Nodokļu ziņas. Maijs (II)

EK piedāvā reformēt uzņēmumu nodokļu sistēmu ES

Eiropas Komisija 18.05.2021. publicēja paziņojumu “Nodokļu piemērošana uzņēmējdarbībai 21. gadsimtā”, kurā rosina reformēt nodokļu piemērošanu ES uzņēmumiem. Secinot, ka starptautiskie nodokļu uzlikšanas principi ir novecojuši, tā piedāvā virkni priekšlikumus, lai nodokļu uzlikšanas kārtība atbilstu 21. gadsimta izzinājumiem.

Digitālā nodeva

Paziņojumā secināts, ka ‘digitālās’ sabiedrības maksā mazākus nodokļus nekā citas sabiedrības. Turklāt šādu sabiedrību nodokļi nereti netiek maksāti valstīs, kurās atrodas to klienti. Tamdēļ Komisija piedāvā ieviest digitālo nodevu, no kuras gūtie ienākumi tiktu izmantoti ES valstu ekonomiku atveseļošanai. Komisija piedāvā šādu nodevu ieviest papildu OECD reformas piedāvājumam, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgāku nodokļu uzlikšanu multinacionālām sabiedrībām.

OECD reformu ieviešana ES

Komisija pauž atbalstu OECD piedāvājumam ieviest nodokļu bāzes sadales mehānismu un minimālo nodokļu likmi attiecībā uz pasaules lielākajām multinacionālajām sabiedrībām. Šīs reformas 1. pīlārs paredz, ka nodokļu bāzes sadalījums starp valstīm tiktu veikts atkarībā no klientu un digitālo pakalpojumu izmantotāju īpatsvara attiecīgajā valstī. Savukārt reformas 2. pīlārs paredz lielāko multinacionālo sabiedrību peļņai piemērot minimālo UIN likmi, lai mazinātu nelojālu nodokļu konkurenci un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, gluži kā to nesen piedāvāja arī ASV. Komisija ierosina minētās reformas ieviest ES dalībvalstīs ar direktīvas starpniecību.

Kopējā UIN bāze v2.0

Paziņojums piedāvā atdzīvināt priekšlikumu par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, to pārdēvējot par UIN ietvaru (Business in Europe: Framework for Income Taxation). Komisija plāno līdz 2023. gadam izstrādāt juridisko ietvaru, kuru veidotu vienoti noteikumi par UIN bāzi un nodokļu bāzes sadales mehānismu starp ES dalībvalstīm. Atšķirībā no 2011. gada priekšlikuma jaunais ietvars būtu saskaņots ar OECD reformu priekšlikumu un iniciatīvām saistībā ar ekonomikas digitalizāciju. Latvijas un Igaunijas UIN sistēmas varētu būt karstais kartupelis šajās debatēs.

Taisnīgāka un efektīvāka nodokļu uzlikšana

Komisija ierosina vairākas reformas, lai sekmētu taisnīgāku nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem. Vispirms, tā ierosina noteikt pienākumu lielākajām ES sabiedrībām ik gadu publiskot informāciju par to efektīvo UIN likmi. Turklāt Komisija plāno nākt klajā ar jaunu likumdošanas iniciatīvu, lai pastiprinātu cīņu ar ļaunprātīgu “čaulas sabiedrību” izmantošanu. Par to mazliet detalizētāk – jau šajā pat ziņu izlaidumā. Tā paredzēs papildu informācijas sniegšanas pienākumu un liegs nodokļu atvieglojumu piemērošanu sabiedrībām, kurām nav minimālas ekonomiskās būtības vai kuras neveic reālu ekonomisko darbību. Joprojām šai sakarā nav tiesiskās noteiktības, kas notiks ar holdinga kompānijām.

Ieguldījumu veicināšana

Komisija rosina vairākus pasākumus, lai sekmētu ieguldījumus un uzņēmējdarbību. Tā plāno pieņemt rekomendāciju par nodokļu piemērošanu zaudējumu izmantošanai iekšzemes situācijās. Komisija arī plāno izstrādāt direktīvu, lai novērstu asimetrisku nodokļu piemērošanu ieguldījumiem, kuri tiek veikti ar sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un ar aizdevumu. Pretēji procentu maksājumiem par aizdevumu, izmaksas, kuras ir saistītas ar ieguldījumu pamatkapitālā, nav atskaitāmas no ar nodokli apliekamā ienākuma. Lai novērstu šīs atšķirības, Komisija rosina ieviest nodokļu kredītu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā.

