Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Dace Everte

Automašīnas ar Krievijas numuriem jāpārreģistrē līdz 14.02.2024.

Krievijā reģistrētu transportlīdzekļu reģistrācija Latvijā ir pieļaujama līdz 2024.gada 14.februārim, pēc šī datuma reģistrācija nav atļauta. Atbilstoši CSDD informācijai, lai Krievijā reģistrētu transportlīdzekli varētu pārreģistrēt Latvijā, tam ir jāatbilst vairākiem kritērijiem:

  • transportlīdzeklim ir jābūt atbilstības sertifikātam par atbilstību Eiropas Savienības (ES) prasībām;
  • transportlīdzeklis jāimportē ES, t.i., nepieciešama muitas deklarācija.

Sākot no 15. februāra, Krievijā reģistrēta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā ir pieļaujama, ja ar šo transportlīdzekli šķērso Latvijas teritoriju ne vairāk kā vienu reizi tranzītā, un tas ir jāizdara 24 stundu laikā. Pirms iebraukšanas Latvijā personai, izmantojot CSDD nodrošinātos e-pakalpojumus, par transportlīdzekli un tā vadītāju būs jāsniedz informācija par transportlīdzekli, tā vadītāju un periodu, kad 24 stundu ietvaros transportlīdzeklis tiks izmantots ceļu satiksmē.

Uzlabojumi PVN atmaksai citu ES valstu PVN maksātājiem

2024.gada 9.janvārī ir pieņemti grozījumi MK noteikumos Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu PVN atmaksas saņemšanai citā ES dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā PVN citas ES dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam. Papildu redakcionāliem precizējumiem ir būtisks uzlabojums līdzšinējā PVN atmaksas procedūrā citu dalībvalstu PVN maksātājiem, saskaņā ar sekojošo Senāta spriedumu. Senāts 2022.gada spriedumā ir paudis sekojošas atziņas. Tās saistītas ar situāciju, kur citas ES dalībvalsts PVN maksātājs ievēro kritērijus, lai tam atmaksātu PVN par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Šādos gadījumos nevar liegt tiesības saņemt PVN atmaksu tikai tāpēc, ka tas nav reģistrējies attiecīgās dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Tāpēc turpmāk VID vairs neatteiks PVN atmaksu par citas dalībvalsts uzņēmuma saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ja šo pakalpojumu saņēmējs tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs (t.i., aprēķina PVN apgrieztā kārtībā).

Raksta autors: Raivis Liberts

Grozījumi MK noteikumos par neapliekamā minimuma aprēķināšanas kārtību

2024.gada 12.februārī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā IIN likuma normas, kas ir spēkā no 2024.gada. No 2024.gada  arī MUN maksātājs ir tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu. Turpmāk, nosakot maksātāja diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiks ņemts vērā maksātāja ienākums, kuru tas ir guvis no savas saimnieciskās darbības MUN maksātāja statusā. Nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiks ņemts vērā ar MUN apliekamais apgrozījums, to reizinot ar koeficientu 0,5. Grozījumi precizē arī to, ka līdz 2024.gada 31.decembrim paredzēts pagarināt īpašo IIN režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem (kura ietvaros autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem).

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums

Pieņemts 1. lasījumā: 29.02.2024.

Likumprojekts izstrādāts, lai daļēji pārņemtu Direktīvu, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus, paredzot Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.

 

Latvijas tiesu prakse

Rakstu autors: Oļegs Spundiņš

Un atkal strīds ar VID par PVN 0% piemērošanu ES piegādes darījumos

Šī gada februāra sākumā Apgabaltiesa izskatīja visai sarežģītu lietu, bet Apgabaltiesas secinājumi ir pārsteidzoši vienkārši.

Fakti

Latvijas komersants A veica akcīzes preču piegādes (realizācijas) darījumus Igaunijas un Lielbritānijas komersantiem (reģistrētiem PVN maksātājiem), kas šīs pašas preces tirgoja tālāk saviem sadarbības partneriem, kas bija reģistrēti kā PVN maksātāji citās ES dalībvalstīs (Lietuvā, Polijā, Slovākijā utt.). Tā kā minēto preču izvešanu no Latvijas uzņēmās un organizēja A darījumu partneri, šiem darījumiem A piemēroja PVN 0% likmi. VID lietā izmantoja vairākus argumentus – 1) A ļaunprātība; 2) preču piegāde noslēdzās Latvijā, tādējādi darījumam ir piemērojams iekšzemes PVN 21% apmērā.

