Nodokļu ziņas. Septembris

Publikācijas / 8 septembris 2021 / Aina Okseņuka, Kristīne Erele, Dace Everte, Oļegs Spundiņš, Aija Lasmane, Alisa Leškoviča

Jaunākie blogi Alisas Facebook lapā ŠEIT

Vai ir iespējams aizmirst par nodokļu parādiem?
vai ir iespējams pierunāt VID?
Kādu VSAOI pašnodarbinātie maksās 2022. gadā?

Ar Alisu iespējams sazināties rakstot uz alisa.leskovica@sorainen.com vai zvanot – tel.nr. 29 340 444.

Tiesa: riska persona – kas tikai imitē komercdarbību

Šajā lietā tiesa sniedza ieskatu, kā jāpiemēro tiesību normas, kas attiecas uz personu iekļaušanu riska personu sarakstā. Proti, tiesa norādīja, ka personas atzīšanai par riska personu nepieciešams konstatēt tādu apstākļu kopumu, no kā izriet, ka personas mērķis ir nevis komercdarbības veikšana pēc būtības, bet gan finanšu līdzekļu izkrāpšana no valsts budžeta, nelegālu ienākumu legalizēšana vai citi šiem līdzīgi nolūki. Līdz ar to tiesības pārstāvēt komercsabiedrības līdz ar riska personas statusa noteikšanu tiek atņemtas personām, kuras vispār vai lielākajā mērā nemaz neveic komercdarbību pēc tās ekonomiskās būtības, bet to imitē.

Līdz ar to, tiesas ieskatā iekļaušana riska personu sarakstā tikai tādēļ, ka formāli izpildās likumā noteiktie kritēriji, nav pareiza. Konkrētajā lietā tiesa secināja, ka nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu par tādu pieteicēja negodprātīgu rīcību, kas rada nepieciešamību ierobežot viņa tiesības noteiktu laiku būt par komercsabiedrību amatpersonu, iekļaujot pieteicēju riska personu sarakstā. Proti, nav konstatējami papildu apstākļi, ka pieteicēja nolūks, neiesniedzot noteiktajā termiņā darba devēja ziņojumus, gada pārskatus un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas, ir izvairīties no nodokļu nomaksas vai nepamatoti gūt labumu uz valsts budžeta rēķina. Tādējādi šādos apstākļos nav konstatējama arī nepieciešamība (nav samērīgi) atturēt pieteicēju no turpmākas iesaistes komerctiesiskajā vidē, uz laiku izslēdzot viņu no tās.

Tiesa: biedrībai nauda no ofšora + nopirkts auto = UIN

Administratīvā rajona tiesa nesen sprieda lietā par papildus aprēķināto UIN Latvijā reģistrētai biedrībai. Saskaņā ar auditējamā periodā spēkā esošā likumu Par UIN, biedrības bija atbrīvotas no UIN, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem. Šajā gadījumā biedrības uzdevumos cita starpā ietilpst organizēt konferences, seminārus, sapulces, forumus un diskusijas, organizēt un veikt ar biedrības darbību saistīto poligrāfisko darbu izpildi, izdevējdarbību un sniegt ar to saistītos pakalpojumus.

VID neapstrīdēja UIN piemērošanas kārtību darījumus, kuros biedrība sniedza reklāmas un biznesa sarunu organizēšanas un reklāmas pakalpojumus, kā arī grāmatu pārdošanas darījumus. Tomēr VID uzskatīja, ka UIN ir jāpiemēro biedrības gūtajiem ienākumiem no darījuma, kur biedrība pārdeva autortiesības uz grāmatām Sentvinsentā reģistrētam uzņēmumam (nesaistīts ar biedrību). Grāmatu autortiesības pārdot bija nepieciešams, jo bija nepieciešama nauda biedrības darbības nodrošināšana. Cik noprotams no tiesas sprieduma teksta, neilgi pēc šī darījuma biedrība iegādājās automašīnu. Un šis apstāklis lika pamatu VID aizdomām, ka darījumā iegūtie līdzekļi izlietoti nevis biedrības vajadzībām, bet pašu biedru labumam.

Tiesa norādīja, ka lai konstatētu, vai biedrības saimnieciskās darbības ietvaros gūtie ienākumi apliekami ar UIN, būtiski noskaidrot, kāds ir biedrības saimnieciskās darbības mērķis. Tiesa norāda uz virkni apstākļiem, neatbilstībām dokumentos utml., kas tiesas ieskatā nozīmē, ka autortiesību atsavināšanas darījums bija fiktīvs (līdzīgi kā tas notiek nodokļu audita lietās, kur tiek analizēts, vai darījums ir noticis PVN piemērošanas vajadzībām). Piemēram, tiesa norāda, ka no lietas materiāliem nav gūstams priekšstats, kādā veidā, kur un kad, un ar kādām konkrētām pircēju pārstāvošām personām tika slēgts līgums, jo pieteicējas pārstāves nosauc dažādas personas, kuras ir bijušas iesaistītas līguma noslēgšanā, neminot precīzus faktus par līguma noslēgšanas apstākļiem. Tiesa norādīja uz pretrunām personu sniegtajās liecībās, kā arī pārmeta personām, ka tās nespēja sniegt precīzu informāciju.

