Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama vērsusies Rīgas pilsētas tiesā ar lūgumu izvērtēt partijas “Apvienotais saraksts” Saeimas frakcijas deputāta Edvarda Smiltēna rīcību, 2023.gada 12.oktobra Saeimas sēdē un ierakstā sociālajā tīklā “X”.
Pēc ziņu saņemšanas par iespējamu Somijas-Igaunijas gāzes vada bojājumu, S. Ābrama 2023.gada 11.oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļiem rosinājusi uz nedēļu atlikt likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanu Saeimā. Lai arī 2023.gada 11.oktobrī izteikts lūgums Saeimai atlikt likumprojekta skatīšanu, nākamajā dienā, tas ir, pirms plānotās Saeimas sēdes, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēmusi jaunu lēmumu par likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.
2023.gada 12.oktobra Saeimas sēdē un vēlāk sociālajā tīklā “X” deputāts E. Smiltēns norādījis uz S. Ābramas iespējami noziedzīgo rīcību, kas izpaudusies dokumentu viltošanā un pieņemto lēmumu manipulēšanā. E. Smiltēns skaidrojis, ka S. Ābramas rīcība ir analoģiska un tikpat nopietna kā 2009.gada septembra notikumi, kad Juridiskās komisijas vadītāja V. Muižniece izdarījusi dokumentu viltošanu, par ko deputāte atzīta par vainīgu un sodīta.
Tiesības uz cilvēka goda un cieņas aizsardzību noteiktas Latvijas Republikas Satversmē un Latvijai saistošajos starptautiskajos aktos. Latvijas Republikas Satversmes 95. pants citastarp noteic, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Civillikuma 2352.1 pantā reglamentēta atbildība par personiska kaitējuma nodarīšanu, izplatot nepatiesas personas godu un cieņu aizskarošas ziņas.
S. Ābramas pārstāvis zvērināts Andris Tauriņš skaidro:
“Lai arī politiķa goda un cieņas aizsardzība vienmēr ir samērojama ar sabiedrības interesēm, arī politiķis bauda nevainīguma prezumpcijas principa aizsardzību. Atzinums noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nedrīkst būt izteikts nekādā formā, ja to nav konstatējušas kompetentās tiesību sargājošās institūcijas. Nepatiesu, tostarp politiķi apvainojošu izteikumu izplatīšana, par konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, būtiski ietekmē deputāta kā publiskas personas sabiedrisko novērtējumu. Turklāt šādi izteikumi grauj attiecības tuvinieku starpā, personai saskaroties ar morālu nosodījumu un nepamatotu nepieciešamību sniegt skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo. Ikvienam, tostarp politiķim, ir tiesības uz sava goda un cieņas aizsardzību un ikvienam, tostarp politiķim, ir pienākums šīs pamattiesības ievērot. Nevainīguma prezumpcija kā brīdinājuma zīme novelk treknu robežu personas tiesībām uz vārda brīvību.”
Prasībā tiesai izteikts lūgums uzlikt par pienākumu E. Smiltēnam atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas un atlīdzināt radīto morālo kaitējumu.
