PVN likuma grozījumi – no 1.jūlija, 2021.gada

2021.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas PVN regulējumam e-komercijas jomā. Minētie grozījumi PVN likumā ir izstrādāti, pārņemot PVN Direktīvas grozījumus, kuri tieši tāpat stāsies spēkā ar 2021.gada 1.jūliju.

Kopš 2015.gada Latvijā un citās ES dalībvalstīs ir ieviests īpašais PVN režīms – mini vienas pieturas režīms (MOSS Mini One Stop Shop). MOSS režīms ir vienkāršots pasākums PVN maksāšanai un aprēķināšanai pakalpojumiem, kas sniegti citas ES dalībvalsts fiziskām personām. Šobrīd MOSS režīms attiecas tikai uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kas veic saimniecisko darbību ES (savienības režīms), gan arī trešo valstu uzņēmumi, kas neveic saimniecisko darbību ES (ārpussavienības režīms).

Ar 2021.gada 1.jūliju savienības un ārpussavienības režīmu tvērums tiek paplašināts, turklāt ieviesti vēl divi jauni režīmi, kas piemērojami importētu preču sūtījumiem fiziskām personām ES teritorijā.

Ārpussavienības režīms

Ar 2020.gada 1.jūliju ārpussavienības režīms būs attiecināms uz visiem fiziskām personām (B2C) sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā, ko sniedz trešo valstu uzņēmumi, kas neveic saimniecisko darbību un nav pastāvīgās iestādes ES teritorijā.

Tas nozīmē, ka ārpussavienības režīms būs piemērojams ne tikai uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem (tālāk tekstā – visi kopā ‘elektroniski sniegtie pakalpojumi’), bet arī, piemēram, uz sekojošiem pakalpojumiem:

• izmitināšanas pakalpojumi,
• ieeja kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgos pasākumos, piemēram, gadatirgos un izstādēs,
• transporta pakalpojumi,
• pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu,
• transportlīdzekļu īre,
• ēdināšanas pakalpojumi uz kuģiem, lidmašīnām un vilcienos, u.c.

Tas nozīmē, ka no 2021. gada 1. jūlija uzņēmumiem, kas neveic uzņēmējdarbību ES un kas sniedz pakalpojumus ES personām, kas nav nodokļa maksātāji (patērētāji), nebūs jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kurā veikta pakalpojumu sniegšana. Tā vietā uzņēmumi varēs deklarēt PVN, kas maksājams par attiecīgajiem, vienā dalībvalstī (tā sauktajā identifikācijas dalībvalstī), izmantojot ārpussavienības režīmu.

Jāatzīmē, ka jaunie noteikumi nemaina B2C pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas principus, proti, par Latvijā sniegtajiem B2C pakalpojumiem piemērojams Latvijas PVN, bet, piemēram, par Igaunijā un Lietuvā sniegtajiem pakalpojumiem – attiecīgi Igaunijas vai Lietuvas PVN. Vispārīgajā gadījumā trešās valsts uzņēmumiem ir jāreģistrējas kā PVN maksātājiem konkrētajā ES dalībvalstī pirms ar PVN apliekamu darījumu uzsākšanas. Savukārt, ārpussavienības režīms piedāvā vienkāršotu procedūru PVN reģistrācijai un PVN deklarēšanai par dažādās ES dalībvalstīs sniegtiem B2C pakalpojumiem tikai vienā ES dalībvalstī.

Ārpussavienības režīms nav obligāts, un uzņēmums var reģistrēties kā PVN maksātājs un iesniegt PVN deklarācijas katrā ES dalībvalstī atsevišķi. Bet, ja tomēr izvēlas ārpussavienības režīmu, tas būs jāpiemēro, lai deklarētu PVN par visiem B2C sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā. Pat, ja trešās valsts uzņēmums būs reģistrēts kā PVN maksātājs Latvijā citu apliekamu darījumu veikšanai, kas nav tā saucamie B2C sniegtie pakalpojumi, tas joprojām varēs izmantot ārpussavienības režīmu B2C sniegto pakalpojumu deklarēšanai.

