Latvijas tiesību akti

Likumprojekts par grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”

Likumprojekts paredz, ka personai, kas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu noteikta kā sankciju subjekts, piederošajam nekustamajam īpašumam, uz kuru zemesgrāmatā ir veikta aizlieguma atzīme, turpmāk netiks piemērotas NĪN atbrīvojumi un atlaides. Papildus noteikts, ka šādam nekustamajam īpašumam piemērojama NĪN likme 10% apmērā no kadastrālās vērtības. Jaunie noteikumi būs piemērojami no 2024.gada 1.jūlija, un pašvaldības varēs veikt NĪN apmēra pārrēķinu par visu 2024.gadu. Pašvaldība noteiktajā laikā nenomaksātā NĪN piedziņu bezstrīda kārtībā būs tiesīga uzsākt 3 mēnešu laikā pēc NĪN samaksas termiņa iestāšanās dienas. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā un tiek virzīts kā steidzams.

Sociālās apdrošināšanas līgums starp Latviju un Moldāviju

2024.gada 14.martā Moldāvijas parlaments ir ratificējis Sociālās apdrošināšanas līgumu starp Latviju un Moldāviju. Līgums nodrošinās savstarpēji pārskatāmi reglamentētu sadarbību sociālās drošības un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jomā, personu tiesisko paļāvību sociālo tiesību nodrošinājumam starpvalstu līmenī un sociālās drošības garantiju ievērošanu. Latvijas un Moldovas līgums sociālās drošības jomā valdību līmenī ir parakstīts pagājušā gada 11. decembrī. Lai līgums stātos spēkā, likumprojekts Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Grozījumi likumā Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās

Izsludināts: 06.03.2024. Steidzams

Grozījumi likumā ir nepieciešami, lai saskaņotu likumu ar jaunajām prasībām, kas ieviestas Regulā (ES) Nr. 2023/1315. Šīs regulas prasības attiecas uz noteikumiem par valsts atbalsta piešķiršanu jebkuram atbalsta pretendentam, kurš pieteicas saņemt atbalstu, kas saskan ar šīs regulas mērķiem. Šādi grozījumi tiek veikti, lai salāgotu tiesību normas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalstu un tā piemērošanu konkrētām ekonomiskās darbības zonām.

Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Iesniegts: 14.03.2024.

Grozījumi paredz noteikt taksācijas gada attaisnojamo izdevumu apmēru 1000 eiro. Šis nosacījums attiektos arī uz ģimenes locekļiem, ja maksātājs attaisnotajos izdevumos iekļauj likumā noteiktos attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem, ja vien tas netiek iekļauts kāda cita ģimenes locekļa deklarācijā.

Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām

Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgos likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar Maksātnespējas likuma regulējumu.

Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli

Izsludināts: 27.03.2024. Likumprojekts paredz noteikt īpašus nosacījumus NĪN piemērošanai nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.panta piekto daļu. Minētajam nekustamajam īpašumam nepiemēros vairākas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktās normas (nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumi, pašvaldību tiesības attiecībā uz nekustamā īpašuma likmes noteikšanu) un likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, tādējādi nodrošinot, ka sankciju subjektam netiks piešķirta pieeja valsts vai pašvaldības netieši sniegtajam finansējumam nodokļu atvieglojumu veidā. Vienīgi ne valsts, ne pašvaldības virknei nekustamo īpašumu nemaz nezin vai tie pieder sankcionētām personām, jo ārvalstu (t.sk. ārzonu) uzņēmumiem (kam pieder nekustamie īpašumi Latvijā), nemaz nav Latvijā jāatklāj viņu patiesā labuma guvējus. Arī nodokļu nomaksa par nekustamā īpašuma atsavināšanu, atsavinot ārvalsts uzņēmuma kapitāla daļas, ir atkarīga no pārdevēja godaprāta, ja pircējs neatrodas Latvijā.

Raksta autore: Kristīne Erele

Pieņemti grozījumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām

No 2024.gada 1.marta stājās spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz:

  1. pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās;
  2. noteikt akcīzes nodokļa likmi dabasgāzes izmantošanai par degvielu (līdz 2025.gada 31.decembrim) gadījumos, kad netiek piemērota de minimis atbalsta likme;
  3. noteikt vienotu akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem.

Lai nodrošinātu deklarāciju aizpildīšanu atbilstoši likuma grozījumiem, precizēti MK Nr.300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību” – jaunas veidlapas naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācijām, dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijām un kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijām.

Latvijas tiesu prakse

Ierosināta ST lieta par patērētāju kreditēšanas sniedzēju pienākumu maksāt UIN piemaksu

Satversmes tiesā pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma ierosināta lieta Par UIN likuma 4.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus ar fiksētu aizdevuma procentu likmi un ir UIN maksātāja. ST uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024.gada 27.maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024.gada. 27.augusts.

Apstrīdētā norma noteic pieteikuma iesniedzējai pienākumu veikt UIN piemaksu. Likumdevējs šādu piemaksu esot noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc ECB lēmumiem celt euro naudas tirgus etalona likmi (EURIBOR). Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi (EURIBOR). Tādēļ likumdevējs pretēji Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ar apstrīdēto normu esot pieļāvis vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām – kredītiestādēm, kuras izsniedz aizdevumus ar mainīgajām un fiksētajām aizdevuma procentu likmēm, un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nozīmīgi lielākajā daļā gadījumu sniedz aizdevumus tikai ar fiksēto procentu likmi. Tāpat apstrīdētajā normā noteiktais pienākums veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu radot pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto tiesību uz īpašumu aizskārumu.

Rakstu autors: Oļegs Spundiņš

Apgabaltiesa: priekšnodoklis par dzīvokļa iegādi ir atskaitāms

Marta sākumā otrās instances tiesa nosprieda par labu komersantam, kas 2022.gada sākumā iegādājās dzīvokli par nepilnu pusmiljonu, bet VID atteica atmaksāt tā pārmaksāto priekšnodokli, jo uzskatīja, ka pieteicējas nodoms veikt ar PVN apliekamus darījumus ir apšaubāms. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja cenšoties pierādīt nodoma patiesumu bija iesniegusi VID veselu virkni netiešo pierādījumu (sludinājumi, potenciālo klientu Īpašuma apskates protokoli, paskaidrojumi utt.). VID uzskatīja, ka šie pierādījumi neliecina par vēlmi veikt apliekamus darījumus un atstāja sākotnējo lēmumu par PVN atmaksas atteikumu spēkā. Pirmās instances tiesa pēc būtības pievienojās VID pamatojumam un noraidīja pieteikumu.

