Man ir onkoloģiska saslimšana, un diemžēl tālāk ārstēt mani vairs nav iespējams. Esmu vientuļa, bet ne viena – man ir suns un kaķis, mani uzticamie draugi. Vai varu savu dzīvokli novēlēt kādam kopā ar saviem mīluļiem – ar nosacījumu, ka dzīvokļa mantinieks par dzīvniekiem rūpēsies ar vislielāko gādību visu viņu dzīves laiku? Vai iespējams juridiski nokārtot šādu darījumu?
Anna Rīgā
Mantojums var būt komplektā ar pienākumu
Zvērināta palīdze Ērika Gribonika klāsta – Latvijā manta var tikt mantota kādā no trim veidiem: pēc likuma atbilstīgi Civillikumā noteiktajai kārtībai, pēc testamenta un ar mantojuma līgumu.
Mantojuma atstājējs savu gribu par to, kam, kādā kārtībā un ar kādiem uzlikumiem tiek atstāts mantojums, var izteikt testamentā vai mantojuma līgumā. Gan testamentā, gan mantojuma līgumā iespējams detalizēti atrunāt jautājumu par mīļdzīvnieku uzturēšanu. Taču ar pēdējās gribas rīkojumu mantiniekam var uzlikt pienākumu ievērot testamentā noteikto tiktāl, ciktāl tas faktiski un tiesiski iespējams. Proti, izraudzītajiem norādījumiem jābūt izpildāmiem, un tie nedrīkst būt prettiesiska rakstura.
Mantojuma līgums ir abpusēja vienošanās ar iecerēto mantinieku, ar kuru mantiniekam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu. Noslēdzot mantojuma līgumu, mantojuma saņēmējs kā viens no līdzējiem dos savu piekrišanu pieņemt ne tikai nekustamo īpašumu – dzīvokli, bet arī uzņemties mantojuma līgumā noteiktos pienākumus – rūpes par mantojuma atstājēja mājas mīluļiem. Jāņem vērā, ka mantojuma līgums jāapliecina notariālā kārtībā.
Savukārt, ja līgums, kā tas minēts konkrētajā gadījumā, attiecas uz nekustamo īpašumu, lai tas būtu spēkā pret trešajām personām, tas jāieraksta zemesgrāmatā.
Testaments atšķirībā no mantojuma līguma ir vienpusējs darījums (novēlējums), un testamentā ieceltais mantinieks var no mantojuma atteikties.
Mantinieka atvietotāji un testamenta izpildītāji
Lai izvairītos no riska, ka mīļdzīvnieki paliek bez aprūpētāja, testamentā drīkst iecelt vienu vai vairākus mantinieka atvietotājus (substitūtus), kas secīgi, iepriekšējam mantiniekam atsakoties no mantojuma, ir tiesīgi pieņemt mantojumu.
Savukārt testamenta izpildei pašā testamentā vai atsevišķā aktā var iecelt vienu vai vairākus izpildītājus, kas cita starpā uzraudzīs, vai mantinieks uzņēmies rūpes par mantojuma atstājēja mīļdzīvniekiem atbilstīgi testamentā paustajai gribai. Būtiski, ka arī testamenta izpildītājs nav saistīts ar mantojuma atstājēja pausto gribu un var neuzņemties testamenta izpildītāja pienākumu. Tādēļ ar sevišķu rūpību jāizraugās ne vien persona, kurai kā mantojuma saņēmējai uzticēt rūpes par mājas mīluļiem, bet arī iecerētais testamenta izpildītājs. Tam jābūt cilvēkam, kam mantojuma atstājējs uzticas.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Praktiskais Latvietis” 14. janvāra numurā.