 

Tiesa trauksmes cēlājam vien pakrata ar pirkstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 11.05.2021.lietā Halet v Luksemburga nosprieda, ka Luksemburgas tiesas spriedums par nodokļu konsultanta notiesāšanu par konfidenciālas klientu informācijas izpaušanu nav pretrunā ar izteiksmes brīvību. Lietas pamatā ir notikumi, kas risinājās 2012. un 2014. gadā, kad PwC nodokļu konsultants žurnālistiem “nopludināja” simtiem vienošanās starp komercsabiedrībām un Luksemburgas nodokļu administrāciju. Pēc šīm atklāsmēm Eiropas Komisija ierosināja vairākas procedūras pret Luksemburgu par nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanu tādām multinacionālām sabiedrībām kā Apple un Google.

Luksemburgas tiesa notiesāja nodokļu konsultantu par profesionālās konfidencialitātes pienākuma pārkāpšanu, viņam piespriežot 1000 EUR kriminālsodu un uzliekot pienākumu atlīdzināt PwC zaudējumus EUR 1 apmērā. Nodokļu konsultants vērsās ar pieteikumu ECT, argumentējot, ka notiesājošais spriedums pārkāpj viņa izteiksmes brīvību, konkrēti tiesības celt trauksmi par potenciāli nelikumīgām nodokļu shēmām. Tiesa noraidīja pieteikumu. Lai gan tiesa atzina, ka nodokļu konsultants ir uzskatāms par trauksmes cēlāju, konkrētajā gadījumā darba devēja kaitējums no konfidenciālas klientu informācijas publiskošanas bija lielāks nekā sabiedrības ieguvums. Tiesa secināja, ka Luksemburgas tiesa ir pamatoti izsvērusi nodokļu konsultantu pienākumu nodrošināt klientu informācijas konfidencialitāti un sabiedrības intereses. Par to arī liecina simboliskais kriminālsods, kurš tika piemērots nodokļu konsultantam.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu, lūdzam sazināties ar martins.rudzitis@sorainen.com vai tel.nr. 28 625 687.

 

Plānots samazināt Zemesgrāmatas valsts nodevas

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi MK noteikumu grozījumu projektu, ar kuru no 01.07.2021 plānots samazināt valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā –  no 2% uz 1,5%, ja  nekustamo īpašumu pirkuma vai izsoles gadījumā iegūst fiziska persona, no 6% uz 2%, ja dzīvokļa īpašumu iegūst juridiska persona.

 

VID skaidrojums par reprezentatīvu auto vērtību

Nodokļu maksātājs uzdeva jautājumu VID par to, kā ir nosakāma reprezentatīvā automobiļa vērtība situācijā, ja automobilis iegādāts ar līzinga palīdzību. VID sākotnēji sniedza atbildi, ka automašīnas iegādes vērtībā ir jāieskaita visi ar automašīnas iegādi saistītie izdevumi, tajā skaitā par visu līzinga periodu maksājamie procenti.

Tomēr pēc detalizētākas situācijas analīzes un diskusijām VID precizēja savu atbildi, paskaidrojot, ka atbilde ir atkarīga no līzinga (nomas) līguma klasifikācijas.

Finanšu nomas gadījumā līzinga procenti iekļaujami attiecīgā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina izmaksās, savukārt līzinga izskatīšanas komisijas maksu var iekļaut pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā vai arī attiecīgā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina izmaksās (to nosaka uzņēmuma vadītājs). Ja līzinga izskatīšanas komisijas maksa tiek iekļauta pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā, to ņem vērā, nosakot pamatlīdzekļa (automobiļa) atbilstību reprezentatīvā automobiļa statusam un attiecīgi reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtība iekļaujama ar UIN apliekamajā bāzē.

Operatīvās nomas gadījumā gan līzinga izskatīšanas komisijas maksa, gan nomas maksājumi iekļaujami attiecīgā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina izmaksās, bet, ja operatīvajā nomā tiek nomāts reprezentatīvais automobilis, tad arī līzinga izskatīšanas komisijas maksa, gan nomas maksājumi iekļaujami ar UIN apliekamajā bāzē.