Pirmās instances tiesas spriedums

Spriežot pēc pirmās instances tiesas sprieduma apjoma un detalizācijas, tiesa paveica milzīgu darbu – nopratinot lieciniekus, izvērtējot Latvijas un EST judikatūru, kā arī Eiropas komisijas sarežģīto (quick fixes) PVN jautājumu piemērošanas skaidrojumus un nonāca pie secinājuma, ka VID apsvērumi par iekšzemes PVN 21% apmērā piemērošanu strīdus darījumiem nav pamatoti, kā rezultātā apmierināja A pieteikumu.

Apelācijas instances tiesas spriedums

Pēc rajona tiesas sprieduma analīzes, otrās instances tiesas spriedums izskatās diezgan dīvaini, jo tajā tiesa pēc būtības pievērsa uzmanību tikai vienīgā apstākļa noskaidrošanai – kur ir notikusi īpašuma tiesību nodošana uz preci. Apgabaltiesa atzina, ka īpašuma tiesību pāreja notika Latvijā, tādējādi atbalstot VID pozīciju. Savukārt nākamais darījums – degvielas realizācija tālākiem darījumu partneriem ir sākusies Latvijā pirms transportēšanas. Apgabaltiesas secinājumu pamatā ir īpašuma tiesību pārejas problemātikas novērtēšana no  civiltiesiskā skatu punkta.

No lietā esošā Finanšu ministrijas viedokļa izriet, ka PVN piemērošanas vajadzībām īpašuma tiesību pāreja notiek vienīgi pēc visu ar konkrēto preci saistīto risku pārejas. Arī VID publiski pieejamajā uzziņā VID paudis līdzīgu tiesiskā regulējuma interpretāciju. Neraugoties uz to, ka lietā esošie – gan VID, gan Finanšu ministrijas viedokļi par īpašuma tiesību pāreju pēc būtības atbalsta A argumentus, apgabaltiesa norādīja, ka šī informācija nav ņemama vērā, jo ministrijas viedoklis nav uzskatāms par oficiālo tiesiskā regulējuma interpretāciju, savukārt publiski pieejamā VID uzziņa citam nodokļu maksātājam nav saistoša ne VID ne tiesai.

Komentārs

Šāda apgabaltiesas abstrahēšanās no lietā noskaidrotiem apstākļiem nešķiet korekta, jo vērtējot darījumus ar akcīzes precēm (degvielu) nevar ignorēt, ka konkrēto preču aprite ES teritorijā ir pakļauta īpašai nodokļu administrācijas kontrolei, uzturot īpašo sistēmu (EMCS). Šis apstāklis ir saistīts arī ar šāda tipa preču pārdevēja atbildību par realizējamo preci – riski par akcīzes nodokļa samaksu saglabājas pārdevējam līdz konkrētās preces netiek reģistrētas kā saņemtās citā ES dalībvalstī, par ko šīs dalībvalsts nodokļu iestādes informē pārdevēja dalībvalsts nodokļu iestādi. Tikai pēc tam ir uzskatāms, ka pārdevējs ir nodevis visus ar preci saistītus riskus. Respektīvi, izskatāmajā lietā pirmā preču piegāde (realizācija) nevar būt uzskatāma par pabeigtu kamēr riski par akcīzes nodokļu samaksu ir Latvijas pārdevējam. Secīgi, nākamais realizācijas darījums var sākties tikai tad, kad pirmais ir noslēdzies. Tādēļ otrs piegādes darījums ir uzskatāms par uzsāktu pēc tam, kad akcīzes preces ir reģistrētas kā saņemtas citā ES dalībvalstī. Tas izskatāmajā lietā nozīmē, ka Latvijā otrs piegādes darījums nevarēja būt uzsākts, jo faktiski pārdevējam bija tikai valdījuma tiesības.

Kā papildu pamatojumu preču īpašumtiesību pārejai Latvijā apgabaltiesa spriedumā ir norādījusi Incoterms FCA piegādes noteikumus. Šim apgabaltiesas pamatojumam arī grūti piekrist, jo Incoterms ir noteikumi, ko izmanto starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir vērsti pircēja un pārdevēja pienākumu sadalījumu attiecībā uz preču transportēšanu, un kas nosaka atbildības pāreju no pārdevēja uz pircēju, nevis īpašuma tiesību pāreju.

