Senāta spriedums par aplokšņu algām
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” pants par atbildību par VSAOI nekorektu samaksu (aplokšņu algām) ir radījis samērā plašu tiesu praksi. Nu tai ir pievienojies jauns spriedums, kas mēģina nodalīt, kura panta daļa, kurā gadījumā piemērojama. Tiesa norāda, ka 16.1 panta:
- 1. daļa attiecas uz gadījumiem, kad nodarbināta persona, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, un ir aprēķināts vai izmaksāts darba ņēmēja ienākums, kas nav norādīts grāmatvedības uzskaitē;
Tad VID piedzen no darba devēja VSAOI no summas, kas:
a) atbilst VID rīcībā esošajai informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par minimālo mēneša darba algu, vai
b) no minimālās mēneša darba algas, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt,
un soda naudu trīskāršā VSAOI apmērā.
Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, uzskatāms, ka persona ir jau nodarbināta trīs mēnešus, ieskaitot to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums atklāts, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt īsāku darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu.
- 3. daļa – kad nodarbināta persona, nenoslēdzot kādu no minētajiem līgumiem, un VID nav iespējams nodarbināto personu identificēt;
VSAOI un soda naudu piedzen šā panta 1. daļā noteiktajā kārtībā, tās nepersonificējot.
- 5.1 un 5.2 daļa – kad darba devējs ir uzrādījis aprēķinātos darba ņēmēja darba ienākumus, bet pastāv apstākļi, kas rada šaubas par darba devēja aprēķinātajiem darba ņēmēju ienākumiem un rada nepieciešamību tos precizēt. Šādā gadījumā papildu obligātās iemaksas aprēķina kā starpību starp VID konstatēto un darba devēja deklarēto.
Savukārt panta 5.1 daļa noteic, ka VID, veicot nodokļu auditu, ir tiesības precizēt darba devēja aprēķinātos darba ņēmēja darba ienākumus un tos noteikt, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, ja pastāv abi šādi kritēriji:
a) VID rīcībā ir informācija par darba devēja ienākumiem, no kuriem bija iespējams veikt darbiniekiem lielāku samaksu, nekā norādīts grāmatvedības uzskaitē;
b) darba devējs nenodrošina pierādījumus minēto darba ienākumu pamatotības aprēķinam.
Par IIN nekustamā īpašuma kapitāla pieaugumam
Kā jau minējām iepriekš, 2021.gada 11.martā VID aktualizēja metodiskos materiālus, kurā aprakstīti gadījumi, kad IIN ir vai nav jāmaksā no NĪ pārdošanas. Tas, kas iztrūkst šajos VID skaidrojumos ir, kā aprēķina kapitāla pieaugumu gadījumos, kad tomēr neizpildās kritēriji NĪ atbrīvošanai no IIN, piemēram, ja pārdotais NĪ īpašumā bija mazāk par 60 mēnešiem. Zemāk apskatīšu tikai būtiskākās atziņas, kuras var noderēt, rēķinot kapitāla pieaugumu no NĪ atsavināšanas. Tās izriet no tiesu prakses.
Kapitāla pieauguma (kas apliekams ar 20% IIN) aprēķina formula ir salīdzinoši vienkārša:
“ATSAVINĀŠANAS CENA” mīnus “IEGĀDES VĒRTĪBA” mīnus “IEGULDĪJUMU VĒRTĪBA” = kapitāla pieaugums
ATSAVINĀŠANAS CENA
Ar atsavināšanas cenu, šķiet, viss ir diezgan vienkārši. Tā ir cena, par kādu NĪ tika atsavināts. Apstāklis, vai Jūs faktiski saņēmāt pirkuma maksu par NĪ pārdošanu, nav būtisks kapitāla pieauguma aprēķināšanā! Nodokli var nākties samaksāt arī tad, ja samaksu faktiski neesat saņēmuši.