 

Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas

18.05.2021. VID ir aktualizējis metodisko materiālo “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem”. Metodiskā materiāla mērķis ir palīdzēt fiziskām personām, kas plāno sākt dzīvokļa izīrēšanu vai iznomāšanu, izvēlēties atbilstošāko nodokļu maksāšanas režīmu. Materiālā ir apkopota IIN, VSAOI un PVN piemērošanas kārtība katrā no pieejamiem nodokļu režīmiem:

• nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā;
• paziņotā saimnieciskā darbība;
• mikrouzņēmumu nodoklis.

 

Direktīvas projekts par nodokļiem čaulas kompānijām

Eiropas Komisija ir izlaidusi plānu, lai definētu jaunus, pret nodokļu nemaksāšanu vērstus pasākumus, lai apkarotu tādu juridisko personu izmantošanu, kurām nav vai nav minimāla satura vai nav reālas ekonomiskas darbības, ko veic nodokļu maksātāji, kuri darbojas pārrobežu mērogā, lai samazinātu nodokļu saistības.

Kā politikas iespējas Eiropas Komisija novērtēs:

• pašreizējo valstu praksi un tiesību aktus, kas kā atskaites punktu paredz noteikumus par nodokļu nemaksāšanu;
• esošo (piemēram, Rīcības kodeksa uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem) vai jaunu neobligāto tiesību aktu efektivitāti mērķu sasniegšanai;
• jaunu likumdošanas iniciatīvu, lai definētu jaunas ar nodokļiem saistītas prasības juridiskām personām un organizācijām, kas darbojas Eiropas Savienībā; un
• iespējas uzlabotai sadarbībai, jauno noteikumu uzraudzībai un izpildei.

Eiropas Komisija plāno iesniegt direktīvas priekšlikumu līdz 2022. gada pirmajam ceturksnim (saukts par “ATAD 3”). Plāns ir pieejams publiskām atsauksmēm no 2021. gada 20. maija līdz 2021. gada 17. jūnijam.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727. 

 

 

Rietumu frontē (ES Tiesas PVN lietās) – bez pārmaiņām

Alti iegādājās lauksaimniecības tehniku no Fotomag un atskaitīja priekšnodokli par šo iegādi. Nodokļu iestādes konstatēja, ka Fotomag nebija samaksājusi PVN budžetā. Nodokļu iestādes noteica Alti solidāro atbildību par parādu. ES Tiesa norādīja, ka PVN Direktīvai un Samērīguma principam atbilst tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru personai, kas ir atzīta par solidāri atbildīgu šī panta izpratnē, papildus PVN summai, kuru šī nodokļa maksātājs nav samaksājis, ir jāmaksā nokavējuma procenti, kas par šo summu ir jāmaksā nodokļa maksātājam, ja ir konstatēts, ka, īstenojot atskaitīšanas tiesības, šī persona zināja vai tai bija jāzina, ka minētais nodokļa maksātājs minēto nodokli nesamaksās.

 

Latvijas BTA ES Tiesā par muitas galvojumiem

BTA izsniedzis vispārēju galvojumu muitas noliktavas pārvaldītājai sabiedrībai SIA “9HL”. VID veica 9HL muitas kontroli un konstatēja, ka tās muitas noliktavā nav preču, attiecībā uz kurām līdz ar to tika aprēķināti ievedmuitas nodokļi. VID uzsāka muitas parāda piedziņu no 9HL. Tiesu izpildītājs piedziņas lēmumus nodeva atpakaļ nodokļu administrācijai bez izpildes. Tad VID vērsās pie BTA kā galvotājas ar prasību samaksāt sabiedrības 9HL nodokļu parādu, BTA apstrīdēja šo prasību.

ES Tiesa atzina, ka attiecīgo muitas parāda galvotāju nevar kvalificēt kā “parādnieku” un līdz ar to tam nevar piemērot šajā tiesību normā paredzēto trīs gadu noilguma termiņu no muitas parāda rašanās brīža. Dalībvalstu pienākums izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot parāda piedziņu, lai saņemtu nodokļu samaksu, ir piemērojams ne tikai parādniekam, bet arī galvotājam un ka tas var tikt uzskatīts par personu, pret kuru var vērst piedziņu un kurai ir piemērojami dalībvalstu noteikumi par izpildi, tostarp termiņiem. No tiesiskās noteiktības principa izrietošais noteikums, saskaņā ar kuru ir jāievēro saprātīgs noilguma termiņš, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams prasībai, kas celta pret galvotāju, lai nodrošinātu muitas parāda piedziņu.

