Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Elza Gusāre

Tiesību akta projekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

Grozījumi saistīti ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam virziena “Būvniecības nozares pasākumi” ieviešanu. Darba grupa ir konstatējusi, ka divi iedarbīgākie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvlaukumos ir elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS)  un vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo darba algu.

Grozījumu ietvaros paredzēts:

  1. pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni no 350 000 euro uz 170 000 euro, jo konstatēts, ka arī būvdarbos, kuru vērtība ir mazāka par 350 000 euro, ir nepieciešams izmantot EDLUS, lai mazinātu nedeklarēto darba stundu skaitu būvlaukumā; un
  2. samazināt Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %, kas nozīmē, ka EEDLUS dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba laiku kalendāra mēneša ietvaros ne vairāk kā par 15 % varēs atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Taču grozījumi, kas paredz pamazināt Vienotās EDLUS datubāzes datu ticamības diapazonu no 20% uz 15%, stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Kredītiestāžu solidaritātes iemaksas

8. oktobrī valdība izskatīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attieksies uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam.

Iemaksu palielinājums varēs notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu. Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu tiek noteikti neto procentu ienākumi jeb starpība starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem.

Izstrādātais solidaritātes iemaksas modelis pēc būtības balstās uz Lietuvā jau šobrīd spēkā esošo modeli. Līdzīgi kā Lietuvā, iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms Euribor likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu.

Vienlaikus tiek piedāvāts arī atlaižu modelis, kas piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide var sasniegt pat 100% no maksājamās iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaug.

Likumprojekts “Solidaritātes iemaksas likums” tiek virzīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.

Likumprojekts Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret ES, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgos likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar Maksātnespējas likuma regulējumu.

Raksta autors: Raivis Liberts

Grozījumi IIN likumā

26.septembrī Ministru kabinetā saskaņošanai iesniegti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Ar grozījumiem IIN likumā tiek plānots uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā un mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu. Likumprojekts tiek virzīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā 2025. gada 1.janvārī.

Galvenās plānotās izmaiņas ir sekojošas:

  • IIN likmju reforma: ienākumiem, kas nepārsniedz VSAOI objekta maksimālo apmēru tiks piemērota IIN likme 25,55% apmērā, savukārt ienākumiem, kas pārsniedz minēto slieksni plānots piemērot IIN likmi 33% apmērā;
  • IIN 25,5% likme tiks piemērota arī ienākumam no kapitāla, t.sk. kapitāla pieaugumam, profesionāla sportista ienākumam, ārvalsts nodokļu maksātāju ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības un autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, kā arī veicot nodokļa ieturējumu no izmaksām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs;
  • nodokļa papildu likmes 3% apmērā piemērošanu, ja fiziskās personas kopējais ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 EUR;
  • fiksētā neapliekamā minimuma ieviešana EUR 510 mēnesī 2025.gadā, EUR 550 2026. gadā, savukārt no 2027.gada – EUR 570;
  • palielināts atvieglojumu apmērs, nosakot, ka no nodokļa atbrīvojamā summa bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, ir EUR 500, savukārt darba devēja dāvanu apmērs – EUR 100 taksācijas gadā;
  • izslēgts likuma 11.7 panta trešās daļas 3.punkts, kurā noteikti kritēriji lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārdevējam. Tādējādi ienākums no LIZ atsavināšanas tiek atbrīvots no aplikšanas ar nodokli, ja izpildās likumā noteiktie kritēriji attiecībā tikai pret pircēju, nodrošinot, ka LIZ tiek izmantota lauksaimnieciskā ražošanā;
  • tiek pagarināts pārejas perioda īpašais nodokļa režīms autoratlīdzības saņēmējiem līdz 2027.gada 31.decembrim.

Raksta autore: Aija Lasmane

Saeimā pieņemts likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”

26. septembrī Saeima pieņēma likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kura ietvaros koriģētas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL) noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums). Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES grozījumu pārņemšanu, tās tiek palielinātas par 25%.

 

GPKGPL noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības

Uzņēmuma kategorija (atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas)Spēkā esošās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtībasJaunās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības
Mikrosabiedrībabilances kopsumma 350 tūkst. eiro;bilances kopsumma 450 tūkst. eiro;
neto apgrozījums 700 tūkst. eiro;neto apgrozījums 900 tūkst. eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 10vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 10
Maza sabiedrībabilances kopsumma 4 milj. eiro;bilances kopsumma 5 milj. eiro;
neto apgrozījums 8 milj. eiro;neto apgrozījums — 10 milj. eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 50vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.
Vidēja sabiedrībabilances kopsumma — 20 milj. eiro;bilances kopsumma – 25 milj. eiro;
neto apgrozījums — 40 milj. eiro;neto apgrozījums — 50 milj. eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250
Liela sabiedrībaSabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas sabiedrības kritēriju robežvērtībām.Sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas sabiedrības kritēriju robežvērtībām.

Vienlaikus tiek koriģētas un par 25% palielinātas GPKGPL noteiktās mazo sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības, kad mazo sabiedrību gada pārskati tiek pakļauti obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai zvērināta revidenta gada pārskata ierobežotai pārbaudei.

 

Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) vai ierobežotā pārbaude

Uzņēmuma kategorija (atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas)Spēkā esošās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtībasJaunās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības
Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude)bilances kopsumma —800 tūkst. eiro;bilances kopsumma — 1 milj. eiro;
neto apgrozījums — 1 milj. 600 tūkst. eiro;neto apgrozījums — 2 milj. eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50
Gada pārskata ierobežotā pārbaudebilances kopsumma —400 tūkst eiro;bilances kopsumma — 500 tūkst. eiro;
neto apgrozījums — 800 tūkst eiro;neto apgrozījums —1 milj. eiro;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 25vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 25

Koriģētās sabiedrību lieluma robežvērtības piemērojamas, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā).

 

Rakstu autore: Kristīne Erele

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā

Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā apstiprināšanai likumprojektu grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas plānoti stāties spēkā ar 2025.gada 1.janvāri, bet daži – ar 2024.gada 1.novembri. Likumprojekts paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību (ieskaitot atkarības no azartspēlēm un izlozēm riska mazināšanas un profilakses pasākumus), mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī pilnveidot nozares uzraudzību.

Grozījumi ietver:

  • definēts termins “publiskas izlozes”,
  • fiziska persona var pieprasīt, lai tai tiktu noteikts liegums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles vai interaktīvās izlozes citās ES dalībvalstīs,
  • paredz pilnveidot vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, par tajā iekļaujamiem datiem, kā arī azartspēļu organizētājam ir nepieciešams izveidot risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kuras mērķis ir aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska;
  • ceturkšņa pārskati nebūs vairs jāsniedz VID, bet tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai;
  • paaugstināts minimālais spēļu automātu skaits spēļu zālēs no 20 uz 25 vienībām;
  • azartspēļu organizētājam jānodrošina videoieraksta glabāšana vismaz 30 dienas (šobrīd vismaz 7 dienas);
  • personām visa veida azartspēļu spēlēšanai vecuma sliekšņa paaugstināšanu, nosakot, ka visa veida azartspēļu (arī izlozes) spēlēšana atļauta personām no 21 gada vecuma (tagad no 18 gadu vecuma);
  • azartspēļu organizēšanas vietās turpmāk nebūs atļauts pienest ēdienu, piegādāt (pienest) pārtikas preces, kā arī patērēt pārtiku un gatavos ēdienus vietās vai telpas zonās, kurās atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas (to varēs tikai atsevišķās vietās – bāros vai atpūtas zonās);
  • noteikts aizliegums azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas;
  • vienotas prasības azartspēļu zāļu fasādes un aizkārtņu dizainam, lai novērstu pārlieku piesaistošo izskatu;
  • paredzēts organizēšanas laika ierobežojumu no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanu, un organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 stundu periodā;
  • noteikta administratīvā atbildība azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu organizētāju piedāvāto pakalpojumu sniegšanas jomā, par vecuma ierobežojumu neievērošanu izlozēs, par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pie azartspēļu iekārtām, kā arī par azartspēļu organizēšanas laika neievērošanu.

Plānoti grozījumi PVN likumā no 2025.gada 1.janvāra

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un virza tālākai apstiprināšanai Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likumprojekts ietver vairākas PVN regulējuma jomas, kas pamatā skar PVN likuma normu interpretācijas novēršanu, papildināšanu un pilnveidošanu. Likumprojektā nav paredzētas izmaiņas PVN likmēs.

  1. Par tiesībām nereģistrēties PVN reģistrā (50 tūkst. EUR slieksnis)

2020.gada 18.februārī tika pieņemta ES Direktīva 2020/285, ar ko tiek grozīta Direktīva 2006/112/EK (PVN direktīva), kas saistīta ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) uzraudzību un to administrēšanu (MVU direktīva). Visām dalībvalstīm ir jāievieš MVU direktīvas prasības savā nacionālajā likumdošanā un jāpiemēro ar 2025.gada 1.janvāri. Izmaiņas ir sekojošas:

1)MVU direktīva, attiecīgi arī likumprojektā iestrādātā norma paredz, ka atšķirībā no pašlaik spēkā esošā regulējuma PVN reģistrācijas sliekšņa apmērs (EUR 50 tūkst.) tiks aprēķināts kalendāra gada ietvaros, nevis attiecībā uz pēdējiem 12 mēnešiem. Tāpat tiek svītrota norma, kas paredzēja iespēju nereģistrēties VID PVN reģistrā, ja turpmāko 12 mēnešu laikā nav plānots veikt ar PVN apliekamus darījumus.

2) Papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā (EUR 50 tūkst.) tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi.

Ja iekšzemes PVN maksātājs PVN reģistrācijas slieksni EUR 50 tūkst. sasniegts 2024.gadā, uz to būs attiecināms PVN likuma regulējums, kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim. Papildus būs paredzēts arī pārejas periods tiem nodokļu maksātājiem, kas izmanto reģistrācijas atbrīvojumu un kuru kalendāra gada apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Tiem tiks atļauts turpināt piemērot atbrīvojumu līdz kalendāra gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni vairāk kā par EUR 5 tūkst.

3) Reģistrācijas slieksnis EUR 10 tūkst. apmērā, kas attiecas uz preču iegādēm ES teritorijā, būs attiecināms arī uz citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājiem (proti, nebūs jāreģistrējas VID PVN reģistrā, ja nepārsniegs slieksni).

4) Citu ES dalībvalstu PVN maksātāji var nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tie veic ar PVN apliekamus darījumus Latvijā, un ja izpildīsies abi nosacījumi:

  • Nodokļa maksātāja apgrozījums Latvijā nepārsniedz EUR 50 tūkst.;
  • Nodokļa maksātāja kopējais apgrozījums ES nepārsniedz EUR 100 tūkst..

Citu dalībvalstu PVN maksātāji, kas piemēros reģistrācijas sliekšņa atbrīvojumu un nereģistrēsies VID PVN maksātāju reģistrā, nebūs jāpiemēro Latvijas PVN par ar PVN apliekamajiem darījumiem.

5) Latvijas PVN maksātāji varēs izmantot reģistrācijas sliekšņa atbrīvojumu arī citā ES dalībvalstī, kurā tie neveic saimniecisko darbību. Tādā gadījumā Latvijas nodokļu maksātājam būs jāiesniedz pieteikums VID par reģistrācijas atbrīvojuma piemērošanu citā ES dalībvalstī. Pēc tam VID sadarbībā ar citas ES dalībvalsts nodokļu administrāciju izvērtēs, kā rezultātā pieņems lēmumu reģistrēt vai nereģistrēt Latvijas PVN maksātāju reģistrācijas atbrīvojuma piemērošanai citā ES dalībvalstī. Par to attiecīgi tiks piešķirts kods “EX”.

Ja citas dalībvalsts PVN maksātājs būs jau reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā, bet tas vēlēsies piemērot reģistrācijas atbrīvojumu Latvijā, tas varēs iesniegt iesniegumu VID tā izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra.

2. Pakalpojumu sniegšanas vieta kultūras un sporta pasākumiem

PVN likuma 20.pantā ir precizēti pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi tādiem pakalpojumiem, kas saistīti ar virtuālajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (proti, pakalpojuma vieta būs vērtējama pēc vispārīgā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas principa).

3. Pakalpojuma sniegšanas vieta elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem

Pakalpojuma sniegšanas vieta elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, kas sniegti vai izmantoti ārpus ES teritorijas, būs jānosaka pēc vispārīgiem pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas principiem (šobrīd tiek piemērota faktiskā izmantošanas vieta angl.v. use and enjoyment rules).

4. PVN atbrīvojuma piemērošana atsevišķiem pakalpojumiem

Precizēts regulējums attiecībā uz PVN atbrīvojumu pacienta transportēšanai. Nosacījums būs, ka transportēšana tiek veikta ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kas laistas brīvam apgrozījumam vai piegādātās, ievērojot normatīvos aktus veselības jomā (šobrīd – kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kuru paraugi reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā).

Zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumi netiks atsevišķi noteikti PVN likumā kā ar PVN neapliekamie pakalpojumi, jo ar PVN neapliekamie pakalpojumi ir uzskaitīti MK noteikumu Nr.17 1.pielikumā, tai skaitā “zobārstniecības medicīniskie pakalpojumi”, kas pēc būtības jau ietver zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus.

Precizēta PVN likuma norma, skaidri nosakot, ka ar PVN neapliek arī ar pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu, ko veic pati pirmsskolas izglītības iestāde (tostarp, ēdināšanas pakalpojumi, ko pati izglītības iestāde sniedz saviem audzēkņiem un darbiniekiem), paredzot vienādus nosacījumus valsts atzītām izglītības iestādēm un pirmsskolas izglītības iestādēm.

5. Preču iegādes ES teritorijā attiecībā uz bruņoto spēku apgādēm

Precizēta norma, ka gadījumos, kad preces, kas paredzētas LR Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām (tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām) ir iegādātas vai piegādātas citā ES dalībvalstī ar atbrīvojumu no PVN, bet vēlāk nosūtītas vai transportētas uz Latviju, tad minētās preču iegādes vai piegādes tiek uzskatītas par preču iegādi ES teritorijā, un Latvijā minētajiem darījumiem piemēro PVN vispārējā kārtībā.

6. PVN 0% diplomātiem un konsulāriem

Lai vienkāršotu administratīvo procesu iesaistītajās iestādēs (VID un Ārlietu ministrijai), 0% PVN būs jāpiemēro preču piegādēm un pakalpojumiem, ko izmanto Latvijā reģistrētu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālajām vajadzībām, tieši, pamatojoties uz PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu (nevis atskaitot samaksāto PVN kā priekšnodokli un PVN atmaksas kārtību).

7. PVN 0% preču eksportam humānās palīdzības un labdarības nolūkos

PVN likumā ir iekļauta norma, kas iepriekš attiecās tikai uz Ukrainas atbalstu. Turpmāk tā noteiks, ka PVN 0 % likmi piemēros tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk jebkurai citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kas šīs preces eksportē no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros. Kā attaisnojuma dokuments šādiem darījumiem var kalpot gan savstarpēji noslēgts līgums, gan preču nodošanas – pieņemšanas akts vai cits pēc būtības līdzīgs dokuments.

8. Fiskālais pārstāvis

PVN likumā papildināti nosacījumi, kuriem izpildoties varēs reģistrēties VID PVN reģistrā kā fiskālais pārstāvis.

9. VID atļaujas īpašā PVN režīma piemērošanai importam

Papildināti nosacījumi, lai saņemtu atļauju īpašā PVN režīma preču importa darījumos piemērošanai.

10. Īpašais PVN režīms lietotām mantām, mākslas darbiem utt. (t.sk. lietoto auto tirdzniecībā)

Precizēts viens no kritērijiem, lai persona tiktu uzskatīta par lietotu mantu, mākslas darbu utt. pārdevēju. Šobrīd tas nosaka, ka pārdevējs var būt persona, kas veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar PVN (no PVN atbrīvoti darījumi) saskaņā ar PVN likumu vai attiecīgajiem citas ES dalībvalsts tiesību aktiem.

Tiesību norma ir izteikta jaunā redakcijā, burtiski pārņemot PVN direktīvas regulējumu, paredzot, ka pārdevējs ir cits PVN maksātājs, ciktāl šā PVN maksātāja veiktā preču piegāde nav apliekama ar PVN saskaņā ar PVN likumu vai attiecīgajiem citas ES dalībvalsts tiesību aktiem. Proti, tie ir gadījumi, kad pārdevējs pārdod tirgotājam preci bez PVN, jo par tām nav atskaitīts priekšnodoklis un tās izmantotas no PVN atbrīvotu darījumu nodrošināšanai vai paredzētas citiem mērķiem nekā ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai (tai skaitā luksusa preces, personāla privātajām vajadzībām un izklaidei).

11. Reprezentatīvie automobiļi

Lai novērstu PVN likuma normas interpretāciju, redakcionāli precizēta PVN likuma norma par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām par reprezentatīvo transportlīdzekli pēc 60 mēnešu perioda, kad tas ir bijis turējumā vai īpašumā. Grozījums nemaina PVN praktisku piemērošanu, bet no pašreizējās redakcijas var rasties interpretācija, ka pēc 60 mēnešu perioda priekšnodoklis ir atskaitāms pilnā apmērā.

12. Citas ES dalībvalsts un 3.valsts/teritorijas piegādātāja tiesības nereģistrēties PVN reģistrā

Turpmāk citas ES dalībvalsts vai 3.valsts/teritorijas PVN maksātājam ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja Latvijā tas veic piegādes darījumus ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm vai veic preču piegādes darījumus, tās pārvietojot no vienas preču uzglabāšanas vietas uz citu. Ar pagaidu uzglabāšanu ir saprotama ārpussavienības preču pagaidu uzglabāšana muitas iestādes uzraudzībā.

 

Latvijas tiesu prakse

Rakstu autors: Oļegs Spundiņš

VID zaudē lietu par mēģinājumu liegt priekšnodokli par jahtas iegādi

VID atteicās atmaksāt pieteicējai PVN, argumentējot, ka nav pierādījumu, ka buru jahta, kuru uzņēmums iegādājās, būtu saistīta ar saimniecisko darbību. Pieteicēja apstrīdēja šo VID lēmumu, norādot, ka jahta bija iegādāta, lai nodrošinātu ar PVN apliekamus darījumus nākamajā sezonā.