Piemēram, ja Jūs savu īpašumu ieķīlājāt vai izmantojāt kā garantiju, lai nodrošinātu savu vai citas personas saistību izpildi, bet šīs saistības izpildītas netika… Tad apstāklis, ka šo saistību dzēšanai NĪ tika pārdots izsolē tiesas ceļā (un Jūs faktiski pirkuma maksu par NĪ pārdošanu nesaņēmāt) neietekmēs to, ka Jums, iespējams, ir radies pienākums samaksāt IIN no kapitāla pieauguma.
IEGĀDES VĒRTĪBA
Iegādes vērtības noteikšana ir atkarīga no NĪ iegūšanas apstākļiem. Tomēr gadījumā, ja iegādes vērtība nav skaidri nosakāma, piemēram, ja Jūsu rīcībā nav vai nevar būt dokumentu, kas apliecina NĪ iegādes vērtību, tostarp gadījumā, ja attiecīgā vērtība nav atspoguļota līgumā, tad kā atskaites punktu NĪ iegādes vērtības noteikšanai ir jāņem NĪ kadastrālo vērtību.
Piemēram, esat ieguvuši NĪ maiņas rezultātā. Vispārīgā gadījumā par iegādes vērtību tiks uzskatīta maiņas līgumā norādītā NĪ vērtība. Tomēr, ja līgumā tāda vērtība nav norādīta, tad ir jāpiemēro kadastrālo vērtību (kas ir atkarīga no tā, kad šis NĪ tika iegūts). Proti, ja NĪ iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim, tiek ņemta vērā kadastrālā vērtība NĪ atsavināšanas gadā. Savukārt, ja NĪ iegūts, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, tiek ņemta vērā kadastrālā vērtība NĪ iegūšanas gadā.
VEIKTIE IEGULDĪJUMI
Likumā izdevumu pozīcijas ir noteiktas pietiekami skaidri, un šis uzskaitījums ir izsmeļošs, proti, izdevumi ir: 1) NĪ iegādes izmaksas un 2) ieguldījumi NĪ.
Aprēķinā var būt iekļauti vienīgi tādi izdevumi, kas tiešā veidā attiecās uz šiem izdevumu veidiem. Iekļaut citas izdevumu grupas nevar. Piemēram, izdevumi par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā var tikt iekļauti attiecīgā NĪ iegādes vērtībā. Savukārt izdevumus par māklera pakalpojumiem iekļaut nevar, jo tie vairāk attiecās uz NĪ pārdošanas (nevis iegādes) darījumiem.
Turklāt, lai iekļautu izdevumus kapitāla pieauguma aprēķinā, ieguldījumu veikšanu jāpierāda konkrētas summas apmērā. Nav pietiekami tikai norādīti uz to esību vai aptuveno/plānoto apjomu. Plus, jāspēj pierādīt, ka konkrētie izdevumi radušies tieši īpašniekam. Proti, Jums vismaz pietiekami precīzi ir jāspēj norādīt veikto darbu apjomu, izmaksātās summas, personas, kurām tika veikti maksājumi, līdzekļu avoti un citi dati par veikto darbību apjomu un izmaksām. Ļoti vēlams, lai Jūsu rīcībā būtu arī čeki, bankas konta izdrukas par veiktajiem pārskaitījumiem, tāmes utt. Savukārt, ja tādu nav, tad jāspēj sniegt ticami paskaidrojumi par apstākļiem, kas norāda, ka Jums nav iespējams iesniegt pierādījumus, kas apstiprinātu iepriekš norādīto darbību veikšanu.
Par NĪ pārdošanu – 12 un 60 mēnešu nozīme
Lai gan VID ir tiešām pacenties sagatavot pārskatāmu un viegli uztveramu uzskates materiālu, vairākas būtiskas nianses palika nepateiktas. Šoreiz par to, ko ir vērts zināt, ja NĪ atradies īpašumā ilgāk par 5 gadiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minēto 5 gadu periodā) ir bijusi deklarētā dzīvesvieta (kas nav papildu adrese).
