Spriedumi PVN lietās joprojām ir loterija
Lielajā ziņu un sociālo mediju gūzmā nereti nogrimst nesadzirdētas labās, vērtīgās ziņas. Tāpat mēdzu iedomāties, kā tiesneši var ieraudzīt godīgos uzņēmumus vairāk vai mazāk pelēcīgo gūzmā, kas parasti nonāk uz tiesas soliem PVN izkrāpšanas lietās. Vai tas vispār ir iespējams? Bieži pat mēs kā advokāti baltu no pelēka nespējam atšķirt visu tiesvedības gadu garumā.
Kāds advokatūras būtības pazinējs var iebilst, ka advokātam jādara viņa darbu, neatkarīgi no tā vai klients ir blēdis. Jau lietas sākumā cenšamies pēc iespējas izfiltrēt blēžus = tādas lietas cenšamies neuzņemties, jo tomēr gribas ikdienā darīt ko jēdzīgu. Bieži, tomēr, klientam un lietai cauri tā balto vai pelēko nokrāsu nemaz neredzam.
Sākuma prognozes palīdz arī klientam plānot vai ir vērts veltīt 4-5 gadus un vairākus desmitus tūkstošus tiesvedībai, kuras rezultātā sagaidāma vilšanās. Tādēļ vairumā gadījumu arī mūsu klienti uzvar nodokļu tiesu lietas. Bet ne šoreiz. Preces piegādātas, turklāt ar pēcapmaksu. Kas tad nogāja greizi? Diemžēl, atbildes uz šo jautājumu mums nav.
Lasīju spriedumu klienta acīm – ko vajadzētu uzlabot, lai otru reizi neiekristu šādā problēmā. Tiesa kā vienu no galvenajiem argumentiem norāda: “Ja ir norādes, kas pieļauj aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esību, informētam tirgus dalībniekam varētu tikt noteikts pienākums noskaidrot informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir iecerējis pirkt preces vai pakalpojumus, lai pārliecinātos par viņa uzticamību.”
Pārejot no abstraktām frāzēm uz ko konkrētāku, tiesai nav paticis, ka pārdevēju sarunās ar pircēju pārstāvējusi persona, kas nav tās valdē un tās identitāti pircējs neesot pārbaudījis. Šķiet, ka tā ir samērā ikdienišķa parādība, ka ir uzņēmuma pārstāvis, kurš vismaz par tādu uzdodas (kaut arī strādā citā uzņēmumā) un ar kuru sarunā visas darījuma būtiskās sastāvdaļas. Taču līgumus paraksta valdes loceklis. Neuzdotās lietvedības Civillikumā un uzņēmumu pārstāvju normas Komerclikumā pietiekoši detalizēti pamato, ka pircējs vairumā gadījumu drīkst uzticēties, ka pārstāvim ir attiecīgas pilnvaras, it sevišķi, ja pēc tam valdes loceklis paraksta līgumu, kas satur iepriekš sarunāto. Kādā sakarā man vēl būtu jāpārbauda pārstāvja pilnvaras?
Tiesa turpina tādā pašā stilā: “kā pieteicēja pārliecinājās par to, ka darījums tiek noslēgts un izpildīts tieši ar darījumu dokumentos norādīto personu”. Kā tad vēl bez Lursofta datu bāzes to iespējams izdarīt? Tiesa neapšauba, ka paraksts uz līguma pieder valdes loceklim, tik saka, ka viņš par darījumu neko neesot zinājis. Kāds tam sakars ar pircēja tiesībām uz priekšnodokli?
Pārdevēja “amatpersona, kas parakstījis līgumu, nav nodarbojies ar šā uzņēmuma saimniecisko darbību”. Ko tas tagad nozīmē? Kā es kā pircējs varu pārliecināties vai valdes loceklis nodarbojas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, un ko tas vispār nozīmē? Saimnieciska darbība ir sistemātiska darbība par atlīdzību – vai ielaišanās darījumā nav saimnieciska darbība?
Pircējam tiesas ieskatā jāpārliecinās, ka “preces, par ko atskaitīts priekšnodoklis, ir saņemtas tieši no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas.” Nu, tad visi starpnieki – uz redzēšanos. A – B – C – D darījumi, kur A piegādā D tiesas izpratnē nav iespējami? Tik, nez kādēļ par šādiem darījumiem nesen tika precizēta ES PVN direktīva, lai precizētu un vienkāršotu PVN piemērošanu pat pārrobežu situācijās.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu lūdzam sazināties ar janis.taukacs@sorainen.com vai tel.nr. 29 139 300.
Grozījumi saistībā ar Covid-19 seku pārvarēšanā
Jau iepriekš ziņojām, ka Saeima steidzamības kārtā virza grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šoreiz par tiem mazliet plašāk.
