Latvijā – otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD valstu vidū
Raksta autore: Aina Okseņuka
Nodokļu konkurētspējas indeksā Latvija ierindojas 2. vietā (tāpat kā 2020.gadā). 1. vietā joprojām Igaunija. https://taxfoundation.org/publications/international-tax-competitiveness-index/ Tomēr pat iedziļinoties šādu secinājumu detaļās mums nekļuva skaidri kritēriji, balstoties uz kuriem Latvija tik augsti novērtēta. Skaidrs, ka te nav runa par nodokļu slogu, drīzāk norēķinu ar budžetu vienkāršumu. Taču arī tas nešķiet ticams kritērijs, zinot sačakarēto IIN un VSAOI sistēmu.
Senāta spriedums riska personu saraksta lietā
Raksta autore: Aina Okseņuka
Augstākās tiesas Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, kurā nav vērtēta situācija pēc būtības, un persona iekļauta riska personu sarakstā, jo formāli izpildījās noteikti kritēriji. Nodokļu samaksas termiņš tika kavēts par dažām dienām. Šis ir līdzīgs secinājums tam, par ko jau nesen ziņojām par citu tiesu lietu.
Pensijas aplikšana ar nodokli remigrantiem
Raksta autore: Aina Okseņuka
VID publicēja metodisko materiālu “Neapliekamais minimums remigrantu ārvalstu pensijai.”
Remigrācija ir atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā Šādam cilvēkam, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, attiecībā uz ārvalstī gūto pensiju piemēro īpašu neapliekamā minimuma apmēra noteikšanas un piemērošanas kārtību. Ārvalsts pensijai piemēro tādu neapliekamo apmēru, kāds tas noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī. Minētā kārtība ir piemērojama, sākot ar 2021. gadu un turpmāk, pamatojoties uz personas iesniegto iesniegumu.
VID aktualizē metodiku “IIN no lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma”
Raksta autore: Aina Okseņuka
Likumā ir paredzēti nosacījumi, kuru izpildes gadījumā ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas nav apliekams ar IIN. Ja ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas ir apliekams ar IIN, tad aprēķināms kapitāla pieaugums. Ja atsavina lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas ēkas un/vai būves un pārdevējs var uzrādīt sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtu vērtējumu, kurā norādīta ne tikai nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība, bet arī atsevišķa tirgus vērtība lauksaimniecības zemei un ēkām/būvēm, tad ar nodokli neapliek ienākumu no lauksaimniecības zemes atsavināšanas. Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), tad ar IIN neapliek ienākumu no īpašuma pārdošanas proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.
VID iesniegumi
Raksta autore: Aija Lasmane
VID automatizējis EDS formas iesniegumiem nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem. Informatīvs materiāls par šīm EDS iesniegumu formām ir pieejams šeit:
“Par EDS formas iesniegumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam”
“Par EDS formas iesniegumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam (fiziskām personām)”
ES Tiesa lemj par samazinātu akcīzes nodokļa likmi alum
Raksta autore: Kristīne Erele
Tiesvedība ir saistīta ar Somijā reģistrētām sabiedrībām – par atteikumu uzskatīt tās par mazajām alus darītavām nolūkā piemērot pazeminātu akcīzes nodokli.
Somijas uzņēmumi piemēroja savām veiktajām alus piegādēm mazajām alus darītavām paredzēto akcīzes nodokļa pazeminājumu 50% apmērā no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes. Savukārt, Somijas Muitas un akcīzes nodokļu pārvalde, veicot pārbaudes, uzskatīja, ka sabiedrībām nodokļa likmes pazeminājums tomēr nepienākas, jo tās nevar uzskatīt par juridiski un saimnieciski neatkarīgām alus darītavām – it īpaši tādēļ, ka tās abas daļēji piederēja trešajai personai, kura vienlaikus bija to vadītāja. Rezultātā minētā pārvalde piemēroja abiem uzņēmumiem nodokļu palielinājumus un soda naudas.
Saskaņā ar Direktīvu 92/83, ar kuru ir noteikts, ka dalībvalstis var ieviest savā nacionālajā likumdošanā pazeminātas nodokļu likmes alum, kas ražots patstāvīgās mazajās alus darītavās, papildus nosaka arī to, ja sadarbojas divas vai vairākas mazas alus darītavas, kuru kopējais ražošanas apjoms gadā nepārsniedz 200 000 hl, šīs alus darītavas var uzskatīt par vienu patstāvīgu mazo alus darītavu.
Minētā Direktīvas norma nav ieviesta Somijas nacionālajā likumdošanā, un saskaņā ar Somijas tiesas spriedumu, Somijas likumdevējs apzināti ir izvēlējies neiekļaut iespēju divas vai vairākas mazas alus darītavas uzskatīt par vienu alus darītavu, kā rezultātā muitas pārvalde pamatoti piemēroja uzņēmumiem nodokļu palielinājumus un soda naudas.
Tomēr Somijas Augstākā administratīvā tiesa nolēma uzdot jautājumus EKT, vai minētās Direktīvas tiesību normas piemērošana ir obligāta dalībvalstij, kura piemēro pazeminātas akcīzes nodokļa likmes alum, kas ražots patstāvīgās mazajās alus darītavās, un vai minētajai tiesību normai ir tieša iedarbība?
ES Tiesa spriedumā norāda, ka Direktīvā 92/83 noteiktā iespēja piemērot pazeminātas akcīzes nodokļa likmes alum, kas ir brūvēts patstāvīgās mazajās alus darītavās, ir izņēmums no normālās akcīzes nodokļa likmes piemērošanas alum. Līdz ar to šie noteikumu piemērošanas nosacījumi ir jāinterpretē šauri. Turklāt Direktīva paredz, ka nodokļu piemērošana alum dalībvalstīs var atšķirties. Tādējādi, ES Tiesa secināja, ka dalībvalstij, kura piemēro pazeminātas akcīzes nodokļa likmes alum, ko brūvē patstāvīgas mazās alus darītavas, nav pienākuma uzskatīt par vienu patstāvīgu mazo alus darītavu tādas divas vai vairākas mazās alus darītavas, kuras sadarbojas un kuru saražotais kopapjoms gadā nepārsniedz 200 000 hl.
Sankciju salīdzinājums par nodokļu noziegumiem un kā sevi pasargāt?
Jāņa Taukača blogu par nodokļu noziegumiem iespējams izlasīt ŠEIT:
