziemeļmaķedonija un Urugvaja izpildīja savas saistības un tika svītrotas no šī saraksta.

Abos apstiprinātajos pielikumos ir ietverts īss pamatojums katras jurisdikcijas iekļaušanai attiecīgajos sarakstos. Kā zināms, Latvijas ‘melnais saraksts’ kopē ES melno sarakstu, tādēļ sagaidāms, ka arī Latvijā drīz Krievija nodokļu vajadzībām būs uzskatāma par ofšoru. Ja tā notiks, tas, kā minimums, nozīmēs, ka no maksājumiem uz Krieviju ieturams nodoklis un darījumi ar Krievijas uzņēmumiem būs uzskatāmi par saistīto pušu darījumiem.

 

Informē VID

 

Tranzīta procedūra apkopotajiem ekspress sūtījumiem

Raksta autore: Kristīne Erele

ES tiesību akti muitas jomā nenosaka ekspress pārvadātājiem paredzētus izņēmumus no standarta ES tranzīta procedūras piemērošanas. Tomēr, ņemot vērā e-komercijas ievērojamo nozīmi starptautiskajos pārvadājumos un ekspress sūtījumu pārvadājumu specifiku, tranzīta procedūru pasta vai ekspress sūtījumu pārvadājumiem (saliktā krava) tranzīta deklarācijā var norādīt visas preces vienā preču pozīcijā, nenorādot detalizētu informāciju par katru preci, ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi.

Tomēr no 2024.gada 2.janvāra šo procedūras atvieglojumu varēs izmantot tikai dzelzceļa uzņēmums, ES reģistrēts universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, pasta komersantu sarakstā reģistrēts ekspress pārvadātājs un atzītā uzņēmēja (AEO) atļaujas turētājs.

Lai nodrošinātu minētā kritērija izpildi, līdz 2024. gada 1. janvārim ir noteikts pārejas periods, kuras laikā VID Muitas pārvaldes muitas kontroles punkti turpinās ES tranzīta procedūras noformēšanu, izmantojot augstāk minēto ekspress sūtījumu pārvadājumiem noteikto kārtību arī personai, kurai nav AEO atļauja, ja vien tiek ievēroti visi pārējie noteiktie kritēriji.

 

 

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi un podkāsti: https://janistax.substack.com/