- Noteikti garāki termiņi gada ienākumu deklarācijas par 2020.gadu iesniegšanai – no 2021. gada 1. marta līdz 1. jūlijam.
- Noteikti garāki termiņi arī IIN samaksai – līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 EUR, to varēs iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos – līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim.
- Atcelti 2020. un 2021.gadā IIN aprēķināšanai izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Par šīs normas pilnīgu atcelšanu un atzīšanu par neatbilstošu Satversmei šobrīd Satversmes tiesā cīnās arī tiesībsargs.
- Atcelta prasība kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un VSAOI samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.
- Paredzētas izmaiņas azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā, kurā ir noteikts aizliegums organizēt azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās (spēļu zālēs un kazino), nosakot, ka azartspēļu nodokli maksā tikai par tām mēneša dienām, kurās azartspēļu organizētāji drīkstēja organizēt konkrētās azartspēles.
- Noteikts garāks gada pārskata un sabiedriskā labuma organizāciju darbības pārskata par 2020.gadu iesniegšanas termiņš – līdz 2021.gada 30.jūnijam.
- Paredzēta informācijas publicēšana par tiem nodokļu maksātajiem, kuri saskaņā ar likumu saņēmuši valsts atbalstu un tā kopējo apmēru,
- Paredzēts atbalsts taksometru nozarei, nosakot, ka – pārvadājumiem “Starptautiskā lidosta “Rīga”” teritorijā pārvadātājs vai pārvadātāju apvienība varēs saņemt speciālo licences kartīti autotransporta līdzeklim, kura vecums nepārsniedz septiņus gadus, skaitot no autotransporta līdzekļa pirmās reģistrācijas (šobrīd autotransporta līdzekļa vecums nevar pārsniegt 5 gadus). Arī šajā teritorijā noteiktais ierobežojums – nodrošināt kases aparāta vai elektroniskās ierīces izsniegtu priekšapmaksas dokumentu (vaučeri) par braucienu tiek atcelts. Minētie atvieglojumi darbosies līdz 2021.gada 31.decembrim.
- Izveidots “zaļais koridors” sabiedriskās ēdināšanas sektorā iesaistītajiem komersantiem āra terašu, mobilo ēdināšanas vienību, degustācijas stendu un citu ārtelpās organizētu ēdināšanas vietu darbības paātrinātai un atvieglotai saskaņošanai, tai skaitā, mazinot iespējamās izmaksas uzņēmējdarbības straujākai atsākšanai,. Piemēram, ja termiņš saskaņošanai ir 5 dienas, tad nepieciešamo saskaņošanu šie uzņēmumi varēs saņemt 2 reizes ātrāk, un samaksa par to arī netiks iekasēta.
- Pagarināts maksātnespējas moratorijs līdz:
- 2021. gada 1 septembrim (kreditoriem); un
- 2021.gada 31. decembrim (pašam parādniekam – maksātnespējas procesa pieteikumu nebūs pienākuma sniegt, izņemot, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis VSAOI divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas).
Jaunie VID skaidrojumi
2021. gada 11. martā VID aktualizēja metodiskos materiālus, kurā uzskatāmi aprakstīti gadījumi, kad nodoklis ir vai nav jāmaksā no nekustamā īpašuma (NĪ) pārdošanas.
Tas, kas iztrūkst šajos VID skaidrojumos ir, kā aprēķina kapitāla pieaugumu gadījumos, kad tomēr neizpildās kritēriji NĪ atbrīvošanai no nodokļa. Par šīm būtiskām niansēm, kas var maksāt Jums pamatīgu žūksni naudas, mēs esam sagatavojuši rakstu sēriju, kuru vari lasīt mūsu Facebook nodokļu lapā.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajām ziņām, lūdzam sazināties ar alisa.leskovica@sorainen.com vai tel.nr. 29 340 444.
Pārrobežu medikamentu piegādes
Jaunā ES Tiesas lietā aptieka piegādāja zāles no Nīderlandes uz Vāciju personām, kam ir privātā vai obligātā veselības apdrošināšana. Aptieka šīm personām izmaksāja noteiktu summu kā kompensāciju. Privātās apdrošināšanas ietvaros aptieka uzskatīja, ka piegādes ir tālpārdošana un jāapliek Vācijā, un darījuma vērtība – preču cena, no kuras atņemta kompensācija.
Strīds radās par piegādēm, kas veiktas obligātās apdrošināšanas ietvaros, kur norēķini notika ar slimokases starpniecību. Šajos darījumos aptieka uzskatīja, ka var piemērot atbrīvojumu preču piegādēm ES. Slimokasēm, savukārt, par šīm precēm bija jāmaksā PVN par iegādēm Vācijā.