Trešās valsts uzņēmumi, reģistrējušies Latvijas PVN reģistrā ārpussavienības režīma piemērošanai, priekšnodokli, kas radies Latvijā apliekamo darījumu nodrošināšanai, varēs atgūt saskaņā ar īpašo PVN atgūšanas kārtību[1]. Savukārt, ja uzņēmums būs reģistrējies Latvijā kā PVN maksātājs arī citu ar nodokli apliekamu darījumu veikšanas mērķiem, uz kuriem neattiecas ārpussavienības režīms, tad priekšnodokli varēs atgūt vispārīgajā kārtībā, iesniedzot standarta PVN deklarāciju.

Uzņēmumiem par ārpussavienības režīmā veiktiem darījumiem būs pienākums nodrošināt detalizētu uzskaiti un glabāt to 10 gadus. Nodokļa rēķinā par pakalpojumiem, kam tiks piemērots ārpussavienības režīms, būs jāiekļauj atsauce uz PVN likuma 140.2 pantu vai PVN direktīvas pantu saskaņā ar kuru paredzēti īpašie noteikumi.

Par ārpussavienības režīmā sniegtajiem pakalpojumiem PVN deklarāciju būs jāsniedz un PVN jāmaksā reizi ceturksnī. Nodokļa samaksas termiņš – taksācijas perioda sekojošā mēneša beigas.

Saskaņā ar Latvijas PVN likumu, trešās valsts uzņēmumam, reģistrējoties Latvijā kā PVN maksātājam, arī ārpussavienības režīma izmantošanai, ir brīva izvēle iecelt pilnvarotu nodokļu pārstāvi vai reģistrēties kā PVN maksātājam savā vārdā. Savukārt, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs, Igaunijā un Lietuvā, trešo valstu uzņēmumu reģistrācija PVN mērķiem var tikt veikta tikai ar fiskālo jeb nodokļa pārstāvi konkrētajā valstī.

Savienības režīms

Sākot ar 2021.gada 1.jūliju savienības režīma tvērums tiks paplašināts un tas būs piemērojams sekojošiem darījumiem:

• 1) papildus pārrobežu elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, arī visiem pārējiem ES sniegtajiem pārrobežu pakalpojumiem, ko uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī, sniedz fiziskām personām;
• 2) preču piegādes ES teritorijā fiziskām personām, ko veic ES vai trešās valsts uzņēmumi, kas, izmantojot elektronisko saskarni (piemēram, tirdzniecības vietu, platformu vai portālu), veicina cita trešās valsts uzņēmuma preču tirdzniecību ES teritorijā, tādējādi, kļūstot par šo preču saņēmēju un piegādātāju ES (“pielīdzinātais piegādātājs”);
• 3) preču tālpārdošanas darījumiem ES teritorijā.

Līdz ar to nodokļu maksātāju loks, kas varēs izmantot savienības režīmu, būs sekojoši:

1) ES reģistrēts uzņēmums, kas:

a) sniedz B2C pakalpojumus dalībvalstī(s), kurā(s) uzņēmums nav reģistrēts,

b) veic preču tālpārdošanas darījumus ES teritorijā;

2) trešās valsts uzņēmums, kas veic preču tālpārdošanas darījumus ES teritorijā;

3) elektroniska saskarne (izveidota ES vai ārpus ES), kas veicina preču piegādes (“pielīdzinātais piegādātājs”) par:

a) preču tālpārdošanas darījumiem ES teritorijā,

b) iekšzemes preču piegādēm fiziskām personām (proti, gadījumos, kad preču nosūtīšana un transportēšana sākas un beidzas vienā dalībvalstī).

Lai deklarētu maksājamo PVN par veiktajiem darījumiem vairākās ES dalībvalstīs, uzņēmums var reģistrēties kā PVN maksātājs katrā dalībvalstī atsevišķi vai arī saskaņā ar savienības režīmu – vienā dalībvalstī, parasti saimnieciskās darbības mītnes valstī (identifikācijas dalībvalsts).

