2024. gada 3. jūlijā Eiropas Savienības Padome publicēja ES labās prakses vadlīniju atjauninājumu efektīvai ierobežojošo pasākumu ieviešanai (Paraugprakse), kas ieviesa vairākas izmaiņas. Šī Paraugprakse ir uzskatāma par neizsmeļošiem vispārīgiem ieteikumiem ES ierobežojošo pasākumu (sankciju) efektīvai īstenošanai. Tiem ir būtiska nozīme ES sankciju regulu piemērošanā un interpretācijā.

Šajā rakstā autori vecākais jurists Edvīns Draba un jurists Kristers Pētersons sniedz īsu aprakstu par galvenajām izmaiņām ES Paraugprakses vadlīnijās

Īpašumtiesību tests

ES ir pārskatījusi savu pieeju īpašumtiesību un kontroles noteikšanai sankciju piemērošanas mērķiem, harmonizējot īpašumtiesību pārbaudes sliekšņa standartu ar ASV.

Iepriekš ES pieprasīja, lai juridiska persona, vienība vai struktūra par “vairāk nekā 50%” piederētu sankciju sarakstā iekļautai personai (SIP), lai varētu piemērot ES līdzekļu iesaldēšanas pasākumus. Šis standarts atšķīrās no ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pieņemtā sliekšņa “50% vai vairāk”.

Jaunā ES pieeja, kas skaidrota Labās Prakses vadlīnijās, ir saskaņota ar ASV “50% standartu”. Tas nozīmē, ka, ja fiziskai vai juridiskai personai pieder 50% vai vairāk uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu, sankciju nolūkiem tiek uzskatīts, ka uzņēmums pieder šai fiziskai vai juridiskai personai. Turklāt ES Padome ir atkārtojusi interpretāciju, ko Eiropas Komisija jau bija uzsvērusi savos “Bieži uzdotajos jautājumos”, saskaņā ar kuru īpašumtiesības jāaprēķina uz agregācijas, proti, apvienošanas, pamata, ņemot vērā vairāku NP īpašumtiesību kopsummu. Tāpēc, ja, piemēram, diviem NP katram pieder 25% uzņēmuma akciju, arī šis uzņēmums tiks uzskatīts par sankciju subjektu, jo tas pieder šīm NP.

Kontroles tests

Izvērtējot, vai uz juridisku personu attiecas ES ierobežojošie pasākumi, uzņēmējiem jāņem vērā ne tikai tiešās īpašumtiesības, bet arī “kontrole”. Tas nozīmē, ka pat tad, ja NP nepieder 50% vai vairāk uzņēmuma akciju, var tikt uzskatīts, ka tam ir kontrole pār uzņēmumu.

Iepriekšējā EU labās prakses redakcijā bija ietverti kontroles noteikšanas kritēriji. Tagad skaidrojums ir paplašināts, iekļaujot konkrētākus apstākļu piemērus, kas norāda, ka NP īsteno kontroli pār uzņēmumu, kas nav iekļauts sankciju sarakstos.

Lai noteiktu iespējamo kontroli, jāņem vērā šādi faktori:

  • Vairākuma akcionāri: Lai gan ne vienmēr, tomēr vairākuma akciju turēšana uzņēmumā var norādīt uz kontroli. Joprojām trūkst skaidra sliekšņa “vairākuma akcionāra” noteikšanai, tomēr ES Padomes sniegtajā piemērā šī kritērija ilustrēšanai bija 40%.
  • Atpirkšanas iespējas: Bijušā īpašnieka (kas ir NP) tiesības atpirkt uzņēmumu (piemēram, pēc uzņēmuma vadības veiktas akcionāru kapitāla izpirkšanas) ar izdevīgiem nosacījumiem liecina par iespējamu kontroles saglabāšanu.
  • Akciju pārskaitījumi: Akciju nodošana jaunajam īpašniekam neilgi pirms vai pēc tam, kad (ja tas ir atļauts saskaņā ar attiecīgo sankciju regulu) iepriekšējais īpašnieks bija kļuvis par sankcijām pakļautu personu, var arī liecināt par NP kontroles saglabāšanu.
  • Ietekmes personu izmantošana:
    • Jaunais īpašnieks ir saistīts ar iepriekšējo īpašnieku (NP), piemēram, ir ģimenes loceklis vai bijušais darbinieks/darījumu partneris, un ir iespējams, ka akciju pārdošanas cena bija pārāk zema vai citādi neparasta.
    • Uzņēmumam ir padomdevējs (vai padomdevēju padome), kuram ir galīgā lēmumu pieņemšanas vara attiecībā uz uzņēmuma darbību, pat ja no tā amata nosaukuma vai funkcijas tas nešķiet pašsaprotami.
    • Pastāv rakstiska vienošanās, no kuras skaidri redzams, ka personai, kas nav akcionārs, vai akcionāram ar nelielu līdzdalību ir piešķirtas pilnvaras vienpersoniski lemt par uzņēmuma darbību, vai ka lēmumus pieņem ieceltas personas to personu vietā, kurām vajadzētu pašām būt atbildīgām par lēmumu pieņemšanu uzņēmumu.
  • Sarežģītas korporatīvās struktūras: Sarežģītās struktūrās iesaistīti juridiskie veidojumi, piemēram, čaulas kompānijas vai trasti, būtu rūpīgi jāpārbauda, izvērtējot, vai NP var tās kontrolēt. Pastāv iespēja, ka daži no šiem veidojumiem tika izveidoti vai to dati tika mainīti neilgi pirms vai pēc tam (ja to atļauj attiecīgā sankciju regula), kad tika pieņemts sankciju režīms vai persona tika iekļauta sankciju sarakstā, un/vai tās neveic ticamu saimniecisko darbību. Vai arī, piemēram, viens vai vairāki trasti tiek izmantoti, lai pārņemtu mantu no juridiskās personas, kas atrodas NP īpašumā vai kontrolē.

Rīkošanās NP vārdā

ES ir ieviesusi jaunus kritērijus, lai noteiktu, vai persona rīkojas NP vārdā vai tās uzdevumā. Šis koncepts atšķiras no īpašumtiesībām vai kontroles, tai pat laikā to var ietekmēt abi šie faktori.

ES ir izveidojusi provizorisku apstākļu sarakstu, kas būtu jāvērtē šāda veida attiecībās:

  • Precīza īpašumtiesību/kontroles struktūra, tostarp saiknes starp fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām.
  • Darījuma raksturs un mērķis kontekstā ar juridiskās personas, vienības vai struktūras noteiktajiem uzņēmējdarbības pienākumiem.
  • Situācijas, kad sankciju sarakstā iekļautās fiziskās vai juridiskās personas vārdā vai vadībā iepriekš ir rīkojusies cita ar uzņēmumu saistīta persona.
  • Trešo personu sniegtā informācija, kas iegūta no ticamiem, drošiem un neatkarīgiem avotiem, un/vai faktiskie pierādījumi, kas liecina, ka rīcības instrukcijas devusi sankcijām pakļauta persona.

Ir svarīgi atzīmēt, ka šis paplašinātais atbildības jēdziens sankciju kontekstā var ietekmēt plašāku juridisko personu un veidojumu loku, tostarp tās, kurām nav tiešu īpašumtiesību vai kontroles saikņu ar NP.