Apgabaltiesa, lai arī konstatējot, ka pieteicējas argumentācija ir palikusi tā pati kā pirmajā instancē, novērtēja pieteicējas papildus iesniegtos pierādījumus un atzina VID šaubas par nepamatotām, turklāt atzīstot, ka VID lietā nav nodrošinājis pierādījumus saviem apgalvojumiem. Apgabaltiesa atzina, ka VID nav izvērtējis visus lietā būtiskos apstākļus, lietā iesniegtos pierādījumus un pieteicējas sniegtos paskaidrojumus. Tas apstāklis, ka Īpašuma iegādei tūlītēji nesekoja ar PVN apliekami darījumi, nepierāda to, ka Īpašuma iegāde nav daļa no pieteicējas plānotās saimnieciskās darbības. Tāpat, apgabaltiesas ieskatā Izvērtējot minētos pierādījumus, nav izdarāms secinājums, ka būtu saskatāma tikai vispārīga un abstrakta pieteicējas vēlme veikt saimniecisko darbību, kā to uzskatīja VID. Tādējādi apgabaltiesa uzlika VID par pienākumu atmaksāt priekšnodokli par Īpašuma iegādes darījumu.

Atmaksājot PVN, nodokļa summu ir jāpalielina par 0,03% dienā (ap 11% gadā), kas konkrētajā gadījumā sastāda nepilnus EUR 18 000. Kamēr norisinājās šis strīds, Senāts atzina, ka VID atteikums atmaksāt priekšnodokli ir kvalificējams kā nelabvēlīgais administratīvais akts, no kā izriet, ka šādos gadījumos tiesai ir jāpārbauda vienīgi nelabvēlīgā administratīva akta (atteikuma) pamatojums, un nav jāveic visaptverošā lietas apstākļu pārbaude, kā tas ir bijis pirms tām. Iespējams, šī nianse arī palīdzēja labvēlīgā rezultāta sasniegšanā.

Tiesa uzliek VID par pienākumu sniegt arodbiedrības pieprasīto informāciju

Šī gada marta sākumā administratīvā tiesa izskatīja strīdu, par VID atteikumu sniegt kādai arodbiedrībai (pieteicēja) informāciju, kurai iespējams ir komercnoslēpuma statuss. Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai uzskatāms par vispāratzītu principu gan Eiropas Savienības tiesībās, gan nacionālā līmenī. Ievērojot minēto pieteicēja vērsās VID ar lūgumu sniegt informāciju par citu nodokļu maksātāju budžetā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un vidējo nodarbināto skaitu pa mēnešiem konkrētajā laika periodā.

VID atteica sniegt informāciju pieprasītajā detalizācijā norādot, ka pieteicējas pieprasītā informācija, iespējams, ir komersantu komercnoslēpums, un tā nav izsniedzama, kamēr šie komersanti nav devuši tam atļauju. Sākumā VID lūdzis pieteicējai pašai iegūt šo atļauju.

Kā to noskaidroja tiesa, pieprasītā informācija bija nepieciešama pieteicējai, lai aizsargātu darbinieku sociāli ekonomiskās tiesības, lai konstatētu iespējamu koplīguma nepildīšanu, tādējādi novēršot konkrētajā nozarē strādājošo komersantu negodīgu konkurenci un izvairīšanos no saistībām. Tiesa atzina, ka informācijas pieprasījums ir formulēts skaidri, tāpēc ir saprotams, kur informācija tiks izmantota. Tiesas ieskatā arodbiedrībai attiecībā uz pieprasīto informāciju ir īpašs statuss, ko VID vispār nav vērtējis, pielīdzinot pieteicēju jebkurai privātpersonai. Šajā gadījumā tiesa ir saskatījusi pieteicējas leģitīmo interesi saņemt pieprasīto informāciju.

Apstāklim, vai komersanti ir piešķīruši izsniedzamajai informācijai komercnoslēpuma statusu, nav izšķirošas nozīmes. Administratīvās tiesas atzīst, ka apstāklis, ka informācija satur komercnoslēpumu, nav šķērslis šīs informācijas izsniegšanai, jo tiesības uz komercnoslēpumu nav absolūtas un tām ar tiesību normu sabiedrības interesēs var noteikt samērīgus ierobežojumus.

Tiesas norādīja uz atziņām Senāta judikatūrā – pamats ierobežot piekļuvi informācijai ir vienīgi tad, ja pastāv objektīva nepieciešamības aizsargāt konkrētas leģitīmas intereses. Piemēram, lemjot par to, vai izsniedzama dienesta rīcībā esoša informācija, apsverams, vai pastāv nodokļu maksātāju, par kuriem tiek prasīta informācija, tiesiska interese, kuru aizsargājot ir pamats pieprasīto informāciju neizsniegt. Ja atbilde ir apstiprinoša, tālāk noskaidrojams, vai iespēja iepazīties ar pieprasīto informāciju var konkrēti un faktiski apdraudēt šo nodokļu maksātāju aizsargātās intereses. Turklāt riskam, ka tiks apdraudētas aizsargātās intereses, ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam

Atteikuma izsniegt pieprasīto informāciju pamatā nevar būt vispārīgs konstatējums, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības. Šāda atteikuma pamats var būt secinājums, ka konkrētajos apstākļos, izvērtējot informācijas pieprasīšanas mērķi, priekšroka ir dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai attiecīgajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss. VID galvenais arguments ir informācijas ierobežotas pieejamības statuss, taču informācijas pieprasīšanas mērķa un iesaistīto personu interešu izvērtējums nav veikts.

Tādēļ tiesa apmierināja pieteicējas pieteikumu, uzliekot VID par pienākumu sniegt pieteicējai pieprasīto informāciju.

Nepamatotu audita termiņa pārsniegšanu Senāts novērtēja kā būtisku procesuālo pārkāpumu

Izskatot kādu nodokļu strīdu, kasācijas instancē, nu jau trešo reizi, Senāts atzina, ka tiesības pagarināt likumā noteikto audita veikšanas termiņu VID drīkst vienīgi gadījumā kad ir iestājies likumdevēja paredzētais pamats šādam pagarinājumam.

Proti, Senāts norādīja, ka privātpersonas tiesību uz tiesisko noteiktību būtiskums prasa, lai lēmums par audita termiņa pagarināšanu tiktu pieņemts izsvērti un balstoties uz objektīviem apsvērumiem. Lēmums par termiņa pagarināšanu nevar būt formāls, balstīts tikai uz faktu, ka ir pieprasīta papildu informācija no Latvijas vai ārvalstu iestādēm, un ka šāda lēmuma pieņemšana ir jābalsta uz atbilstošiem apsvērumiem, kas izskatāmajā lietā nav konstatējams.