Ja uzņēmums nolemj reģistrēties savienības režīmā, PVN par visām piegādēm, uz kurām attiecas savienības režīms, ir jādeklarē PVN identifikācijas valsts PVN deklarācijā savienības režīma noteiktajā kārtībā. Uzņēmums nevar izvēlēties deklarēt tikai, piemēram, tālpārdošanas preču piegādes savienības režīmā, bet pakalpojumus, kas sniegti citu ES valstu fiziskām personām, deklarēt katrā ES dalībvalsts PVN deklarācijā vispārīgajā kārtībā.

Savukārt, ja trešās valsts uzņēmums sniegs gan pakalpojumus fiziskām personām, gan arī veiks preču tālpārdošanu ES teritorijā, šim uzņēmumam būs jāizmanto un jāreģistrējas abos režīmos, proti:

a) ārpussavienības režīmam – pakalpojumu sniegšanai un

b) savienības režīmam – preču tālpārdošanai ES teritorijā.

Par darījumiem, uz kuriem attiecas savienības režīms, PVN deklarāciju būs jāsniedz un PVN jāmaksā reizi ceturksnī. Nodokļa samaksas termiņš – taksācijas perioda sekojošā mēneša beigas.

Uzņēmumi, kas būs reģistrējušies Latvijas PVN reģistrā savienības režīma piemērošanai, priekšnodokli, kas Latvijā būs radies veikto darījumu nodrošināšanai, varēs atgūt saskaņā ar īpašo PVN atgūšanas kārtību[2]. Savukārt, ja uzņēmums būs reģistrējies Latvijā kā PVN maksātājs arī citu darījumu veikšanas mērķiem, uz kuriem neattiecas savienības režīms, tad šis uzņēmums priekšnodokli varēs atgūt vispārīgajā kārtībā, iesniedzot standarta PVN deklarāciju.

Tāpat kā izmantojot ārpussavienības režīmu, arī par savienības režīma ietvaros veiktajiem darījumiem uzņēmumiem būs pienākums nodrošināt detalizētu uzskaiti un glabāt to 10 gadus. Nodokļa rēķinā par savienības režīma ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem būs jāiekļauj atsauce uz PVN likuma 140.3 pantu vai PVN direktīvas pantu, saskaņā ar kuru paredzēti īpašie noteikumi.

Tālāk rakstā savienības režīms ir aprakstīts detalizētāk pēc tā ietvaros veiktajiem darījumu veidiem:

1) pakalpojumiem,

2) preču piegādēm, kuras veiktas ar veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un

3) preču tālpārdošanas darījumiem.

1) Pakalpojumi

Kā jau minēts iepriekš, salīdzinot ar pašreizējo MOSS režīmu, sākot ar 2021.gada 1.jūliju savienības režīms būs piemērojams ne tikai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, bet arī cita veida pakalpojumiem, kas sniegti fiziskām personām ES teritorijā. Uz savienības režīmu ir attiecināmi tie paši pakalpojumi, kas uzskatīti kā piemēri ārpussavienības režīma aprakstā.

Tāpat kā šobrīd, savienības režīmu būs tiesības piemērot ES uzņēmumiem, kā arī trešās valsts uzņēmumiem, kam ES ir pastāvīgā(s) iestāde(s), un kuri neveic saimniecisko darbību patēriņa jeb pakalpojuma saņēmēja dalībvalstī.

2) Preču tālpārdošanas darījumi ES teritorijā

Saskaņā ar pašreizējo PVN regulējumu preču tālpārdošana ir preču piegāde, kurā preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā nosūta vai transportē preces no vienas uz citu ES dalībvalsti preču saņēmējam – fiziskai personai. Uzņēmums ir tiesīgs piemērot preču piegādēm savas reģistrācijas valsts PVN, bet, ja kopējā preču piegāde uz kādu no ES dalībvalsti pārsniedz tās valsts noteikto reģistrācijas slieksni (Latvijā tas ir 35 000 EUR, bet, piemēram, Vācijā, Nīderlandē un Itālijā – 100 000 EUR), uzņēmumam ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam attiecīgajā dalībvalstī.