 

Par novēlotu priekšnodokļa atskaitīšanu

Fiziska persona E vada sastatņu uzņēmumu. 2014. gadā viņš sastādīja projektu ģimenes mājas celtniecībai, kurā pirmajā stāvā iekļāva 16,57 m2 lielu biroju. Pārējā māja bija paredzēta privātām vajadzībām. Finanzamt N noteica E apgrozījuma nodokli par 2015. gadu, neļaujot atskaitīt PVN, kas saskaņā ar E teikto esot priekšnodoklis, kas attiecas uz attiecīgo biroju.

Z daļu no fotoelementu enerģijas sistēmas saražotās elektroenerģijas izmantoja pats, bet pārējo piegādāja enerģijas piegādātāja pārvades sistēmai. Z iesniedza apgrozījuma nodokļa deklarāciju un deklarēja priekšnodokli. Summa bija saistīta ar priekšnodokli par fotoelementu enerģijas sistēmas piegādi un uzstādīšanu.

Abās lietās PVN atskaitīšanas atteikums pamatots ar to, ka preces ieskaitīšana saimnieciskās darbības aktīvos nav notikusi laikus.

Ģenerāladvokāts uzskata, ka valsts judikatūra, ar kuru tiek atteiktas tiesības atskaitīt PVN gadījumos, kad pastāv tiesības izvēlēties, kādā īpašumā iekļaut saņemtus pakalpojumus, ja līdz tiesību aktos paredzētā PVN gada deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām nav iesniegts neviens nodokļu iestādēm identificējams lēmums par šādu iekļaušanu, ir pretrunā PVN Direktīvai. Valsts judikatūra, atbilstoši kurai tiek pieņemta iekļaušana privātīpašumā, ja nav (pietiekamu) pierādījumu par aktīvu iekļaušanu saimnieciskās darbības aktīvos, ir pretrunā PVN direktīvai. Te galavārds vēl sakāms ES Tiesai.

 

Par peļņas daļas režīma piemērošanas niansēm

Prasītāja veic zemesgabalu sadalīšanas darbību. Tā iegādājās neuzlabotus zemesgabalus no personām, kuras nav PVN maksātājas, darījumi bija bez PVN. Prasītāja sadalīja šos zemesgabalus daļās un veica dažādu infrastruktūras tīklu (ceļi, dzeramais ūdens, elektrība, gāze, kanalizācija, telekomunikācijas) ievilkšanu. Šādi aprīkotos zemesgabalus tā pārdeva fiziskām personām kā apbūves zemesgabalus. Apbūves zemesgabalu pārdošanai, prasītāja attiecināja peļņas daļas PVN režīmu. Pēc tam prasītāja lūdza nodokļu administrācijai atmaksāt šo peļņas daļai piemēroto PVN, Prasītājai bija interese, lai uz to tiktu attiecināts parastais PVN režīms (dēļ tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu).

Ģenerāladvokāts uzskata, ka PVN direktīva ļauj piemērot peļņas daļas režīmu apbūves zemesgabalu nodošanas darījumiem

• gan tad, ja to iegāde tika aplikta ar PVN, bet nodokļa maksātājam, kas tos pārdod tālāk, bija tiesības atskaitīt šo nodokli,
• gan tad, ja to iegāde nebija aplikta ar PVN, jo šis darījums neietilpa tā piemērošanas jomā, lai gan cena, par kādu tālākpārdevējs, kas ir nodokļa maksātājs, iegādājās šos īpašumus, ietver PVN summu, kuru iepriekš samaksājis sākotnējais pārdevējs (kas nav nodokļa maksātājs).

Tomēr šo normu nepiemēro tādu apbūves zemesgabalu nodošanas darījumiem, kuru sākotnējā iegāde neapbūvētu zemesgabalu statusā bija atbrīvota no šīs direktīvas piemērošanas jomas.