Kārtējais VID zaudējums uzņēmuma pārejas lietā

Pēdējā laikā ir vērojama komersantiem pozitīva tendence strīdos ar VID uzņēmuma pārejas lietās. Konkrētajā lietu kategorijā tiesas biežāk sākušas skatīties uz VID argumentiem kritiskāk.

Šī gada februāra vidū administratīvā rajona tiesa, kas šo lietu kategorijā ir vienīgā tiesu instance, savā nolēmumā ir detalizēti izvērtējusi VID argumentus, ar kuriem tas pamatoja vienam no Latvijas komersantiem sveša nodokļu parāda samaksas pienākumu uzņēmuma pārejas kontekstā. Kā tas parasti notiek uzņēmuma pārejas lietās, VID nosūtīja sūdzības iesniedzējai brīdinājumu, kurā uzskaitīja šablona veida izstrādātus kritērijus, pēc kuriem VID parasti nosaka – vai ir konstatējama uzņēmuma pāreja. Šie kritēriji parasti aptver tādus apstākļu izvērtējumu:

  • saimnieciskās darbības veida identiskums;
  • pārstāvošās personas abos uzņēmumos;
  • adreses un kontaktinformācija;
  • sadarbības partneri;
  • darbinieku pārņemšana;
  • aktīvu/pamatlīdzekļu pārņemšana;
  • finanšu radītāji, u.c.

Veicot šo kritēriju izvērtēšanu VID pieeja parasti ir diezgan formāla. VID parasti neiedziļinās konkrētās saimnieciskās darbības specifikā, bet aprobežojas ar VID rīcībā esošo informāciju, kas bieži vien negatīvi ietekmē objektivitāti. Arī izskatāmajā lietā tiesa, nopratinot lieciniekus un noskaidrojot faktiskos apstākļus atzina VID argumentus par nepamatotiem.

Tā, attiecībā uz saimnieciskās darbības veida identiskumu tiesa nolēmumā atzina, ka lai arī abu uzņēmumu saimnieciskās darbības veidi bija līdzīgi, ka abu uzņēmumu veiktie darbi atšķīrās. Turklāt, VID nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas apstiprinātu identisku saimnieciskās darbības veidu.

VID argumentu par to ka abu uzņēmumu pārstāvju pazīšanās atviegloja uzņēmuma pāreju tiesa arī noraidīja, jo VID nespēja paskaidrot, kas sūdzības iesniedzējas saimnieciskajā darbībā notika tāds, kas nebūtu iespējams, ja konstatētās pazīšanās starp abu uzņēmumu amatpersonām nebūtu.

Arī VID argumentāciju par abu sabiedrību nodokļu deklarācijās norādītiem vieniem un tiem pašiem saziņas līdzekļiem (vienas un tās pašas grāmatvedes e-pasta adrese un tālruņa numurs), tiesa atzina par nepamatotu. Ar šo grāmatvedi sūdzības iesniedzējas amatpersona bija pazīstama strādājot nodokļu parādnieka uzņēmumā. Kad sūdzības iesniedzēja uzsāka savu komercdarbību, tās valdes loceklis vērsās pie šīs grāmatvedes. Tā kā nodokļu parādnieka uzņēmumā grāmatvedei netika periodiski izmaksāta alga, tā pārtrauca sadarbību ar nodokļu parādnieka uzņēmumu, turklāt tas notika gadu pirms sadarbības uzsākšanas ar sūdzības iesniedzēju. Tiesa norādīja, ka nevar izdarīt secinājumu, ka visi grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja klienti kļūst par savstarpēji saistītiem uzņēmumiem, kuri veic saskaņotas darbības, dēļ tā, ka viņu grāmatvedim ir pieejama konfidenciāla informācija par citiem uzņēmumiem. Vēl jo vairāk, bez pārliecinošiem pierādījumiem nav iespējams izdarīt secinājumu, ka grāmatvedis ir iesaistīts uzņēmuma saimnieciskās darbības vadībā.