Likumdevēja mērķis bija dot laiku VID analizēt no ārvalsts nodokļu administrācijas saņemto informāciju un izvērtēt tās ietekmi uz audita secinājumiem. Tas savukārt nozīmē, ka VID augstākajai amatpersonai ir jānovērtē, vai un cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai pabeigtu auditu, un objektīvais pamats šādam novērtējumam ir saņemtā informācija, tās apjoms un sarežģītība kontekstā ar citiem audita apstākļiem. Izšķiršanos, par cik pagarināt audita lēmuma pieņemšanas termiņu, nevar izdarīt, formāli balstoties tikai uz apstākli, ka informācija ir pieprasīta.

Konkrētajā gadījumā audita lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanas pamatotības vērtējumā centrālais jautājums ir vai pagarināšana bija objektīvi saistīta ar to, kāda informācija tika saņemta no ārvalsts nodokļu iestādes un kādas darbības audita pabeigšanai vēl bija jāveic, jo tieši tas ir likumdevēja apsvērtais pamatojums audita turpināšanai vēl līdz 60 papildu dienām.

Tā kā izskatāmajā lietā lēmums par audita veikšanas perioda pagarināšanu tika pieņemts pirms VID bija saņēmis atbildi no ārvalstu nodokļu administrācijas, Senāts atzina, ka šis lēmums tika pieņemts, nevērtējot, kādas vēl darbības audita pabeigšanai ir jāveic saistībā ar saņemto informāciju, jo šāda informācija vienkārši vēl nebija saņemta. Tādējādi apgabaltiesa nepamatoti lēmumu par audita termiņa pagarināšanu atzina par tiesisku.

Tāpēc Senāts nu jau trešo reizi atcēla apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja to jaunai izskatīšanai. Vienlaikus Senāts atgādināja, ka, tā kā ieilgusī nodokļu pārbaude ir būtisks privātpersonas tiesību ierobežojums, likumdevējs iedibinājis sistēmu, ka tikai iestādes augstākā amatpersona ir tiesīga izlemt šo jautājumu. Tātad attiecīgo lēmumu par audita lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu drīkst pieņemt tikai VID Ģenerāldirektors.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Nelabvēlīgs spriedums transfertcenu jomā par EUR 7 miljoniem

Šī gada pirmajā ceturksnī Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru noraidīts SIA “JELD-WEN Latvija” pieteikums par audita uzrēķinu transfertcenu darījumos ar saistīto ārvalstu personu. Šajā lietā Valsts ieņēmumu dienests apstrīdēja pārvaldības pakalpojuma esību starp saistīto Latvijas komercsabiedrību un tās ārvalstu saistīto komercsabiedrību. Šis ir viens no pēdējiem diviem  publiski zināmiem transfertcenu auditiem, kurš ilga ap 5 gadiem un sabiedrībai maksāja par vairāk kā EUR 7 milj., t.sk., UIN, nokavējuma nauda un soda nauda. No sprieduma var redzēt, ka VID auditori prasmīgi izmantoja sabiedrības pieļautās kļūdas saistīto personu darījumu pamatošanai. Par šo spriedumu ir iesniegta apelācijas sūdzība. Spriedums pieejams šeit.

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Senāts: akcīzes nodoklis piedzenams no katra, kas pārdod cigaretes bez akcīzes markām

Zemgales apgabaltiesa nolēma nenoteikt VID kaitējuma kompensāciju un atbrīvot apsūdzēto no kriminālatbildības sakarā ar iestājušos kriminālatbildības noilgumu. Apsūdzētais tiesāts par nelikumīgu cigarešu uzglabāšanu un pārvietošanu bez akcīzes nodokļa markām, kuras iegādātas no personām, kuras apsūdzētas cita kriminālprocesa ietvaros arī par šiem pašiem noziedzīgiem nodarījumiem. Abos kriminālprocesos ir viens un tas pats noziedzīgā nodarījuma priekšmets – 151 000 cigarešu bez Latvijas akcīzes nodokļa markām, par kurām nav nomaksāts akcīzes nodoklis EUR 11 172,39.

VID kasācijas sūdzībā norādīja, ka, apelācijas instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka akcīzes nodokļa samaksas pienākums ir personām citā kriminālprocesā, kuras uzsāka prettiesiskās darbības ar šīm cigaretēm, nevis personai, kas pēc tam iegādājusies tās. No personām, kuras tiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu grupā, ar spriedumu jau ir piedzīta kaitējuma kompensācija nenomaksātā akcīzes nodokļa apmērā. Taču VID ieskatā šādos apstākļos krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums ir panākams, piedzenot kaitējuma kompensāciju no visām personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu ar noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, proti, arī no personas, kas pēc tam iegādājusies šīs cigaretes.

Likums “Par akcīzes nodokli” nosaka, ka nesamaksātā akcīzes nodokļa summa piedzenama no jebkuras personas, kura veic jebkādas darbības ar akcīzes precēm, neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa nav pienācīgi pamatojusi, kādēļ šī zaudējuma atlīdzināšanas pienākums ir tikai tām personām, kuras uzsākušas nelikumīgās darbības ar apsūdzībā norādītajām cigaretēm, bet apsūdzētais no šī pienākuma ir atbrīvojams.

Darba samaksas noteikumu pārkāpšana

Nodokļu krimināllietas Latvijā, iesākoties 2024.gadam, lielākoties ietver sodus par pārkāpumiem likumā “Par akcīzes nodokli” vai izvairīšanos no ievedmuitas maksājumiem. Šajās lietās konstatēts, ka personas savā īpašumā uzglabā neatļautu daudzumu ar alkoholu bez akcīzes marķējuma vai caur Latvijas ūdeņiem mēģina ievest tabakas izstrādājumus, kurus slēpj no muitas amatpersonām.

Taču nozīmīgu iesaisti VID ņēma Kurzemes rajona tiesas 2024.gada 12.februāra krimināllietā, kurā uzņēmēju apsūdzēja par izmaksāto darba algu neatspoguļošanu grāmatvedības dokumentos, tādējādi izvairoties no IIN un VSAOI veikšanas valsts budžetā. Kopējā darba samaksa, kas netika uzrādīta uzskaitē, sastādīja ne mazāk kā EUR 5094 (netto), kas ir ievērojams apmērs, jo minētā summa pārsniedz Latvijā noteikto desmit minimālo mēnešalgu kopsummu. Cita starpā, uzņēmums paziņoja par savu maksātnespējas procesu. Šajā laika posmā pie kriminālatbildības saucamais uzņēmējs bija vienīgais valdes loceklis uzņēmumā.