VID pozīcija

  1. VID apgalvoja, ka Jahtas iegādes darījumam neesot tiešas saiknes ar pieteicējas saimniecisko darbību, un nav pierādīts, ka uzņēmums nākotnē izmantos jahtu ar PVN apliekamo darījumu veikšanai.
  2. Sludinājumu par jahtas iznomāšanu neesība VID ieskatā liecina par to, ka pieteicējai nebija nodoma izmantot buru jahtu saimnieciskajā darbībā.
  3. Tāpat VID apšaubīja komercdarbības rentabilitāti, norādot, ka plānotie ieņēmumi nesegs izdevumus.
  4. VID ieskatā pieteicēja iegādājoties personīgo īpašumu mēģina nepamatoti izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Tiesas novērtējums

  1. Izskatot lietu, tiesa atzina, ka pieteicēja bija patiesi nodomi izmantot buru jahtu saimnieciskajā darbībā, ko pierāda arī sagatavošanās darbi un plāni sākt darbību 2022. gada sezonā.
  2. Tiesa nepiekrita VID argumentam, ka sludinājumu neizvietošana norāda uz darbības neesamību, jo pieteicēja veiksmīgi piesaistīja klientus izmantojot citus kanālus.
  3. Tiesa atzina, ka VID apelācijas sūdzībā izvirza virkni argumentu, kuri balstās tādu apstākļu un pierādījumu vērtējumā, kas neveido pārsūdzētā lēmuma pamatojumu. Balstoties uz Senāta atziņām, tiesa nesaskatīja pamatu pievērsties šo argumentu analīzei, jo tie pārsniedz pārbaudes robežas, proti, ir ārpus pārsūdzētā lēmuma pamatojuma.
  4. Tiesa noraidīja VID argumentāciju attiecībā uz pieteicējas saimnieciskās darbības rentabilitāti atsaucoties uz Senāta atziņām, kas nosaka, ka nodokļu administrācija nevar uzstāt, lai nodokļu maksātājs rīkotos vienā konkrētā, tās ieskatā, vissaprātīgākajā veidā. Ne iestāde, ne tiesa savā vērtējumā nevar aizstāt saimniecisko lēmumu lietderības izvērtējumu nodokļu maksātāja vietā.
  5. Tiesa atzina pieteicēja sniegto ekonomisko pamatojumu un pierādījumus par veiktajiem izbraucieniem ar buru jahtu par ticamiem, kuri tiesas ieskatā pierāda faktisko darbības uzsākšanu ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Lietas īpatnība

Pieteikumi par PVN pārmaksas atmaksu parasti ir par VID lēmumu atcelšanu. Kad šāds lēmums tiek atcelts, zūd šķēršļi tiesību īstenošanai un PVN tiek atmaksāts. Šajā gadījumā tiesa konstatēja atšķirīgus apstākļus, jo pieteicēja ir vairākkārt iesniegusi iesniegumus par PVN atmaksu un precizējusi deklarāciju, kas ir rezultējies vairākos lēmumos no VID puses. Ņemot vērā, ka PVN atmaksa par strīdīgo darījumu jau ir noregulēta ar citu VID lēmumu, tiesai nav iespējams šajā lietā pieņemt lēmumu par PVN atmaksu. Tādēļ tiesas pamatuzdevums šajā gadījumā ir izvērtēt VID sākotnējā lēmuma tiesiskumu, nevis izlemt par pašu PVN atmaksas prasību.

Valsts policijai ir jāatlīdzina izdevumi par mantas glabāšanu

Tiesa izskatīja kārtējo strīdu lietā par izdevumu atlīdzināšanu kas radušās pieteicējai saistībā ar arestētās mantas glabāšanu kriminālprocesa ietvaros.

Pieteicējas pozīcija

Pieteicēja uzskatīja, ka izdevumi radušies valsts uzliktā pienākuma dēļ – glabāt arestēto mantu, un tie ir atlīdzināmi. Pieteicēja vairākkārt informēja Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru par izdevumiem, kas radušies arestētās mantas glabāšanas dēļ un lūgusi pārņemt glabāšanu, taču tas netika darīts.

Valsts policijas argumenti

Valsts policija uzskatīja, ka izdevumi nav saistīti ar kriminālprocesa lēmumiem, bet gan ar pieteicējas likvidācijas procesu un tādēļ tie nav atlīdzināmi no valsts budžeta. Valsts policijas ieskatā pieteicējas izdevumi ir radušies tās komercdarbības rezultātā, jo pieteicēja zaudēja kredītiestādes licenci un bija spiesta glabāt naudas līdzekļus Latvijas Bankā.

Tiesas atzinumi un secinājumi

Tiesa secina, ka izdevumi ir cēloniski saistīti ar kriminālprocesa lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, nevis ar pieteicējas komercdarbību. Šis secinājums ir balstīts uz fakta, ka procesa virzītājam uz lēmuma par aresta uzlikšanu mantai un tā izpildes nodošanu pieteicējai brīdi bija zināms, ka pieteicēja vairs nav tiesīga sniegt kredītiestādes pakalpojumus. Tāpēc tieši procesa virzītājam bija jāveic izvērtējums, vai ir pareizi lēmuma izpildi uzdot tieši pieteicējai. Bet tā kā lēmuma izpilde tika uzdota pieteicējai, tad atbilstoša ir pieteicējas rīcība, izpildot šo uzdevumu.

Tiesa secināja, ka Valsts policijas argumenti par to, ka pieteicēja ir vainojama savā komercdarbībā, kuras sekas bija licences zaudēšana un nespēja patstāvīgi veikt arestētās mantas glabāšanu, tādējādi esot atbildīgai par procesuālo izdevumu rašanos, ir nepamatoti. Tiesa atzina, ka pieteicējai radušies izdevumi ir atlīdzināmi no valsts budžeta, jo tie ir procesuālie izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

Kārtējo reizi tiesa apstiprina, ka azartspēļu laimesti apliekami ar IIN

Lietas būtība

VID noteica pieteicējam pienākumu iemaksāt budžetā IIN par 2018. un 2019. gadā gūtajiem azartspēļu laimestiem, kopā ar nokavējuma naudu. Savukārt Pieteicējs uzskatīja, ka ar nodokli var tikt aplikti tikai faktiski saņemtos laimestus, no tiem atskaitot spēlētāja izmaksas par piedalīšanos spēlē.

Pieteicēja argumenti

Pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka VID nepareizi interpretējis likuma normas un ka viņš faktiski nav saņēmis laimestus, jo līdzekļi tika reinvestēti spēlēs. Pieteicējs arī norādīja uz vienlīdzības principa pārkāpumu, uzskatot, ka ir svarīgi noskaidrot, vai azartspēļu organizētāji ir samaksājuši uzņēmumu ienākuma nodokli no gūtās peļņas.

Tiesas secinājumi

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neparedz atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar ienākuma gūšanu, un nodoklis aprēķināms no visu taksācijas gada laikā gūto laimestu kopsummas, kas pārsniedz EUR 3000. Apgabaltiesa arī norādīja, ka Pieteicēja pienākumu maksāt IIN no azartspēļu laimesta neietekmē tas, vai ar nodokļiem tiek aplikti azartspēļu organizētāji. Savus secinājumus lietā Apgabaltiesa balstīja uz atziņām svaigajā Senāta judikatūrā, kas pēc būtības bija pamatotas ar Satversmes tiesas 2024.gada jūnija spriedumu.

Satversmes tiesas spriedums

Satversmes tiesa atzina, ka likuma normas, kas nosaka visu laimestu summas aplikšanu ar nodokli, atbilst Satversmei, kas nosaka tiesības uz īpašumu un tā izmantošanas ierobežojumus. Satversmes tiesa norādīja, ka pienākums maksāt IIN no visa izložu un azartspēļu laimesta var mazināt izložu un azartspēļu atkarības rašanos vai pastiprināšanos, kā arī tas nodrošina lielākus valsts budžeta ieņēmumus, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Valdes locekļa atbildība par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem

Lietas būtība

Lieta tika ierosināta pēc pieteicējas, bijušās valdes locekles, pieteikuma par VID lēmuma atcelšanu, kurā viņai tika noteikts pienākums atlīdzināt SIA nokavētos nodokļu maksājumus. VID lēmums balstījās uz likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz valdes locekļu atbildību par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem, ja izpildās visi noteiktie kritēriji.

Tiesas secinājumi

Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus tiesa konstatēja, ka konkrētajā gadījumā ir izpildīti visi likuma “Par nodokļiem un nodevām” par valdes locekles atbildību par SIA nodokļu parādiem.

Pirmkārt, sabiedrībai bija izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedza 50 minimālās mēnešalgas.

Otrkārt, sabiedrība bija atsavinājusi savus aktīvus pēc tam, kad bija izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, un šie aktīvi netika izmantoti nodokļu parādu segšanai.

Treškārt, sabiedrība nebija iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, lai gan tai bija pienākums to darīt.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem lietā bija sabiedrībai piederošā transportlīdzekļa atsavināšana par pazeminātu cenu. Tiesa konstatēja, ka transportlīdzeklis tika pārdots sabiedrības darbiniekam par ievērojami zemāku cenu nekā tā iegādes vērtība, un šī darījuma rezultātā iegūtie līdzekļi netika izmantoti nodokļu parādu segšanai.