Direktīva neļauj piemērot peļņas daļas režīmu, ja tālākpārdevējs, kas ir nodokļa maksātājs, šos zemesgabalus iegādājās neapbūvētus.

Daudzi būs pamanījuši, ka Latvijā šādu PVN režīmu piemēro, piemēram, automašīnām. Vēl galavārds būs ES tiesai, bet vairumā gadījumu ģenerāladvokāta viedoklis būtiski neatšķiras no tiesas viedokļa. Tomēr, kā zināms, matemātikai un statistikai ne vienmēr ir būtiska nozīme.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar dace.everte@sorainen.com vai tel.nr. 26 417 746.

 

VID ir jāpierāda aplokšņu algu izmaksas fakts

Administratīvajā Rajona tiesā nonāca vēl viens strīds par aplokšņu algām, kur VID aprēķināja papildu algas nodokļus. Šajā jautājumā tiesa lēma par labu nodokļu maksātājam, jo netika pierādīts aplokšņu algu izmaksas fakts. Tiesa atsaucās uz Senāta atziņām lietā SKA-64/2020, ka algas nodokļu uzrēķins nav pamatots, ja “nepastāv šaubas par ienākuma neizmaksāšanu”.

 

Uzziņas nepasargā negodīga valsts atbalsta lietās

2021. gada 12. maijā ES Tiesa pieņēma lēmumus divās lietās par negodīgu valsts atbalstu pret Luksemburgu.

Vienā no lietām radās jautājums par Amazon licenču maksu, ko Luksemburgas uzņēmums maksāja saistītai Luksemburgas partnerībai. EK apšaubīja licences maksas par intelektuālo īpašumu apmēru un transfertcenu metodi, ar kuras palīdzību šī licences maksa tika noteikta. Luksemburga apstiprināja uzņēmuma pieeju nodokļu administrācijas uzziņās. Eiropas Komisijai neizdevās pierādīt savu pozīciju un EST nesaskatīja negodīgu valsts atbalstu šajā lietā.

Savukārt EK lietā pret Engie grupu EST sprieda, ka ir konstatējams Luksemburgas negodīgs valsts atbalsts nodokļu jomā. Engie grupā tika īstenota kompleksa finansēšanas darījumu struktūra, un par nodokļu piemērošanu tajā arī tika saņemtas uzziņas no Luksemburgas nodokļu administrācijas. Izveidotā struktūrā Luksemburgā gandrīz netika aplikta Luksemburgas uzņēmumu peļņa. Šeit EK izdevās pierādīt, ka pastāv atkāpe no nodokļu noteikumiem, kas piemērojami citiem nodokļu maksātājiem tajā pašā faktiskajā un juridiskajā situācijā. Tiesa norādīja, ka pretēji formālistiskai pieejai, kas paredz atsevišķi analizēt katru no darījumiem, kas veido sarežģītu finansēšanas struktūru, ir jāaplūko struktūras ekonomisko un fiskālo realitāti. Tiesa uzskatīja, ka ir pareiza EK pieeja aplūkot kopējo nodokļu efektu no veiktajām darbībām.

Tātad, uzziņas ne vienmēr pasargās uzņēmumu no negatīvām nodokļu sekām, jo nelikumīga valsts atbalsta negatīvās sekas uzņēmums nesīs uz saviem pleciem.

 

Par PVN piemērošanu degvielas karšu nozarē

Nu jau pirms vairākiem mēnešiem Latvijas VID saduļķojusi salīdzinoši mierīgos biznesa ūdeņus degvielas karšu nozarē. Interesanti, ka ne visur Eiropā šie ūdeņi ir tik saduļķoti, kā pie mums.

Piemēram, Spānijas nodokļu administrācija ir sniegusi uzziņu par PVN piemērošanas jautājumu degvielas karšu nozarē. Tādējādi Spānijā tiek pieņemts modelis, kur degvielas karšu uzņēmums, kurš darbojas kā komisijas aģents, pērkot degvielu uzpildes stacijās savā vārdā, bet klientu labā,  savos darījumos piemēro PVN ķēdes darījumiem. Tādējādi PVN vajadzībām tiek atzīti degvielas pirkšanas un pārdošanas darījumi.