Uzņēmēja darbības liecināja par nespēju izmaksāt darba ņēmējiem apsolītās algas pilnā apmērā, vienlaikus no darba samaksas samaksājot likumā noteiktos nodokļus. Spriedums definē apsūdzētās personas darbības kā mantkārības un ļaunu nodomu vadītas. VID EDS ar tīšu nodomu tika sniegti ziņojumi, kas saturēja nepatiesu informāciju par darbiniekiem faktiski izmaksāto darba samaksu un aprēķinātajiem nodokļiem.

Uzņēmējs tika atzīts par vainīgu un sodīts par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. Tiesa nosprieda sodīt apsūdzēto ar naudas sodu EUR 4960 apmērā, atņemot tiesības uz komercdarbību uz 2 gadiem, kā arī piedzīt valsts labā kompensāciju par mantisko zaudējumu EUR 4742,40 apmērā, taču brīvības atņemšanu nepiemēroja.

ES tiesu prakse

Par saistīto personu aizdevumiem

Ģenerāladvokāts izdevis atzinumu, uzskatot, ka mākslīga aizdevuma gadījumā dalībvalsts drīkst ierobežot atskaitīt procentu maksājumus, ja arī aizdevuma procentu likmes atbilst tirgus procentu likmes lielumam (Līguma par ES darbību uzņēmējdarbības brīvības interpretācija). Lietas pamatā ir Nīderlandes likuma normas, kas aizliedz atskaitīt procentus, ja aizdevums ir mākslīgs (jeb nav balstīts uz komerciāliem apsvērumiem). Nīderlandes nodokļu administrācija ierobežoja Nīderlandes komercsabiedrībai tiesības atskaitīt procentu uz minētās normas pamata. Teorētiski arī Latvijā, saskaņā ar UIN regulējumu, VID varētu apstrīdēt procentu maksājumus, ja darījums būtu mākslīgs. Tādēļ šīs lietas iznākums ES Tiesā ir aktuāls arī Latvijas komercsabiedrībām, kas veic finanšu darījumus ar saistītām ārvalstu sabiedrībām. Ģenerāladvokāta atzinums pieejams šeit.

Jautājums EST par iespēju mainīt deklarētāja pārstāvības statusu muitas deklarācijā

Ungārijas augstākā tiesa vērsās ES Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu par iespēju mainīt deklarētāja pārstāvības formu – no netiešas uz tiešas pārstāvības – muitas deklarācijā, kas jau ir noslēgta un preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam.

Rakstu autore: Dace Everte

Ģenerāladvokāte apstiprina mūsu viedokli, ka biedrība veic saimniecisko darbību

LIKTA Latvijā īstenoja ES finansētus apmācību projektus – IKT un MMU. IKT projektā LIKTA sniedza uzņēmējiem apmācības, kā arī piestādīja organizēšanas pakalpojumu maksu (5%). CFLA vēlāk atmaksāja uzņēmējiem mācību maksu. MMU projektā, savukārt, LIKTA veica uzņēmēju apmācības, par tām izrakstot uzņēmējiem 30% līdzmaksājuma rēķinus un pārējo samaksu saņēma no CFLA kā šiem uzņēmējiem paredzēto atbalstu. Abos gadījumos apmācības veica LIKTAs  apakšuzņēmēji un LIKTA atskaitīja priekšnodokli par to izrakstītajiem rēķiniem.

VID uzskatīja – tā kā LIKTA ir biedrība, bezpeļņas organizācija, tad tā nevar būt nodokļu maksātāja un nav tiesīga atskaitīt PVN par apakšuzņēmēju pakalpojumiem. Apmācību darījumos LIKTA pati neveica apmācības, tādēļ uzskatāma tikai par starpnieku pušu savstarpējos norēķinos. Tomēr, tā kā LIKTA bija izrakstījusi rēķinus par apmācībām ar PVN, tad šis PVN bija jāiemaksā budžetā. Nepiekrītot VID viedoklim, Sorainen gatavoja aizsardzības stratēģiju. Sīkāk par šo gadījumu – šajā blogā.

Ģenerāladvokātes Kokott viedoklis: LIKTA veic saimniecisko darbību. Netiek prasīts, lai pakalpojuma sniedzējs pakalpojumu sniegtu personīgi – tas var arī piesaistīt neatkarīgu trešo personu kā apakšuzņēmēju, kas tā vārdā sniedz pakalpojumu. Ja ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru pakalpojums tiek pirkts vai pārdots savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir piemērojams PVN direktīvas 28. pants, kas maina komisionāra sniegtā pakalpojuma priekšmetu un pārdošanas komisijas gadījumā – arī šī pakalpojuma sniegšanas virzienu. Komisijas līguma pastāvēšana ir jākonstatē iesniedzējtiesai. Subsīdijas, kuras fonds izmaksā noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem par konkrētu pakalpojumu, ietilpst nodokļa aprēķina bāzē. Tiesa vairumā gadījumu piekrīt ģenerāladvokāta viedoklim.

Nepietiekama peļņa neietekmē tiesības uz priekšnodokli

Uzņēmums X Itālijā nodarbojās ar vīna ražošanu un tirdzniecību. Itālijas nodokļu administrācija informēja X, ka tā tika uzskatīta par sabiedrību, kas neveic darbību, jo deklarēto darījumu ar PVN apliekamā summa bija zemāka par robežvērtību, kas atbilst saprātīgi sagaidāmajai peļņai no šīs personas rīcībā esošajiem aktīviem. Tādēļ nodokļu administrācija atteica X PVN atmaksu.

EST spriedums: PVN maksātāja statusu nevar liegt personai, kas konkrētā periodā veic ar PVN apliekamus darījumus, kuru ekonomiskā vērtība nesasniedz valsts tiesību aktos noteikto robežvērtību, kas atbilst saprātīgi sagaidāmajai peļņai no šīs personas rīcībā esošajiem aktīviem. PVN neitralitātes un samērīguma principiem neatbilst regulējums, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājam ir liegtas tiesības uz priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu par šī nodokļa maksātāja vēlāk veikto ar PVN apliekamo darījumu summu, kas tiek uzskatīta par nepietiekamu.