Tā iespaidā tiesa norāda, ka apstāklis, ka pieteicējas kontā tika ieskaitīti naudas līdzekļi, vēl nepierāda patiesa darījuma esību, bet gan liecina, ka caur pieteicējas bankas kontu ir notikusi naudas līdzekļu plūsma. Izvērtējot iepriekš konstatēto, secināms, ka pieteicējas uzrādītais darījums faktiski nav noticis. Ja uzrādītais darījums faktiski nav noticis, nevar tikt atzīts, ka saņemtie naudas līdzekļi ir gūti, lai sasniegtu biedrības statūtos ar peļņas gūšanu nesaistītos mērķus. Naudas ieskaitīšana pieteicējas kontā konkrētajos faktiskajos apstākļos norāda tieši uz peļņas gūšanu kā primāro mērķi.

Jāmin, ka tiesa nevērtēja, kā biedrība tālāk izlietoja gūtos līdzekļus. Tiesa secina, ka nav nozīmes, kā līdzekļi tika izlietoti, bet gan “būtisks ir apstāklis, kāda mērķa ietvaros vispār ir saņemti naudas līdzekļi par grāmatu autortiesību atsavināšanu.” Kā arī tiesa noraidīja biedrības argumentu, ka dienests nav pierādījis konkrēti, kurš biedrības biedrs un kādā apmērā ir guvis labumu no attiecīgā darījuma.

Savukārt biedrības norādītais arguments, ka tik pat labi saņemtos naudas līdzekļus varētu uzskatīt par ziedojumu biedrībai un par tiem nebūtu maksājams UIN, tiesas ieskatā ir nepamatots, jo, ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, nav pamata ziedotos finanšu līdzekļus atzīt par ziedojumu. Proti, konkrētajā gadījumā pieteicējas pretpienākums bija atsavināt grāmatu autortiesības, līdz ar to par grāmatu autortiesību atsavināšanu saņemtie naudas līdzekļi nevar būt uzskatīti par ziedojumu.

Šajā lietā tiesa no vienas puses pasaka, ka darījums faktiski nav noticis, bet vienlaikus neapšauba, ka biedrība saņēma līdzekļus. Tiesas ieskatā šāda apstākļu kombinācija konkrētajos faktiskajos apstākļos nozīmē, ka naudas līdzekļi saņemti ar peļņas gūšanas mērķi. Ņemot vērā tiesas atziņas šajā lietā, rodas jautājums, vai tiesa pamatoti pieņēma lēmumu jautājumā par biedrības darbības mērķiem (t.i. vai tai ir peļņas gūšanas mērķis), faktiski pat nepieskaroties šim jautājumam savā analīzē? Iespējams, šis jautājums vēl tiks apspriests nākamajā tiesas instancē.

Attālinātais darbs no ārvalstīm + kā saņemt IIN atmaksu

Raksts būs pieejams iFinanses žurnālā.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.

Tiesa piekrīt VID par SLO statusa atņemšanu

Valdība plāno pārstrādāt Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) tiesisko regulējumu – līdz 2022. gada 1. aprīlim ir paredzēts izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jaunu SLO likumu. Tikmēr VID aktīvi atņem SLO statusu dažāda veida biedrībām, tostarp arī biedrībām, kuras veicina bērnu un jauniešu sporta attīstību.

Vērtējot tiesu praksi attiecīgajos administratīvo lietu strīdos, konstatējām diezgan formālu piemērojamā tiesiskā regulējuma Administratīvās Apgabaltiesas interpretāciju 2021. gada 2. septembra nolēmumā, kā arī neskaidri noteiktu robežu SLO statusa piešķiršanai un tā saglabāšanai.

SLO likums paredz, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

Izskatāmajā lietā VID piešķīra biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu sabiedriskā labuma darbības jomās: labdarība un sporta atbalstīšana. Minētās biedrības mērķis ir veicināt karatē sekmīgu darbību, bērnu fizisko un garīgo spēju paaugstināšanu, karatē attīstīšanu un pilnveidošanu; veselīga dzīves veida nostiprināšanu, mērķtiecīgi iesaistot bērnus sistemātiskās sporta nodarbībās, kā arī vesela virkne citu sabiedriskā labuma darbību.

SLO statusa atņemšanu šai biedrībai VID bija pamatojis ar to, ka tā ir pārkāpusi SLO likuma noteikumu, ka par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma darbība, kas vērsta uz biedrības biedru vajadzību apmierināšanu. Administratīvā Apgabaltiesa piekrītot VID, atzina, ka lai gan bērnu un jauniešu sporta attīstība ir nozīmīga joma sabiedriskā labuma darbībā un sociāli mazaizsargāto personu grupa ir arī bērni un jaunieši, tomēr šajā gadījumā pieteicējai bija pienākums pierādīt, ka labuma guvēji ir ne tikai ar biedrības biedriem saistīti bērni un jaunieši, bet arī citi bērni un jaunieši, tostarp no trūcīgām ģimenēm.