Saskaņā ar jauno PVN regulējumu ir ieviestas vairākas korekcijas un papildinājumi:

• Netiešā iesaiste preču tālpārdošanas darījumos

Preču tālpārdošanas darījumu jaunā definīcija nosaka, ka uzņēmums tiks uzskatīts par preču pārdevēju tālpārdošanas darījumos ES teritorijā, arī gadījumos, ja tas netieši iesaistās preču transportēšanā vai nosūtīšanā.

Lai nodrošinātu visās dalībvalstīs vienādu preču tālpārdošanas darījumu definīcijas piemērošanu, jēdziena “netieši” nozīme ir skaidrota Regulas 282/2011 5.a pantā (Regulas 2019/2026 redakcijā). Tie ietver gadījumus, kad, piemēram, piegādātājs ir atbildīgs par preču tiešās piegādes izpildi, kaut arī faktiski piegādi veic cita persona (transporta kompānija) vai arī ja piegādātājs veicina trešās personas preču pārdošanas darījumus un nodrošina saziņu starp pircēju un trešo personu. Savukārt, par “netiešu” piegādātāja iesaistīšanos neuzskata, ja pircējs pats veic vai organizē preču transportēšanu un piegādātājs neiejaucas ne tieši, ne netieši, lai nodrošinātu vai palīdzētu organizēt minēto preču nosūtīšanu.

• Nodokļa rēķina izrakstīšanas nepieciešamība

PVN likuma grozījumi paredz, ka preču tālpārdošanas darījumos, piegādātājiem, kas būs reģistrējušies savienības režīmā, nebūs jāizraksta nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm. Savukārt, ja piegādātājs neizmantos savienības režīmu, nodokļa rēķina izrakstīšana būs obligāta tāpat kā līdz šim un jāpiemēro tās valsts rēķinu izrakstīšanas kārtība, kurā tiek veikts darījums (proti, par tālpārdošanas darījumiem uz Latviju ir attiecināmas Latvijas PVN likuma normas).

• Savienības režīma reģistrācijas robežvērtība

Ar 2021.gada 1.jūliju tiks atcelta reģistrācijas robežvērtība 35 000 EUR preču tālpārdošanas darījumiem. Tā vietā būs noteikta 10 000 EUR robežvērtība par veiktajiem darījumiem uz visām ES dalībvalstīm kopā. Šādas izmaiņas ieviestas ar mērķi noteikt vienādus nosacījumus ar pārrobežu elektroniskajiem pakalpojumiem, kas sniegti pašreizējā savienības režīmā (MOSS savienības režīmā). Tas nozīmē, ka līdz robežvērtības sasniegšanai uzņēmumam būs jāpiemēro savas reģistrācijas valsts PVN par veiktajiem preču tālpārdošanas darījumiem (kā iekšzemes preču piegādes). Bet pēc robežvērtības sasniegšanas, tam būs jāsāk piemērot tās dalībvalsts PVN, uz kuru preces tiks nosūtītas (pārdotas).

Minētā robežvērtība ietvers pārrobežu elektroniski sniegtos pakalpojumus un preču tālpārdošanas darījumus, bet ne cita veida pakalpojumu sniegšanu fiziskām personām ES. Tas nozīmē, ka situācijā, kad uzņēmums veic gan preču tālpārdošanas darījumus, gan arī sniedz elektroniskos pakalpojumus, robežvērtību būs jāaprēķina, ņemot vērā kopējos pārrobežu elektroniski sniegto pakalpojumus un preču tālpārdošanas darījumus uz visām ES dalībvalstīm kopā. Robežvērtība būs attiecināma arī uz tiem piegādātājiem, kas ar elektroniskās saskarnes starpniecību veicinās preču pārdošanu un būs uzskatāmi kā “pielīdzinātie piegādātāji”.