ES tiesa nosprieda, ka dalībvalstī reģistrēta aptieka nevar samazināt nodokļa bāzi, ja šī aptieka kā piegādes ES iekšienē, kas šajā dalībvalstī ir atbrīvotas no PVN, veic farmaceitisko produktu piegādes citā dalībvalstī reģistrētai obligātās veselības apdrošināšanas slimokasei un ja tā piešķir atlaidi personām, uz kurām attiecas šī apdrošināšana.
PVN grupas darījumi ar ārzemju filiāli – apliekami
Danske Bank ir Dānijas PVN grupā, bet tā Zviedrijas filiāle neietilpst nevienā PVN grupā. Danske Bank grupas uzņēmumi izmanto vienotu informātikas platformu un Danske Bank iekasē no Zviedrijas filiāles izmaksas par platformas izmantošanu tās darbībai Zviedrijā. ES tiesa nosprieda: ja šis galvenais uzņēmums sniedz minētajai filiālei pakalpojumus, tad galvenais uzņēmums un šīs citā dalībvalstī reģistrētās sabiedrības filiāle ir jāuzskata par atsevišķiem nodokļa maksātājiem.
Degvielas karšu darījumi Latvijā
VID Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru bizness saistīts ar degvielas karšu piešķiršanu un attiecīgi – arī degvielas u.c. preču rēķinu izrakstīšanu šo karšu turētājiem “Konsultē vispirms” ietvaros ir pieprasījis paskaidrojumus par to īstenotajiem darījumiem. VID arī piedāvā savu interpretāciju EST spriedumiem lietās C-235/18 Vega International un C-185/01 Auto Lease Holland. Saskaņā ar tiem VID uzskata, ka degvielas karšu uzņēmumi brīdī, kad klients veic degvielas uzpildi neveic degvielas iegādi un piegādi (kā starpnieks), bet gan sniedz pakalpojumus. Tā rezultātā, degvielas kartes izsniedzējam nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu par degvielu, ko tas iepērk no DUS.
Paredzamas uzņēmēju izvērstas diskusijas ar VID un Finanšu ministriju, jo šāda VEGA International lietas interpretācija nešķiet korekta un apgrūtina degvielas karšu kompāniju darbību, lai gan VEGA International lietā priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums tika noteikts citā piegāžu posmā, neskarot degvielas karšu kompānijas. Šie divi ES tiesas spriedumi atšķiras ar to, ka viens tiešām ir finanšu darījums savā būtībā, bet otrā lietā bija degvielas tirdzniecības darījumi – abās lietās faktiskie apstākļi bija atšķirīgi. VID sola drīz nākt klajā ar rakstveida vadlīnijām.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar dace.everte@sorainen.com vai tel.nr. 26 417 746.
Par ziedojumu muzejiem būs nodokļa atvieglojumi
UIN likumā ir sagatavoti grozījumi, kas paredz nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem muzejiem, informē Saeima. Grozījumi noteic, ka UIN likumā paredzēto nodokļa atvieglojumu piemēro arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Patlaban UIN atvieglojums attiecas uz ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām vai valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, teātriem, orķestriem.
Izmaiņas UIN likumā saistītas ar grozījumiem Muzeju likumā un grozījumiem Kultūras institūciju likumā, ko galīgajam lasījumam gatavo par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Kā viena no iespējamām juridiskās darbības formām valsts muzejiem paredzēts arī atvasinātas publiskas personas statuss.
Ja jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727.
EK uzsāk publisko konsultāciju par DAC8
Iniciatīvas mērķis ir uzlabot nodokļu administrāciju informācijas apmaiņu par nodokļu maksātājiem, kuri izmanto kripto valūtas un elektronisko naudu. Ieinteresētās personas var iesniegt savus komentārus no 2021. gada 10. marta līdz 2021. gada 2. jūnijam.
Priekšlikums samazināt Zemesgrāmatas nodevas
Saeimā tiek skatīts likumprojekts Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (pieņemts pirmajā lasījumā 2021. gada 18. februārī). Saeimas juridiskās komisijas priekšlikumi uz otro lasījumu ietver priekšlikumus samazināt Zemesgrāmatu nodevas – fiziskām personām paredzot 1,5% nodevu (šobrīd 2%), bet juridiskām personām 2% (šobrīd 6%).
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.
Skaidras naudas ierobežojumu atbilstība ES tiesībām
ES tiesa nesen taisīja spriedumu lietā, kurā pirmo reizi izskatīja jautājumu par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu atbilstību ES tiesībām. Jautājums ir aktuāls vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, eiro izlaišana un aprite ir ES ekskluzīvā kompetence un eirozonas dalībvalstu tiesības noteikt ierobežojumus skaidras naudas norēķiniem (nodokļu, noziedzības apkarošanas un citās jomās) ir ierobežotas.
