Grozījumi tiesību aktos

 

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Raksta autore: Kristīne Erele

Likuma grozījumi

2021. gada 21. oktobrī pieņemti grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli“, kas stāsies spēkā ar 2022. gada 1. janvāri:

  • atcelts akcīzes nodokļa samaksas termiņš (180 dienas) par saņemtajām akcīzes nodokļa markām, tādējādi maksājot akcīzes nodokli pēc faktiski marķēto preču vienību skaita, kas nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā;
  • paredzēta iespēja iznīcināt akcīzes nodokļa markas, nenoņemot tās no akcīzes preču iepakojuma un saņemt atpakaļ samaksāto akcīzes nodokli;
  • akcīzes preču iztrūkumu (piemēram, izlaupījumu, zaudējumu, zudumu) gadījumā citas dalībvalsts apstiprināta noliktavas turētāja vai reģistrēta nosūtītāja vietā var nodokli maksāt arī cita persona, kas sniedz nodrošinājumu par pārvietotajām akcīzes precēm uz Latviju (piemēram, pārvadātājs);
  • visā likumā tiks aizstāti vārdi “elektroniskā cigarete” ar vārdiem “elektroniskā smēķēšanas ierīce”, kas ietver gan elektroniskās cigaretes, kurās uzpilda ar nikotīnu saturošu šķidrumu, gan elektroniskās ierīces, kurā uzpilda ar nikotīnu nesaturošu šķidrumu;
  • noteikts atbrīvojums no akcīzes nodokļa elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kurus izmanto attiecīgā produkta kvalitātes noteikšanai vai kurus iznīcina pilnvarotas VID amatpersonas klātbūtnē;
  • grozīti nodokļa atbrīvojumi bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai, kuru izmanto kvalitātes noteikšanai vai citu pārtikas preču ražošanā, vai kuru iznīcina (spēkā ar 2023.gada 1.janvāri).

Ieviestās Direktīvas normas

Papildus likums paredz izmaiņas saistībā ar 2020. gada 29. jūlija Direktīvas 2020/1151/ES normām:

  • nodokļa atbrīvojuma piemērošanu uztura bagātinātājiem, kuri satur etilspirtu un ir iepakojumā virs 150 ml (šobrīd – uztura bagātinātāji ar absolūtā spirta saturu, kas nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā),
  • precizēta “dzirkstošo vīnu” un “dzirkstošo raudzēto dzērienu” definīcija. Tā paredz, ka ar terminu “dzirkstošie vīni” apzīmē visus produktus, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras 2204 10., 2204 21 06., 2204 21 07., 2204 21 08., 2204 21 09., 2204 29 10. un 2205.preču pozīcijām, savukārt ar terminu “citi dzirkstošie raudzētie dzērieni” apzīmē visus produktus, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras 2206 00 31. un 2206 00 39.preču pozīcijai, kā arī produktus, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras 2204 10., 2204 21 06., 2204 21 07., 2204 21 08., 2204 21 09., 2204 29 10. un 2205.preču pozīcijai.

Samazinātā akcīze Latvijas vai ES maziem ražotājiem

Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli“ paredz izmaiņas, kas stāsies spēkā ar 2022. gada 1. jūliju, par samazinātā akcīzes nodokļa piemērošanu mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Likumā mainīts lietotais termins no “patstāvīga mazā alus darītava” uz “patstāvīgais mazais alus ražotājs”, kura skaidrojums pamatā atbilst patstāvīgai mazai alus darītavai ar papildinājumu, ka saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkst. hl gadā Latvijā vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu.

Sākot ar 2022. gada 1. jūliju akcīzes nodokļa samazinājumu varēs piemērot arī:

  • patstāvīgais vidējais vīna ražotājs, kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hl gadā Latvijā vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu;
  • patstāvīgais vidējaisraudzēto dzērienu ražotājs, kura saražoto raudzēto dzērienu apjoms nepārsniedz 1500 hl gadā Latvijā vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu;
  • patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs, kura saražoto starpproduktu apjoms nepārsniedz 80 hl gadā Latvijā vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu.