Robežvērtība nebūs attiecināma uz:

• akcīzes precēm – arī turpmāk PVN būs jāmaksā tajā dalībvalstī, kurā akcīzes preces tiek pārdotas gala patēriņam,
• elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, kurus sniedz trešās valsts uzņēmumi (piemērojams ārpussavienības režīms),
• trešo valstu uzņēmumu veikto preču tālpārdošanai (jāreģistrējas savienības režīmā vai attiecīgajā ES dalībvalstī pirms darījuma veikšanas),
• elektroniska saskarsne, kas veicina preču piegādes (“pielīdzinātais piegādātājs”), veiktajām iekšzemes preču piegādēm fiziskām personām (jāreģistrējas savienības režīmā vai attiecīgajā ES dalībvalstī pirms darījuma veikšanas);
• – no trešajām valstīm importēto preču tālpārdošanai (vairāk skatīt – importa jeb IOSS režīmu),
• – cita veida pakalpojumu sniegšanu fiziskām personām ES (jāreģistrējas savienības režīmā vai attiecīgajā ES dalībvalstī pirms darījuma veikšanas).

Tāpat robežvērtība nebūs attiecināms uz tālpārdošanas preču piegādēm, ja uzņēmums būs jau reģistrējies kā PVN maksātājs vairākās ES dalībvalstīs.

Uzņēmums varēs reģistrēties savienības režīmā arī pirms reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas un tādā gadījumā šis lēmums būs uzņēmumam saistošs turpmākos 2 gadus.

3) Preču piegādes darījumu veicināšana ar elektroniskās saskarnes palīdzību

Ja uzņēmums veiks preču tālpārdošanas darījumu veicināšanu ar elektroniskās saskarnes palīdzību (piemēram, tirdzniecības vietu, platformu vai portālu), tiks uzskatīts, ka šis uzņēmums pats saņem un veic attiecīgo preču piegādi[3] (“pielīdzinātais piegādātājs”). Šī norma būs piemērojama uz uzņēmumiem, kas ar elektroniskās saskarnes starpniecību veicinās:

• trešo valstu un ES uzņēmumu no trešajām valstīm importētu preču tālpārdošanu sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR,
• trešās valsts uzņēmuma preču pārdošanu fiziskām personām ES teritorijā (attiecas uz precēm, neatkarīgi no to vērtības un kas ir jau laistas brīvā apgrozībā ES teritorijā).

Jāpiebilst, ka par trešajām valstīm importēto preču tālpārdošanu, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR, būs piemērojams importa režīms jeb īpašais PVN režīms no trešajām valstīm importēto preču tālpārdošanai (skatīt raksta III nodaļu par importa režīmiem).

Jēdziena “veicina” skaidrojums ir sniegts Regulas 282/2011 5.b pantā (Regulas 2019/2026 redakcijā) un tas nozīmē, ka, izmantojot elektronisku saskarni, notiek pircēja saziņa ar piegādātāju, kurš piedāvā pārdot preces ar elektroniskās saskarnes palīdzību, un rezultātā ar šīs elektroniskās saskarnes palīdzību preces tiek pārdotas pircējam.

Tiks uzskatīts, ka uzņēmums neveicina preču piegādi, ja izpildīsies visi sekojoši nosacījumi:

a) uzņēmums ne tieši, ne netieši nenosaka preču piegādes noteikumus;

b) uzņēmums ne tieši, ne netieši nav iesaistīts atļaujas došanā, lai veiktu maksājuma iekasēšanu no pircēja;

c) uzņēmums ne tieši, ne netieši nav iesaistīts preču pasūtīšanā vai tiešajā piegādē.