Tiesa norādīja, ka šajā gadījumā pieteicēja, būdama valdes locekle, nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nodokļu parādu samaksu un ir pieļāvusi sabiedrības aktīvu atsavināšanu, kas nav vērsta uz nodokļu parādu segšanu. Tādējādi, nav pamata uzskatīt, ka likumā noteiktie kritēriji nav izpildījušies, secīgi sabiedrības valdei ir jāatbild par tās nenokārtotiem nodokļu parādiem ar savu personisko īpašumu.

Neļauj atskaitīt PVN automašīnas iegādi

2024. gada septembra sākumā Senāts noraidīja kāda Latvijas uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Apgabaltiesa jau iepriekš, savukārt, noraidīja pieteicējas lūgumu atcelt VID lēmumu, ar kuru VID lēma, ka uzņēmums nepamatoti atskaitīja PVN saistībā ar automašīnas iegādi. No lietas apraksta vien šie spriedumi, gan, izskatās apšaubāmi PVN direktīvas kontekstā.

Pieteicēja iegādājās automašīnu, kuru tā vēlāk pārdeva un izveda uz Kazahstānu, piemērojot 0% PVN likmi. Tomēr VID secināja, ka uzņēmums automašīnu nebija iegādājies savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādējādi uzņēmumam nebija tiesību atskaitīt PVN. Administratīvā apgabaltiesa un Senāts piekrita VID turpmāk norādīto apsvērumu dēļ,

Pieteicējas galvenais darbības veids nebija transportlīdzekļu tirdzniecība, un tā nebija reģistrējusi transportlīdzekļu tirdzniecības vietu, kā to prasa Ceļu satiksmes likums. Tas liecina, ka Pieteicēja nebija paredzējusi nodarboties ar transportlīdzekļu pārdošanu kā regulāru komercdarbību.

Automašīnas iegādes darījumam nebija skaidrs finansiālais pamats. Kazahstānas pilsonis, kurš bija Pieteicējas kapitāldaļu īpašnieks, pārskaitīja Pieteicējai naudas līdzekļus (EUR 60 000), kas atbilda automašīnas cenai, un šie līdzekļi nekavējoties tika izmantoti automašīnas iegādei. Minētais tiesas ieskatā norāda, ka Pieteicējai nebija pietiekamu līdzekļu, strīdus darījuma finansēšanai.

Pieteicēja apgalvoja, ka automašīna sākotnēji tika iegādāta uzņēmuma vajadzībām, bet augsto uzturēšanas izmaksu dēļ vēlāk tika pārdota. Tomēr tiesa šo skaidrojumu neatzina par ticamu, norādot, ka normālā komercpraksē dārgas automašīnas iegāde bez iepriekšējas izmaksu izvērtēšanas nav raksturīga​.

Tiesa uzskatīja, ka auto eksports kopumā norāda uz to, ka Pieteicēja nebija iegādājusies automašīnu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, bet gan lai gūtu nepamatotas nodokļu priekšrocības.

Kopumā Senāts secināja, ka lietā konstatējamie apstākļi norādīja uz mēģinājumu nepamatoti gūt nodokļu priekšrocības, izmantojot automašīnas iegādes darījumu, kas nebija saistīts ar pieteicējas faktisko saimniecisko darbību ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Atbrīvo no EUR 4 milj. muitas parāda, pamatojoties uz taisnīguma principu

Šī gada septembra sākumā Administratīvā rajona tiesa izskatīja visai interesantu, neikdienišķu muitas nodokļa strīda lietu.

Lietas apstākļi

Pieteicēja – Vācijas uzņēmums, Daugavpils preču stacijas muitas kontroles punktā noformēja tranzīta procedūru precei “dīzeļdegviela”, kā galamērķa muitas iestādes tika norādīti Vācijas muitas kontroles punkti, veicot vairākus preču pārvadājumus (172 tranzīta deklarācijas). VID veica pārbaudi saistībā ar minēto tranzīta procedūru pareizu pabeigšanu, kuras rezultātā Pieteicējai kā tranzīta procedūras izmantotājai, kā arī transporta uzņēmumam kā tranzīta preču pārvadātājam, solidārai nomaksai budžetā noteica ~ EUR 4,28 milj., tostarp, akcīzes nodokli, PVN un nokavējuma naudu. Pieteicēja apstrīdēja VID lēmumu. Ģenerāldirektore daļā atcēla lēmumu, atstājot to spēkā daļā par EUR ~3,98 milj.

VID pozīcija

Savu lēmumu VID pamatoja ar to, ka tranzītam pakļautā dīzeļdegviela faktiski netika uzrādīta galamērķa muitas iestādēs, jo tika aizstāta ar citu preci (mazuts ar pievienotām krāsvielām), ko lietā apstiprina no Vācijas un Polijas kompetento iestāžu saņemtā informācija. Līdz ar to Pieteicējas uzsāktās tranzīta procedūras nav atzīstamas par pareizi pabeigtām.

Pieteicējas VID iesniegtajām Vācijas muitas administrācijas vēstulēm, kurās norādīts, ka Pieteicējas uzsāktās tranzīta procedūras tika noslēgtas, VID nepiešķīra nozīmi, jo dīzeļdegviela faktiski netika uzrādīta Vācijas galamērķa muitas iestādēs.

Tāpat, VID norādīja, ka apstāklis, ka tranzīta muitas deklarācijas sākotnēji tika noslēgtas, nenozīmē, ka tranzīta procedūras pabeigšanas pareizība vairs nevar tikt apšaubīta, ja vēlāk tiek atklāti fakti vai iegūta informācija, kas norāda uz iespējamiem pārkāpumiem.

VID uzskatīja, ka arī gadījumos, kad galvenais atbildīgais (šajā gadījumā – Pieteicēja) nav vainojams tranzīta procedūras pārkāpumā, tostarp krāpšanā, kas faktiski ir ārpus tranzīta procedūras izmantotāja ietekmes sfēras, tas tik un tā ir atzīstams par galveno atbildīgo, jo nav izpildījusi Muitas kodeksā minētos pienākumus un atbilstoši konkrētajā normā paredzētajam, ir atbildīga par muitas parāda samaksu.

Pieteicējas argumenti

Nepiekrītot VID lēmumam Pieteicēja pārsūdzēja to tiesā. Pieteicēja nezināja un nevarēja zināt, ka informācija, balstoties uz kuru tranzīta procedūras tika noslēgtas, ir nepatiesa, kā arī nav pieļāvusi acīmredzamu nolaidību vai izdarījusi krāpšanu. Turklāt, Vācijas muitas iestāde neinformēja Pieteicēju par to, ka galamērķa muitas iestādē uzrādītas citas preces, kas neatbilst pavaddokumentos norādītajām, līdz ar to pieteicējai tika liegta iespēja veikt pasākumus, lai turpmākās tranzīta procedūras tiktu pienācīgi noslēgtas. Pieteicēja uzskatīja, ka uz to attiecas Muitas kodeksā minētie īpašie apstākļi, kas atbrīvo to no muitas parāda nomaksas, jo informācija, par preču neatbilstību galamērķa muitas iestādēs Vācijā ilgstoši netika nodota Pieteicējai.

Tiesas viedoklis un secinājumi

  • VID ir tiesības pārbaudīt tranzīta procedūru pabeigšanu arī tad, ja attiecīgā procedūra sākotnēji tika atzīta par pabeigtu un slēgta.
  • VID pamatoti kā atbildīgos par muitas parāda rašanos noteica Pieteicēju kā principālu un pārvadātāju, nosakot solidāru muitas parāda piedziņu.
  • Vācijas iestādes veica izmeklēšanu par strīdus dīzeļdegvielas neuzradīšanu galamērķa muitas iestādē jau kopš 2018.gada un pierādījumi par to, ka Vācijas muitas iestādei tika uzradīta nedeklarētā prece, tās rīcībā bija jau 2018.gadā.
  • Pieteicēja netika nekavējoties informēta par muitas parāda rašanās riskiem, izmeklēšanu un apstākli, ka galamērķa muitas iestādē tiek uzrādītas pavaddokumentiem neatbilstošas preces, kas tika darīts, lai neapdraudētu izmeklēšanu.
  • Līdz piecu pēdējo vilcēju aizturēšanai Polijā Pieteicējas rīcībā nebija ziņu par to, ka Pieteicējas uzsāktās tranzīta procedūras netika pienācīgi pabeigtas, un tās tranzīta procedūras, par kuru nepabeigšanu uzzināja Pieteicēja, tika uzsāktas vairākus mēnešus pēc tam, kad tika uzsāktas strīdus tranzīta procedūras, par kurām Pieteicējai šīs lietas ietvaros tika aprēķināts muitas parāds.
  • Pieteicēja pēc informācijas saņemšanas par to, ka izmantotās tranzīta procedūras netika pienācīgi pabeigtas, nekavējoties veica visas nepieciešamās darbības, lai nepieļautu turpmākas dīzeļdegvielas tranzīta procedūras no Daugavpils preču stacijas muitas kontroles punkta uz Vāciju, tādējādi neļaujot muitas parāda rašanos un palielināšanos, un Pieteicēja paskaidroja, ka uzsāka darboties kā principāls strīdus tranzīta procedūrās, kuras acīmredzami netiktu uzsāktas, ja tā zinātu par preces aizstāšanu tranzīta laikā.
  • No lietas materiāliem neizriet un uz to nenorāda arī VID, ka Pieteicēja attiecībā uz strīdus tranzīta deklarācijām un preču tranzītu būtu veikusi krāpnieciskas darbības vai pieļāvusi vieglu nolaidību.
  • Muitas parāds ir radies īpašos apstākļos, lai nodrošinātu izmeklēšanas noslēpumu, Muitas kodeksa izpratnē.
  • VID ir atbildīgā iestāde par muitas parāda atgūšanu, savukārt Pieteicēja ir atbildīga par preču nogādāšanu galamērķa muitas iestādē un par muitas parādu.
  • Taču atbilstoši Muitas kodeksam, kas noteic, ka no muitas nodokļiem taisnīguma dēļ atbrīvo, ja muitas parāds ir radies īpašos apstākļos, kuros parādniekam nevar piedēvēt ne krāpšanu, ne acīmredzamu nolaidību, Pieteicēja ir atbrīvojama no muitas parāda taisnīguma dēļ.