Ģenerāladvokāts skaidro ‘īpašo pensiju fondu’, kura pārvaldīšanai nepiemēro PVN

Īpašie arod-pensiju fondi izmantoja ārvalstīs reģistrētu pārvaldītāju pakalpojumus, par kuriem tiem kā pakalpojuma saņēmējiem bija jāmaksā PVN. Šādus pakalpojumus sniedza arī prasītājs. Fondi uzskata, ka tie ir “īpaši ieguldījumu fondi” PVN direktīvas izpratnē. Šādā gadījumā pārvaldīšanas pakalpojumi būtu atbrīvoti no PVN. Nīderlandes nodokļu administrācija to noraida, atsaucoties uz Nīderlandes pensiju sistēmas struktūru un veidu, kā ir izveidoti attiecīgie arod-pensiju fondi.

Ģenerāladvokāta viedoklis: “Īpašs ieguldījumu fonds” ir tāds, kas atbilst Direktīvai 2009/65/EK: ieguldījumu fonds ir atvērts sabiedrībai, pastāv izmaksāšanas pienākums un ieguldītāji uzņemas salīdzināmu ieguldījumu risku. Ir jāizvērtē ne tikai tas, vai šie fondi ir salīdzināmi ar PVKIU, bet arī tas, vai tie ir salīdzināmi ar citiem fondiem, kuri gan nav PVKIU, bet kurus attiecīgā dalībvalsts uzskata par īpašiem ieguldījumu fondiem. Šādu īpašu ieguldījumu fondu pārvaldīšanu dalībvalsts var atbrīvot no nodokļa, pie tam dalībvalstij ir jāievēro neitralitātes principu.

ES – pētījums par starpvalstu krāpšanas radīto PVN ieņēmumu plaisu

Pētījums publicēts šeit. Pētījuma mērķis ir izveidot metodoloģiju, pēc kuras starpvalstu krāpšanas radītās PVN plaisas vērtējums tiks veikts katru nākamo gadu. Ierosinātais pētījuma formāts – izmantot Intrastat, PVN deklarāciju datus un veicot to savstarpējo salīdzināšanu, kā arī datu ieguves tehnoloģijas, turpināt šādus pētījumus katru gadu. Līdzšinējais PVN plaisas mērījums jāpapildina ar iespēju diferencēt plaisas rašanās iemeslus atkarībā no neatbilstību veidiem un uzņēmējdarbības nozarēm.

Rakstu autore: Kristīne Erele

ES tiesas spriedums lietā par papildu netiešo nodokļu ieviešanu

2024. gada 14.martā EST pieņēma spriedumu lietā par valsts “papildu nodokļa”, ko piemēro tabakas izstrādājumiem – karsētas tabakas rullīšiem, saderību ar ES Akcīzes direktīvu.

Līdz 2022.gadam ar baterijām karsējamās tabakas rullīši Vācijā bija akcīzes nodokļa objekts un nodoklis bija piemērojams tādā pašā apmērā kā pīpju tabakai. Savukārt, sākot ar 2022.gadu likumdevējs noteica karsējamai tabakai vēl papildus nodokļa maksājumu jeb “papildu nodokli”. Vācijas uzņēmums vērsās tiesā ar prasību, apstrīdot papildu nodokļa tiesiskumu, ņemot vērā ES Akcīzes Direktīvā noteiktos nosacījumus attiecībā uz “citu netiešo nodokļu” piemērošanu. Tāpēc Vācijas tiesa nolēma uzdot EST jautājumus – vai ES Akcīzes nodokļa Direktīva pieļauj karsējamās tabakas rullīšiem noteiktajai nodokļa likmei piemērot vēl papildu nodokli un vai pieļaujams ir arī noteiktais īpašais papildu nodokļa aprēķins.

2023.gadā mūsu ziņās informējām par ģenerāladvokātes viedokli šajā lietā, kas būtībā atbilst arī EST spriedumam. Proti, “papildu netiešos nodokļus”, kas ir atšķirīgi no akcīzes nodokļa, par akcīzes precēm var iekasēt tikai ar diviem nosacījumiem: 1) šādi nodokļi ir iekasējami īpašos nolūkos, un 2) šiem nodokļiem ir jāatbilst ES nodokļu noteikumiem, kas piemērojami akcīzes nodoklim vai PVN, lai noteiktu nodokļa bāzi nodokļa aprēķināšanas un uzraudzības nolūkā. Abi šie nosacījumi, kuru mērķis ir izvairīties no papildu netiešajiem nodokļiem, kas nepamatoti kavē tirdzniecību, ir kumulatīvi – tiem abiem jāpiepildās.

Attiecībā uz pirmo no nosacījumiem – EST nosprieda, ka “īpašajam nolūkam” nav noteikti jābūt tikai saistītam ar budžeta apsvērumiem. Tomēr, tā kā visiem nodokļiem ir budžeta papildināšanas mērķis, šis apstāklis vien nevar izslēgt iespēju, ka šim papildu nodoklim varētu būt īpašs nolūks, pretējā gadījumā tam tiktu atņemta jēga. Tādējādi papildu nodokli akcīzes precēm, no kura ieņēmumiem nav iepriekš noteikts mērķis, var uzskatīt par tādu, kam ir īpašs nolūks tikai tad, ja šis nodoklis būtu izveidots tā, ka tas ietekmētu nodokļa maksātāju uzvedību veidā, kas ļautu īstenot norādīto īpašo nolūku, piemēram, lai atturētu no to patēriņa. Attiecīgajā lietā papildu nodokļa mērķis ir nodokļu uzlikšanu karsējamai tabakai, pielīdzinot nodoklim, kas tiek uzlikts cigaretēm. Līdz ar to, pielāgojot karsējamās tabakas nodokļu režīmu, tā mērķis ir atturēt patērētājus ar nikotīna atkarību no pārejas no cigaretēm uz karsējamo tabaku, jo arī tā ir kaitīga veselībai.

Tāpat EST secināja, ka, neskatoties uz to, ka karsējamiem tabakas izstrādājumiem piemērojamā papildu nodokļa aprēķināšanas metode atšķiras no tās, kas piemērojama cigaretēm. Šāda atšķirīga attieksme nav uzskatāma par aizliegtu preču diskrimināciju vai konkurenci, tieši otrādi – prasība par vienādu nodokļu režīmu visiem izstrādājumiem varētu radīt diskrimināciju un izkropļot konkurenci starp tabakas izstrādājumiem, kas ietilpst vienā un tajā pašā grupā.

