Visi jau sen būs pamanījuši, ka PVN korektai piemērošanai ir izmantots termins ‘pastāvīgā iestāde’ (PI, angliski – fixed establishment). Ideja ir līdzīga, kā ‘pastāvīgai pārstāvniecībai’ (PP, angliski – permanent establishment) tiešo nodokļu vajadzībām – vai ārzemju uzņēmumam ir pietiekoša klātbūtne Latvijā (vai Latvijas uzņēmumam – citā ES valstī), lai uzskatītu to par PVN maksātāju. Vienīgi, PVN vajadzībām PI terminoloģija diezgan būtiski atšķiras no PP. Latvijas PVN tiesībās PI padziļinātu izpratni neatrast, tādēļ jāvēršas pie diezgan nu jau apjomīgas ES Tiesu prakses šajā jautājumā. Līdz šim ES Tiesa ir izdevusi šādus lēmumus lietās par PI koncepciju:
- Günther Berkholz (Case 168/84),
- DFDS A/S (Case C-260/95),
- ARO Lease BV (Case C-190/95),
- Lease Plan Luxembourg SA (Case C-390/96),
- Planzer Luxembourg (Case C-73/06),
- Daimler AG and Widex A/S (Case C-318/11),
- Welmory (Case C-605/12).
Papildus šiem spriedumiem nu klāt nākušas pāris jaunas ES Tiesas lietas.
Dong Yang Electronics (C-547/18)
Dong Yang, kā jau nosaukums par to liecina, ir Polijas uzņēmums, kas ar LG Korea noslēdza līgumu par pakalpojumu sniegšanu – iespiedshēmas plašu montāžu no materiāliem, kas bija LG Korea grupas īpašumā. Materiālus atmuitoja un pēc tam uz Dong Yang piegādāja LG Korea meitas uzņēmums – LG Poland. Saražotos moduļus LG Korea nodeva LG Germany. Dong Yang par šiem montāžas pakalpojumiem uz LG Koreja izrakstīja rēķinus, uzskatot, ka tiem Polijas teritorijā nav piemērojams PVN. LG Korea apliecināja Dong Yang, ka tai nav PI Polijā un ka tā Polijā nenodarbina darbiniekus un tai nav tur tehnisko resursu. Ja kāds vēlas izburties shematiskajām piezīmēm par šīs lietas apstākļiem, tās iekopējām zemāk.
Polijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka Dong Yang montāžas pakalpojumus ir sniegusi Polijā un tiem piemērojama Polijas PVN standarta likme, jo LG Poland ir LG Korea pastāvīgā iestāde. Dong Yang bija nevis jāpaļaujas tikai uz LG Korea paziņojumu, ka tai nav PI Polijā, bet jāpārbauda, kas ir faktiskais tās sniegto pakalpojumu saņēmējs.
ES Tiesa nosprieda: faktu, ka ES dalībvalsts teritorijā atrodas trešajā valstī dibināta uzņēmuma PI šīs ES valsts pakalpojumu sniedzējs nevar secināt no tā vien, ka šai ārzemju sabiedrībai tajā ir meitasuzņēmums. Šim Polijas pakalpojumu sniedzējam šāda vērtējuma veikšanas nolūkā nav pienākuma noskaidrot abu grupas uzņēmumu (Korejā un Polijā) līgumattiecības.
Titanium Ltd (C-931/19)
Šī lieta ES Tiesā tikai uzsākusi savu ceļu, kur Austrijas tiesa uzdevusi jautājumu: vai PI jēdzienu ir jāsaprot tādējādi, ka vienmēr PI ir jābūt cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem; jeb konkrētāk – vai citā valstī esoša nekustamā īpašuma ar PVN apliekama iznomāšanu bez cilvēkresursiem var uzskatīt par PI? Šajā lietā Džersijā reģistrēta nekustamā īpašuma kompānija Titanium iznomāja nekustamo īpašumu Austrijā vietējiem uzņēmumiem. Īpašuma pārvaldīšana bija nodota Austrijas uzņēmumam. Ja ES Tiesa atbildēs uz šo jautājumu, ka Vīnes nekustamais īpašums patiešām ir PI, tas novestu pie ievērojama PI skaita palielināšanās dalībvalstīs. Turklāt šāds lēmums, visticamāk, tiks plaši piemērots citās situācijās, kad ieguldījumu aktīvi pieder ārvalstu investoriem, bet tos uz vietas pārvalda neatkarīgi aģenti.