12 + 60 = TIKAI KOPĀ
Šis atbrīvojums tiek piemērots galvenokārt gadījumos, ja Jums ir vairāki īpašumi un Jūs pārdevāt savu pamata dzīvesvietu. Atbrīvojums no IIN šādā gadījumā ir piemērojams tad, ja izpildās ABAS prasības – t.i.:
a) NĪ bija Jūsu īpašumā vismaz 5 gadus,
b) un šo 5 gadu periodā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas NĪ bija Jūsu deklarētā dzīves vieta.
Un nav svarīgi, kāpēc Jūs nolēmāt NĪ pārdot (tas nevienam neinteresē, un neviens neies to pārbaudīt). Svarīgi ir tikai tas, ka, ja neizpildās kaut viena no šīm prasībām – būs jāsamaksā nodokli!
DEKLARĒŠANĀS ADRESEI IR NOZĪME
Tieši deklarēšanās faktam ir būtiska nozīme. Pat, ja Jūs visu mūžu esat nodzīvojis šajā NĪ, un Jūs mīlošie kaimiņi ir gatavi visiem apzvērēt, ka tā tas tiešām bija, nevienu tas neinteresē. Tāpat nevienu neinteresē arī apstākļi, kāpēc Jūs nedeklarējāties savā faktiskajā dzīves vietā. Apsvērumi par to, ka gribējāt bērnus iekārtot labākā skolā, vai gribējāt saņemt lielāku citas pašvaldības līdzfinansējumu privātajam bērnudārzam… nelīdzēs.
Lai piemērotu nodokļa atbrīvojumu, ir jāspēj pierādīt, ka bija ĪPAŠI APSTĀKĻI, kāpēc nenodeklarējāt savu dzīvesvietu atbilstoši faktiskajai dzīvesvietai. To, vai Jūsu apstākļi ir ĪPAŠI, vērtēs tiesa (to būtu jādara arī VID, tomēr Latvijā VID nav tik draudzīgs kā, piemēram, Igaunijā, un tāpēc mazticams, ka Jums izdotos VID pārliecināt, ka Jums ir tiesības uz atbrīvojumu). Līdz šim tika uzskatīts, ka nekādi personīgo motīvu vadīti apstākļi, nav uzskatāmi par īpašiem apstākļiem. Par tādiem varētu uzskatīt, piemēram, kādas iestādes lēmumu, uz kuru Jūs paļāvāties un kas bija par pamatu dzīvesvietas nedeklarēšanai.
Alisas blogam iespējams sekot ŠEIT.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajām ziņām, lūdzam sazināties ar alisa.leskovica@sorainen.com vai tel.nr. 29 340 444.
EST: 3 mēnešu PVN atskaitīšana pretrunā direktīvai
ES tiesas lietā Polijas PVN likums nosaka, ka tiesības atskaitīt no maksājamā nodokļa summas priekšnodokļa summu par preču piegādi ES teritorijā ir 3 mēnešu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā radies pienākums maksāt nodokli par iegādātajām precēm. Polijas uzņēmums vērsās pie nodokļu administrācijas ar jautājumu, vai tas var atskaitīt priekšnodokli par preču iegādi ES teritorijā tajā pašā taksācijas periodā, kurā tika deklarēts maksājamais PVN, pat ja tā PVN deklarāciju ir koriģējusi pēc Polijas PVN likumā paredzētā 3 mēnešu termiņa beigām. Tas attiektos uz atsevišķām situācijām, kad, piemēram, rēķins tiek saņemts novēloti, vai ja uzņēmums ir nepareizi klasificējis darījumu vai iesniedzot PVN deklarāciju, ir pieļāvis kļūdu. Polijas VID nepiekrita, uzskatot, ka saskaņā ar PVN direktīvu tā var ieviest tādas formalitātes, kas ierobežo atskaitīšanas tiesības, kā, piemēram, šis triju mēnešu termiņš.
