Aicinām lasīt mūsu jaunāko aktualitāšu apkopojumu, kurā mēs aplūkojam galvenās juridiskās norises Baltijas reģionā un ārpus tā.

Šajā reizē aplūkotas būtiskas izmaiņas ES dizainparaugu tiesību aktos, kas uzņēmumiem piedāvā lielāku digitālo un rūpniecisko dizainparaugu aizsardzību. Latvijā aktualizējas intelektuālā īpašuma problēmjautājumi, jo Oskara balvu ieguvušās animācijas filmas “Straume” panākumi palielina bažas par pirātismu, kā arī izvēršas jaunas debates par autortiesībām par slavena literāra nosaukuma izmantošanu kino. Lietuvā tiek pieņemti nozīmīgi tiesas nolēmumi par televīzijas formāta autortiesībām un patentu strīdiem farmācijas nozarē. Savukārt Igaunijā notiek nozīmīgas diskusijas par intelektuālo īpašumu jaunuzņēmumiem, autortiesību aizsardzību mūzikā un Vienotās patentu tiesas pieaugošo lomu.

Baltija:

Latvija

Lietuva

Igaunija

Baltija

Būtiska ES dizaina reforma

Jaunā ES Dizaina direktīva (2024/2823) un ES Dizaina regula (2024/2822) stājās spēkā 2024. gada 8. decembrī. Lai transponētu direktīvu, dalībvalstīm ir doti 36 mēneši, savukārt regulu piemēro nekavējoties no 2025. gada 1. maija.

Šis tiesību akts par rūpnieciskā dizaina aizsardzības uzlabošanu atspoguļo mūsdienu digitālā dizaina praksi. Tas ievieš vairākas izmaiņas, tostarp:

Paplašināta darbības joma – “produkta” definīcija tagad ietver arī virtuālās preces un digitālos līdzekļus, savukārt “dizains” tagad skaidri ietver animācijas, pārejas un dinamiskos elementus, atspoguļojot pieaugošo digitālā un interaktīvā satura nozīmi.

Pastiprināta tiesību aktu izpildes uzraudzība – jaunie noteikumi ir vērsti pret 3D drukāšanas pārkāpumiem un paplašina muitas aizsardzību, attiecinot to arī uz viltotām precēm tranzītā.

Vienkāršota reģistrācija – pieteicēji vienā pieteikumā var iesniegt līdz 50 dizainparaugiem, pat ja tie ietilpst dažādās Lokarno klasēs, tādējādi samazinot reģistrācijas izmaksas.

Remonta klauzulas ieviešana – šī klauzula precizē, ka dizainparauga aizsardzība neattiecas uz sarežģītu izstrādājumu sastāvdaļām, ko izmanto tikai to sākotnējā izskata labošanai un atjaunošanai.

Kultūras mantojuma un autortiesību saskaņošana – dizainparaugus, kas nepareizi izmanto kultūras mantojumu, var noraidīt, savukārt parodijas, kritika un komentāri tagad ir atļauti.

Nereģistrēta dizainparauga tiesības – ir atcelta prasība par pirmo atklāšanu ES, tādējādi paplašinot nereģistrētas aizsardzības tiesību piemērošanas jomu.

Dizainparaugu redzamība un attēlojums – dizainparaugu aizsardzība tagad attiecas uz elementiem, kas redzami pieteikuma iesniegumos, pat ja tie ne vienmēr ir redzami lietojumā.

Šīs reformas nodrošina stingrāku un elastīgāku aizsardzību uzņēmumiem un dizaineriem, pielāgojoties mūsdienu digitālajai realitātei.