Lai piemērotu samazināto akcīzes nodokļa likmi citās dalībvalstīs saražotajam un Latvijā ievestajam alum, vīnam, raudzētiem dzērieniem vai starpproduktam, mazajam alkoholisko dzērienu ražotājam jāpierāda (akcīzes nodokļa deklarācijai pievienojot attiecīgus dokumentus), ka saņemtais attiecīgais alkoholiskais dzēriens saražots citas dalībvalsts patstāvīgajā mazajā darītavā.

Samazināto akcīzes nodokļa likmi 50% apmērā no attiecīgā alkoholiskā dzēriena standarta likmes varēs piemērot katra veida ražojuma limitam  (piemēram, alum – 10 tūkst. hl; vīnam – 100 hl; raudzētiem dzērieniem – 1500 hl  vai starpprodukta ražotājam – 80 hl). Ražojuma apjomam, kas pārsniedz noteikto limitu, piemēro standarta likmi.  

 

Darba grupa par minimālo VSAOI

Raksta autore: Aina Okseņuka

Jau tagad likumprojektā par grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu iekļauti priekšlikumi (uz 3. lasījumu), kas paredz autoratlīdzību saņēmējiem VSAOI 10% maksāšanu vienreiz gadā, kā arī paziņojuma par ienākuma līmeni zem minimālās algas iesniegšanu reizi gadā. [1]

 

Valsts un publiski privāto kapitālsabiedrību UIN

Raksta autore: Aija Lasmane

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas noteiks vienotu regulējumu valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks, ar privātā sektora kompānijām UIN. Grozījumi nepieciešami, lai neveidotos atšķirīga pieeja valsts kapitālsabiedrību praksē attiecībā uz UIN aprēķināšanu un atspoguļošanu finanšu pārskatos, kurai ir ietekme uz valsts budžetā iemaksājamās summas apmēru.

Izmaiņu mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu efektīvu pārvaldību, nosakot kārtību, kādā tiek pārvaldītas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, nepieciešams kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvert vispārēju regulējumu, nosakot, ka kapitālsabiedrība UIN aprēķina, maksā un grāmatvedībā atspoguļo UIN regulējošos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā. Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.februārī.

 

VID PRAKSE

 

VID aktualizē metodisko materiālus par PVN

Raksta autore: Kristīne Erele

VID savā mājas lapā ir publicējis aktualizētos metodiskos materiālus:

  • Par PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu,
  • Par PVN piemērošanu jaunu transportlīdzekļu iegādei ES teritorijā,
  • Paziņojuma par PVN samaksu iesniegšana,
  • Par atsevišķiem jautājumiem PVN deklarācijas aizpildīšanā EDS.

 

VID publicē informatīvos materiālus:

 

ES Tiesas judikatūra

 

ES Tiesa: slikto parādu ierobežojums laikā nav tiesisks

Raksta autore: Dace Everte

ELVOSPOL veica preču piegādi MPS Mont a.s. Tad ELVOSPOL savā PVN deklarācijā koriģēja savu nodokļa bāzi, apgalvojot, ka Mont nav samaksājusi rēķinu par veikto piegādi. Nodokļu administrācija uzskatīja, ka ELVOSPOL nebija tiesību koriģēt nodokļa bāzi. Strīds nonāca tiesā.

ELVOSPOL uzskatīja, ka nosacījums PVN koriģēšanai, ka nesamaksātajam parādam ir jābūt senākam nekā sešus mēnešus pirms parādnieces pasludināšanas par bankrotējušu, ir pretrunā PVN direktīvas 90. pantam. Attiecīgi, jautājums par šāda kritērija atbilstību PVN direktīvai tika uzdots arī ES Tiesai.

ES Tiesa nosprieda, ka PVN korekcijai izvirzītais nosacījums, ka prasījumam, kas daļēji vai pilnībā nav samaksāts, jābūt  senākam nekā sešus mēnešus pirms parādnieces pasludināšanas par bankrotējušu, ir pretrunā PVN direktīvai.

Latvijas likumā šai ziņā šķiet diezgan korekta norma – parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā. Taču otru attiecīgo ierobežojumu varētu testēt šī ES Tiesas sprieduma kontekstā – preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota.