ES tiesa norādīja: ja priekšnodokļa atskaitīšana par preču iegādi ES teritorijā tiek liegta tikai tāpēc, ka nav izpildītas noteiktas formālas prasības (piemēram, pienākumi saistībā ar iegrāmatošanu, rēķinu izrakstīšanu un deklarēšanu), tad tas ir pretrunā ar PVN direktīvas pamatprincipiem. Ja nodokļu administrācijas rīcībā ir nepieciešamā informācija, lai konstatētu, ka pamatprasības ir izpildītas, tā attiecībā uz nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt šo nodokli nevar noteikt papildu nosacījumus priekšnodokļa atskaitīšanai. Līdz ar to tiesības uz priekšnodokli par preču iegādi ES teritorijā rodas tajā pašā periodā, kad nodolis kļuva iekasējams (pat, veicot PVN deklarāciju labojumus pēc 3 mēnešu perioda). Nodokļu deklarācijas var labot ievērojot konkrētās valsts normatīvajos aktos noteiktos termiņus (Polijā – 5 gadu laikā). Turklāt dalībvalstu kompetencē ir paredzēt sankcijas, gadījumā, ja netiek ievērotas formālās prasības attiecībā uz tiesību uz PVN atskaitīšanu īstenošanu.
EST apstiprina PVN neitralitāti kļūdainos rēķinos
Pagājušā nedēļā ES tiesa lēma lietā, kurā Lietuvas uzņēmums Lietuvas transporta sabiedrību rīcībā nodeva degvielas kartes, kuras ļauj šīm transporta sabiedrībām uzpildīt degvielu noteiktās degvielas uzpildes stacijās Polijas teritorijā. Uzskatot, ka tās komercdarbība bija degvielas iegāde no Polijas degvielas uzpildes stacijām, lai pēc tam to pārdotu Lietuvas transporta sabiedrībām, izmantojot degvielas kartes, Lietuvas uzņēmums izsniedza rēķinus par degvielas piegādi šīm transporta sabiedrībām ar Polijas PVN.
Savukārt, Polijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka uzņēmuma faktiskā darbība ir finansēt to, ka Lietuvas transporta sabiedrības iegādājas degvielu minētajās degvielas uzpildes stacijās, izmantojot degvielas kartes. Šī darbība ir finanšu pakalpojums, kas Polijā ir atbrīvots no PVN. Tādēļ Lietuvas uzņēmums nevarēja izmantot tiesības atskaitīt priekšnodokli par Polijā samaksāto PVN, pamatojoties uz degvielas uzpildes staciju izrakstītajiem rēķiniem degvielas iegādei. Tajā pat laikā izsniegtie pārdošanas rēķini uzņēmumam rada pienākumu samaksāt rēķinos norādīto PVN summu (kaut arī tā tika piemērota nepamatoti).
Polijas Augstākā administratīvā tiesa vērsās pie ES tiesas, vai PVN samērīguma un neitralitātes principi pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko labticīgam nodokļu maksātājam nav ļauts koriģēt rēķinus, kuros ir nepamatoti aprēķināts PVN. Turklāt Polijas normatīvie akti nosaka, ka rēķini un nepamatoti piemērotais nodoklis nevar tikt koriģēts, jo attiecībā uz ieinteresēto personu ir uzsākts nodokļu audits.
ES tiesa norāda, ka PVN direktīvā nav paredzēta neviena norma par to, ka situācijās, kad rēķina izsniedzējs koriģē rēķinu un kļūdaini aprēķināto PVN, ka šādos apstākļos dalībvalstīm ir jāparedz nosacījumi, kad varētu koriģēt PVN kļūdaini izsniegtajā rēķinā. Tomēr, lai tiktu nodrošināta PVN neitralitāte, dalībvalstīm to iekšējā tiesību sistēmā ir jāparedz iespēja koriģēt rēķinā nepamatoti norādītos nodokļus, ja rēķina izsniedzējs pierāda savu labticību. Turklāt, ja labticīgam nodokļu maksātājam nav ļauts koriģēt rēķinus, kuros pēc nodokļu kontroles procedūras uzsākšanas ir konstatēts nepamatoti aprēķinātais PVN, tāds valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā ar PVN neitralitātes principu.