Latvija

“Oskara” balvu ieguvušās filmas Straume (“Plūsma”) panākumi Latvijā aktualizē pirātisma un intelektuālā īpašuma problēmas

Animācijas filma Straume (“Flow”) ir strauji ieguvusi lielu popularitāti, kas savukārt izraisīja pirātisku skatījumu skaita pieaugumu, ņemot vērā to, ka daudzi meklē iespēju skatīties filmu bez maksas nelegālās tīmekļa vietnēs. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir uzsvērusi pirātisma kaitīgo ekonomisko ietekmi, skaidrojot, ka pirātisko vietņu izmantošana rada ievērojamus finansiālus zaudējumus filmas veidotājiem, kuri paļaujas uz likumīgām platformām, piemēram, kinoteātriem un straumēšanas pakalpojumiem, lai gūtu ieņēmumus un segtu ražošanas izmaksas.

Lai risinātu šo problēmu, nesen stājās spēkā grozījumi Autortiesību likumā. Tagad iespējams bloķēt tīmekļa vietnes, kurās bez atļaujas tiek izvietots ar autortiesībām aizsargāts saturs. NEPLP ir piešķirtas pilnvaras uzraudzīt un veikt pasākumus pret autortiesībām aizsargāta satura nelikumīgu izmantošanu tiešsaistē, tostarp bloķējot piekļuvi tīmekļa vietnēm, kurās tiek izdarīti pārkāpumi.

Papildus pirātismam ir palielinājies arī ar filmu saistīto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits, jo īpaši attiecībā uz populāro kaķa tēlu. Neatļautie mēģinājumi gūt peļņu no šī tēla, piemēram, radot un pārdodot nelicencētas preces, ir radījuši papildu problēmas filmas veidotājiem. Straumes komanda ir uzsvērusi, ka šo tēlu aizsargā autortiesības un preču zīmes, un brīdinājusi, ka šādi pārkāpumi var izraisīt juridiskas sekas.

Tā kā filmas popularitāte turpina pieaugt, pieaug arī tās intelektuālā īpašuma aizsardzības izaicinājumi. Nelikumīgas izplatīšanas un nesankcionētas tirdzniecības pieaugums atgādina par nepieciešamību stingrāk piemērot intelektuālā īpašuma tiesību regulējumu, lai aizsargātu autoru tiesības un novērstu turpmāku nelikumīgu izmantošanu.

Jauna filma raisa debates par intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu Latvijā

Nesen Latvijā izcēlušās debates par intelektuālā īpašuma tiesībām, ko izraisīja jaunās vampīru filmas “Mūžības skartie” iznākšana. Filmas nosaukums ir vienāds ar zināmo latviešu literāro darbu “Mūžības skartie”, ko sarakstījis dzejnieks Aleksandrs Čaks. Lai gan filmas režisors apgalvo, ka filmas nosaukums ir simbolisks un nav saistīts ar Čaka darbu, Latvijas sabiedrības pārstāvji ir pauduši bažas, apgalvojot, ka šādi nosaukumi ir kultūras simboli, kurus nedrīkst izmantot vieglprātīgi. Lai gan šajā gadījumā autora mantisko tiesību termiņš jau ir beidzies, personiskās tiesības paliek spēkā uz nenoteiktu laiku, un autora mantinieki joprojām varētu šīs tiesības īstenot.

Šis strīds rada arī plašākas bažas par attieksmi pret ar autortiesībām aizsargātiem kultūras darbiem. Problēma attiecas ne tikai uz kino, jo Latvijas teātru kompānijas bieži izmanto slavenus ārzemju animācijas tēlus, piemēram, Šreku un Vinniju Pūku, nesaņemot attiecīgas atļaujas. Šie tēli bieži tiek izmantoti izrādēs, kas paredzētas bērniem, tādējādi, iespējams, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.

Lai gan Latvijas intelektuālā īpašuma tiesības ir saskaņotas ar Eiropas Savienības regulējumu un starptautiskajiem nolīgumiem, to izpilde nav konsekventa. Atbildība par intelektuālā īpašuma godprātīgu izmantošanu lielā mērā gulstas uz pašiem autoriem, kuriem bieži vien trūkst resursu vai atbalsta, lai aizsargātu savus darbus no neatļautām adaptācijām.