Senāts: starpnieki nav nekas nosodāms, ja preces piegādātas

VID pozīcija

VID veica pieteicējai PVN auditu un secināja, ka tā nepamatoti bija atskaitījusi priekšnodokli par mobilo telefonu un planšetdatoru iegādi no citiem Latvijas uzņēmumiem. VID uzskatīja, ka pieteicēja bija iesaistīta ļaunprātīgā nodokļu sistēmas izmantošanā, liekas starpnieces lomā, veicot simulatīvus darījumus, lai iegūtu fiskālas priekšrocības. Turklāt, VID uzskatīja, ka pieteicēja zināja, ka piedalās fiktīvo darījumu dokumentu noformēšanā, jo piegādājamo preču klāstu izvēlējās pieteicējas klients – Lietuvas komersants, nevis pati pieteicēja.

Zemāko instanču tiesas viedokļi

Pirmās instances tiesa noraidīja pieteikumu, pievienojoties VID secinājumiem, ka pieteicēja bija iesaistīta fiktīvajos darījumos. Apgabaltiesa piekrita pirmās instances tiesas spriedumam, vienlaikus atzīstot, ka lietā nav pierādījumu tam, ka pieteicēja zināja vai tai būtu jāzina par mākslīgo darījumu ķēdi. Tomēr apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja bija iesaistījusies simulatīvajos darījumos, pietiekami neizvērtējot tās lomu un darbības.

Senāta atzinumi un novērtējums

Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pienācīgi novērtējusi visus pierādījumus un to nozīmi, pārkāpjot Administratīvā procesa likuma nostiprinātos pierādījumu novērtēšanas noteikumus, jo savā spriedumā apgabaltiesa pēc būtības pat nenoliedz, ka pieteicēja darījumu ietvaros ir veikusi darbības kā starpniece, bet apgabaltiesa nav pienācīgi izvērtējusi pieteicējas lomu darījumos un tās mērķus, kā arī nav ņēmusi vērā, ka apstākļos, kad preču un to piegāžu esība nav apšaubīta, darījumu ķēde, lai arī šķiet neracionāla, pati par sevi nevar tikt uzskatīta par krāpniecisku. Tādēļ Senāts nolēma atcelt apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, uzsverot nepieciešamību veikt vispusīgu pierādījumu novērtējumu.

Mēdz būt gadījumi, kad IIN no daudzdzīvokļu māju atsavināšanas nav jāmaksā

Lietas būtība

Pieteicējs pārsūdzēja VID lēmumu, ar kuru tam tika uzliks pienākums samaksāt IIN un nokavējuma naudu par nekustamā īpašuma pārdošanu 2022. gadā. Pieteicējs bija atsavinājis savu nekustamo īpašumu, kas sastāvēja no zemesgabala un divām daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.

Tiesiskais regulējums

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas nav apliekams ar nodokli, ja tas tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc atsavināšanas vai pirms tās.

Tiesas secinājumi

Nekustamais īpašums tika izmantots nereģistrētā saimnieciskajā darbībā (izīrēšana), kas neizslēdz nodokļa atbrīvojuma piemērošanu. Pieteicējs daļu no atsavinātā īpašuma ienākumiem ir ieguldījis funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, iegādājoties dzīvokli, un šajā daļā ir piemērojams nodokļa atbrīvojums. Likuma izņēmums nav piemērojams tik plaši, lai ietvertu ieguldījumus vairākos nesaistītos nekustamajos īpašumos un investīciju projektos, kuros pieteicējs bija ieguldījis ienākuma daļu. Tādēļ tiesa atcēla VID lēmumu, un uzlika VID par pienākumu izdot jaunu lēmumu, ievērojot spriedumā norādītos apsvērumus. VID būs jāpārskata aprēķināto nodokli, ņemot vērā, ka daļa no iegūtajiem līdzekļiem tika ieguldīta funkcionāli līdzīgā īpašumā.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Muita kriminālprocessā kļūdās ar KN koda noteikšanu

Mūsu birojs pārstāvēja klientu kriminālprocesā, kas tika uzsākts saistībā ar iespējamu ES sankciju pārkāpšanu preču eksporta deklarācijās. Muita uzskatīja, ka preces deklarētas ar neatbilstošu Kombinētās nomenklatūras kodu. 2024. gada septembrī kriminālprocess tika izbeigts. Izmeklētāja norādīja, ka uzņēmuma darbībās nebija konstatēts nodoms izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Neskatoties uz to, ka VID Muitas pārvalde saglabāja savu pozīciju attiecībā uz preču tarifa klasifikāciju, klients citā ES valstī saņēma Saistošu izziņu par tarifu, kas apstiprināja, ka uzņēmums piemērojis korektu kodu. Interesanti, ka muita papildus pārbaudei vēl nosūtīja preces uz laboratoriju Grieķijā, kas arī apstiprināja Latvijas muitas noteiktā koda korektumu. Tomēr tā, šķiet, bija lieka valsts līdzekļu izšķērdēšana, jo Saistošas izziņas par tarifu secinājumi ir obligāti piemērojami visā Eiropas Savienībā.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

VID nosaka UIN par transfertcenu, izdodot nodokļu rēķinu

Sākot ar pagājušo gadu VID uzsācis jaunu pārbaudes veidu – nodokļu kontrole, kas rezultējas nodokļu rēķinā (detalizētāka informācija pieejama 2023.gada Jūnija-Jūlija nodokļu ziņās šeit). Pēdējā pieejamā informācija apstiprina, ka 2024.gadā VID izdod nodokļu rēķinu arī transfertcenu jautājumos: pēdējais no tiem ir par aptuveni 100 tūkstošiem eiro, ieskaitot UIN un nokavējuma naudu, un attiecas uz 2018. un 2019.gadu. 2024.gadā VID izvēlas diezgan vecus gadus, kuriem vēl nav iestājies audita noilgums (5 gadi). Pirms nodokļu kontroles VID veic risku pārbaudes darbības, iespējams, analizējot iesniegto transfertcenu dokumentāciju, un pēc tam pieprasa nodokļu maksātājam 30 dienu ietvaros, norādot uz tirgus cenas un kontrolētā darījuma cenas neatbilstībām, labot UIN deklarācijas. Šajā gadījumā nodokļu rēķins tika izrakstīts Latvijas ražotājam, kas ilgstoši strādāja ar zaudējumiem. Nodokļu rēķins ir pārsūdzēts tiesā.

ES tiesību akti

Raksta autore: Elza Gusāre

Publicēta kombinētā nomenklatūra 2025.gadam

2024. gada 23. septembrī Eiropas Komisija publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (regula), kas attiecas uz tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu. Papildus regulas mērķis ir grozīt KN, lai ņemtu vērā izmaiņas tehnoloģiskajā un komerciālajā attīstībā:

  • ieviešot jaunas apakšpozīcijas, lai atvieglotu noteiktu preču uzraudzību. Dažas no šīm izmaiņām ietver haizivis un haizivju spuras, tomātus, biodegvielu, šķidro urīnvielu, koksnes atkritumus un lamināta grīdas segumus un tērauda laminātus un statoru/rotoru serdeņus;
  • 85. nodaļas vienkāršošana saskaņā ar vienošanos paplašināt informācijas tehnoloģiju produktu tirdzniecību;
  • 23. nodaļas 1., 2. un 5. papildu piezīmes atjaunināšana, pamatojoties uz nesenajām izmaiņām barības kontroles metodēs, kas ieviestas ar Komisijas Īstenošanas regulu 2024/771;
  • ieviešot jaunu papildu vienību, lai labāk pārvaldītu zīdītāju importu ar KN kodu 0106 19 00;
  • ar ko groza KN koda 1518 00 95 aprakstu, 76. nodaļas 2. papildu piezīmi un papildvienību KN kodiem 2903 41 00 un 2903 42 00 skaidrības labad un lai izvairītos no nepareizas interpretācijas; un
  • ieviešot jaunas apakšpozīcijas 27. un 29. nodaļā, pamatojoties uz Pasaules Muitas organizācijas ieteikumiem.