EST ĢA: par PVN aprēķināšanas un maksāšanas brīdi
ES tiesas lietā Polijas uzņēmums veica degvielas iegādes ES iekšienē, preces tika ievestas akcīzes preču noliktavā no citas dalībvalsts teritorijas. Polijas PVN likums nosaka, ka PVN jāsamaksā 5 dienu laikā pēc dienas, kad šīs preces ir ievestas akcīzes preču noliktavā no citas ES dalībvalsts. Savukārt, Polijas uzņēmums to nebija samaksājis, par ko Polijas nodokļu administrācija aprēķināja nokavējuma procentus.
Polijas uzņēmums norāda, ka pastāv laika nobīde starp faktisko PVN maksājumu, kurš tiek prasīts 5 dienu laikā pēc degvielas ievešanas valsts teritorijā, bet šā PVN atskaitīšana kā par ES iegādi var tikt īstenota tikai PVN deklarācijas iesniegšanas brīdī, kas ir jāiesniedz tikai nākamajā mēnesī, kas ir pretrunā ar PVN direktīvas normām.
Ģenerāladvokāts sniedza viedokli, ka PVN direktīvas norma dalībvalstīm ļauj pieņemt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu pareizu PVN iekasēšanu un novērstu krāpšanu. Tomēr, ņemot vērā vispārējās PVN direktīvas normas par PVN maksāšanas brīdi par preču iegādi ES teritorijā, nodokļu iestādei rodas tiesības pieprasīt nodokli tikai pēc tam kad ir iestājusies nodokļa iekasējamība. Arī pienākums veikt nodokļa avansa maksājumu var attiekties tikai uz nodokli, kurš ir kļuvis iekasējams un kurš ir norādīts nodokļa maksātāja deklarācijā. Līdz ar to Polijas PVN likuma noteiktais pienākums veikt PVN avansa maksājumu par iegādi ES iekšienē ir pretrunā PVN direktīvai. Par šo vēl lems ES tiesa.
EST ĢA: par bāzi slēptiem darījumiem
ES tiesas lietā Spānijas pašnodarbināta persona sniedza aģenta pakalpojumus, par kuriem saņēma atlīdzību skaidrā naudā. Šie darījumi nebija deklarēti uzņēmuma, kam sniegti aģenta pakalpojumi, grāmatvedībā. Arī pašnodarbinātā persona neveica nekādu grāmatvedības uzskaiti, neizsniedza un nesaņēma rēķinus.
Pēc nodokļu pārbaudes Spānijas nodokļu iestāde atzina, ka pašnodarbinātās personas saņemtajā atlīdzībā par starpniecības pakalpojumiem nav iekļauts PVN, līdz ar to gan PVN, gan ienākuma nodoklis ir aprēķināmi par nodokļa bāzi ņemot vērā kopējo pašnodarbinātās personas saņemto summu.
Savukārt, pašnodarbinātā persona uzskatīja, ka nepamatoti ir piemērot PVN summām, kas nav norādītas ieņēmumos. Turklāt, ņemot vērā atsevišķas ES tiesu lietas, gadījumos, kad nodokļu administrācija konstatē ar PVN apliekamus, bet slēptus darījumus, par kuriem nav izsniegti rēķini, ir jāuzskata, ka PVN ir iekļauts šādu darījumu pušu nolīgtajā cenā.
Ģenerāladvokāts norāda, ka konkrētās lietas apstākļos ir jāpieņem, ka samaksātajā cenā nebija iekļauts PVN. Tomēr šādā gadījumā valsts tiesiskajā regulējumā ir arī jāparedz, ka nodokļa maksātājs var atspēkot šo pieņēmumu, iesniedzot pierādījumus par pretējo, it īpaši, izmantojot samaksātās cenas salīdzinājumu ar tirgus cenām (ar iekļautu PVN) par līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Par šo vēl lems ES tiesa.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.