Uzņēmums netiks uzskatīts, ka ar elektroniskās saskarnes starpniecību veicina preču pārdošanu, ja tas nodrošinās tikai kādu no turpmāk minētajām darbībām:

a) maksājumu apstrādi saistībā ar preču piegādi,

b) preču iekļaušanu sarakstā vai reklāmu, vai

c) pircēju novirzīšanu vai pāradresēšanu uz citām elektroniskām saskarnēm, kurās piedāvā iegādāties preces, bez jebkādas turpmākas iesaistīšanās piegādē.

Piemēram, ar tirdzniecības platformas palīdzību tiek pārdoti trešās valsts uzņēmumu preces ES pircējiem (fiziskām personām). Platforma veic visas tās darbības, kuras rezultātā tā tiek uzskatīta, ka ar tās starpniecību tiek veicināta šo preču pārdošana. Saskaņā ar jauno PVN regulējumu, ir jāuzskata, ka platforma pati saņem un veic attiecīgo preču iegādi un piegādi un līdz ar to platformas uzņēmumam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam konkrētajā dalībvalstī, kurā tiek veikti ar nodokli apliekamie darījumi.

Tādējādi, šādos gadījumos preču piegāde fiziskām personām, izmantojot elektronisko saskarni, būs sadalīta divās piegādēs:

1) piegāde no galvenā piegādātāja elektroniskajai saskarnei (uzskatāma par B2B piegādi bez transportēšanas), un

2) piegāde no elektroniskās saskarnes klientam (uzskatāma par B2C piegādi ar transportēšanu).

Izvēloties savienības režīmu, platformas uzņēmumam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam tajā ES dalībvalstī, kurā sākas preču transportēšana vai nosūtīšana (t.i. dalībvalstī, kurā trešo valstu preces ir importētas (atmuitotas) ES teritorijā). Ja nosūtīšanas dalībvalstis ir vairākas, tad savienības režīmam reģistrēties var vienā dalībvalstī pēc izvēles, bet šis lēmums ir saistošs turpmākos 2 gadus.

Uzņēmumi, kas ar elektroniskās saskarnes starpniecību veicinās preču pārdošanu fiziskām personām ES teritorijā, būs pienākums veikt detalizētu preču piegāžu uzskaiti un glabāt tos 10 gadus.

Importa režīmi

Saskaņā ar PVN likuma noteikumiem par importētām komercprecēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, nav jāmaksā importa PVN. Bet no 2021.gada 1.jūlija šis atbrīvojums tiek atcelts un par visām komercprecēm, kas importētas no trešās valsts, būs jāmaksā PVN neatkarīgi no to vērtības.

Lai pēc mazas vērtības preču importa atbrīvojuma atcelšanas vienkāršotu PVN deklarēšanu un maksāšanas kārtību, tiks ieviesti divi jauni importa režīmi:

• no trešajām valstīm importētu preču tālpārdošanai, attiecinot uz preču sūtījumiem, izņemot akcīzes preces, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR (Import One Stop Shop – tālāk tekstā importa režīms IOSS), un
• no trešajām valstīm importētu preču sūtījumu, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR, deklarēšanai un samaksai.

Importa režīmu IOSS nevarēs izmantot preču sūtījumiem, ja preces būs iegādātas un/vai nosūtītas kopā ar akcīzes precēm, neatkarīgi no tā, vai sūtījuma vērtība pārsniedz vai nepārsniedz 150 EUR robežvērtību.

No 2021. gada 1. jūlija PVN par importētām precēm, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, varēs maksāt sekojošos veidos:

1) maksājums kā daļa no pārdošanas cenas, izmantojot importa režīmu IOSS, kur preču ievešana ir atbrīvota no PVN;

2) maksājums, importējot ES, ja neizmanto importa režīmu IOSS:

a) personai, kas uzrāda preces muitai (t.i., iesniedz muitas deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā), ja šī persona izvēlas izmantot īpašo importa režīmu; vai

b) izmantojot standarta PVN maksāšanas kārtību.

Neatkarīgi no importa režīma piemērošanas, muitas formalitātes būs jāveic par visām importētām precēm (t.sk., kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR).