Vērtējot šo tiesas atzinumu, konstatējama diezgan šaura robežšķirtne starp biedrībām, kuras atbilst SLO statusam. Konkrētā biedrība piedāvā treniņus visiem. Tā nedarbojas kā noslēgta vienība, kuras mērķis būtu kaut kādu konkrētu personu loka trenēšana. Treniņus var apmeklēt visas ieinteresētās personas.

Ņemot vērā, ka šajā jautājumā Senāta prakse vēl nav izveidojusies, līdz SLO likuma jaunās redakcijas pieņemšanai paliek neatbildēts jautājums par to, kā savādāk var organizēt biedrību darbību sporta atbalstīšanas jomā un nezaudēt SLO statusu.

Sorainen nepārstāvēja nevienu no pusēm šajā lietā, taču līdzīgas tendences novērojām arī, piemēram, pārstāvot Latvijas Futbola federāciju līdzīgā lietā, kur process vilkās tik ilgi, ka ātrāk un efektīvāk bija pieteikties jaunam SLO statusam.

ĢA: nedrīkst atskaitīt priekšnodokli bez PVN rēķina

2021. gada 8. jūlijā ģenerāladvokāte JULIANAS KOKOTE sniedza secinājumi ES Tiesas lietā C-156/20 (Zipvit Limited). Royal Mail kļūdaini neiekasēja PVN par saviem rēķiniem Zipvit Ltd. (RM uzskatīja, ka piegādes ir atbrīvotas no PVN). Lietas būtība ir par to, vai Zipvit Ltd, kurš saņēma pakalpojumus, bija tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par šiem pakalpojumiem.

Kad kļūda tika atklāta, nodokļu iestādes atteicās no nodokļa piedziņas no piegādātāja, ne tikai administratīvā sloga vienkāršošanas dēļ, jo daudziem piegādes saņēmējiem būtu tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. No fiskālā viedokļa tā būtu tikai “nulles summas spēle”, kas palielinātu administratīvo slogu no visām pusēm.

Kad pakalpojumu saņēmējs (šajā gadījumā Zipvit Ltd) nolēma izmantot savas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, kas notika pēc noilguma termiņa beigām, nodokļu iestādes atteicās atļaut atskaitīšanu pamatojoties uz to, ka nav rēķina, kurā atsevišķi norādīts PVN.

EST ģenerāladvokāte JULIANA KOKOTE ir ieteikusi uz Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu paredz pakalpojuma sniegšanu un rēķina saglabāšanu, kurā ir dokumentēta PVN novirzīšana. Savukārt priekšnodokļa atskaitīšana, ja nav saglabāts rēķins, kurā atsevišķi ir norādīts PVN, nav iespējama. Pakalpojumu saņēmējs, kurš nav mēģinājis civiltiesiskā noilguma termiņā saņemt atbilstošu rēķinu ar atsevišķi norādītu PVN, bez šāda rēķina nodokļu administrācijai arī nevar pieprasīt priekšnodokļa atskaitīšanu. Tā kā pakalpojumu saņēmēja priekšnodokļa atskaitīšana nav atkarīga no pakalpojumu sniedzēja konkrētas aplikšanas ar nodokli, nav nozīmes tam, vai pakalpojumu sniedzējam ir bijusi sekmīga aizstāvība pret paša aplikšanu ar nodokli.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Oļegu Spundiņu.

Jautājums ES tiesai par samazināto PVN sporta zālēm

Beļģija ir uzdevusi ES Tiesai jautājumu: “Vai tiesības uz sporta telpu un inventāra izmantošanu kvalificējas samazinātās PVN likmes piemērošanai, ja netiek sniegtas apmācības individuāli vai grupās? Respektīvi, jautājums skar sporta zāļu darbību – vai tiesības uz samazināto PVN likmi sporta zāles un inventāra izmantošanas pakalpojumiem ir tikai tad, ja sporta zāli izmanto bez trenera. Atbildi uz šo jautājumu būs vēl jāgaida vairāk nekā gadu. Tikmēr Latvijā sporta zāļu pakalpojumi tiek aplikti ar 21% PVN un atbrīvojums no PVN paredzēts tikai sporta nodarbībām bērniem, ko sniedz valsts atzītas izglītības iestādes. Šī atbrīvojama sašaurināta piemērošana Latvijā arī mūsuprāt ir apšaubāma no atbilstības ES PVN direktīvai viedokļa.

ES tiesa par lietotu auto reģistrācijas nodokli

2021.gada 2.septembrī EST ir nospriedusi, ka reģistrācijas nodoklis par lietotiem transportlīdzekļiem, kas Portugālē ievesti no citām dalībvalstīm neatbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Portugāles tiesību aktos bija paredzēts, ka par ievestu lietotu transportlīdzekli bija jāmaksā lielāku reģistrācijas nodokli nekā par tādu pašu transportlīdzekli, kas ir nopirkts Portugālē.