EST spriedums: PVN tiem, kas neveic komercdarbību
WTL ir vienīgais pilnvarotais labdarības trastā Wellcome Trust, kas piešķir stipendijas medicīniskajai pētniecībai. WTL gūst ieņēmumus no ieguldījumiem un veic arī vairākas nelielas darbības, tostarp aktīvu pārdošanu, ēdināšanu un nekustamo īpašumu nomu, attiecībā uz kurām tas ir reģistrēts kā PVN maksātājs. Ieņēmumi no ieguldījumiem, kas veido lielāko daļu no piešķirto stipendiju finansējuma, galvenokārt ir gūti no ieguldījumiem ārvalstīs. WTL izmantoja ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumus, kas ir iegādāti no pakalpojumu sniedzējiem, kuri reģistrēti ārpus ES. WTL pakalpojumus izmantoja tikai tā komercdarbības vajadzībām, bet nav izmantojis tos ar PVN apliekamu pakalpojumu sniegšanai PVN direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē. Proti, WTL bija jāņem vērā trasta labdarības organizācijas statuss un ka tam ir aizliegts veikt komercdarbību.
EST nosprieda: ja PVN maksātājs, kurš neveic komercdarbību, iegādājas pakalpojumus, kas nav paredzēti komercdarbības vajadzībām, šie pakalpojumi ir jāuzskata par sniegtiem šim nodokļa maksātājam, kas rīkojas kā PVN maksātājs. Vienkāršiem vārdiem, tiem, kas neveic komercdarbību, jāuzmanās, ka par no ārzemēm iegādātiem pakalpojumiem jāaprēķina reverso PVN, kaut arī pakalpojums nav paredzēts komercdarbībai.
EK PVN komiteja par Brexit un PVN konsignācijai
Quick fixes iestrādātie noteikumi ļauj piegādātājiem izvairīties no reģistrēšanās dalībvalstī, kurā atrodas konsignācijas preču krājumi. Tomēr līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES radās jautājums, kā būtu jāizturas pret krājumiem, kuriem šis režīms tika piemērots pirms 2020. gada 31. decembra. EK PVN komitejas dokumentā risinātas 2 situācijas.
- Preces, kurām režīms tika piemērots pirms pārejas perioda beigām, piegādā pēc perioda beigām. Proti, preces sākotnēji tika transportētas no Apvienotās Karalistes uz ES dalībvalsti un līdz 2020. gada 31. decembrim tām tika piemērots konsignācijas preču režīms. Šādā situācijā preču saņēmējam, kas preces iegādājas pēc 2021. gada 1. janvāra, ir jādeklarē preču iegāde ES. Savukārt piegādātājs Apvienotajā Karalistē vairs nedeklarēs piegādes Eiropas Savienībā. Tas novedīs pie situācijas, kad nodokļu iestādes nevarēs savstarpēji salīdzināt deklarētos datus, tāpēc tām jāpaļaujas uz informāciju, kas iekļauta preču saņēmēja uzturētajā reģistrā. Savukārt, ja konsignācijas preces tikušas novietotas Apvienotajā Karalistē, ziņošana par ES preču piegādi ir lieka, jo preces vairs neatrodas Eiropas Savienībā.
- Preces, uz kurām attiecas konsignācijas preču režīms, tiek atgrieztas 12 mēnešu laikā. Saskaņā ar Quick fixes, to būtu jāuzskata par pārvietošanu ārpus PVN darbības jomas. Tomēr no 2021. gada 1. janvāra šī kustība ietver ES muitas robežu šķērsošanu. Tāpēc gadījumā, ja preces tiek atgrieztas uz ES dalībvalsti no Apvienotās Karalistes, PVN komiteja ierosina piemērot PVN direktīvas 143. panta 1. punkta e) apakšpunktu, t.i., re-importēšanu, kas atbrīvota no PVN. No otras puses, ja preces tiek atgrieztas Apvienotajā Karalistē, šī pārvietošanās ir jāuzskata par preču eksportu no ES.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar dace.everte@sorainen.com vai tel.nr. 26 417 746.
Vebinārs par personīgo investīciju pārvaldīšanu
Privātpersonām var būt aktuāls vebinārs par ģimenes finanšu un juridisko jautājumu pārvaldīšanu. Vebinārā uzzināsiet vairāk par jautājumu loku, kurus juristi un nodokļu konsultanti parasti palīdz risināt privātpersonām, tai skaitā uzzināsiet:
- kā veidot, saglabāt un saglabāt ģimenes mantojumu un aktīvus;
- kā izveidot struktūras, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu ģimenes uzņēmumos;
- kā efektīvi iesaistīties filantropiskās aktivitātēs.
Vebinārs notiks angļu valodā otrdien, 23. martā, plkst. 15:00 – 16:15.
Plašāka informācija par pasākumu ŠEIT.
Ja Jums ir jautājumi par šo tēmu, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.
Advokātu birojus drīkst reģistrēt kā SIA
Grozījumi Latvijas Advokatūras likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 16. martā paredz, ka turpmāk zvērinātu advokātu birojus iespējams reģistrēt arī kā SIA. Līdz šim zvērināti advokāti varēja praktizēt individuāli vai arī sadarbībā tikai ar citiem zvērinātiem advokātiem. Pieteikumam par sabiedrības (pilnsabiedrības, komandītsabiedrības vai SIA) ierakstīšanu komercreģistrā jāpievieno arī Advokātu Padomes piekrišana, līdz ar to Padome kontrolē iepriekš aplūkoto prasību izpildi. Pēc grozījumu spēkā stāšanās uz advokātu biroju tiesisko statusu attiecināms Komerclikuma regulējums. Šo grozījumu ieviešana praksē būtiski ietekmēs arī nodokļu piemērošanu advokātu birojiem. Esošo biroju pārreģistrācija jāveic sešu mēnešu laikā, skaitot no 16. marta.
Ja jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727.
ES un AK nolīguma detalizētāki nodokļu aspekti
ES un Apvienotās Karalistes attiecības nu regulē tirdzniecības un sadarbības līgums, kurš paredz atsevišķus noteikumus par nodokļu piemērošanu. Apskatīsim šo noteikumu ietekmi uz Latvijas eksportētājiem un rezidentiem, kuri dzīvo vai strādā AK.
- Pārrobežu tirdzniecībai piemērojamie netiešie nodokļi
Līdz ar AK izstāšanos no ES muitas savienības un vienotā tirgus, darījumi starp Latviju un AK tiek uzskatīti par eksporta un importa darījumiem, kuriem tiek piemēroti šādi principi.
- Abas puses piemēro nacionālo režīmu attiecībā uz iekšzemes nodokļu piemērošanu, kas nozīmē, ka diskriminācija starp importētām precēm un iekšzemes precēm ir aizliegta.
- Tiek piemērota samazināta vai 0% ievedmuitas tarifa likme ar nosacījumu, ka preces atbilst Līgumā paredzētajiem “izcelsmes noteikumiem”. Šādu noteikumu mērķis ir novērst, ka atbrīvojumi tiek netieši piemēroti trešo valstu tirgotājiem.
- Tiek atļauts piemērot tikai Līgumā noteiktus maksājumus un citas nodevas par specifiskiem muitas pakalpojumiem (piemēram, sanitārajām pārbaudēm), kuru apmērs ir aprobežots ar attiecīgā pakalpojuma aptuvenām izmaksām.