 

ES Tiesa: jauna iespēja VID uzbrukt vietējam reversam

Raksta autore: Dace Everte

Ferimet Spānijā deklarēja darījumu – tā no sabiedrības Reciclatges de Terra Alta bija iegādājusies reģenerētus materiālus (lūžņus), un uz šo darījumu attiecās PVN apgrieztās iekasēšanas procedūra. Pārbaudes laikā Spānijas nodokļu inspekcija konstatēja, ka uzņēmumam, kas rēķinā norādīts kā šo materiālu piegādātājs, patiesībā nav to piegādei nepieciešamo materiālo un cilvēkresursu, un uzskatīja, ka Ferimet izrakstītos rēķinus ir jāatzīst par viltotiem. Spānijā preču saņēmējs var izrakstīt rēķinu, ja ir piemērojama vietējā reversa PVN maksāšanas kārtība.

Nodokļu inspekcija uzskatīja, ka, lai gan minētie materiāli ir piegādāti, attiecīgais darījums ir simulācija, jo to patiesais piegādātājs apzināti tika noklusēts. Tāpēc inspekcija nolēma, ka nav pamata atskaitīt PVN par šo darījumu, un noteica papildu maksājamo PVN un soda sankcijas.

Strīds nonāca tiesā. Ferimet apgalvoja, ka tā bija pēdējo materiālu patiesā saņēmēja, ka tā tos faktiski iegādājās un saņēma un ka nebija un nevarēja būt radušies nodokļu ieņēmumu zaudējumi. Tā kā uz to attiecās apgrieztās iekasēšanas procedūra, ne tai, ne tās piegādātājam nebija jāmaksā PVN.

Iesniedzējtiesa, savukārt, uzskata, ka izskatāmā lieta attiecas uz iespēju atskaitīt PVN, ko Ferimet pati ir pārnesusi un samaksājusi, izrakstot rēķinu apgrieztās iekasēšanas procedūrā. Ja attiecīgais darījums patiešām tika īstenots, minēto reģenerēto materiālu patiesais piegādātājs tomēr tika slēpts, norādot šajā rēķinā fiktīvu vai neesošu piegādātāju.

ES Tiesa nosprieda, ka nodokļa maksātājam ir jāatsaka izmantot tiesības uz PVN atskaitīšanu saistībā ar tam piegādāto preču iegādi, ja šis nodokļa maksātājs rēķinā, kuru tas pats ir izsniedzis par darījumu, piemērojot apgrieztās iekasēšanas procedūru, ir apzināti norādījis fiktīvu piegādātāju, ja:

  • ņemot vērā faktiskos apstākļus un šī nodokļa maksātāja sniegto informāciju, nav vajadzīgās informācijas, lai pārbaudītu, vai faktiskais piegādātājs ir nodokļa maksātājs, vai arī
  • ja ir juridiski pietiekami pierādīts, ka minētais nodokļu maksātājs ir izdarījis krāpšanu PVN jomā vai zināja vai tam bija jāzina, ka darījums, kurš ir norādīts, lai pamatotu tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, ir iesaistīts šādā krāpšanā.

Salīdzinot Latvijas un Spānijas procedūras, Latvijā par darījumiem, kam PVN jāpiemēro apgrieztā kārtībā, rēķinus izraksta preču piegādātājs, nevis saņēmējs. Tādēļ Latvijas gadījumā būtu grūtāk pamatot saņēmēja informētību par negodprātīgu piegādātāju. Tomēr sagaidāms, ka pēc šī EST sprieduma, VID aktīvāk kontrolēs arī tos darījumus, kam piemērots apgrieztais PVN – jo EST ir skaidri devusi “zaļo gaismu” ierobežot priekšnodokļa atskaitīšanu pat, ja  šķietami budžetam zaudējumi nav nodarīti.

 

Ārzemēs

 

Jauna direktīva – CbCR ziņojumi būs publiski

Raksta autores: Aina Okseņuka, Aija Lasmane

EP deputāti apstiprināja jaunu direktīvu, kurā noteikts, ka lieliem starptautiskiem uzņēmumiem jāpublicē katrā ES valstī maksāto nodokļu apjoms, tādējādi novēršot nodokļu apiešanu.[2] Pieņemot tiesību aktu ceturtdienas plenārsēdē tika noslēgts likumdošanas process, kas dažu dalībvalstu valdību vilcināšanās dēļ ieilga piecu gadu garumā.