Attiecībā uz sadarbības partneru pārņemšanas VID izteiktiem argumentiem tiesa norādīja, ka VID nav ieguvis pierādījumus, ka sadarbība ar šīm sabiedrībām tika uzsākta, pārņemot nodokļu parādnieka uzņēmuma darbību, nevis sūdzības iesniedzējas saimnieciskās darbības ietvaros. Tādēļ VID secinājums par darījumu partneru pārņemšanu ir balstīts tikai pieņēmumos, nevis vispusīgā un objektīvā faktu pārbaudē.

Par VID argumentiem attiecībā uz pārņemtajiem aktīviem tiesa konstatēja, ka norādītie aktīvi nevarētu veidot tādu aktīvu kodolu, kas ir pietiekams, izšķirošs un neatsverams aspekts konkrētās saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt sūdzības iesniedzēja ieguvusi konkrētus transportlīdzekļus privāttiesisku darījumu rezultātā, nevis pārņēmusi tos no nodokļu parādnieka uzņēmuma. Izskatāmajā gadījumā tiesas ieskatā nav konstatējama tādu nodokļu parādnieka uzņēmuma aktīvu pārņemšana, ar kuru palīdzību šī sabiedrība varētu segt savas saistības un ar kuru palīdzību sūdzības iesniedzēja varētu īstenot savu saimniecisko darbību.

Autora secinājumi

Ja VID būtu pieprasījis papildu informāciju par būtiskajiem lietas apstākļiem, iespējams, šis strīds nemaz nebūtu nonācis tiesā. Turklāt, spriežot pēc VID prakses uzņēmuma pārejas lietās, VID nekavējoties uzsāk piedziņas darbības – inkaso bankas kontiem, apķīlā nekustamos īpašumus, un uzliek liegumus uzņēmumu reģistrā un CSDD. Un tikai gadījumos, kad komersants paspēj noslēgt ar VID tā saucamo nodokļu parāda samaksas “grafiku”, tam ir iespēja izvairīties no uzņēmumu ļoti ātras nogremdēšanas.

Ja preču testēšanai KN koda noteikšanai nav VID atļaujas, rezultātu neņem vērā

Senāts izskatīja muitas strīdu par preču Kombinētās nomenklatūras (KN) koda atbilstību tai deklarētajam KN kodam. Senāts atgādināja, ka tieši deklarētājam ir jāpierāda fakti, kas ļauj piemērot noteiktu muitas procedūru precēm, tostarp par preces īpašībām pareiza KN koda piemērošanai. Gadījumā, ja muitas iestāde konstatē neskaidrības un/vai pretrunas dokumentos, tieši deklarētajam arī ir pienākums novērst šīs neskaidrības un pretrunas, nevis šaubu dēļ pārlikt pierādīšanas pienākumu uz muitas iestādi.

Turklāt, kā īpaši svarīgu strīdos par preču klasifikāciju un preču īpašībām Senāts atzina  Muitas kodeksā noteikto – ka muitas uzraudzībā esošu preču valdītājs ar muitas dienestu atļauju var jebkurā laikā preces pārbaudīt vai ņemt paraugus, jo īpaši, lai noteiktu šo preču tarifa klasifikāciju, muitas vērtību vai muitas statusu. Tādējādi jāļauj preču valdītājam nodrošināt nepieciešamos pierādījumus piemērojamā KN koda pamatošanai. Senāts VID iesniegto kasācijas sūdzību atzina par pamatotu, jo pieteicēja nebija saņēmusi muitas dienesta atļauju veikt testēšanu strīdus precei.

Apgabaltiesa uzskatīja, ka neskatoties uz atļaujas nesaņemšanu būtu jāņem vērā testēšanas rezultātu. Tas lēma, ka VID nav sniedzis ziņas vai pierādījumus, kas dotu pamatu aizdomām par testēšanas pārskatos ietverto ziņu nepatiesumu. Šādu pieeju Senāts atzina par kļūdainu. Senāts atzina, ka Muitas kodeksā paredzētā atļaujas saņemšana ir paredzēta tieši tam, lai muitas iestādei būtu iespēja uzraudzīt preces pārbaudi un paraugu ņemšanu un izslēgt neobjektīvu pierādījumu radīšanu. Ja muitas dienesta atļauja nav saņemta, šis pārkāpums pats par sevi ir pamats apšaubīt iegūtā pierādījuma ticamību un muitas iestādei nav atsevišķi jāpierāda, ka iegūtais pierādījums ir kļūdains. Tāpēc Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai.