- Preču importam un eksportam tiek piemērotas muitas formalitātes. Tomēr Līgums mazina administratīvo slogu, piemēram, ļaujot paš-apliecināt preču izcelsmi un nosakot katras puses autorizēto ekonomisko operatoru (t.s. uzticamo uzņēmumu) programmu abpusēju atzīšanu.
- Subsīdiju kontroles režīms
Pastāvot bažām, ka AK varētu izmantot nodokļu un citas politikas, lai nelojāli konkurētu ar ES dalībvalstīm, Līgums paredz īpašu subsīdiju kontroles režīmu. Līgums nosaka 6 subsīdiju piešķiršanas principus, kuru ievērošanu ES kontrolēs Eiropas Komisija, bet AK – jaunizveidojama neatkarīga iestāde.
Puses ir apņēmušās nodrošināt efektīvu mehānismu, lai atgūtu nepamatoti piešķirtās subsīdijas. Tomēr subsīdijas nav jāatmaksā, ja tās ir piešķirtas, pamatojoties uz AK vai ES likumdevēja pieņemtu aktu. Ja pastāv būtiskas subsīdiju kontroles režīmu atšķirības, kuras ietekmē tirdzniecību un investīcijas starp pusēm, tās varēs piemērot līdzsvarošanas mehānismu.
- Tiešie nodokļi
Latvijas un AK attiecībās vairs nav piemērojamas ES direktīvas tiešo nodokļu jomā (“Mātes-meitas uzņēmumu direktīva” (2011/96), “Procentu-autoratlīdzību direktīva” (2003/49) un “Apvienošanās direktīva” (2009/133)) un administratīvās sadarbības jomā (“Nodokļu strīdu izskatīšanas direktīva” (2017/1852) un “Nodokļu parādu atgūšanas direktīva” (2010/24)). Tas neliedz Latvijai un AK arī turpmāk saglabāt nacionālajos normatīvajos aktos noteiktos atvieglojumus attiecībā uz otras valsts uzņēmumiem.
Līgums precizē, ka vislielākā labvēlības režīms neattiecas uz nodokļu konvencijās noteiktajiem atvieglojumiem. Pastāvot pretrunām starp Līguma un Latvijas-AK nodokļu konvencijas noteikumiem, piemērojami nodokļu konvencijas noteikumi.
ES un AK ir apliecinājušas apņemšanos ievērot OECD BEPS minimālo standartu. AK ir arī apņēmusies, ka tā nepazeminās pret-izvairīšanās pasākumu aizsardzības līmeni, kurš 01.01.2021. izriet no starptautiskajiem nodokļu standartiem (OECD), attiecībā uz informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, pārrobežu nodokļu vienošanām, ziņošanu par nodokļu plānošanas shēmām, noteikumiem par procentu atskaitīšanas ierobežojumiem, ārvalstu kontrolētajām sabiedrībām un hibrīd-neatbilstībām.
- Sociālā apdrošināšana
Saskaņā ar Izstāšanās līgumu personām, kuras pirms 01.01.2021. atradās pārrobežu situācijā turpina piemērot ES sociālās aizsardzības noteikumus. Tas attiecas, piemēram, uz Latvijas rezidentiem, kuri līdz pagājušā gada beigām strādāja AK.
Līgums aptver slimību, bērnu kopšanas, invaliditātes, vecuma, nāves, darbnespējas, bezdarba, pirms-pensijas vecuma sociālās apdrošināšanas maksājumus. Līgums nosaka līdzīgus principus kā ES sociālās apdrošināšanas tiesību akti:
- vienas valsts sociālās apdrošināšanas tiesību aktu piemērošanu pārrobežu situācijās;
- Latvijas un AK pilsoņu diskriminācijas aizliegumu;
- vienlīdzīga režīma piemērošanu sociālās apdrošināšanas maksājumiem, ienākumam, faktiem un notikumiem;
- Latvijas vai AK apdrošināšanas periodu summēšanu, nosakot personas tiesības uz maksājumiem.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar martins.rudzitis@sorainen.com vai tel.nr. 28 625 687.