Starptautiskiem uzņēmumiem, kuru (grupas) gada ienākumi pārsniedz 750 miljonus eiro un kuri darbojas vairākās ES valstīs, būs turpmāk jāpublicē nodokļu apjoms, ko tie maksā katrā dalībvalstī. Tādi paši noteikumi attieksies arī uz šādu uzņēmumu meitasuzņēmumiem. Informācija arī būs jādara publiski pieejama internetā mašīnlasāmā formātā, izmantojot vienotu veidni.

Detalizēta ziņošana — lielāka pārredzamība 

Saskaņā ar EP deputātu apstiprināto vienošanos, lai atvieglotu paustās informācijas lietošanu un vairotu pārredzamību, sniegtie dati būs jāiedala pēc konkrētiem aspektiem. Šādi aspekti cita starpā būs uzņēmuma darbību veids, pilnas slodzes darbinieku skaits, peļņas vai zaudējumu apjoms pirms ienākuma nodokļa nomaksas, uzkrātā un samaksātā ienākuma nodokļa un uzkrātās peļņas apjoms.

Papildu pasākumi, lai novērstu uzņēmumu ļaunprātīgu rīcību 

Arī meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kuru ienākumi nesasniegs 750 miljonus eiro, arī būs jāpublicē informācija par nodokļiem, ja radīsies aizdomas, ka šie meitasuzņēmumi vai filiāles pastāv tikai tāpēc, lai palīdzētu uzņēmumam apiet jaunās prasības par pārskatu sniegšanu. Saskaņā ar dažiem nosacījumiem starptautiski uzņēmumi varēs īslaicīgi neievērot dažas prasības par pārskatu sniegšanu, taču šādu nosacījumu apmērs ir ļoti ierobežots.

Ārpusteritoriāls tvērums 

Saskaņā ar direktīvu šādos nodokļu pārskatos būtu jāiekļauj arī nodokļi, kas maksāti “nodokļu oāzēs” – valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras ir ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (tā dēvētajā ES melnajā sarakstā un pelēkajā sarakstā). Jaunā direktīva liks atklāt nodokļu oāžu dēļ zaudētos nodokļu ieņēmumus. EP deputāti sākotnēji vēlējās stingrākus noteikumus, kas novērstu peļņas novirzīšanu uz nodokļu oāzēm.

Turpmākie soļi 

Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Tad dalībvalstīm 18 mēnešu laikā tā būs jātransponē savos normatīvajos aktos. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāizpilda pirmie direktīvas nosacījumi līdz 2024. gada vidum. Direktīvā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula. Noteikumi tiks pārskatīti pēc četriem gadiem, un to spēkā esamības termiņš pēc novērtēšanas tiks pagarināts.

 

Beļģija ievieš “zaļāku” auto PVN atskaitīšanu

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Beļģijā no 2026. gada būs atcelta priekšnodokļa atskaitīšana izmaksām, kas saistītas ar uzņēmumu automašīnām, kas izdala oglekļa dioksīdu (CO2). Mums to svarīgi zināt, lai jau gatavotos, jo agri vai vēlu līdzīgs regulējums prognozējams visā ES, arī pie mums.

 

Latvijas tiesu prakse

 

Kārtējais spriedums par riska personām

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Administratīvā rajona tiesa, izšķirot kārtējo strīdu par personas izslēgšanu no riska personu saraksta atzina, ka VID Senāta tiesu prakses interpretācija ir nekorekta.

Izskatāmajā lietā, personas vadītajā uzņēmumā izveidojās nodokļu parāds. Pēc nepilna mēneša pēc nodokļu parāda izveidošanas, minētā persona atkāpās no šī uzņēmuma izpildinstitūcijas amata. Uzņēmuma  nodokļu parāds arī turpmāk netika nomaksāts vai dzēsts, un VID, atbilstoši ierastai praksei, izdeva lēmumu par bijušās uzņēmuma amatpersonas iekļaušanu riska personu sarakstā.