Kriminālā hronika

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Senāts: Savienības Muitas kodeksam nav atpakaļ vērsts spēks

Senāts no jauna izskatīja lietu ar spriedumu. Apsūdzētais bija notiesāts par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu lielā apmērā un ar 2016.gada pirmās instances spriedumu sodīts ar 220 piespiedu darba stundām, materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 19087,60 apmērā, kā arī tiesa nosprieda piedzīt muitas nodokli EUR 1771,20 apmērā. Pieteikumā norādīts, ka muitas nodokļa piedziņa no apsūdzētā valsts labā neatbilst ES Muitas kodeksam, no kura izriet, ka muitas parāds tiek dzēsts, kad kontrabandas preces ir aizturētas un vēlāk konfiscētas. Senāts norāda, ka ar Savienības Muitas kodeksa spēkā stāšanos ir mainījušies muitas parāda dzēšanas nosacījumi, paredzot, ka muitas parāds tiek dzēsts neatkarīgi no kontrabandas preces aizturēšanas un konfiskācijas vietas.

Papildus Senāts atzīst, ka, lai konstatētu, vai jaunā tiesību norma ir piemērojama izskatāmajā lietā, vispirms ir noskaidrojams, vai Savienības kodeksa noteikumi bija spēkā noziedzīga nodarījuma laikā – 2016.gada 12.februārī. Kodekss nosaka virkni pantu, kas piemērojami jau no 2013.gada 30.oktorbra, taču 124.pants piemērojams tikai no 2016.gada 1.maija. Arī no judikatūras izriet, ka ievērojot tiesību aktu atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, citādi var būt tikai tad, ja jaunajai tiesību normai ir pievienoti īpaši noteikumi, kas īpaši paredz tās piemērošanas laika nosacījumus. Tādējādi, pieteikums noraidīts, Senātam konstatējot, ka Savienības Muitas kodeksā nav atrunas par tā atpakaļ vērstu spēku. Proti, pieteikums nav pamatots, un muitas parāds nav dzēšams, jo preču aizturēšana saskaņā ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī spēkā esošo regulējumu notikusi, kad preces jau bija šķērsojušas pirmo muitas iestādi attiecīgajā teritorijā.

Senāts vērtē vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi būtisku kaitējumu

Senāta Krimināllietu departaments 28.martā izskatīja krimināllietu, kurā persona ir apsūdzēta dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un kukuļņemšanā. Lietā vērtēts, vai apsūdzētais pamatoti ir attaisnots vienā no apsūdzībām un par otra noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanas sodu notiesāts nosacīti. Senāts zemākas instances tiesas spriedumu attiecīgajā daļā atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai. Saskaņā ar apsūdzību VID amatpersona pieņēma kukuli EUR 100 un nodrošināja kontrabandas ievešanai labvēlīgus apstākļus, kā rezultātā tika ievestas nedeklarētas muitošanai pakļautas preces – no uzskaites noņemtas automašīnas.

Pirmās instances tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu un sodīja gan par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, gan par kukuļņemšanu. Apelācijas instances tiesa apsūdzēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā attaisnoja. Par kukuļņemšanu apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 4 mēnešiem, notiesājot nosacīti, kā arī atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldības iestādēs uz 5 gadiem un konfiscējot mantu. Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā attaisnošanu, norādot, ka gadījumā, ja dienesta stāvoklis izmantots, lai pieļautu pārkāpumus muitas darbības sfērā, nenomaksātais muitas nodoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī ir attiecināms uz būtiska kaitējuma esības konstatēšanu, ja arī vēlāk muitas nodoklis tiek nomaksāts vai prece konfiscēta.

Rakstu autore: Dr.Violeta Zeppa-Priedīte

Notiesā VID darbinieku par viltotas izziņas izsniegšanu

Senāta Krimināllietu departaments šī gada 6.martā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par Latgales apgabaltiesas 2023.gada 29.marta spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā un dienesta viltojumā. Vainīgais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, notiesājot nosacīti. No vainīgā Daugavpils novada domes labā nospriests piedzīt nodarītā kaitējuma kompensāciju EUR 276 716, savukārt Daugavpils pilsētas domes labā – nodarītā kaitējuma kompensāciju EUR 838 741. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība tika celta par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona – VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktors, parakstīja un izsniedza ieinteresētajai personai viltotu izziņu par nodokļa parāda neesamību, lai tā varētu piedalīties valsts un pašvaldības rīkotajos iepirkuma konkursos.

Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas – reāla brīvības atņemšana

No šīs lietas, atšķirībā no prokurora apgalvojumiem, nevar izdarīt secinājumus par nodokļu lietām, jo šajā lietā ir acīmredzama vēlme ignorēt nodokļu sistēmu un tas neattiecas uz gadījumiem, ar kuriem nodokļu maksātāji saskaras VID audita uzrēķinos.

Kurzemes rajona tiesa izskatīja krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas trīs personas – viena persona – SIA daļu īpašniece – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij EUR 1 729 000 apmērā, un divas personas – par to, ka tās atbalstīja SIA īpašnieces noziedzīgās darbības. SIA daļu īpašniece sodīta ar reālu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz trīs gadiem, savukārt pārējās apsūdzētās personas sodītas ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kas noteikta nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz trīs gadiem. Tāpat tiesa lēma no apsūdzētajām personām par labu valstij piedzīt kaitējuma kompensāciju EUR 1 729 000. Saskaņā ar apsūdzību SIA īpašniece piedāvāja divām personām kļūt par SIA valdes loceklēm un formāli pildīt valdes locekļa pienākumus, t.i., reāli neveikt saimniecisko darbību, bet parakstīt dokumentus pēc SIA īpašnieces lūguma, kam personas arī piekrita un tādējādi apzināti atbalstīja viņas noziedzīgās darbības, kas bija vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksājumu nomaksas, radot labvēlīgus apstākļus nodokļu nemaksāšanai. Gandrīz pusotru gadu šis SIA no Lietuvas uzņēmumiem iegādājās un realizēja 29 100 kg neapstrādātas tabakas lapas, par kurām VID neiesniedza akcīzes nodokļa deklarācijas un neveica akcīzes nodokļa aprēķināšanu un nomaksu, nodarot zaudējumu valstij lielā apmērā.

Uzņēmuma darbinieks piesavinās valsts amatpersonai paredzētu 10 tūkst. eiro kukuli

Amizants gadījums. KNAB nosūtīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka uzņēmuma darbinieks piesavinājies, iespējams, VID amatpersonai paredzētu kukuli. KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka militārā u.c. ekipējuma piegādes un vairumtirdzniecības jomas uzņēmuma darbinieks, iespējams, pārliecināja uzņēmuma komercdirektoru kukuļot VID amatpersonu. Iespējamās kukuļošanas mērķis bija panākt, lai tiek grozīts lēmums par konkrētā uzņēmuma nodokļu audita rezultātiem un netiek uzsākts kriminālprocess. Uzņēmuma darbinieks bija paredzējis saņemto EUR 10 000 kukuli nodot starpniekam, kas, iespējams, pazīstams ar VID amatpersonām, taču rezultātā pats kukuli piesavinājās.