Lietuva

Kam pieder TV raidījuma formāts? Ievērojama autortiesību lieta Lietuvā

Šajā lietā Lietuvas tiesa pirmo reizi noteica kritērijus, kad televīzijas programmas formātu var uzskatīt par oriģināldarbu, ko aizsargā autortiesības.

Viļņas apgabaltiesa izskatīja lietu par iespējamu televīzijas programmas formāta autortiesību pārkāpumu. Prasītāji apgalvoja, ka atbildētājs Lietuvas Nacionālais radio un televīzija (LRT) ir pārkāpis viņu autortiesības, pārraidot muzikālu projektu “Mūzikas skaņas”, kas bija identisks prasītāju 2020. gada konkursā LRT piedāvātajam projektam.

Tiesa nolēma, ka atbildētājs LRT nav pārkāpis prasītāja autortiesības, jo apspriestais TV raidījuma formāts nav oriģināls un ir plaši pazīstams visā pasaulē.

Protams, tas nav tiesas galīgais lēmums, un to var pārsūdzēt.

Lietuvas Apelācijas tiesa nosaka pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas kritērijus zāļu patentu lietās

Lietuvas Apelācijas tiesa izskatīja trīs lietas par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu zāļu patentu strīdos. Savos nolēmumos tiesa izskaidroja nosacījumus, ar kādiem šādus līdzekļus var piemērot zāļu patentu lietās, tostarp nosacījumu, kas saistīts ar steidzamību.

Lietuvā pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļus patentu lietās var piemērot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: (1) ir pietiekams iemesls aizdomām par pārkāpumu; un (2) ir nepieciešams novērst nenovēršamas prettiesiskas darbības, steidzami izbeigt notiekošos pārkāpumus vai nodrošināt galīgā tiesas nolēmuma izpildi.

Otrā nosacījuma būtisks aspekts ir steidzamība. Cita starpā tiesas izvērtēja šo nosacījumu un nolēma, ka steidzamība tiek vērtēta pēc datuma, kad zāles (kas, iespējams, pārkāpj zāļu patentu) tika reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA), nevis pēc zāļu izplatīšanas datuma. Līdz ar to farmācijas uzņēmumiem, kuri lūdza pagaidu aizsardzības līdzekļus vienu līdz trīs gadus pēc iespējami pārkāpjošās zāles reģistrācijas, šāda aizsardzība tika atteikta. Tiesa secināja, ka šādos gadījumos patenta īpašniekam ir jārīkojas ātrāk.

Šie lēmumi pierāda, ka patentu īpašniekiem, kas vēlas aizsargāt savas patenta tiesības, ir svarīgi rīkoties savlaicīgi.

Igaunija

Spilgtākie mirkļi no sTARTUp dienas

Sorainen ar prieku piedalījās sTARTUp Day, vienā no vadošajiem jaunuzņēmumu festivāliem Baltijā. Mūsu eksperti dalījās ar vērtīgām zināšanām semināros, palīdzot jaunuzņēmumiem risināt galvenās juridiskās problēmas.

Olivia Kranich un Oliver Kuusk vadīja semināru par to, kā stratēģiskā intelektuālā īpašuma pārvaldība var palielināt jaunuzņēmuma novērtējumu. Viņi aplūkoja galvenos intelektuālā īpašuma pamatprincipus, ko investori ņem vērā, novērtējot jaunuzņēmumus, un uzsvēra būtiskākos intelektuālā īpašuma jautājumus, kas jārisina pirms līdzekļu piesaistes.

Eva Lennuk un Kevins Piho vadīja sesiju par piemērotākā finansējuma piesaistes modeļa izvēli. Viņi pētīja dažādus jaunuzņēmumu izmantotos modeļus, sniedzot norādījumus par to, kā izvēlēties labāko pieeju, lai veidotu attiecības ar investoriem un peļņas sadales dinamiku.