Nenoliedzami, valdes loceklim ir jāievēro paaugstināts rūpības standarts, kas cita starpā ietver prasību pēc kompetentas rīcības, taču nav pamata pieprasīt no valdes locekļa visaptverošas zināšanas par jebkuru tiesību jautājumu.  Arī šajā lietā Personai trūka visaptverošas zināšanas par administratīvā akta apstrīdēšanas termiņiem un procesu kā tādu, kā rezultātā VID lēmums par Personas ierakstīšanu riska personu saraksta nebija apstrīdēts. Savukārt turpmāk Persona, sazinoties ar aktuālo uzņēmuma vadītāju, vienojās precizēt PVN deklarācijas, kā rezultātā uzņēmuma nodokļu parādsaistības lielākā daļā bija dzēstas. Turklāt Persona, no saviem personiskiem līdzekļiem dzēsa atlikušo daļu no nodokļu maksājumu parāda, kā rezultātā nodokļu parādu šim uzņēmumam vairs nebija.

Tādēļ Persona vērsās VID ar lūgumu izslēgt to no riska personu saraksta. Gan VID kompetentais departaments, gan Ģenerāldirektore atteica Personai pieņemt labvēlīgu lēmumu par tās izslēgšanu no riska personu saraksta, pamatojot VID lēmumu ar to, ka lietā nav konstatējamas Personas darbības, kuru rezultātā būtu zudis pamats iesniedzējas iekļaušanai riska personu sarakstā. Turklāt, VID ieskatā nav pietiekami konstatēt tikai to, ka Persona ir darbojusies tādā veidā, ka tiek panākta VID konstatēto trūkumu novēršana. VID, atsaucoties uz Senāta spriedumu lietā Nr. SKA‑443/2019, uzskatīja, ka tieši pašai Personai ir jāpiedalās trūkumu novēršanā tiešā veidā.

Tiesa nepiekrita VID viedoklim norādot, ka Senāts minētajā spriedumā norādīja, ka nav pareiza tāda izskatāmajā gadījumā piemērojamo normu interpretācija, ka personai pašai tiešā veidā jāveic darbības, lai novērstu to apstākļu kopumu, kas bija par pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā. Tāpat šajā spriedumā norādīts, ka apstākļi, kas var būt par pamatu personas izslēgšanai no riska personu saraksta, var būt jebkādi apstākļi, kas norādītu uz to, ka persona ir labojusies un vairs nav nepieciešamības to atturēt no iesaistīšanās komerctiesiskajā vidē.

Mums nav izprotama VID rīcība šādos gadījumos, kad objektīvi netiek radīts kaitējums valsts budžetam, jo uzņēmējsabiedrībai vairs nav nodokļu parādu, uzņēmējsabiedrības amatpersonas un pārstāvji pilda tiesību normās noteiktos pienākumus, tostarp, maksāt nodokļus un iesniegt deklarācijas. Ceram, ka attīstoties tiesu praksei šajā jomā arī VID rīcība paliks loģiskāka un prognozējamāka. Būs arī interesanti pasekot vai VID apstrīdēs šo rajona tiesas spriedumu.

 

Raksta autors: Arnolds Mikāns

VID šajā lietā pieņēma lēmumu aprēķināt budžetā papildus maksājamo IIN, soda naudu un nokavējuma naudu maksājumiem starp personām, kas nav laulībā, bet faktiski dzīvo kopā un rūpējas viens par otru, tai skaitā par kopīgu bērnu. Tiesa šo VID lēmumu atzina par prettiesisku.

2018. gadā Pieteicēja saņēma naudas līdzekļu pārskaitījumus no Personas A ar maksājuma mērķī norādītiem komentāriem “Advhkvjyv”, “Sthhgggg” vai bez pamatojuma. Pieteicēju ar Personu A nesaista laulība vai radniecība, tomēr Pieteicēja attiecības vērtē kā ģimeni ar kopīgu budžetu, lai gan partnerattiecībām formāli nav piemērojamas laulības sekas ne personīgo tiesību, ne mantisko attiecību ziņā.