Turpretī uzņēmuma komercdirektors, kas nodeva kukuli uzņēmuma darbiniekam, ziņoja KNAB par šo faktu un sniedza izmeklēšanai nepieciešamo informāciju. KNAB izmeklēšanā nekonstatēja VID amatpersonu iesaisti šajā noziedzīgajā nodarījumā. KNAB kriminālprocesu uzsāka 2023. gada 17. augustā un pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret uzņēmuma darbinieku par kukuļa piesavināšanos. KNAB skaidro, ka likumdevējs ir noteicis, ka personu var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā pēc kukuļdošanas labprātīgi paziņojusi izmeklēšanas iestādei par notikušo un aktīvi veicinājusi noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. Tādējādi attiecībā uz uzņēmuma komercdirektoru KNAB pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā, jo persona par pretlikumību labprātīgi ziņoja un sadarbojās ar KNAB.

Ārzemēs

Rakstu autore: Dace Everte

ES sniegusi atzinumu par iniciatīvām preču tālpārdošanas importa darījumos

Reaģējot uz tirdzniecības apjoma pieaugumu (jo īpaši e-komercijas jomā), pieaugošo ES standartu skaitu, kas jāpārbauda uz robežām, kā arī ģeopolitisko realitāti un krīzēm, ir izvirzīti priekšlikumi ES muitas un PVN reformām. Tai skaitā, ES muitas reforma noteiks, ka tiešsaistes platformas ir atbildīgas par muitas saistību ievērošanu, pārņemot šo atbildību no atsevišķiem patērētājiem un pārvadātājiem. Tā kā tiešsaistes platformas ir oficiālie importētāji, ES patērētāji varēs būt droši, ka visi nodokļi ir samaksāti un ka viņu pirkumi ir droši un atbilst ES vides, drošības un ētikas standartiem. Vienlaikus, lai izvairītos no muitas krāpšanas, ES muitas reforma atcels robežvērtību EUR 150, zem kuras preces ir atbrīvotas no muitas nodokļa. Šajā ziņā ES muitas reforma arī ierosina grozīt PVN direktīvu (2006/112) attiecībā uz īpašo importa PVN deklarēšanas un maksāšanas kārtību.

Savā atzinumā attiecīgā komiteja ir atbalstījusi priekšlikumu, to pamatojot sekojoši.

E-komercijas izaugsme rada nepieciešamību pielāgot PVN sistēmu, lai samazinātu atbilstības slogu. Komiteja atbalsta EUR 150 sliekšņa atcelšanu IOSS, jo tas atbilst vienotas PVN reģistrācijas mērķim, un ir saskaņā ar priekšlikuma “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA) galvenajiem mērķiem;

  • jauno noteikumu ieviešana veicinās plašāku piekļuvi IOSS, mudinot mazos uzņēmējus iesaistīties pārrobežu darbībās un veikt darījumus papildu tirgos, izvairoties no PVN reģistrācijas izmaksām un sloga vairākās dalībvalstīs;
  • nodokļu iestādes varēs koncentrēties uz cīņu pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu PVN jomā;
  • ir jānosaka skaidras definīcijas, kā arī kopīgas rīcības kopumu, lai palīdzētu noteikt, kad platformas rīkojas tikai savās interesēs un savā vārdā; un
  • būtu lietderīgi atcelt atbrīvojuma no muitas nodokļa robežvērtību EUR 150 apmērā, lai likvidētu stimulu tirgotājiem novērtēt preces par zemu cenu un mazinātu krāpniecisku praksi.

EESK mudina pieņemt pašreizējo PVN priekšlikumu, uzsverot, ka tas sniedz ievērojamas priekšrocības gan dalībvalstīm, gan uzņēmējiem, risinot sarežģītās PVN problēmas e-komercijas jomā. Saskaņā ar turpmākajiem pasākumiem priekšlikums tiks nosūtīts Eiropas Parlamentam un pēc tam Eiropas Savienības Padomei, lai panāktu vienošanos par apspriešanu.

Dānija plāno 0% PVN iekšzemes lidojumiem

Šī ziņa var būt noderīga ne tik daudz Air Baltic lidojumiem uz Liepāju vai Daugavpili, kā argumentācijai, kas ļauj plašāk paskatīties  – vai vietējo biznesu nediskriminē, salīdzinoši ar starptautisko. Dānija mainīs PVN noteikumus, lai iekšzemes lidojumiem piemērotu 0% PVN likmi. Paredzams, ka 2024. gada rudenī tiks veikti grozījumi PVN tiesību aktos, kuriem jāstājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Saskaņā ar PVN likumu 0% likme attiecas tikai uz tām aviosabiedrībām, kuru starptautiskā satiksme veido vairāk nekā 55 % no kopējā gaisa satiksmes apjoma. Pašreizējā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai aviosabiedrības, kas piedāvā (galvenokārt) iekšzemes lidojumus, varētu darboties vienlīdzīgi ar citām (ārvalstu) aviosabiedrībām. Izmaiņas PVN tiesību aktos arī palīdzēs sasniegt mērķi, ka līdz 2030. gadam visiem iekšzemes lidojumiem Dānijā jābūt videi nekaitīgiem, kā paredzēts 2023. gada Zaļās aviācijas plānā.

Rakstu autore: Aija Lasmane

Igaunija ierosina ieviest nodokli saldinātajiem dzērieniem

Igaunijas Sociālo lietu ministrija saskaņošanai nodevusi likumprojektu par saldināto dzērienu nodokli. Likumprojekta mērķis ir ieviest nodokli dzērieniem, kas saldināti ar cukuru vai saldinātājiem. Ja likumprojekts tiks apstiprināts un pieņemts likumā, tas būs spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Jāuzteic kaimiņus, kas nodokļu likumu grozījumus vienmēr cenšas pieņemt vismaz 1/2 gadu pirms to spēkā stāšanās.

Ar nodokli tiks aplikti ar cukuru saldinātie dzērieni, ja tie saturēs vismaz 5 gramus cukura uz 100 mililitriem. Saldinātāja gadījumā nav norādīts daudzums uz dzēriena vienību, bet saldinātājam ir jābūt Regulas par pārtikas piedevām (1333/2008) II pielikuma B daļas 2. tabulā minētajam saldinātājam. Saldinātajiem dzērieniem, kuru cukura saturs ir 5 grami vai vairāk, bet mazāks par 8 gramiem uz 100 mililitriem dzēriena, tiks piemērota likme 0,15 eiro par litru dzēriena. Saldinātajam dzērienam, kura cukura saturs ir 8 grami vai vairāk uz 100 mililitriem, tiks piemērots nodoklis 0,45 eiro par litru.