Regula stāsies spēkā 20.dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ES tiesu prakse

Rakstu autore: Dace Everte

Advokāta saziņā ar klientu arī nodokļu lietās ir konfidenciāla

Advokāta juridiskā konsultācija uzņēmējdarbības tiesību jautājumos ietilpst garantētās pastiprinātas saziņas starp advokātu un viņa klientu aizsardzības piemērošanas jomā, tāpēc lēmums, ar kuru advokātam tiek uzdots sniegt administrācijai visu dokumentāciju un informāciju, kas attiecas uz viņa attiecībām ar klientu un kas saistīta ar šādu konsultāciju, ir iejaukšanās šajā pantā garantētajās tiesībās uz saziņas ievērošanu starp advokātu un viņa klientu. Pamattiesību harta nepieļauj tādu rīkojumu, saskaņā ar kuru advokāta sniegtajām konsultācijām un pārstāvībai nodokļu lietās, izņemot gadījumus, kad klientam draud kriminālvajāšana, nav piemērojama šajā garantētā pastiprināta saziņas starp advokātu un viņa klientu aizsardzība.

ES tiesa neņem vērā konstitucionālās tiesas spriedumu

Sabiedrība G piedāvā spēles tiešsaistē. Šī darbība Beļģijā bija atbrīvota no PVN līdz 2016. gada 1. jūlijam, kad pieņemti noteikumi, ar kuriem atcelts atbrīvojums no PVN tādām azartspēlēm tiešsaistē, kas nav loterijas.

Beļģijas Konstitucionālā tiesa 2018. gadā ar spriedumu atcēla šīs tiesību normas, tomēr tās atstāja spēkā attiecībā uz nodokļiem, kas samaksāti par laikposmu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2018. gada maijam. Sabiedrība G pieprasīja PVN atmaksu par šo periodu, bet nodokļu iestādes atteica.

EST nosprieda, ka PVN direktīvai atbilst regulējums, kurā ir paredzēta atšķirīga attieksme starp loterijas biļešu iegādi tiešsaistē un dalību citās tiešsaistē piedāvātajās azartspēlēs, ja vien objektīvās atšķirības starp šīm divām azartspēļu kategorijām nevar būtiski ietekmēt vidusmēra patērētāja lēmumu izmantot vienu vai otru no šīm spēļu kategorijām.

Lojālas sadarbības princips un ES tiesību pārākuma princips liek valsts tiesai nepiemērot normas, kas atzītas par nesaderīgām ar PVN direktīvu, un šajā ziņā nav nozīmes tam, vai pastāv valsts konstitucionālās tiesas spriedums, ar kuru ir nolemts saglabāt šo valsts tiesību normu iedarbību.

Saistībā ar ES tiesību normām par nepamatotu maksājumu atgūšanu – nodokļa maksātājam tiek piešķirtas tiesības uz PVN atmaksu, kas iekasēts, pārkāpjot PVN Direktīvu, ar nosacījumu, ka šī atmaksāšana neizraisa šī nodokļa maksātāja nepamatotu iedzīvošanos.

Pēc noilguma termiņa nedrīkst koriģēt PVN deklarāciju

N ir saskaņā ar Bulgārijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura iepērk zemesgabalus ēku būvniecībai. Būvnieki bija apakšuzņēmēji. 2021. gadā N iesniedza PVN deklarāciju par 2020. gada decembri, norādot piegādes, kas dod tiesības uz priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu par summu, kura atbilst PVN, kas minēts 71 rēķinā, kurus tā saņēmusi laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. Covid-19 dēļ tika ieviesti pagarinājumi priekšnodokļa atskaitīšanai. Nodokļu iestādes atteica PVN atmaksu un strīds nonāca EST.

EST nosprieda, ka PVN direktīvai nav pretrunā tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājam tiek atteiktas tiesības atskaitīt PVN, kas samaksāts kā priekšnodoklis pirms viņa reģistrācijas par PVN maksātāju. Šādu viedokli nemaina arī tas, ka N lūdza šo atskaitīšanu pēc regulējumā paredzētā noilguma termiņa beigām, iesniedzot deklarāciju, lai koriģētu pirms šī termiņa beigām iesniegtu PVN deklarāciju. Spriedumu neietekmēja arī apstāklis, ka ar Covid‑19 pandēmiju saistītie valsts pasākumi tika pieņemti, lai pagarinātu noteiktu nodokļu deklarēšanas un samaksas termiņus, to skaitā neietverot PVN.

Par PVN darījumos ar zālēm

Ungārijā aptiekas iepērk zāles no vairumtirdzniecības izplatītājiem, savukārt vairumtirgotāji – no farmaceitisko produktu izplatīšanas sabiedrībām. NEAK piešķir subsīdiju par recepšu zāļu iepirkuma cenu, kuras sociālā nodrošinājuma iestāde sedz ambulatorās ārstēšanas ietvaros. Subsidēto zāļu cenas samaksa pēc tam tiek sadalīta starp NEAK un pacientu. Pacients aptiekai maksā summu – “līdzmaksājumu”, kas ir starpība starp zāļu cenu un NEAK pārskaitīto subsīdijas summu. NEAK pēc tam atmaksā attiecīgo subsīdijas summu attiecīgajai aptiekai. Aptieku iekasētajai zāļu cenai, kas veido PVN bāzi, tātad ir divas sastāvdaļas:

  • NEAK subsīdija
  • pacienta samaksātais “līdzmaksājums”.

Tātad aptiekai ir jāmaksā PVN gan par pacienta samaksāto summu, gan par NEAK veikto maksājumu.           N (Dānija)  kopā ar NH ietilpst uzņēmumu grupā, kas noslēdza ar NEAK līgumus par subsidēto preču portfeli un par finansējuma apjomu. Saskaņā ar šiem līgumiem N uzņēmās samaksas pienākumu NEAK attiecībā uz summu, kas ir atkarīga no sociālā nodrošinājuma subsidēto zāļu pārdošanas apjoma, izmantojot tam daļu no ienākumiem, kas tiek iegūti no šo zāļu tirdzniecības. N ir pienākums veikt 20 % un 10 % maksājumus kā daļu no sociālā nodrošinājuma subsīdijām attiecībā uz zālēm, kuras šī sabiedrība pārdod ar aptieku starpniecību un uz kurām attiecas jebkāda veida valsts finansējums. Faktiski, N atsakās no atlīdzības daļas, ko tā saņem no vairumtirgotāja.

EST nosprieda, ka ar PVN direktīvu nav saderīgs tāds regulējums, ar kuru farmācijas uzņēmumam, kam ir pienākums valsts veselības apdrošināšanas iestādei pārskaitīt daļu no to farmaceitisko produktu pārdošanas radītā apgrozījuma, uz kuriem attiecas valsts finansējums, nav tiesību samazināt nodokļu bāzi.

Par PVN piemērošanu Polijas dalītā maksājuma sistēmā

Polijā ieviests īpašais (dalītā maksājuma) režīms, kas attiecas uz noteiktu preču piegādi un noteiktu pakalpojumu sniegšanu, par ko maksā ar bankas pārskaitījumiem. Preču vai pakalpojuma saņēmējs neto cenu iemaksā pārdevēja parastajā bankas kontā, bet PVN tas iemaksā pārdevēja PVN kontā. Maksātnespējīgas sabiedrības administratore lūdza nodokļu iestādi pārskaitīt maksātnespējīgās nodokļa maksātājas PVN kontā uzkrātos līdzekļus. Tika saņemts atteikums, jo maksātnespējas pieteikšanas brīdī sabiedrībai bija PVN un IIN parāds.

EST nosprieda, ka PVN direktīva un tiesību principi pieļauj regulējumu, kas paredz, ka atsevišķā PVN kontā, kuru piegādātājs atvēris bankā, iemaksātā PVN summa var tikt izmantota tikai ierobežotiem mērķiem, it īpaši tāda PVN samaksai, kas jāmaksā nodokļu iestādei, vai tā PVN samaksai, kurš ietverts rēķinos, kas saņemti no preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Par PVN atmaksu, ja piemērots nepareizas valsts PVN

E‑GmbH iegādājās 6 jaunus motorkuģus no Itālijā reģistrētās sabiedrības. Rēķini tika izrakstīti par preču piegādi ES, tajos neiekļaujot PVN. Pēc tam E‑GmbH un KG (Vācijas komandītsabiedrība) noslēdza līgumu par pārdošanu ar līzingu, kurā bija paredzēta:

  1. kuģa pārdošana KG par cenu, tai pieskaitot Vācijas PVN,
  2. vienošanās par nomu, ar kuru E‑GmbH tika nodotas šī kuģa lietošanas tiesības.

KG pirkuma PVN atskaitīja kā priekšnodokli. Rēķinos nebija ziņu par kuģa atrašanās vietu tā pārdošanas brīdī. Nodokļu administrācija, veicot pārbaudi par 2008. gadu, konstatēja, ka brīdī, kad E‑GmbH pārdeva kuģus KG, tie atradās nevis Vācijā, bet Itālijā, tāpēc piegādēm jāpiemēro Itālijas PVN.

Vēlāk pret E‑GmbH tika uzsākta maksātnespējas procedūra. Maksātnespējas administrators koriģēja 6 rēķinus par kuģu piegādi, svītrojot tajos kļūdaino norādi par PVN. Nodokļu administrācija norādīja, ka administrators bija iesniedzis koriģētos rēķinus un lūgumu veikt korekcijas. Nodokļu administrācija atmaksāja PVN, vienlaikus informējot maksātnespējas administratora nodokļu pārstāvi, ka viņam ir pienākums aplikt darījumus ar PVN Itālijā. Administrators tomēr esot atteicies izsniegt rēķinus, kuros ir iekļauts Itālijas PVN. Strīds nonāca EST.