VID uzskata, ka naudas līdzekļu saņemšana no Personas A vērtējuma kā ienākumu gūšana. Papildus pieteicējai ar Personu A nav viena deklarētās dzīvesvietas adrese, kas neliecina par kopīgu mājsaimniecību. Arī no naudas līdzekļu kustības pieteicējas kontā nav konstatējams, ka līdzekļi izlietoti tikai bērna un mājsaimniecības uzturēšanai, jo līdzekļi izlietoti, piemēram, iepērkoties dažādās tirdzniecības vietās, kā arī veicot regulārus mobilos maksājumus uz krājkontu un izņemot skaidru naudu, kuras izlietojums bez pierādījumiem nav zināms. 2018. gadā nav veikti ar kopīgas mājsaimniecības uzturēšanu saistīti komunālie maksājumi. Pieteicēja VID izpratnē nav pierādījusi arī apgalvojumu, ka daļa no Personas A pārskaitījumiem izlietoti viņa vajadzībām, esot Latvijā.

Tiesa nepiekrita šādam VID viedoklim un uzskatīja to par prettiesisku. Ja valsts uzskata, ka ir pašsaprotami, ka viena laulātā naudas līdzekļi, kas nodoti otram laulātajam, par kuriem tas iegādājas sev nepieciešamas lietas, netiek aplikti ar IIN, nebūtu loģiski tādu pašu kārtību neattiecināt uz ģimeni, kurā personas nav laulībā, bet faktiski dzīvo kopā vai rūpējas viens par otru, tai skaitā par kopīgu bērnu.

Nevar nepiekrist VID norādītajam, ka likums, kas regulētu faktisku kopdzīvi, nav pieņemts, taču tiesa ir pārliecināta, ka VID šajā gadījumā bija jāsecina, ka nav pamata atšķirīgi raudzīties uz ģimeni, kurā vecāki ir laulībā, un uz ģimeni, kurā vecāki nav laulībā, bet faktiski tāpat kopīgi rūpējas par bērnu un finansiāli atbalsta viens otru. Proti, ja Pieteicēja ar Personu A būtu laulībā, tad pieteicējai nebūtu aprēķināts IIN, savukārt tikai tāpēc, ka laulība nav bijusi noslēgta, pieteicējai ir jāmaksā IIN. Tiesas uzskata, ka šāda situācija ir netaisnīga.

Šāds tiesas secinājums mums šķiet drosmīgs, bet arī pamatojams ar tiesību normām. Likums Par nodokļiem un nodevām ļauj VID raudzīties uz darījumu ekonomisko būtību un tai nodokļu piemērošanas vajadzībām ir pārsvars pār darījuma juridisko formu. Tāpēc tiesas secinājums šķiet korekts ne tikai no taisnīguma viedokļa.

 

Mūsu viedokļi

 

Jāņa Taukača blogu par dubultās sodīšanas aizliegumu iespējams izlasīt ŠEIT.

 

Tax Stories podkāsta 19.sērija

Jānis Taukačs  intervijā tiekas ar Richard Asquith (VAT Calc) Viņš ir arī starptautiskā nodokļu apskata “Gada nodokļu inovators” balvas ieguvējs. Sarunas gan par literatūru, vīnu un attiecībām; kāpēc ir vajadzīga e-rēķinu izrakstīšana; par PVN automatizāciju; par dažām prognozēm; pārdomātā vadība tiešsaistē; par krāpšanu PVN jomā un par to, kurām valstīm ir labākās PVN sistēmas.

Patīkamu klausīšanos!

https://www.sorainen.com/publications/tax-stories-podcast-episode-19-richard-asquith-vat-calc/

 

Jaunākie blogi Alisas Facebook lapā ŠEIT

  • PVN krāpšanas shēmu aizkulises
  • Visbiežāk pieļautās kļūdas, kuras VID konstatē AML auditos
  • Vai var atcelt audita uzrēķinu, ja VID kavē termiņu?

Ar Alisu iespējams sazināties rakstot uz alisa.leskovica@sorainen.com vai zvanot – tel.nr. 29 340 444.

 

 

 

[1] https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/darba-grupa-par-minimalo-vsaoi-regulejuma-pilnveidosanu-apkopo-savu-redzejumu

[2] https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2021/09/28/public-country-by-country-reporting-council-paves-the-way-for-greater-corporate-transparency-for-big-multinationals/

https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20211108IPR16839/korporacijam-turpmak-bus-japublisko-katra-dalibvalsti-maksatie-nodokli