Saldinātam dzērienam, kas satur tikai saldinātājus vai satur gan saldinātājus, gan cukuru un kura cukura saturs ir mazāks par 5 gramiem uz 100 mililitriem, neatkarīgi no izmantotā saldinātāja daudzuma tiks piemērots nodoklis 0,15 eiro par litru. Saldinātam dzērienam, kurā ir gan saldinātājs, gan cukurs un kura cukura saturs ir 5 grami vai vairāk, bet mazāks par 8 gramiem uz 100 mililitriem, tiek piemērots nodoklis 0,30 eiro par litru.

Lietuvas valdība iesniedz parlamentam Globālā minimālā nodokļa īstenošanas likumu

Lietuva, tāpat kā pārējās Baltijas valstis ir  izvēlējusies saskaņā ar direktīvas 50. pantu atlikt ienākumu iekļaušanas noteikuma (IIR) un ar nodokli neapliekamās peļņas noteikuma (UTPR) piemērošanu līdz 2029. gada 31. decembrim. Likumprojektā ir pārņemta tikai daļa no OECD paraugnoteikumiem un direktīvas. Projektā pilnībā ir transponēts direktīvas 1., 4., 33., 46., 50., 52. un 56. pants, savukārt 2., 3., 36., 42., 44., 45., 49. un 51. pants ir transponēts daļēji. Ja tiesību aktu pieņems, tas stāsies spēkā no 2024. gada 1. jūlija.

Saskaņā ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā par likuma pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība. Par likuma pārkāpumiem juridisko personu vadītājiem vai citām atbildīgajām personām tiktu piemērots naudas sods no 1800 līdz 3800 eiro. Ja tas izdarīts atkārtoti, var uzlikt naudas sodu no 3800 līdz 6000 eiro. Saskaņā ar grozījumiem Nodokļu administrēšanas likumā, ja par likuma pārkāpumiem tiks piemērots administratīvais sods 1500 eiro vai vairāk, nodokļu maksātājs tiks uzskatīts par neatbilstošu uzticamu nodokļu maksātāju kritērijiem. Tas radīs papildu sekas, tostarp pagarinās noilguma termiņus, nevarēs piedalīties publiskajos iepirkumos, ilgākus termiņus PVN atmaksai un citas.

ESAO analizē mazā biznesa nodokļu režīmus

Saskaņā ar ESAO 2024. gada 19. marta darba dokumentu, paredzamajiem vai vienkāršotajiem nodokļu režīmiem ir plusi un mīnusi, tomēr to uzraudzības trūkums rada neatbilstību starp nodokļu sistēmām un mikrouzņēmumu skaitu valstī. ESAO dokumentā tika analizēti 20 nodokļu režīmi no 11 jurisdikcijām.

Labi izstrādātiem un administrētiem paredzamajiem nodokļu režīmiem var būt nozīmīga loma uzņēmējdarbības formalizēšanā, nodokļu saistību izpildes stiprināšanā un sociālās aizsardzības seguma paplašināšanā, teikts ziņojumā. Tā arī norādīja, ka paredzama nodokļu režīma optimālai izstrādei un administrēšanai ir nepieciešams regulārs un uz pierādījumiem pamatots novērtējums.

Attiecībā uz labāko praksi ziņojumā cita starpā ir uzskaitīti atbilstības kritēriji, kas novērš šādu režīmu ļaunprātīgu izmantošanu; tie, kas izslēdz personas ar augstām maksāšanas spējām vai augstām vadības spējām; un kritēriji, kas novērš mākslīgus pašnodarbinātības uzņēmumus. Papildus konkrētiem atbilstības kritērijiem režīmam jābūt vienkāršam un pārskatāmam, nodokļu maksājumu noteikšanai papildus apgrozījumam jāizmanto arī citi saimnieciskās darbības rādītāji un jāņem vērā rentabilitātes atšķirības dažādās uzņēmējdarbības nozarēs.

Turklāt ziņojums dod priekšroku režīmiem ar progresīvām nodokļu likmēm un tiem, kas ietver sociālās apdrošināšanas iemaksu vienkāršojumus, kā arī atbrīvojumus no reģionālajiem/vietējiem nodokļiem. Runājot par administrēšanu, labākā prakse ietver režīmus, kas nodrošina vienkāršotas procedūras, izmantojot, piemēram, tiešsaistes un vienas pieturas iespējas.

Runājot par paraugpraksi, darba dokumentā ir norādītas arī dažas kopīgas problēmas starp paredzamajiem režīmiem. Visievērojamākie no tiem bija sarežģītība, nodokļu nenoteiktība noteikumu dēļ, darbības joma (pārāk plaša vai šaura) un datu un ar to saistītās analīzes trūkums.

Eiropas Parlaments pauž atbalstu ES muitas reformai

2024.gada 14.martā Eiropas Parlaments atbalstīja ziņojumu par ES muitas reformu. Kā norādījusi Eiropas Komisija, ES Muitas kodeksam ir vajadzīga pamatīga pārskatīšana, ņemot vērā straujo e-komercijas izaugsmi, ES ieviestos jaunos produktu standartus, aizliegumus un sankcijas. Ar reformu plānots ieviest jaunus instrumentus un vienkāršākus procesus, lai palīdzētu muitas iestādēm strādāt efektīvāk un koncentrēties uz riskantāko preču, sūtījumu un tirgotāju pārbaudi. Reformas galvenie virzieni vērsti uz:

  • E-komerciju – plānots uzlikt lielāku atbildību tiešsaistes tirdzniecības platformām, kurām vienas dienas laikā būtu pienākums iesniegt informāciju ES muitas dienestiem par iegādātajām precēm, kas tiks nosūtītas uz ES;
  • Atvieglotas muitas procedūras uzticamiem partneriem – uzticamākie uzņēmumi iegūtu uzticama tirgotāja statusu un pēc tam varētu darboties ar minimālām pārbaudēm un dokumentu noformēšanu;
  • Jauni digitālie risinājumi – plānots izveidot jaunu IT platformu – EU DataHub, to ieviešot par galveno darba rīku visām Eiropas muitas iestādēm. Tas ES muitas iestādēm ļaus efektīvāk analizēt datus, tai skaitā izmantojot mākslīgā intelekta rīkus.

Tālāku reformas virzību veiks jaunais Eiropas parlaments pēc tā vēlēšanām 2024.gada jūnijā.

 

Informē VID

Rakstu autors: Raivis Liberts

Aktualizēti VID metodiskie materiāli

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!