 

ES tiesu prakse

Rakstu autore: Dace Everte

EST: viesu mājas statusu jāskatās pēc būtības, nevis atkarībā no sertifikāta

VH nomāja dzīvokļu tūrisma kompleksu, kas pieder privātpersonām. Īpašnieki piekrita, ka VH viņu vārdā minētos īpašumus pārvalda, uztur un iznomā trešām personām. VH par veiktajiem darījumiem piemēroja 9% PVN. Tūrisma komplekss, ir klasificēts kā viesu māja ar 9 istabām un 19 gultām. Vēlāk šis viesu mājas un vēlāk – viesnīcas statuss īpašumam tika atcelts, un nodokļu iestāde par šo periodu uzlika pienākumu samaksāt budžetā standarta PVN. EST nosprieda, ka PVN direktīva nepieļauj tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru samazinātas PVN likmes piemērošanas tiesības ir pakārtotas klasifikācijas sertifikāta saņemšanai.

EST uzdots jautājums par turniketu (vēnu žņaugu) klasifikāciju muitas vajadzībām

No Ķīnas tika importēti vēnu žņaugi, tiem piemērojot KN kodu 6307 90 98. Pieteicēja vērsās muitas iestādē ar lūgumu izsniegt saistošo izziņu, apstiprinot, ka jāpiemēro kods  9018 90 84. Muitas iestāde izsniedza saistošu izziņu par tarifu, kurā norādīja, ka prece klasificējama ar kodu 6307 90 98. Lieta nonākusi tiesā KN koda noteikšanai, kā jau nereti tas notiek preču klasifikācijas jautājumos.

Jautājums par PVN deklarēšanu, ja pārtrauc biznesu

EST ir uzdots prejudiciālais jautājums par PVN direktīvas 183.pantu: Ja kādam taksācijas periodam atskaitīšanas summa pārsniedz maksājamo PVN, dalībvalstis var saskaņā ar pašu pieņemtiem noteikumiem vai nu pārnest pārpalikumu uz nākamo periodu, vai arī veikt atmaksāšanu. Portugāles tiesa vēlas noskaidrot, kas ir nākamais periods, ja uzņēmums pārtrauc savu darbību un atsāk to pēc 15 mēnešu pārtraukuma.

Pašvaldība Nīderlandē vienlaikus veic gan darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, it īpaši darbības, ko tā veic kā iestāde, gan saimniecisko darbību, kuru var aplikt ar PVN vai atbrīvot no PVN.

Attiecībā uz darbību, kurai nav saimnieciska rakstura, pašvaldība netiek uzskatīta par PVN maksātāju un tālab tai nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu, bet ir tiesības uz iemaksu no PVN kompensācijas fonda, kas tai ļauj kompensēt tās samaksāto vai maksājamo PVN. Tāpēc pašvaldībai ir jānosaka, vai iegādātā prece vai pakalpojums ir saistīts ar saimniecisko darbību, un tādā gadījumā – vai tai ir tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu.

Pašvaldības grāmatvedībā veikto korekciju rezultātā tika pārrēķināts maksājamais PVN un atskaitāmais priekšnodoklis. Pašvaldība lūdza atmaksāt daļu no valstij samaksātā PVN dēļ atklātām kļūdām atsevišķu tās sniegto pakalpojumu kvalificēšanā un noteiktu parādnieku vai kreditoru grāmatošanā, kā arī dēļ grozījumiem valsts tiesiskajā regulējumā par pašvaldību grāmatvedību.

EST nosprieda, ka ES tiesību aktos nav noteikts pienākums samaksāt nodokļa maksātājam procentus, sākot no dienas, kad samaksāta PVN summa, kuru pēc tam nodokļu administrācija atmaksā, ja šī atmaksa daļēji izriet no konstatējuma, ka šis nodokļa maksātājs grāmatvedības uzskaites kļūdu dēļ nav pilnībā izmantojis savas tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par attiecīgajiem gadiem, un daļēji no grozījumiem ar atpakaļejošu spēku noteikumos par atskaitāmā PVN aprēķināšanu saistībā ar minētā nodokļa maksātāja vispārējām izmaksām, ja šos noteikumus nodokļu maksātājs ir noteicis pats uz savu atbildību.