Jāatzīmē, ka muitas nodokļa atbrīvojums no trešajām valstīm importētajām precēm, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR (izņemot alkoholiskos produktus, smaržas, tualetes ūdeņus, tabaku un tabakas izstrādājumus), paliks spēkā arī pēc 2021.gada 1.jūlija.

1) Importa režīms IOSS

Īpašo nodokļa režīmu IOSS varēs piemērot preču piegādēm, kuras preču piegādātājs vai trešā persona tā vārdā nosūta vai transportē no trešās valsts gala saņēmējam ES dalībvalstī.

Importa režīmu IOSS būs tiesības piemērot sekojošiem uzņēmumiem (nodokļa maksātājiem):

1) uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību ES un kurš veic no trešajām valstīm importētu preču tālpārdošanu (parasti, izmantojot savu interneta veikalu);

2) uzņēmums, kas neveic saimniecisko darbību ES un kurš veic no trešajām valstīm importētu preču tālpārdošanu (parasti, izmantojot savu interneta veikalu),

3) ES un trešās valsts uzņēmumi, kas veic citu uzņēmumu importētu preču, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, tālpārdošanas darījumu veicināšanu ar elektroniskās saskarnes palīdzību (tā sauktie “pielīdzinātie piegādātāji”).

ES uzņēmumi pēc saviem ieskatiem varēs iecelt starpnieku, kas būs atbildīgs par PVN samaksu un saistību izpildi importa režīma nolūkā tā vārdā un interesēs. Trešās valsts uzņēmumiem importa režīma IOSS izmantošanai būs obligāti jāieceļ starpnieks (ES reģistrēts uzņēmums), ja vien trešās valsts uzņēmums nebūs reģistrēts valstī, ar kuru ES ir noslēgusi savstarpējās palīdzības nolīgumu (šobrīd tāds ir tikai ar Norvēģiju).

Līdzīgi kā savienības un ārpussavienības režīmos, arī IOSS importa režīmam, lai deklarētu maksājamo PVN par veiktajiem importēto preču tālpārdošanas darījumiem vairākās ES dalībvalstīs, uzņēmums varēs reģistrēties vienā dalībvalstī (identifikācijas dalībvalstī). ES uzņēmumiem tā var būt saimnieciskās darbības mītnes valsts, bet trešās valsts uzņēmumiem starpnieka saimnieciskās darbības mītnes valsts.

Importa režīma IOSS piemērošanai, uzņēmumam vai tā starpniekam tiks piešķirts individuāls PVN identifikācijas numurs, un to varēs izmantot tikai importa režīma ietvaros, bet ne, lai deklarētu darījumus, par kuriem PVN piemērojams vispārīgajā kārtībā. Importa režīma IOSS PVN identifikācijas numuru datu bāze nebūs publiski pieejama.

Izmantojot importa režīmu IOSS, mazvērtīgu preču importēšana (laišana brīvā apgrozībā) ES teritorijā būs atbrīvota no PVN. Tā vietā ar nodokli apliekams darījums iestāsies preču piegādes brīdī un PVN tiks iekasēts kā daļa no pircēja samaksātās preču iegādes cenas.

Lai saskaņā ar importa režīmu IOSS piemērotu PVN atbrīvojumu preču importam, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, muitas deklarācijā ir jābūt norādītam derīgam IOSS numuram.

Saskaņā ar PVN likuma regulējumu[4] preces tiks uzskatītas par piegādātām brīdī, kad saņemts maksājums. Jānorāda, ka saskaņā ar Regulas 282/2011 61.b pantā (Regulas 2019/2026 redakcijā) noteikto, par piegādes brīdi ir noteikts brīdis, kad maksājums ir pieņemts un neskatoties uz to, kad ir veikts faktiskais naudas maksājums (proti, izskaitīts). Atkarībā no tā, kurš brīdis iestājas agrāk, tas var būt:

• brīdis, kad no pircēja ir saņemts maksājuma apstiprinājums;
• brīdis, kad no pircēja ir saņemts paziņojumu par atļauju veikt maksājumu vai
• brīdis, kad ir iestājušās saistības veikt maksājumu.

No trešajām valstīm importētu preču tālpārdošanai būs piemērojams patēriņa dalībvalsts PVN, proti, ES dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču gala saņēmējam. Tādējādi piegādātājam (vai “pielīdzinātajam piegādātājam”) būs jāpiemēro attiecīgās ES dalībvalsts PVN jau brīdī, kad preces tiks pārdotas klientiem ES.

Uzņēmumiem vai to starpniekiem būs jāiesniedz mēneša PVN deklarācijas savā identifikācijas valstī par visām attiecīgajām preču piegādēm, kas pārdotas klientiem visā ES teritorijā. IOSS PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš būs tā mēneša beigas, kas seko pārskata mēnesim.

Tāpat kā ārpussavienības un savienības režīmā arī importa režīma IOSS maksātājiem (preču piegādātājiem un starpniekiem) būs pienākums nodrošināt detalizētu uzskaiti par veiktajiem darījumiem un glabāt to 10 gadus.

2) Importa režīms no trešajām valstīm importētu preču sūtījumu deklarēšanai un samaksai

Ņemot vērā PVN atbrīvojuma atcelšanu mazas vērtības preču sūtījumiem, plānots ieviest vienkāršotu PVN maksāšanas un deklarēšanas kārtību arī tām personām, kas importē preces no trešajām valstīm un uzrāda tās atmuitošanai.

Šī vienkāršotā PVN deklarēšanas kārtība ir īpaši paredzēta pasta operatoriem, kurjerpastiem un citiem muitas aģentiem, kuri parasti deklarē importam paredzētas mazas vērtības preces trešās personas pārstāvībā.

Importa režīmu būs tiesības piemērot tikai par preču piegādēm, par kurām netiek piemērots importa režīms IOSS, un to nosūtīšana vai transportēšana beidzas importa dalībvalstī. Proti, ja, piemēram, preču sūtījums tiek veikts no trešajām valstīm un preču imports tiek veikts Latvijā, un prece arī paliek gala patēriņam Latvijā, tā tālāk netiek sūtīta uz citu ES dalībvalsti.

Tāpat šis importa režīms nav piemērojams akcīzes precēm.

Saskaņā ar importa režīmu preču saņēmējs būs atbildīgs par importa PVN samaksu, bet to iekasēs un samaksās budžetā persona, kas veiks preču atmuitošanu (piemēram, pasta operators).

Jaunā kārtība ļaus pasta operatoriem un citiem kurjerpastiem deklarēt un samaksāt PVN par preču sūtījumiem no trešajām valstīm kopsummā par visu mēnesi, nevis deklarēt katru importa darījumu atsevišķi. Uzskaite par šādiem darījumiem būs jāglabā 5 gadus.

Jāatzīmē, ka piemērojot importa režīmu, visām no trešajām valstīm importētajām precēm Latvijā tiks piemērota PVN standarta likme, kaut arī, ja pēc vispārējiem PVN piemērošanas principiem konkrētai precei ir piemērojama samazinātā Latvijas PVN likme (piemēram, grāmatām un žurnāliem). Preču saņēmējs var atteikties no automātiskās standarta likmes piemērošanas un izvēlēties samazināto likmi. Bet tādā gadījumā pasta operators (persona, kas uzrāda preces muitai) vairs nevarēs piemērot īpašo kārtību attiecībā uz konkrētā preču importa deklarēšanu.

 

 

[1] PVN likuma 112.pantā noteiktajā kārtībā

[2] PVN likuma 113.pantā noteiktajā kārtībā

[3] PVN likuma redakcija, kas stājas spēkā ar 2020.gada 1.jūliju, 6.panta piektā, sestā un septītā daļa.

[4] PVN likuma redakcija, kas stājas spēkā ar 2020.gada 1.jūliju, 140.4 panta divpadsmitā daļa.