Atgādinām, ka ES Tiesa 2019. gada 15. maija spriedumā C‑235/18 Vega International, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, uzskatīja degvielas karšu pakalpojumu sniedzēju par finanšu pakalpojumu sniedzēju, kura pakalpojumiem attiecīgi nav piemērojams PVN. Savā uzziņā Spānijas nodokļu administrācija atzīst, ka šīs ES Tiesas lietas apstākļi atšķiras no situācijas, kad degvielas karšu uzņēmums darbojas kā komisijas aģents, pērkot degvielu uzpildes stacijās savā vārdā, bet klientu labā.

 

Precizēts VSAOI objekta maksimālā apmēra aprēķins

Šī gada 27. maija Valsts Sekretāru sanāksmē izsludināts MK noteikumu projekts  “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”. Noteikumi precizē, kā turpmāk tiks noteikts maksimālais VSAOI objekts (jeb VSAOI griesti), cita starp paredzot, ka tas turpmāk tiks aprēķināts uz trim gadiem. Šobrīd maksimālais VSAOI objekts tiek rēķināts vienam gadam.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.

 

 

Nepareizi piemērotā MOSS režīma sekas

Tāpat kā iepriekš minētajā piemērā ar degvielas karšu kalambūra šķetināšanu, arī citās lietās citu ES valstu uzziņas var būt noderīgas tādās jomās kā PVN, kur daudz ko regulē ES tiesības. Šī uzziņa MOSS jomā parāda, kā PVN deklarēšanas kļūdas var būt labojamas pēc š.g. 1.jūlija, kad stāsies spēkā jaunais PVN režīms e-komercijā.

Lietā, par kuru Itālijas nodokļu administrācija ir izsniegusi vienu no pēdējām uzziņām ir runa par gadījumu, kad Itālijas piegādātājs, veicot tālpārdošanas darījumus, kļūdaini uzskatot, ka attiecīgā tālpārdošana ir apliekama ar nodokli galamērķa valstīs, nekorekti piemēroja MOSS nodokļu maksāšanas shēmu, sadalot piegādes starp attiecīgajām ES dalībvalstīm, piemērojot attiecīgās vietējās PVN likmes, un iemaksājot attiecīgās PVN summas Itālijā.

Nodokļu administrācija paskaidroja, ka lai novērstu neatbilstības Itālijas piegādātājam ir nepieciešams:

• pārrēķināt PVN summu par tālpārdošanas darījumiem, kas bija apliekami ar PVN Itālijā;
• samaksāt starpību starp Itālijas budžetā maksājamo PVN summu un faktiski samaksāto, neieskaitot PVN, kas samaksāts saskaņā ar MOSS shēmu;
• palielināt maksājamā nodokļa summu par nokavējuma procentiem un soda naudu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam;
• grozīt PVN deklarācijas par attiecīgiem taksācijas periodiem;

PVN pārmaksa, kas ir izveidojusies nekorekta MOSS režīma piemērošanas rezultātā tiks pārbaudīta un tās atmaksu veiks Itālijas vai attiecīgā ES dalībvalsts, atkarībā no tā, vai konkrētā PVN summa tika aizskaitīta konkrētas ES dalībvalsts budžetā.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar olegs.spundins@sorainen.com vai tel.nr. 29 288 588.

 

Grozījumi Muitas likumā

Likumprojekts (apstiprināts Saeimā 1.lasījumā) nosaka muitas iestāžu veicamās darbības, konstatējot aizdomīgo pasta sūtījumu, to izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu. Likuma grozījumi paredz, ja VAS Latvijas Pasta sūtījumu šķirošanas vietā tiek konstatēts aizdomīgs pasta sūtījums, tā nosūtīšana adresātam tiks apturēta un muitas iestāde būs tiesīga uzaicināt pasta sūtījuma adresātu ierasties VID tā atvēršanai.