Cena galapatērētājiem ir ar PVN, kaut arī tas nebija norādīts

Nodokļu maksātājam Portugālē nācās pārrēķināt PVN, kas iekasēts par lietotu transportlīdzekļu pārdošanu galapatērētājiem, jo tika ņemta vērā nepareiza PVN likme (23% vietā izrakstīja ar 0%). EST nolēma: šajos rēķinos norādītā cena tomēr ir jāuzskata par cenu, kurā jau ir iekļauts PVN. Izņēmums – ja nodokļa maksātājam iespējams atgūt papildus PVN no attiecīgajiem galapatērētājiem.

Par PVN korekcijām maksātnespējas gadījumā

Uzņēmums CRG nodarbojas ar ēku un iekārtu būvniecību. CRG piecām Bulgārijas sabiedrībām bija izrakstījusi rēķinus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. PVN norādīts rēķinos. Pēc tam uzsākta CRG maksātnespēja. CRG zaudēja PVN numuru. Pēc tam CRG vēlējās atgūt PVN par tiem rēķiniem, kurus saņēmēji nebija apmaksājuši. Nodokļu iestādes atteica CRG šīs tiesības.

EST spriedums: termiņa noteikšana PVN korekcijas tiesībām atbilst PVN Direktīvai. Tomēr tā ir pretruna tādā gadījumā, ja PVN koriģēšana šajā termiņā nav bijusi iespējama. Turklāt par atmaksas aizkavēšanu ir maksājami nokavējuma procenti kopš brīža, kad nodokļu maksātājs izmantojis tiesības uz PVN koriģēšanu, to norādot PVN deklarācijā.

Ģenerāladvokāts: nevar piemērot 0% PVN, ja pircējs ES nav PVN maksātājs

Uzņēmums Čehijā rapšu eļļas piegādes uz Poliju. Nodokļu administrācija neapstrīdēja, ka preces faktiski transportētas uz citu dalībvalsti. Tomēr nodokļu administrācija uzskatīja, ka pārdevējs nav izpildījis nosacījumus 0% piemērošanai, jo konstatēja, ka nebija pierādīts, ka:

  • pārdevējs nodeva tiesības rīkoties ar šīm precēm kā īpašniekam personām, kas dokumentos norādītas kā saņēmēji;
  • ka minētās preces piegādātas personai, kas ir reģistrēta PVN vajadzībām citā dalībvalstī.

Ģenerāladvokāts: atbrīvojums no PVN (0%) ir jāatsaka pārdevējam, kurš ir piegādājis preces uz citu dalībvalsti, ja šis piegādātājs nav pierādījis, ka šīs preces piegādātas saņēmējam, kuram bija nodokļa maksātāja statuss pēdējā minētājā dalībvalstī, un ja trūkst nepieciešamo datu, lai pārbaudītu, vai minētajam saņēmējam bija šis statuss.

 

Informē VID un FM

Rakstu autore: Aija Lasmane

VID reforma: Solis ceļā uz klientorientētu servisa iestādi

2024. gada 6. februārī MK izskatīja informatīvo ziņojumu par  VID darbības pilnveides pasākumiem. Tajā Finanšu ministrija piedāvā veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu, kas palīdzēs veidot modernu un klientorientētu servisa iestādi. VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir – no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Reformas īstenošana atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labās pārvaldības un uz klientu orientētas iestādes veidošanai. To atbalsta arī uzņēmēju pārstāvji. Pašlaik tiek veidota darba grupa, kura vērtēs praktiskos jautājumus un izstrādās nepieciešamo regulējumu. Informatīvais ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

VID mājas lapā turpmāk apskatāms katra uzņēmuma nodokļu maksāšanas reitings

No 2024. gada 28. februāra VID tīmekļvietnē ikviens interesents var aplūkot katra Latvijas uzņēmuma nodokļu maksāšanas reitingu. Reitings ir VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi, un tam ir informatīvs raksturs – reitings  atvieglo uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem. Uzņēmuma nodokļu maksāšanas reitingu, kas izteikts ar burtu, iespējams aplūkot VID tīmekļvietnē, publiskojamo datu bāzē, ierakstot uzņēmuma reģistrācijas numuru.

Labs reitings uzņēmumam dod priekšrocības sadarbībā arī ar valsti. Uzņēmumiem ar A reitingu VID nodrošina visu nepieciešamo atbalstu, kā arī priekšrocību klāstu, savukārt kontroles pasākumus plāno tikai uzņēmumiem ar pārkāpumu riskiem. Ar A reitinga uzņēmumiem pieejamo priekšrocību sarakstu iespējams iepazīties VID tīmekļvietnē.

Reitingu veido sešas datus kopas:

  • reģistrācijas dati;
  • deklarāciju un pārskatu savlaicīga iesniegšana;
  • nodokļu samaksa;
  • piemērotie sodi;
  • atalgojuma līmenis uzņēmumā, tai skaitā salīdzinājumā ar citiem konkrētās nozares profesionāļiem;
  • informācija, kas var liecināt par pārkāpumiem.

Kopumā visi uzņēmumi ir saņēmuši kādu no pieciem reitinga līmeņiem.

Reitinga sistēmas izveidi paredz 2023. gada 8. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Reitinga sistēma ir daļa no plašāku izmaiņu kopuma, ko paredz ES Atveseļošanas fonda reformu pasākumi un investīciju projekti tieši ēnu ekonomikas apkarošanai.

Rakstu autors: Raivis Liberts

Jauni un aktualizēti VID metodiskie materiāli

Publicētie VID materiāli 

Aktualizētie VID materiāli

 

Ārzemēs

Rakstu autors: Raivis Liberts

Eiropas Komisija publicē ES oglekļa rūpnieciskās pārvaldības stratēģiju

Eiropas Komisija ir publicējusi detalizētu ietekmes novērtējumu par iespējamiem veidiem, kā sasniegt saskaņoto mērķi — līdz 2050. gadam panākt Eiropas Savienības klimatneitralitāti. Eiropas Komisija norāda, ka lai līdz 2040. gadam sasniegtu 90 % emisiju samazināšanas mērķi, būs vajadzīgi gan emisiju samazinājumi, gan oglekļa piesaistījumi. Tam būs nepieciešama oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju ieviešana, kā arī uztvertā oglekļa izmantošana rūpniecībā. ES oglekļa rūpnieciskās pārvaldības stratēģija atbalstīs CO2 piegādes ķēžu un nepieciešamās CO2 transportēšanas infrastruktūras attīstību. Publicētā ES oglekļa rūpnieciskās pārvaldības stratēģija angļu valodā ir pieejama šeit.

Eiropas Savienības Padome ir aktualizējusi Melno sarakstu

ES Padome no saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, svītroja Bahamu Salas, Belizu, Seišelas un Tērksas un Kaikosas Salas. Kā zināms, Latvijas nodokļu piemērošanai svarīgs tieši šis ES saraksts. Pēc šiem atjauninājumiem ES sarakstā ir šādas 12 jurisdikcijas:

  • ASV Samoa,
  • Angilja,
  • Antigva un Barbuda,
  • Fidži,
  • Guama,
  • Palau,
  • Panama,
  • Krievija,
  • Samoa,
  • Trinidāda un Tobāgo,
  • ASV Virdžīnu Salas,

OECD publicējis Pillar 1 Amount B ziņojumu

Ziņojums pieejams šeit. Tam būtu jāsāk darboties no 2025.gada, bet Latvijai būs izvēles iespēja to ieviest vai nē. Šobrīd vēl skaidrojam FM nostāju.

Rakstu autors: Edgars Hercenbergs

Transfertcenas

Turpinot iepriekš publicēto par Lielbritānijas reformu transfertcenu jomā (Transfertcenu aktualitātes Eiropā, Nodokļu vēstis. Janvāris-februāris 2024), šīs valsts nodokļu administrācija ir publicējusi skaidrojumu par sešu soļu analīzi kontrolēta darījuma rūpīgā noteikšanā. Šī analīze, kas  izriet no ESAO Transfertcenu vadlīniju 2017.gada versijas, paredzēta darījuma ekonomiskās būtības noteikšanai pirms tiek noteikta darījuma tirgus vērtība. Skaidrojums pieejams šeit. Šī skaidrojums ir aktuālas arī Latvijas komercsabiedrībām, kas veic darījumus ar Lielbritānijas saistītām komercsabiedrībām, jo darījuma ekonomiskā būtība jānosaka, analizējot arī ārvalstu, t.sk. Latvijas saistīto komercsabiedrību rīcību. VID šādu analīzi arī uzskata par obligātu, par ko esam rakstījuši iepriekš (Ifinanses.lv: Kā VID pārbauda transfertcenu dokumentāciju?).