Otrkārt, tikai Eirozonas centrālo banku emitētām banknotēm un monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss, kas nozīmē, ka debitori var izpildīt maksāšanas pienākumu ar euro banknotēm un monētām. Savukārt kreditori nevar atteikties pieņemt euro banknotes un monētas, ja vien puses nav vienojušās par pretējo. Turpretim “komercbanku” naudai, kura ir elektroniski iegrāmatota bankas kontā, nav šāda tiesiskā statusa.
Visbeidzot, skaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējo maksājumu apjomā katru gadu samazinās, ko neapšaubāmi sekmē arī Covid-19 pandēmija.
Izskatāmajā lietā divas fiziskās personas pārsūdzēja Hesenes federālās zemes sabiedriskās raidorganizācijas paziņojumus par kavētajiem apraides līdzmaksājumiem un soda naudu par kavējumu. Soda nauda tika piemērota pēc tam, kad abas fiziskās personas piedāvāja par apraides līdzmaksājumiem norēķināties skaidrā naudā, bet raidorganizācija atteicās pieņemt šādu maksājumu, to pamatojot ar to, ka tiesību akti paredzēja norēķinu veikšanu tikai ar bezskaidru naudu.
EST nolēma, ka principā pastāv kreditoru pienākums pieņemt euro banknotes un monētas, bet taču eirozonas dalībvalstis šo pienākumu var ierobežot, ņemot vērā sabiedrības interešu apsvērumus. Turklāt šādiem ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem ar sasniedzamo mērķi. Attiecībā uz konkrēto gadījumu tiesa uzskata, ka mērķis nodrošināt valsts uzliktu maksājumu segšanu veidā, kas nerada valsts iestādēm nesaprātīgas izmaksas, ir uzskatāms par sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un ir pirmšķietami samērīgs attiecībā pret šo mērķi. Šis secinājums nepārsteidz, ņemot vērā, ka Vācijā ir apmēram 46 miljoni maksātāju, kam jāveic līdzmaksājumu. Līdzīgs tests būtu arī piemērojams, izvērtējot nodokļu normatīvajos aktos noteikto skaidras naudas lietošanas ierobežojumu atbilstību ES tiesībām.
Attiecībā uz pušu argumentu, ka aizliegums veikt norēķinus tikai skaidrā naudā aizskar maksātāju pamattiesības, ģenerāladvokāts pieļāva, ka šāds aizskārums varētu rasties tikai attiecībā uz sociāli atstumtām personām (piemēram, gados veciem cilvēkiem vai personām, kuras personīgu iemeslu vai kompetenču trūkuma dēļ nelieto mūsdienu tehnoloģijas). ES tiesa šo jautājumu tieši nekomentēja. Tomēr tā aicināja nacionālo tiesu pārliecināties, vai skaidras naudas lietošanas ierobežojums ir samērīgs, ņemot vērā, ka ne visām personām ir viegli pieejami alternatīvi maksāšanas līdzekļi. Tas nozīmētu, ka attiecībā uz personām, kurām šie līdzekļi nav pieejami, būtu jāparedz iespēja veikt samaksu skaidrā naudā. Līdz ar to nav pamata bažām, ka skaidras naudas lietošana nākotnē varētu pilnībā izzust.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu, lūdzam sazināties ar martins.rudzitis@sorainen.com vai tel.nr. 28 625 687.
Par akcīzi dabasgāzei
2021.gada 11.martā MK izskatīja un atbalstīja grozījumus 04.04.2017. MK noteikumos Nr.199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”. Tie saistīti ar atbrīvojuma atcelšanu un nodokļa piemērošanu jau no 2020.gada 1.maija dabasgāzei, kas tiek izmantota par kurināmo — 0,55 EUR par vienu megavatstundu (MWh):
a) rūpnieciskās ražošanas un citos ar ražošanu saistītos procesos,
b) lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei,
c) rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei.
Saskaņā ar MK noteikumu projektu nodokļa likme neattieksies uz dabasgāzes starpnieku, jo tas nav tiešais valsts atbalsta saņēmējs, bet gan uz galalietotājiem, kas saņems dabasgāzi pārveidotu attiecīgajā enerģijas veidā. LAD izdos lēmumu piešķirt tiesības vai nepiešķirt tiesības galalietotājiem uz pieciem gadiem iegādāties dabasgāzi, kurai piemēro likuma 15.1 panta pirmās daļas 3. punktā noteikto nodokļa likmi.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.