EST nosprieda, ka nomas pakalpojuma saņēmējs (E‑GmbH) nevar tieši pieprasīt Vācijas nodokļu administrācijai atmaksāt PVN, ko tas ir samaksājis šī pakalpojuma sniedzējam (KG), kurš kļūdaini izrakstīja rēķinu ar Vācijas PVN Itālijā maksājamā PVN vietā un pārskaitīja to Vācijas nodokļu iestādēm, gadījumā, ja Vācijas nodokļu iestādes jau ir atmaksājušas PVN, kas ir likvidācijas procesa priekšmets.

Tiesa precizē kritērijus, kad pensiju fondi kvalificējas PVN atbrīvojumam

Īpašie arodpensiju fondi izmantoja ārvalstīs reģistrētu pārvaldītāju pakalpojumus, par kuriem tiem kā pakalpojuma saņēmējiem bija jāmaksā PVN. Vienā no lietām šādus pakalpojumus sniedza prasītājs. Fondi uzskata, ka tie ir “īpaši ieguldījumu fondi” PVN direktīvas izpratnē. Šādā gadījumā pārvaldīšanas pakalpojumi būtu atbrīvoti no PVN. Nīderlandes nodokļu administrācija to noraida, atsaucoties uz Nīderlandes pensiju sistēmas struktūru un veidu, kā ir izveidoti attiecīgie arodpensiju fondi.

EST spriedums: pensiju fonda dalībniekus, kas atbilstoši kolektīvai pensiju shēmai izpilda pensiju līgumu, kurā ir paredzētas pensijas tiesības un pensiju pabalsti, kuru apmērs, lai gan tas ir noteikts, pamatojoties uz atsauces pensiju vai ienākumiem no darba un katra dalībnieka darba stāžu, ar dažiem nosacījumiem var atšķirties atbilstīgi šī pensiju fonda veikto ieguldījumu rezultātiem, var uzskatīt par tādiem, kas uzņemas ieguldījumu risku, tikai tad, ja šis apmērs galvenokārt ir atkarīgs no šo ieguldījumu rezultātiem. Lai veiktu šādu vērtējumu, nav nozīmes nedz dalībnieka pensijas tiesību uzkrājuma gadu skaitam, nedz tam, ka pensijas tiesību uzkrāšana saistībā ar pensiju fondu kādā brīdī bijusi pārtraukta. Tas, ka risku uzņemas individuāli vai kolektīvi, it īpaši bankrota gadījumā, vai tas, ka darba devējs zināmu laikposmu ir sniedzis garantiju plānotai pensijas tiesību uzkrāšanai, savukārt ir atbilstīgi faktori, lai gan tie paši par sevi nav noteicoši.

Lai noskaidrotu, vai pensiju fondam var piemērot šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu, ne vien jāveic salīdzinājums ar šādu uzņēmumu, bet arī jānovērtē, vai no dalībnieka juridiskās un finansiālās situācijas viedokļa salīdzinājumā ar pensiju fondu, minētais pensiju fonds ir salīdzināms ar citiem fondiem, kurus, lai gan tie neveido pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, attiecīgā dalībvalsts uzskata par kopieguldījumu fondiem minētās tiesību normas izpratnē.

Raksta autore: Natālija Ķīse

PVN korekcijas periods nekustamajam īpašumam attiecas arī uz būvdarbiem

Lietas faktu pamatā ir ēka, kurā daļu platības izmantoja advokātu birojs (L BV), savukārt pārējo daļu – L BV īpašnieki kā mājokli. Laika posmā no 2007. gada līdz 2015. gadam L BV veica gan iekštelpu, gan fasādes pilnīgu rekonstrukciju. Tika uzbūvēta arī jauna stikla piebūve ar birojiem un lifta šahtu.

L BV atguva priekšnodokli par īpašuma atjaunošanas izmaksām, ņemot vērā, ka būvdarbi PVN vajadzībām ir “kapitālieguldījumi”, uz kuriem attiecas “nekustamā īpašuma” korekcijas periods (Beļģijā – 15 gadi), kas nav pagājis kopš ēkas pirmā izmantošanas brīža. Beļģijas nodokļu administrācija noraidīja priekšnodokļa atskaitījumu, ņemot vērā, ka saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, no jauna uzstādītajiem priekšmetiem ir piemērojams kustamā īpašuma PVN korekcijas periods, kas ir 5 gadi. Viedoklis pamatots ar apgalvojumu, ka īpašuma atjaunošanas rezultātā ēka nevar tikt uzskatīta par “no jauna izmantotu”.

EST norādīja, ka lai gan būvdarbi paši par sevi nav kapitālieguldījumu preces PVN izpratnē, PVN direktīva paredz, ka dalībvalstis var uzskatīt par kapitālieguldījumu precēm tos pakalpojumus, kuru īpašības ir līdzīgas tām, kas parasti pašas par sevi ir kapitālieguldījumu preces. Tiesa uzsver, ka būtiska ir šo būvdarbu ietekme uz pārbūvēta nekustamā īpašuma ekonomisko un saimniecisko ilgtspēju, ja šī ilgtspēja tiktu salīdzināta ar tādu, kas piemīt jaunai būvei.

Tāpēc, ja būvdarbi nodrošina pārbūvējamai būvei ekonomisko ilgtspēju kā jaunai būvei, būvdarbiem piemīt nekustama īpašuma iezīmes, un tie ir uzskatāmi par pakalpojumiem, kas ir līdzvērtīgi “nekustamajam īpašumam” PVN direktīvas izpratnē, kam piemēro PVN korekcijas periodu – 20 gadi.

Raksta autore: Elza Gusāre

Lietā no Latvijas tiesa nosaka KN (muitas) kodu

BIOR importēja zīmītes, kas pārklātas ar plastmasu vai izgatavotas no polietilēna stieņa un paredzētas piestiprināšanai dzīvām zivīm, lai zinātniskos pētījumos novērotu to migrāciju un augšanu. BIOR apgalvoja, ka šīs zīmītes ir zinātniski instrumenti vai aparāti, kas tiek ievesti vienīgi nekomerciāliem mērķiem. Ņemot vērā šo klasifikāciju, minētās zīmītes tika atbrīvotas no muitas nodokļa. BIOR apgalvo, ka bez zivju iezīmēšanas zinātniekiem nebūtu iespējams ne pētīt šo dzīvnieku migrācijas tendences, ne arī noteikt to izdzīvotību, kā arī pētīt to augšanu, līdz ar to attiecīgās zīmītes jāuzskata par “instrumentiem”, kas paredzēti tādu zinātniskās izpētes objektu marķēšanai, kuri, ņemot vērā to objektīvās tehniskās īpašības un to iegūtos rezultātus, ir vienīgi vai galvenokārt piemēroti zinātniskajam darbam.

VID attiecīgās zīmītes klasificēja KN apakšpozīcijā, kurai piemēro 6,5 % muitas nodokļa likmi, pamatojoties uz to, ka šīs zīmītes nevar tikt uzskatītas par “zinātniskiem instrumentiem vai aparātiem”. VID uzlika BIOR pienākumu samaksāt ievedmuitas nodokli un PVN, kā arī nokavējuma naudu.

Tiesa lēma, ka zīmītes, [..] ir zinātniskās pētniecības rīks, ja tās ir piestiprinātas dzīvām zivīm, lai novērotu to migrāciju un augšanu, bet neietilpst jēdzienā “zinātniskie instrumenti” tiesību normas izpratnē. Tiesa arī lēma, ka zīmītes [..] ietilpst šīs kombinētās nomenklatūras VID noteiktajā apakšpozīcijā, tomēr ar nosacījumu, ka šīs zīmītes vai nu sastāv tikai no “plastmasas” KN 39. nodaļas 1. piezīmes izpratnē, vai arī plastmasa tām piešķir pamatīpašību.

Jauni jautājumi EST

Raksta autore: Dace Everte

Par maksājumiem par pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem

Rumānijā tiek risināts jautājums par maksājuma Enerģētikas pārejas fondā pamatotību, ar kuru valstiskā līmenī tiek īstenota pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem. Noteiktām sabiedrībām nav pienākuma veikt iemaksas šajā fondā. EST uzdoti jautājumi:

  1. Vai šādu maksājumu ir atļauts piemērot tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos resursus;
  2. Vai dažu ražotāju atbrīvojums no šādas iemaksas var radīt konkurences izkropļojumu?
  3. Vai dažu ražotāju atbrīvojums no šādas nodevas var tikt uzskatīts par valsts atbalstu?
  4. Vai nepieciešams novērtēt ietekmi uz patērētājiem?
  5. Vai šādu maksājumu var uzskatīt par papildus apgrozījuma nodokli?

Par īpašo režīmu mākslas darbiem

Vai īpašo PVN režīmu mākslas darbiem var piemērot tāda juridiska persona, kuru uzskata par gleznas “autoru”? Ja atbilde uz šo pirmo jautājumu ir noliedzoša, kādi kritēriji jāņem vērā, lai atzītu, ka tāda juridiska persona var tikt uzskatīta par gleznas “autoru” (piemēram, fiziskai personai, kas uzgleznojusi gleznu, pieder viss juridiskās personas pamatkapitāls vai tā daļa, vai fiziskā persona pilda vadības funkcijas sabiedrībā)?

Vai spēles valūtas pārdošana ir darījumi ar valūtu?