Portugālē bija izstrādāts regulējums, saskaņā ar kuru, nosakot nodokli, tiek ņemta vērā transportlīdzekļa nolietojuma pakāpe. Eiropas Komisijas ieskatā vides nodokļa komponents, kas izmantots, lai aprēķinātu lietota transportlīdzekļa vērtību, nav ticis piemērots, ņemot vērā nolietojumu. Nolietojuma tabula, kas apstiprināta valsts tiesību aktos, neļauj pietiekami precīzi noteikt ieviestā lietotā transportlīdzekļa patieso vērtību. Līdz ar to summa, kas maksāta par ievesta lietota transportlīdzekļa reģistrāciju, ir lielāka par summu, kas maksāta par līdzīgu lietotu transportlīdzekli, kurš jau ir reģistrēts Portugālē,

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Daci Everti.

VID uzziņa par novēlotas PVN reģistrācijas sekām

VID savā mājas lapā ir publicējis jaunu uzziņu par situāciju, kad uzņēmums novēloti konstatējis, ka vajadzēja reģistrēties PVN maksātāju reģistrā dēļ veiktajām preču iegādēm ES teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniedza EUR 10 000.

VID izpratnē nodokļu maksātājam jānomaksā PVN par darījumiem, kas veikti pirms reģistrācijas PVN reģistrā, ņemot vērā, ka aprēķinātā PVN summa ir iekļauta darījuma vērtībā. Papildus jāaprēķina un jānomaksā PVN arī par ES iegādēm, kas veiktas pirms PVN reģistrācijas (proti, no brīža, kad uzņēmumam bija pienākums reģistrēties PVN reģistrā). Attiecībā uz citā ES dalībvalstī samaksāto PVN, VID norāda, ka uzņēmumam nav tiesības to atgūt, jo darījuma brīdī uzņēmums nebija reģistrēts PVN maksātājs Latvijā.

Papildus VID norāda, ka priekšnodokli par tālākizglītības kursu pakalpojumiem var atgūt, ja izpildīti PVN likumā noteiktie nosacījumi (proti, pakalpojumi saņemti ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms reģistrācijas un kopā ar pirmo PVN deklarāciju iesniegts pakalpojumu saraksts). VID nav komentējis, ka izdevumi par tālākizglītības kursiem būtu jāuzskata par administratīviem izdevumiem. Tādējādi saprotot, ka konkrētajā situācijā tālākizglītības pakalpojumi ir ražošanas, pārdošanas vai cita veida izdevumi.

Par PVN koriģēšanu par atmaksātu telpu nomas avansu

Uzziņā par šo jautājumu VID sniedz savu viedokli par tiesībām veikt iepriekš samaksātā PVN korekciju par klientam atpakaļ atskaitītu avansa maksājumu. 2016.gadā uzņēmums izrakstīja priekšapmaksas rēķinus un no klientiem saņēma avansa maksājumus par telpas nomu kā drošības naudu, kas izmantojama pēc līgumu izbeigšanas telpas nomas apmaksai vai saistību regulēšanai. Saņemtie nomas maksas avansa maksājumi tika iekļauti uzņēmuma attiecīgo taksācijas periodu PVN deklarācijās un aprēķināts maksājamais PVN. Pēc telpu nomas līgumu izbeigšanas 2021.gadā uzņēmums izrakstīja kredītrēķinus, koriģējot iepriekš izrakstītos priekšapmaksas rēķinus (tostarp aprēķināto PVN). Iesniedzēja jautājums ir par tā tiesībām koriģēt iepriekš budžetā samaksāto PVN par nomas maksas avansa maksājumiem un izrakstīto kredītrēķinu atspoguļošanu PVN deklarācijā.

Uzziņā sniegts skaidrojums par kredītrēķina un attiecīgi koriģētās PVN summas norādīšanu PVN deklarācijā. Tomēr papildus VID arī norāda:

1) iepriekš valsts budžetā samaksai aprēķināto PVN korekciju par saņemtajiem avansa maksājumiem var veikt tikai tad, kad saņemtie avansi ir faktiski atmaksāti;

2) ja saņemtie avansa maksājumi netika ieskaitīti kā samaksa par nomas maksājumiem, bet pēc būtības ir drošības depozīts, kas sedz uzņēmumam pienākušos līgumsodu un kompensāciju, tad šādiem maksājumiem PVN likuma normas nav piemērojamas, un tādā gadījumā uzņēmumam ir jākoriģē 2016.gada priekšapmaksas rēķini;

3) ņemot vērā, ka ir pagājis 3 gadu termiņš, uzņēmumam nav tiesības koriģēt iepriekš budžetā samaksātās PVN summas saskaņā ar 2021.gadā izrakstītajiem kredītrēķiniem un saņemt atpakaļ PVN.

Par PVN piemērošanu nekustamo īpašumu jomā ir arī labi Eiropas komisijas skaidrojumi ar praktiskiem piemēriem un atsaucēm uz attiecīgo ES tiesu praksi – ja kāds nevar atrast vai nav laika meklēt – mūsu PVN speciālisti Kristīne Erele vai Dace Everte labprāt nosūtīs.

VID par ēdināšanu, lietotnēm un kurjeriem

VID materiālā ir sniegts skaidrojums par PVN piemērošanu un grāmatojuma veikšanu ēdināšanas uzņēmumu veiktajām ēdienu piegādēm klientiem, izmantojot saskarsmes pakalpojumu starpniecību – mobilās lietotnes un/ vai kurjera pakalpojumus. Informatīvajā materiālā ir skaidroti 3 piegādes varianti. Skaidrojumos VID ir pieņēmis, ka visos trīs piegādes variantos mobilā lietotne ir Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs.

Par PVN un akcīzi darījumos ar degvielas kartēm

Pēc šķietamas revolūcijas, ko VID centās ieviest šajā nozarē pat Eiropas kontekstā un pēc konsultācijām ar nozares spēlētājiem un PVN ekspertiem (t.sk. no Sorainen) VID ir sapratis, ka ES tiesa jau visu diezgan precīzi ir noteikusi savos spriedumos. Rezultātā VID publicējis samērā objektīvu metodisko materiālu “PVN un akcīzes preču aprites normatīvo aktu prasību ievērošana darījumos ar degvielu, izmantojot degvielas kartes”.

Degvielas karšu izdevēju darbība ir balstīta uz noslēgtajiem līgumiem ar degvielas tirgotājiem un ar klientiem – degvielas karšu lietotājiem. Degvielas karšu darījumus ar degvielas karšu lietotājiem PVN piemērošanas mērķiem var klasificēt dažādi, kas atkarīgs no sadarbības līgumos iekļautajiem nosacījumiem un darījuma ekonomiskās būtības. Šādus darījumus var uzskatīt par preču piegādes darījumiem, kur degvielas kartes izdevējs veic degvielas mazumtirdzniecību (iegādājas no degvielas uzpildes stacijām un tālāk pārdod klientiem) vai arī par pakalpojumiem saistībā ar degvielas piegādi. Turklāt, iespējami arī biznesa modeļi, kur degvielas kartes izdevēja pakalpojumi ir uzskatāmi par kredīta nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu degvielas kartes lietotājam.

Metodiskajā materiālā uzskaitīti tie līguma nosacījumi, kad degvielas kartes izdevēja darbība būtu klasificējama kā preču piegāde, kā arī par rēķinu izrakstīšanas kārtību starp degvielas kartes izdevēju, degvielas tirgotāju un degvielas kartes lietotāju. Tāpat metodiskajā materiālā norādīts, ka degvielas kartes izdevējs var realizēt degvielu bez speciālās atļaujas (tirdzniecības licences).

PVN zobu protēžu un ortodontijas ierīču piegādēm

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar PVN neapliek zobu tehniķu un zobu higiēnistu sniegtos pakalpojumus, kā arī zobārstu un zobu tehniķu piegādātās zobu protēzes. Atbildot uz jautājumu par VID uzziņas iesniedzēja tiesībām piemērot PVN atbrīvojumu tā veiktajām zobārstniecības un ortodontijas ierīču piegādēm, VID skaidro sekojoši – https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/pvn_piemerosana.pdf.

Saskaņā ar ES tiesas spriedumos izteiktām atziņām atbrīvojumi no PVN un it īpaši jēdzieni “zobārsti” un “zobu tehniķi” ir interpretējami šauri. Tādējādi zobu protēžu piegādes, ko veic starpnieks, kurš nav zobārsts vai zobu tehniķis, nevar ietilpt šajā normā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas jomā. Savukārt, PVN atbrīvojums ir piemērojams arī zobu protēžu daļu piegādēm, ja to veic zobārsti vai zobu tehniķi.

Zobu protezēšanas tehnoloģijas ir pagaidu kroņu un tiltu izgatavošana, sakņu inleju izgatavošana, plastmasas ilgtermiņa kroņi un tiltveida protēzes, lieto kroņu un tiltveida protēžu izgatavošana, metālkeramikas/porcelāna kroņa un tilta izgatavošana, izņemamās parciālās protēzes daļējam zobu zaudējumam, totālo protēžu izgatavošana, implantu balstītas izņemamās parciālās protēzes u.c.

Savukārt, ortodontijas tehnoloģijās izmanto brekešu sistēmas, un tās nav uzskatāmas ne par zobu protēzēm, ne par zobu protēžu daļām. Proti, tās netiek izmantotas zobu protezēšanā, bet gan nepareizu zobu, žokļu attiecību vai zobu izvietojumu (sakodienu) koriģēšanā. Tādējādi VID skaidro, ka standarta ierīču (brekešu) un personalizēto brekešu ierīču piegādēm iekšzemē nav piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais PVN atbrīvojums.

Par PVN samaksas paziņojuma iesniegšanu

2021. gadā ir mainīta PVN paziņojuma iesniegšanas kārtība, līdz ar to šajā materiālā VID sniedz skaidrojumus par gadījumiem, kad tos ir jāsniedz un iesniegšanas termiņiem, par paziņojuma aizpildīšanu un kā atbildes uz dažādiem piemēriem. Personas, kurām jāsniedz paziņojums, un to iesniegšanas termiņi:

no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji – 30 vai 90 dienu laikā pēc izslēgšanas, kas atkarīgs no izslēgšanas iemesliem (jāiesniedz arī tad, ja aprēķinātais PVN ir nulle);
nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši PVN likumā noteikto reģistrācijas slieksni – 20 dienu laikā pēc mēneša, kurā pārsniegts PVN likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis;
pircēji, kas nav reģistrēti PVN maksātāji un veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi ES teritorijā – 20 dienu laikā pēc mēneša, kurā veikta jauna transportlīdzekļa iegāde ES teritorijā;
debitori attiecībā uz koriģētajiem zaudētajiem parādiem – ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.jūlijam;
tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs – 20 dienu laikā pēc dienas, kad ir beidzies tiesu izpildītāja sagatavotā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš vai tad ja šis aprēķins ir pārsūdzēts – pēc dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums;
citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā (piemēram, ja nereģistrēts nodokļa maksātājs nepamatoti iekasējis PVN) – 20 dienu laikā pēc mēneša, kurā noticis darījums.

Par SEZ un brīvostu kapitālsabiedrību pārskatiem

VID ir izdevis informatīvo materiālu saistībā ar 2021.gada 10.augustā pieņemtajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.106 Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību (spēkā no 2021.gada 14.augusta). VID skaidro, ka SEZ un brīvostu uzņēmumiem un pašvaldībām pārskatus būs jāiesniedz 2022.gadā par 2012.-2021.gadā piemērotajām nodokļu atlaidēm. Šīs prasības mērķis – nodrošināt informāciju par iepriekšējiem pārskata gadiem gadījumā, ja iestātos nepieciešamība aprēķināt no kapitālsabiedrības atgūstamu nelikumīgu valsts atbalstu saskaņā ar 17.12.2020. MK noteikumiem Nr.818 Kārtība, kādā aprēķina un iekasē nelikumīgu valsts atbalstu un procentus.

Nelikumīgs valsts atbalsts var būt nepatīkams pārsteigums pat gadījumos, kur uzņēmums pirmšķietami nav vainīgs, jo nodokļu atvieglojumu apstiprinājusi valsts vai pašvaldība. Taču pat šādā gadījumā var iestāties uzņēmuma (ne valsts vai pašvaldības) pienākums atmaksāt valsts atbalstu, jo šo jomu regulē galvenokārt ES tiesības. Tādēļ atbalsta apmēram un nosacījumiem pašam uzņēmumam rūpīgi jāseko līdz.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Kristīni Ereli.

Uzņēmuma pāreja = jaunais var atbildēt par veco!

VID ir publiskojis informāciju, ka tas ir konstatējis uzņēmumu pāreju starp vairākiem Rīgā strādājošiem uzņēmumiem. VID pieņēma lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā no jaunizveidotā uzņēmuma, kas pārņēmis vecā (t.s. fēniksa) uzņēmuma biznesu, bet ne nodokļu parādus, vairāk nekā 10 milj. eiro apmērā.

Uzņēmuma pāreja ir komercsabiedrībā izmantojamo resursu (darbinieku, mantas/aktīvu, u. c.) pārnešana uz citu komercsabiedrību, turpinot iepriekš veikto saimniecisko darbību, bet jau bez parādu saistībām. Faktiski uzņēmumu pāreja ir visu uzņēmumā ietilpstošo lietu un vērtību pāreja citas komercsabiedrības īpašumā vai lietošanā, kuras ir nepieciešamas patstāvīgās saimnieciskā darbības turpināšanai, saglabājot iepriekšējo identitāti.

Konstatējot uzņēmuma vai tās patstāvīgas daļas pāreju un ņemot vērā Komerclikumā noteikto solidāro atbildību, ‘vecā’ uzņēmuma nenomaksāto nodokļu parādu VID var mēģināt piedzīt arī no uzņēmuma ieguvēja.

Vienīgi, šādi VID lēmumi mēdz radīt arī bažas komersantiem – kad ir notikusi uzņēmuma pāreja? Piemēram, kādā gadījumā ar nekustamā īpašuma pāreju uzņēmums vēlējās VID uzziņu, bet VID to tik ilgi tincināja ar papildus jautājumiem, ka uzņēmumam beidzās pacietība. Tā ir šad un tad redzēta VID taktika papildus laika iegūšanai jautājumos, kur VID nav pārliecināti par atbildi, cerot, ka problēma pati uzsūksies. Uzsūcās ar.

Ukraina arī veiks kontu informācijas apmaiņu

Saskaņā ar 2021. gada 30. augusta paziņojumu presei, ko publicēja OECD, Ukraina ir apņēmusies līdz 2023. gada septembrim īstenot starptautisko standartu nolīgumam par finanšu kontu informācijas automātisku apmaiņu. Šī apņemšanās padara Ukrainu par 118. Globālā foruma dalībnieku. Šie starptautiskie standarti palīdzēs Ukrainai gūt papildu nodokļu ieņēmumus, ļaujot tai identificēt nodokļu nemaksāšanas gadījumus, kā arī veicinās nodokļu saistību izpildi.

Noteikumi par aktīvu vērtēšanu likvidācijas gadījumā

31.08.2021. MK pieņēmis jaunus noteikumus par kārtību, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta. Noteikumi ir izstrādāti, lai izpildītu jaunā Grāmatvedības likumā MK doto uzdevumu. Noteikumos:

1) paredzētā kārtība attiecināta arī uz uzņēmuma darbības izbeigšanu maksātnespējas procesa gadījumā;

2) pārskatīti un precizēti mantas un saistību novērtēšanas noteikumi un to norādīšanas kārtība uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskata bilancē un PZA;

3) saglabāts pašreiz esošais atbrīvojums likuma subjektiem no to īpašumā esošu lietu novērtēšanas atbilstoši šo objektu tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem;

4) iekļauts skaidrojums par likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances aktīvā un pasīvā norādāmiem posteņiem;

5) saglabāts pašreiz ietvertais regulējums attiecībā uz mantas un saistību novērtēšanu uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā.

Papildus noteikumu anotācijā norādīts, ka neatkarīgi no grāmatvedībā uzskaitītās vērtības, UIN maksātājiem jāņem vērā, ka uzņēmuma likvidācijas gadījumā visi atlikušie aktīvi pāriet tā dalībniekiem (t.i., saistītajām personām). Līdz ar to, UIN aprēķināšanai aktīvu vērtība jānosaka atbilstoši tirgus cenai saskaņā ar UIN likuma normām. Nepieciešamības gadījumā mūsu transfertcenu eksperti par šo var paskaidrot sīkāk. Noteikumi stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī.

Somija vērtē negatīvā ienākuma nodokļa ieviešanu

Somijas Finanšu ministrija ir iecēlusi komiteju, lai izvērtētu, vai Somijai būtu jāievieš ienākumu stimuls, kas praksē radītu negatīvu ienākuma nodokli maznodrošinātajiem, pensionāriem un uzņēmējiem. Pasākuma mērķis būtu mudināt indivīdus uz laiku strādāt nepilnu darba laiku. Tas, visticamāk, tiktu piešķirts esošā ienākumu kredīta ietvaros. Gadījumos, kad nodoklis, kas uzlikts gūtajiem ienākumiem, būtu pārāk zems, lai pilnībā izmantotu gūto ienākumu kredītu, kredīta pārpalikuma daļu varētu izmaksāt nodokļu maksātājam. Komiteja iecelta uz laiku no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 30. jūnijam. Ja šādi tiesību akti tiks ieviesti, tie varētu stāties spēkā no 2023. gada 1. janvāra.

Somija vērtē tiesības uz TP korekcijām

Somijas Finanšu ministrija ir sākusi sabiedrisko apspriešanu par tiesību aktu grozījumiem attiecībā uz transfertcenu (TP) korekcijām. Apspriešanā iekļautajā likumprojekta projektā teikts, ka no 2022. gada 1. janvāra TP korekcijas varētu veikt pilnībā, ievērojot OECD TP pamatnostādnes un komentārus par OECD modeļa 9. pantu.

Noteikumā, kas ļauj veikt TP korekcijas, būtu skaidri noteikts, ka TP situācijas tiktu pārbaudītas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. Dažādi procesa elementi, lai novērtētu, vai izmantotā transfertcena ir nesaistītu pušu tirgū, tiktu regulēti sīkāk nekā pašlaik. Novērtējumu, pamatojoties uz OECD TP pamatnostādnēm, un cenas noteikšanu, ko nesaistītās puses būtu izmantojušas attiecīgajam darījumam, varēja veikt tikai pēc tam, kad bija pabeigti dažādi novērtēšanas procesa elementi saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem.

Pirmajā posmā tiktu identificēti faktiskie darījumi, ko veic asociētie uzņēmumi. Šī procesa ietvaros darījumus varētu neņemt vērā un pārrakstīt citos darījumos, kā paredzēts TP vadlīnijās. TP korekciju varētu veikt ar nosacījumu, ka kopējais novērtējums parāda, ka darījums atšķiras no darījuma, par kuru līdzīgos apstākļos būtu vienojušies ekonomiski racionāli, nesaistīti uzņēmumi. Turklāt TP korekcija prasītu arī to, ka nebūtu iespējams noteikt cenu, kas būtu nesaistītu pušu darījuma attiecīgā darījuma gadījumā.

VID par advokātu biroju tiesību un saistību pārņemšanu

2021.gada 18.februārī pieņemti un 2021.gada 16.martā spēkā stājās grozījumi Latvijas Advokatūras likumā. Grozījumiem stājoties spēkā, tiek būtiski mainīts normatīvais regulējums par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu – turpmāk zvērinātu advokātu birojiem jādarbojas personālsabiedrību vai SIA tiesiskajā statusā.

