Tiesību aktu izmaiņas
Par uzņēmumu kases ieņēmumiem un izdevumiem
Ministru kabinetā 2021. gada 14. septembrī pieņemti noteikumi “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”, kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Grāmatvedības likumu – 1.1.2022. Nosaukums jau pasaka diezgan daudz par to būtību. Tomēr, ja vēlaties no to lasīšanas izvairīties, iedodiet darbiniekam uzņēmuma kredītkarti.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.
Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu
2021. gada 16. septembrī Saeima lēma virzīt tālākai izvērtēšanai 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par nodokļu reformas atcelšanu. Iniciatīvas autori lūdz atjaunot patentmaksu, atcelt 1500 EUR ceturksnī minimālo VSAOI objektu, saglabāt autoratlīdzību saņēmējiem to regulējumu, kas bija spēkā līdz 30.06.2021., kā arī atjaunot mikrouzņēmumu darbiniekiem un SIA MUN maksātāja statusu.
Kas var notikt tālāk? Diez vai Saeima lems pretēji tam, ko jau salīdzinoši nesen lēmusi? Vai varētu Saeimu piespiest lemt savādāk? Teorētiski – jā, ar tautas nobalsošanu, bet Satversme aizliedz to darīt jautājumos par nodokļiem. Tādēļ atliek vien cerēt uz vēlēšanu tuvumu, kad kāds kompleksi paskatīsies uz darbaspēka un mazā biznesa nodokļiem – vai grāmatvežu sašutums par diferencēto neapliekamo un mazā biznesa nodokļu sarežģītību nav signāls, lai kāds atnāktu ar slotu un lupatu.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.
Neapliekamo minimumu nākamgad plāno celt uz 400 EUR
Nākamā gada valsts budžeta plānošanas sarunu laikā izskanējis, ka nākamgad neapliekamo minimumu varētu celt vismaz līdz 400 EUR. Politiķi, visticamāk, šādas izmaiņas atbalstīšot, kas nozīmē, ka mazo un vidējo algu saņēmējiem uz rokas nākamgad paliktu līdz 20 EUR vairāk. Lielāka skaidrība varētu būt jau oktobra vidū, kad valdība plāno apstiprināt nākamā gada budžeta likumprojektu. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka neapliekamā minimuma celšana līdz 400 EUR izmaksātu 77,2 milj. EUR. Valsts budžetā ieņēmumi kristos par 11,6 milj. EUR, savukārt pašvaldību budžetos – par 65,6 milj. EUR.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Aiju Lasmani.
Par gadu pārceļ tūrisma nodokļa ieviešanu
Šā gada 16. septembrī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja lēma Rīgā nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu viena eiro apmērā ieviest ar 2023. gada 1. janvāri, nevis no nākamā gada sākuma. Galīgais lēmums par grozījumiem saistošajos noteikumos Nr. 83 “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā” būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Aiju Lasmani.
Ierosinājums samazināt PVN likmi
Saeimā ir iesniegts likumprojekts PVN likuma grozījumiem, nosakot samazināto PVN 5% likmi sekojošiem pakalpojumu veidiem:
- sabiedriskās ēdināšanas iestāžu sniegtajiem ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot pakalpojumus, kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem,
- skaistumkopšanas iestādēm,
- kultūras iestādēm, kultūras pasākumiem, to organizētājiem,
- sporta pasākuma organizētājiem, sporta klubiem, kā arī personām, kas sniedz privātus sporta pakalpojumus,
- izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.
Saskaņā ar pamatojumu ierosinātajiem grozījumiem, tādējādi tiks sniegts nodokļa atbalsts Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu dēļ vissmagāk skarto nozaru uzņēmējiem, samazināta ēnu ekonomika minētajās nozarēs, pieaugs valstī nomaksāto darbaspēka nodokļu apjoms un tiks stiprināta nozaru konkurētspēja ārvalstu tūristu piesaistei.
Likumprojekts paredz, ka samazinātā PVN 5% likme būs piemērojama, kamēr spēkā ir valdības noteiktie ierobežojumu sakarā ar Covid-19 pandēmiju, paredzams līdz 2022.gada 31.decembrim.
Līdz šim arī citas ES dalībvalstis ir veikušas izmaiņas savos nacionālajos likumos un samazinājušas piemērojamo PVN likmi tās valsts vissmagāk skarto nozaru pakalpojumiem. Piemēram, Austrijā jau no pagājušā gada beigām uz laiku ir ieviesta samazinātā PVN 5% likme gastronomijas, kultūras un izdevējdarbības nozarēs. Nīderlandē sporta nodarbībām gan klātienē, gan tiešsaistes nodarbībām piemēro 9% PVN likmi. Arī Lietuvā no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada decembrim PVN likme ir samazināta no 21% uz 9% ēdināšanas, kultūras un sporta nozarēm.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Kristīni Ereli.
Tiesu un VID prakse
Galvotājs atbild VID par parādu, kas vecāks par 3 gadiem
2021. gada 7. septembrī Latvijas Senāts lēma, ka VID pamatoti vērsās pie apdrošināšanas sabiedrības kā galvotāja, lai piedzītu nodokļu maksātāja muitas parādu, kuru, izmantojot piespiedu piedziņas līdzekļus, VID nebija atguvis.
Šajā lietā apdrošināšanas sabiedrība apstrīdēja VID pieejas pamatotību, jo muitas parāds bija aprēķināts 2013. gada aprīlī. Tam sekoja VID piedziņas darbības no parādnieka. 2016. gadā tiesu izpildītājs piedziņas lēmumus atdeva atpakaļ VID bez izpildes. VID vērsās pie apdrošināšanas sabiedrības tikai 2017. gada maijā ar prasību segt nodokļu parādnieka muitas parādu. Tātad, kopš parāda rašanās brīža pagāja vairāk nekā četri gadi, un tik ilgu termiņu apdrošinātājs uzskatīja par nesamērīgu.
Tomēr Senāts norādīja, ka likums Par nodokļiem un nodevām nosaka, ka lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas. Savukārt, lēmuma izpildes noilguma termiņu jāaptur, ja lēmums ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un nodokļu administrācijas ierēdnim, kuram ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības – līdz lēmuma izpildei vai līdz brīdim, kad ir izdots akts par piedziņas neiespējamību.
Tā kā piedziņas lēmuma nodošana izpildei zvērinātam tiesu izpildītajam aptur noilguma termiņu līdz brīdim, kad izdots akts par piedziņas neiespējamību, tad brīdī, kad VID vērsās pie apdrošinātāja, nebija iestājies lēmuma izpildes noilgums. Tātad VID, saņemot informāciju, ka nodokļu parāda piedziņa no parādnieka nav iespējama, likumā noteiktajā termiņā izmantoja iespēju prasīt nodokļu samaksu no galvotāja. Šajā lietā tiesa arī izmantoja iespēju uzdot ES tiesai jautājumus par attiecīgo ES muitas tiesību normu regulējuma interpretāciju.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.
Par nodokļu maksātāju reģistrāciju VID
VID ir aktualizējis metodisko materiālu Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija VID. Metodiskais materiāls atgādina, ka par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūti ieņēmumi. Arī tīmekļa vietnes, kurās nodokļu maksātājs sniedz pakalpojumus – izvieto citu komersantu reklāmas vai banerus par maksu, ir jāreģistrē VID kā struktūrvienības. Tīmekļa vietnes, kuras nodokļu maksātāji uztur vienīgi mārketinga un informatīvajiem nolūkiem, šajās tīmekļa vietnēs tieši neveicot saimniecisko darbību, nav jāreģistrē VID kā struktūrvienības.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Aiju Lasmani.
ES tiesa: atrakcijām gadatirgos var būt atšķirīgs PVN
ES PVN Direktīva nosaka, ka samazināto PVN likmi var piemērot “ieejas kartes izrādēm, teātriem, cirkiem, gadatirgiem, izklaides parkiem, koncertiem, muzejiem, zvērudārziem, kinoteātriem, izstādēm un tamlīdzīgiem kultūras pasākumiem un iestādījumiem”. Vācijas PVN likums nosaka līdzīgi, bet paredzot samazināto likmi tik gadatirgiem un līdzīgiem pasākumiem.
Vācijas uzņēmums vērsās Vācijas Finanšu pārvaldē ar lūgumu uzskatīt tās ieejas biļetes par tiesībām izmantot stacionāru atrakciju parku – apliekamus ar samazināto PVN likmi, gluži, kā atrakciju parkus gadatirgos. Tas uzskatīja, ka pastāv atšķirīga attieksme un līdz ar to tiek pārkāpts nodokļu neitralitātes princips. Finanšu pārvalde lūgumu noraidīja un tālāk lieta nonāca līdz Vācijas tiesai, kas uzdeva prejudiciālos jautājumus Eiropas tiesai. Tā, savukārt, attiecīgās normas skaidroja sekojoši.
Jēdzienu “gadatirgus” un “izklaides parki” definīcijas nav paredzēta ne ES PVN Direktīvā, ne arī attiecīgajās PVN regulās, līdz ar to minētie jēdzieni ir uzskatāmi par Savienības tiesību autonomiem jēdzieniem, ko jāinterpretē vienveidīgi visā Savienībā un saskaņā ar attiecīgo terminu parasto nozīmi ikdienas valodā. Saskaņā ar parasto nozīmi ikdienas valodā jēdziens “gadatirgi” attiecas uz tādu atrakciju sniedzēju uzņēmumu pakalpojumiem, kuri uz laiku darbojas ar izbraukuma iekārtām, bet jēdziens “izklaides parki” attiecas uz pastāvīgu atrakciju uzņēmumu veiktajām darbībām, kurām ir ilglaicīgs raksturs.
Eiropas tiesai nozīmīga ir kontekstuālā atšķirība, proti, viens no pakalpojumiem principā ir pieejams pastāvīgi, bet otrs – tikai dažas dienas vai nedēļas gadā. Proti, patērētājam, kuram ir izvēle starp izklaides parka apmeklēšanu vai gadatirgu, tas, ka pēdējais minētais tiek organizēts tikai ierobežotu laiku, var izrādīties nozīmīgs vai pat izšķirošs.
Tādējādi, dalībvalsts var piemērot samazinātu PVN likmi pakalpojumiem, ko sniedz izbraukuma atrakciju uzņēmumi, vienlaikus piemērojot pamatlikmi pastāvīgu atrakciju uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, kas izpaužas kā izklaides parki.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Kristīni Ereli.
„Manta” nenozīmē arī naudu, kad VID piedzen parādus
Par minēto jautājumu šī gada 22. jūlijā spriedumā ir izteikusi savu viedokli Administratīvā apgabaltiesa, lemjot, vai VID bija tiesīgs apķīlāt nodokļu parādnieka darījumu partnera parādus.
Apgabaltiesa atzinusi, ka likumā ,,Par nodokļiem un nodevām” ir noteiktas VID tiesības piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekļus, lai panāktu administratīvā akta piespiedu izpildi, veicot nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, tai skaitā apķīlājot pie citas personas esošo parādniekam piederošo mantu. VID var piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus bezstrīda kārtībā sekojoši:
- piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja;
- skaidrās naudas izņemšana no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas;
- piedziņas vēršana uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām).
Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja VID, novirzot pārmaksas, nosūtot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus. Apgabaltiesa ir secinājusi, ka likumdevējs nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesā ir skaidri nodalījis mantu ne tikai no naudas līdzekļiem kontā, bet arī no skaidrās naudas, nosakot konkrētus nosacījumus un pat secību piedziņas līdzekļu izmantošanā.
Turklāt likumdevējs nav paredzējis VID tiesības vērst piedziņu uz trešās personas naudas līdzekļiem (ne kontā esošajiem, ne arī skaidrā naudā), kas konkrētu saistību izpildei būtu nākotnē pārskaitāmi nodokļu parādniekam. Tas arī loģiski saprotams, jo naudas līdzekļi par nodokļu parādnieka līdzekļiem kļūst tikai tajā brīdī, kad tas tos ir saņēmis (kontā vai skaidrā naudā), bet līdz tam tie ir trešās personas naudas līdzekļi.
Savukārt, pakalpojumu sniedzējam ir vienīgi prasījuma tiesības uz konkrētā līgumā paredzēto naudas līdzekļu apmēru. Tādēļ likumdevējs arī piešķīris VID tiesības gan izņemt skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas, gan arī vērst piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu parādnieka kontā. Savukārt piedziņas vēršana uz mantu ir pieļaujama tikai pēc tam, kad VID vērsis piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā un veicis skaidrās naudas izņemšanu no tā kases vai citas glabāšanas vietas.
Tādējādi, ja VID ir izpildījis savu pienākumu nodokļa parāda piedziņas jomā un sākotnēji vērsis piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē, tad arī nodokļa parādnieka darījuma partneru vēlāk pārskaitītie naudas līdzekļi nonāk VID rīcībā. Līdz ar to tiesas ieskatā ir lieks VID mēģinājums likuma noteiktajās tiesību normās ietvertā jēdziena „manta” saturā ietilpināt arī naudu. Vēl jo vairāk, tiesa atzinusi, ka, ja VID nav ievērojis likumdevēja noteikto secību piedziņas procesā, tad tam pat nav tiesību vērst piedziņu uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Oļegu Spundiņu.
Starptautiskie nodokļi
Igaunija turpina sarunas ar OECD par globālo UIN
Saskaņā ar Igaunijas FM paziņojumu, Igaunija pilnībā atbalsta digitālā nodokļa ieviešanu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 1. pīlāru. Turpretim, tā joprojām pauž iebildumus attiecībā uz globālā minimālā nodokļa pieņemšanu saskaņā ar OECD 2. pīlāru. Igaunijas Finanšu ministrs norādīja, ka globālā vienošanās par minimālo UIN, kas panākta 2021. gada jūlijā, neņem vērā Igaunijas nodokļu sistēmu, kurā nodoklis ir maksājams peļņas sadales brīdī. Ministrs tomēr izteica cerību līdz 2021. gada oktobrim vienoties par kompromisu.
Kā jau iepriekš ziņojām, vairāk kā 130 valstis vienojušās par globālā minimālā UIN ieviešanu. Vienošanās mērķis ir liegt daudznacionālām korporācijām izvairīties no nodokļu nomaksas, pārvirzot peļņu uz zemu nodokļu jurisdikcijām. Paredzēts, ka globālais UIN izskaudīs nodokļu konkurenci starp valstīm. Vienošanās tiek balstīta uz diviem pīlāriem:
- pīlārs – daudznacionālie uzņēmumi maksā UIN valstīs, kurās tie veic saimniecisko darbību – tas attiecas uz lieliem uzņēmumiem ar vismaz 10% globālo peļņas normu, kur 20% no peļņas, kas pārsniedz šo peļņas normu, tiktu pārdalīta un aplikta ar nodokļiem valstīs, kurās uzņēmumi gūst peļņu;
- pīlārs – minimālais globālais UIN 15% apmērā.
Ir noteikts 2021. gada oktobra termiņš, lai pabeigtu atlikušo tehnisko darbu pie divu pīlāru pieejas detalizētāku nosacījumu pabeigšanas. Šos pīlārus plānots īstenot no 2023. gada. Tas varētu nozīmēt pārmaiņas arī Latvijas UIN sistēmā. Ja Latvija kādā atsevišķā gadā neapliks ar minimālo UIN peļņu (dēļ Latvijas UIN sistēmas), to apliks ar UIN mātes uzņēmuma valstī. Tādējādi Latvija uzdāvinātu citai valstij UIN, ko Latvijas politiķi diez vai vēlēsies pieļaut. Tādēļ interesanti būs sekot līdz arī Igaunijas un OECD pārrunām.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Aiju Lasmani.
Tax Stories podkāsta 15.sērija
Jānis Taukačs intervijā tiekas ar Bill Browder – grāmatas – “Red Notice: A True Story of High Finance, Murder, and One Man’s Fight for Justice” autoru. Bill Browder pēc sava nodokļu advokāta Sergeja Magnitskiy slepkavības pameta uzņēmēja karjeru un kļuva par cilvēktiesību aktīvistu. Intervijā tiek runāts par sīkākām detaļām saistībā ar nodokļu afēru, kuru Bill ir piedzīvojis un aprakstījis savā grāmatā.
Patīkamu klausīšanos!
https://www.sorainen.com/publications/tax-stories-podcast-episode-15-bill-browder/