 

Grozījumi PVN likumā – projekts

Par PVN 0% likmes piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem NATO un ES dalībvalstu bruņotajiem spēkiem

Attiecīgie grozījumi PVN likumā stāsies spēkā, pārņemot PVN Direktīvas grozījumu regulējumu par PVN 0% likmes piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti citu ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām. Šobrīd PVN likums paredz tikai attiecībā uz NATO bruņotajiem spēkiem. Tāpat PVN atbrīvojums ir paredzēts ar ierobežojošu raksturu, to attiecinot tikai uz tādiem izdevumiem, lai nodrošinātu citu ES dalībvalstu bruņoto spēku uzdevumu izpildi, kas ir tieši saistīti ar aizsardzības pasākumiem, bet neattieksies, piemēram, ja preces vai pakalpojumus iegādāsies citu ES dalībvalstu bruņotie spēki saistībā ar piedalīšanos civilajās misijās vai arī, ja militārā aprīkojuma rezerves daļas būs paredzētas izmantošanai citā valstī, nevis Latvijā.

Papildus paredzēti precizējumi PVN likumā attiecībā uz PVN piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienībām (tikai, ja tieši saistīti ar aizsardzības pasākumiem, ņemot vērā NATO līgumā noteiktos mērķus). Ja NATO dalībvalstu bruņoto spēku klātbūtne uzņemošā dalībvalstī (Latvijā) balstās uz divpusēju līgumu, tiem neņemot dalību kopējā aizsardzības pasākumā, PVN atbrīvojums nav piemērojams.

PVN piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas paredzēti Latvijā reģistrētām ES institūciju oficiālām vajadzībām

PVN likuma grozījumi paredz, ka Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatora iestāde (BEREC) var piemērot PVN 0% likmi arī tieši, pamatojoties uz sertifikātu, tādējādi BEREC birojam būs izvēles iespēja piemērot PVN 0% likmi precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti oficiālām vajadzībām, tieši (ar sertifikātu) vai netieši (saņemot PVN atmaksu).

Redakcionāli precizējumi

• Menas un Normandijas salas kā Apvienotās Karalistes teritorija ir trešās valsts teritorija PVN piemērošanas nolūkā.
• Fiskālā pārstāvja darbības ietvaros preces, kas paredzētas eksportam, var novietot ne tikai muitas noliktavās un akcīzes preču noliktavās, bet arī citās muitas tiesību aktos noteiktās vietās.
• Grozījumi precizē preču atpakaļievešanu iekšzemē.

Šobrīd PVN likums paredz, ka ar PVN neapliek preču atpakaļievešanu iekšzemē pēc izvešanas uz laiku, ja to veic persona, kura preces eksportējusi, un ja šīs preces atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas atbrīvošanai no muitas nodokļiem. Secināts, ka PVN likuma redakcija neatbilst PVN Direktīvai un vārdi “pēc izvešanas uz laiku” ir jāsvītro no PVN likuma redakcijas. Jaunais regulējums paredz, ka PVN neapliekamo preču atpakaļievešanu iekšzemē piemēro ne tikai gadījumā, kad preces iepriekš tika izvestas uz laiku, bet arī tad, ja tās tika izvestas vienkārši eksportam, bet ar nosacījumu, ka preču atpakaļ-ieviešanu veic tā pati persona, kura preces eksportējusi un šīs preces atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas atbrīvošanai no muitas nodokļiem.

• Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības preču tālpārdošanas darījumos izmantojot elektronisko saskarni

Ja PVN maksātājs, izmantojot elektronisku saskarni (tirdzniecības vietu, platformu vai portālu), veic preču piegādi fiziskām personām ES, tādējādi uzskatot, ka PVN maksātājs pats saņēmis un piegādājis preces, tam ir priekšnodokļa atskatīšanas tiesības, ne tikai attiecībā uz saņemtām precēm, bet arī uz pakalpojumiem, kas nepieciešami darījuma nodrošināšanai.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.

 

Jaunākie blogi Alisas Facebook lapā ŠEIT

• Kam jāmaksā nodoklis no izmaksātās autoratlīdzības?
• Par dalību publiskajos iepirkumos
• Kā ātri un sāpīgi kļūt par “miljonāru”?

Ar Alisu iespējams sazināties rakstot uz alisa.leskovica@sorainen.com vai zvanot – tel.nr. 29 340 444.

 

Tax Stories podkāsta 10.sērija

Jānis Taukačs intervijā ar Tomasz Michalik – partneri no vadoša Polijas nodokļu biroja MDDP. Saruna ne tikai par nodokļiem – bet arī par golfu un tenisu.

Patīkamu klausīšanos!

https://tax-stories.simplecast.com/episodes/poland-because-we-care-Tb2G2yJA