Atbilstoši Advokatūras likuma pārejas noteikumiem, līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim dibinātajiem advokātu birojiem līdz 2021.gada 16.septembrim ir jāiesniedz pieteikums komercreģistram, ievērojot Advokatūras likuma prasības. Jaundibinātais un komercreģistrā reģistrējamais advokātu birojs ir tā advokātu biroja tiesību un saistību pārņēmējs, kurš bija izveidots līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai. Aktīvu un saistību nodošana komercreģistrā reģistrētajam advokātu birojam nav uzskatāma par aktīvu un saistību atsavināšanu.

Tā kā praksē radās vairāki jautājumi par šo tiesību un saistību pāreju, tad lūgti VID skaidrojumi. VID skaidro, ka regulējums esošo advokātu biroju pārveidošanai analoģijas ceļā ir balstīts uz Komerclikumā paredzēto reorganizāciju pārveidošanas ceļā. Šāds pārveidošanas process ir vienreizējs pasākums, un tas attiecināts tikai uz ierobežotu subjektu loku, t.i., uz jau šobrīd reģistrētiem advokātu birojiem. Līdz ar advokātu biroja reģistrēšanu komercreģistrā personālsabiedrības vai SIA kļūs par UIN maksātāju. Savukārt ieņēmumi, kuri gūti līdz tiesiskā statusa maiņai, ir attiecināmi uz partnera – advokāta saimnieciskās darbības 2021.gada ieņēmumiem un izdevumiem.

Arī Sorainen jau ir iesniedzis pieteikumu pārreģistrācijai SIA formā – par šo sīkāki paziņojumi klientiem sekos, tiklīdz process būs paveikts, bet pāreja paredzēta tā, lai klientiem pēc iespējas nekas nemainītos.

Somijā būs ekonomiskā darba devēja koncepcija

Somijas valdība ir sākusi publiskās diskusijas par priekšlikumiem ieviest ekonomiskā darba devēja koncepciju pagaidu darbinieku gūto ienākumu aplikšanai ar nodokļiem Somijā. Izmaiņas nozīmētu, ka pagaidu darbinieka ienākumi tiks aplikti ar nodokļiem Somijā, ja uzskatīs, ka uzņēmums – Somijas rezidents galu galā gūst labumu no darbinieka darba. Tas attieksies arī uz gadījumiem, ja ārvalsts uzņēmums, kas faktiski nodarbina darbinieku, ir nodokļu rezidents citur un tam nav pastāvīgas pārstāvniecības Somijā.

Turklāt, saskaņā ar priekšlikumu Somija varētu aplikt ar nodokli darbiniekus neatkarīgi no tā, vai viņi Somijā uzturas 183 dienas taksācijas gadā, kas nepieciešams, lai viņi tiktu uzskatīti par nodokļu rezidentiem Somijā. Ierosināts, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra.

Grozījumi saskaņos Somijas nodokļu likumus ar 2010. gadā pievienotās OECD nodokļu paraug-konvencijas komentāru par ekonomisko nodarbinātību un paskaidros to, vai būtu jāpiemēro OECD nodokļu paraug-konvencijas 15. pantā paredzētais 183 dienu atbrīvojums.

Pašnodarbināto VSAOI kārtība no 1.1.2022.

Šā gada 17.augustā MK skatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kura mērķis ir noteikt pašnodarbināto personu sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra. Likumprojekts paredz no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda likumā ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, t.i.:

1) pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksā 10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma;

2) pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksā 31,07 % no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 % pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;

3) pašnodarbinātie iesniedz ienākumu prognozi VID, t.i., ienākumu prognozi par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim, par III ceturksni līdz 17. jūlijam un par IV ceturksni līdz 17. oktobrim vai līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu, un gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs – 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (ienākumu prognozes iesniegšanas datumi noteikti tādi pat kā pašnodarbinātā ziņojuma un MUN maksātāja ziņojuma iesniegšanas datumi);

4) pašnodarbinātajiem, kuri neiesniedz VID ienākumu prognozi un kura ienākumi (MUN maksātājam – apgrozījums) nesasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu, veic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības;

5) VSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē VID; pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam;

6) VSAA līdz 20. martam aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu un informē VID; pašnodarbinātajiem ir pienākums līdz kārtējā gada 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu.

Par VSAOI objekta minimālo un maksimālo apmēru

Šā gada 17.augustā MK skatīts MK noteikumu projekts “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”, kura mērķis ir noteikt:

obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajiem un tā noteikšanas kārtību;
obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas kārtību;
brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību.

Tā kā likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu“ nosaka, ka obligāto iemaksu un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs no 2019. gada 1. janvāra aprēķināts un noteikts trim gadiem, tad jaunajos MK noteikumos ir paredzēta precīza kārtība, formula un noapaļošana, pēc kuras aprēķināts obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs. Līdz ar to no 2022.gada 1.janvāra obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs mainīsies atbilstoši šiem aprēķiniem.

Attiecībā uz obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajiem, jaunie noteiktumi paredz kā līdz šim, ka tā ir MK noteiktā minimālā mēneša darba alga. Iemaksu objekta minimālais gada apmērs brīvprātīgi apdrošinātai personai ir 12 MK noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Aiju Lasmani.