Starp citu, satraucošas ‘vecas’ ziņas – manīti sodi līdz pat EUR 100 000 par TC dokumentācijas iesniegšanu VID angļu valodā (uzskatot tos par neiesniegtiem). Ja, nedod Dievs, šādi kādam ir gadījies, noteikti rekomendējam šādu praksi apstrīdēt.

Ar 1.1.25. plānota jauna ES Transfertcenu direktīva un OECD TP Vadlīniju grozījumi

2024.gada 22.februārī Eiropas Parlamenta Ekonomisko un Monetāro lietu komiteja apstiprināja Eiropas Komisijas direktīvas projektu, bet ar būtiskiem grozījumiem – dzēšot daudz tehniskus noteikumus, t.sk. tirgus cenas diapazona noteikšanai un nodokļu korekcijām, no projekta. Direktīvas projektā saglabāts tikai noteikums, ka dalībvalstīm būs pienākums izmantot OECD Transfertcenu vadlīnijas, kā arī ierosināts direktīvu ieviest ar 2025.gada 1.janvāri. Eiropas Parlamentam jālemj par direktīvas projektu 2024.gada 10.aprīlī. Informācija par direktīvas projektu pieejama šeit.

2024.gada 19.februārī OECD Inclusive Framework pieņēma papildinājumus Transfertcenu vadlīnijām, kas paredz ar 2025.gada 1.janvāri piemērot vienkāršotu procedūru izplatīšanas un mārketinga uzņēmumu peļņas noteikšanai, izmantojot OECD noteikto aprēķina formulu un datus. 2024.gadā paredzēts, ka OECD lems par to jurisdikciju sarakstu, kurās noteikto izplatīšanas un mārketinga uzņēmumu peļņu būs jārespektē citām OECD iesaistītām valstīm. Turklāt par šo vadlīniju izmantošanu ar 2025.gada 1.janvāri Latvijā vēl būtu jālemj valdībai, bet valdības lēmumu, iespējams, ietekmēs arī ES transfertcenu direktīvas projekta virzība. Informācija par vadlīnijām pieejama šeit.

Raksta autore: Aija Lasmane

EDSO ievieš jaunu rīku, lai veicinātu finanšu konta informācijas automātiskās apmaiņas standarta efektīvu ieviešanu

https://www.oecd.org/tax/transparency/documents/global-forum-secretariat-launches-new-tool-to-advance-the-effective-implementation-of-the-standard-for-automatic-exchange-of-financial-account-information.htm 

EDSO (OECD) sekretariāts 31.02.2024 laida klajā Vienotā ziņošanas standarta (CRS) atbilstības auditu rokasgrāmatas paraugu, uz kuru jurisdikcijas var atsaukties, izstrādājot, uzlabojot vai ieviešot savas procedūras un metodoloģijas Vienotā ziņošanas standarta atbilstības auditu veikšanai.

Pasaules foruma sekretariāts kā daļu no stratēģijas, lai jaunattīstības valstīs izmantotu automātiskās finanšu konta informācijas apmaiņas potenciālu, ir izstrādājis rīku komplektus un e-mācību kursus, lai atvieglotu automātiskās apmaiņas ieviešanu. Jaunā rokasgrāmata kopā ar 2022. gadā izstrādāto Administratīvās atbilstības stratēģijas paraugu, Vienotā ziņošanas standarta paziņojumu izsekošanas rīku un 2023. gadā izstrādāto uz risku balstītas pieejas ieviešanas metodiku papildina rīkkopu automātiskās informācijas apmaiņas standarta ieviešanai. Finanšu konta informācija izstrādāta 2021. gadā.

Globālais forums ir vadošā daudzpusējā organizācija, kas ir pilnvarota nodrošināt, lai jurisdikcijas visā pasaulē ievērotu un efektīvi īstenotu gan informācijas apmaiņas standartu pēc pieprasījuma, gan automātiskās informācijas apmaiņas standartu. Šie mērķi tiek sasniegti, izmantojot stingru uzraudzības un salīdzinošās pārskatīšanas procesu. Globālais forums arī vada plašu spēju veidošanas programmu, lai atbalstītu savus dalībniekus standartu ieviešanā un palīdzētu nodokļu iestādēm pēc iespējas labāk izmantot pārrobežu informācijas apmaiņas kanālus.

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!