Turklāt rakstā, kas pieejams šeit, Vladislavs Leiri un Helery Maidlas dalījās ar saviem novērojumiem par to, kāpēc jaunuzņēmumiem jau no paša sākuma par prioritāti būtu jānosaka preču zīmju aizsardzība.

Sorainen turpina atbalstīt jaunuzņēmumus, sniedzot juridiskās konsultācijas, lai palīdzētu tiem augt un gūt panākumus!

Sorainen eksperti dalās atziņās par autortiesību aizsardzību mūzikas nozarē

Olivia Kranich un Gerli Gritsenko dalījās galvenajos secinājumos no nesen notikušā juridiskā strīda, kurā iesaistīts mūzikas producents Ivar Must un Eirovīzijas uzvarētāja dziesma “Everybody”. Viņi uzsvēra, ka:

  • Galvenais ir autora atļauja – muzikāla darba izmantošanai, pārveidošanai vai pārkārtošanai ir nepieciešama nepārprotama autora piekrišana.
  • Ir svarīgi saprast licences darbības jomu – vienmēr pārbaudiet, vai licence attiecas uz izpildījuma, ierakstīšanas un izplatīšanas tiesībām.
  • Autortiesību pārkāpumam ir sekas – autoriem ir tiesības pieprasīt kompensāciju, ja viņu darbs tiek izmantots nelikumīgi.

Lai uzzinātu sīkāku informāciju, lasiet pilnu rakstu (igauņu valodā) šeit.

Turklāt Marian Moldau intervijā nesen apsprieda autortiesību aizsardzības problēmas saistībā ar mākslīgā intelekta izstrādi, ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības priekšlikumu atļaut uzņēmumiem izmantot autoru darbus mākslīgā intelekta apmācībai bez viņu piekrišanas. Tas izraisīja tādu mākslinieku kā Ed Sheeran, Dua Lipa un Elton John pretreakciju, kā arī Spotify tika izdots pilnīgi bezskaņas albums Is This What We Want?. Šī reakcija izraisīja sarunas arī par igauņu autoru tiesībām un interesēm.

Interviju (igauņu valodā) skatiet šeit.

Sorainen Stokholmas Vienotajā patentu tiesā

Katarīnai Kuum bija aizraujoša iespēja piedalīties tiesas sēdē Vienotās patentu tiesas (UPC) Ziemeļvalstu un Baltijas reģionālajā nodaļā Stokholmā, Zviedrijā. UPC ir jauna un inovatīva tiesa, kuras mērķis ir nodrošināt centralizētu platformu patentu strīdu risināšanai visā Eiropā, tādējādi padarot to par nozīmīgu notikumu intelektuālā īpašuma pasaulē.

Kopā ar tiesnesi Kai Härmand, Katariina guva nenovērtējamu ieskatu patentu tiesību sarežģītībā, jo īpaši medicīnas ierīču jomā. Tiesas sēdes laikā galvenā uzmanība tika pievērsta progresīvām tehnoloģijām, tostarp transkatetrajai aortas vārstuļa protezēšanai, parādot intelektuālā īpašuma tiesību un progresīvu inovāciju krustpunktus.

Tas apliecina Sorainen nepārtraukto apņemšanos stiprināt savas zināšanas un kompetenci UPC jomā, nodrošinot, ka mēs joprojām esam patentu tiesvedību līderi un turpinām piedāvāt saviem klientiem labākos palīdzību un atbalstu šajā attīstošajā jomā.

Mūsu starptautiskā Intelektuālā īpašuma komanda ir jūsu rīcībā, ja jums nepieciešama konsultācija par jebkādiem juridiskiem jautājumiem, ar kuriem saskaraties.

Ja vēlaties saņemt jaunumus un ielūgumus uz tīmekļa semināriem un bezsaistes pasākumiem, piesakieties šeit.