Lietuvas tiesa vērsusies EST ar jautājumiem par atbrīvojuma no PVN piemērošanu:

  1. Vai spēles “Runescape” zelta monētu pārdošana ietilpst PVN direktīvas 135. panta 1. punkta e) apakšpunktā (darījumi ar valūtu) paredzētajā atbrīvojumā no PVN?
  2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, kāda spēles zelta monētu vērtība ir apliekama ar PVN saskaņā ar PVN direktīvas noteikumiem: kopējā atlīdzība par spēles zelta monētu pārdošanu vai tikai starpība starp pirkuma cenu un pārdošanas cenu, ja tirgotājs neiekasē atsevišķu komisijas maksu par spēles zelta monētu pārskaitījumu?

 

Ģenerāladvokāta viedoklis

Rakstu autore: Kristīne Erele

Akcīzes nodokļa samaksas pienākums tālpārdošanas darījumā

Ģenerāladvokāts ir sniedzis viedokli sekojošā lietā. Uzņēmums B tirgojas, izmantojot tīmekļa vietni, kurā klienti var iegādāties tiešsaistes veikalā dažādu alkoholiskos dzērienus. Uzņēmums B no Vācijas uz Somiju bija nosūtījis sūtījumus ar alkoholiskajiem dzērieniem privātpersonām. Sūtījums tika aizturēts Somijas muitā.

Pēc Somijas administrācijas saņemtajiem paskaidrojumiem no pircējiem, tika konstatēts, ka Uzņēmums B pats neorganizē preču pārvadāšanu, bet piedāvā saviem klientiem iespēju izņemt pasūtījumu vai izvēlēties pārvadātāju, minot konkrētus pārvadātājus. Pēc pirkuma apmaksas, pircējam tika piedāvāts izvēlēties transporta pakalpojuma sniedzēju, pēc kura izvēles, pircējs tika novirzīts uz transporta pakalpojuma sniedzēja mājas lapu un par transporta pakalpojumiem tika veikta samaksa tieši transporta kompānijai, kurā nebija jānorāda detaļas par pasūtījumu. Turklāt Uzņēmums B saviem klientiem bija norādījis, ka tiem Somijā ir jāmaksā nodokļus. Somijas administrācija veica akcīzes nodokļa uzrēķinu, jo uzskatīja, ka Uzņēmums B vai persona, kas rīkojas tās vārdā, tieši vai netieši ir nosūtījusi vai pārvedusi attiecīgos alkoholiskos dzērienus uz Somiju un ka līdz ar to šis Uzņēmums ir rīkojies kā tālpārdevējs un ir atbildīgs par akcīzes nodokļa nomaksu Somijā.

Uzņēmums B pārsūdzēja šo lēmumu un lieta nonāca līdz tiesai, kas savukārt uzdeva jautājumu EST, vai akcīzes preču pārdevēju ir jāuzskata par tādu, ka tas tieši vai netieši bija piedalījies preču pārvadāšanā uz citu dalībvalsti un līdz ar to – vai tālpārdošanas rezultātā bija jāmaksā akcīzes nodokli?

Ģenerāladvokāts konstatēja, ka konkrētajā gadījumā Uzņēmumam B ir jāmaksā akcīzes nodokli Somijā, jo jāuzskata, ka pārdevējs netieši transportēja alkoholiskos dzērienus uz Somiju, lai gan pircējs noslēdza atsevišķus līgumus ar pārdevēju un transporta uzņēmumu. Darījuma juridiskā forma nav jāņem vērā (angļu v.: lifting the veil, jeb “plīvura pacelšana”), lai novērstu likuma ļaunprātīgu izmantošanu. Galvenais faktors konkrētajā gadījumā ir tas, ka pārdevējs netieši kontrolēja transporta procesu, pircējam veicot transporta uzņēmuma izvēli, izmantojot ieteikumus pārdevēja tīmekļa vietnē, piemēram, ieteikumus transporta uzņēmumiem, izmaksu informācijas sniegšanu un tiešās saites uz transporta uzņēmumu tīmekļa vietnēm. Tādējādi, pat ja pastāv atsevišķi līgumi, pārdevējs tiek uzskatīts par atbildīgu par transportēšanu un atbildīgs par akcīzes nodokli.

Ģenerāladvokāta secinājumi par PVN piemērošanu nodevai

EKT ģenerāladvokāts sniedza atzinumu lietā par to, vai PVN būtu jāpiemēro par licences maksu, kas paredzēta, lai finansētu sabiedrisko radio un televīzijas struktūru darbību Dānijā. Fizisko personu grupa, kas bija iesniegusi prasību tiesā, argumentēja ar to, ka plašsaziņas līdzekļu licences maksa nav samaksa par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību PVN Direktīvas izpratnē. Tāpat, daļa no ieņēmumiem no šīs maksas tika izmantota, lai finansētu ne tikai valsts radio un televīzijas organizāciju darbību, bet arī “citiem iespējamiem mērķiem, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļu darbību”.

Šajā lietā ģenerāladvokāts norāda, ka no iepriekšējiem tiesas spriedumiem izriet, ka nodeva jeb plašsaziņas līdzekļu licences maksa nav samaksa par valsts raidorganizāciju pakalpojumu sniegšanu, tostarp tādēļ, ka maksāšanas pienākums ir saistīts ar attiecīgas iekārtas uzturēšanu neatkarīgi no tās faktiskā izmantošanas veida. Tomēr PVN direktīva paredz atkāpi no PVN sistēmas piemērošanas jomas tām dalībvalstīm, kuras bija Eiropas Kopienas dalībvalstis pirms 1978. gada (tostarp – Dānijai), nosakot, ka tās var turpināt piemērot PVN noteiktiem darījumiem, tostarp valsts radio un televīzijas organizāciju darbībai. Proti, PVN direktīvas tiesību normā paredzētās atkāpes būtība ir ļaut noteiktām dalībvalstīm iekasēt PVN no šādas nodevas

Raksta autore: Dace Everte

Atbildība par pircēja PVN tikai, ja ir zināms nodokļa maksātājs un tā nodokļa parāds

Dranken ir dzērienu tirgotāja. Tai tiek pārmests, ka tā ir izrakstījusi nepareizus rēķinus par dzērienu piegādi privātpersonām. Patiesībā dzērieni esot tikuši piegādāti klientiem, kas veic uzņēmējdarbību (viesnīcu un ēdināšanas vietu apsaimniekotāji), kuri tos tālāk esot pārdevuši nelegāli – šķiet, ka šo klientu identitāte nav zināma.

Dranken apgalvo, ka nevienam nevar noteikt beznosacījuma atbildību par citas personas veikto krāpšanu. Šāda no vainas neatkarīga atbildība pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu nodokļu iestāžu tiesības un cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pretrunā samērīguma principam. Turklāt iesniedzējtiesa pauž bažas par administratīvu un krimināltiesisku sodu kumulāciju un ne bis in idem (dubultās sodīšanas aizlieguma) principu Pamattiesību Hartas 50. panta izpratnē.

Ģenerāladvokāts uzskata, ka PVN Direktīva pieļauj atbildību par citas personas nodokļa parādiem tikai tiktāl, ciktāl ir zināms nodokļa maksātājs un tā nodokļa parāds. Atbildība par nezināmas trešās personas tikai aplēstu nodokļa parādu nevar tikt pamatota ar PVN direktīvas 205. pantu, labākajā gadījumā tā var tikt pamatota ar šīs direktīvas 273. pantu.

PVN direktīva, samērīguma un PVN neitralitātes principi nepieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru PVN, kas viltotā rēķinā norādīts saistībā ar līdzdalību trešās personas īstenotā krāpšanā PVN jomā, bez koriģēšanas iespējas tiek noteikts kā pakārtota atbildība un – līdzās krimināltiesiskajām iespējām – turklāt tiek papildināts ar naudas sodu vēl par 200 % no norādītās summas.

Ne bis in idem princips (Pamattiesību Hartas 50. pants) šajā gadījumā nav piemērojams, jo nav identiska nodarījuma.

 

Ārzemēs

Raksta autore: Dace Everte

Igaunijā PVN pieaugs no 22% uz 24%

PVN palielinājums no 22% uz 24% stāsies spēkā no 2025.gada 1.jūlija. Šis ir bijis valdības izstrādātais pagaidu risinājums, lai iegūtu papildu līdzekļus arvien pieaugošajām aizsardzības vajadzībām. Vienlaikus, ir lemts arī palielināt citus nodokļus:

  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pieaugs:
    • No 01.01.2025. – no 20% uz 22%
    • No 01.01.2026. – no 22% uz 24%
  • Tiks ieviests uzņēmumu ienākuma nodoklis 2% apmērā no peļņas – attieksies uz visu uzņēmumu peļņu un tiks piemērots papildus pašlaik spēkā esošajam UIN, ko jāmaksā, sadalot dividendes.

Šobrīd parlaments vēl nav pieņēmis šo likumprojektu.

 

Informē VID un FM

Raksta autore: Aija Lasmane

FM rīkā darba ņēmēji var aprēķināt algu 2025. gadam

Lai varētu aprēķināt darba algu 2025. gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, FM mājaslapā publicēts “Algas kalkulators”.

Ja valdība un Saeima atbalstīs plānotās nodokļu izmaiņas, no 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī.

Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar IIN likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8 775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi – 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8 775 eiro mēnesī, tiek saglabāts solidaritātes nodoklis (33%).

Raksta autors: Raivis Liberts

Publicētie un aktualizētie VID metodiskie materiāli

 

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!